Paplašinātā meklēšana
Meklējam esība.
Atrasts vārdos (32):
- esība:1
- ienesība:1
- iznesība:1
- panesība:1
- tiesības:1
- viesības:1
- mēlnesība:1
- patiesība:1
- beztiesība:1
- kravnesība:1
- nepanesība:1
- līdztiesība:1
- nepatiesība:1
- pilntiesība:1
- vientiesība:1
- mīkstmiesība:1
- puspatiesība:1
- pirmtiesības:1
- nelīdztiesība:1
- autortiesības:1
- balsstiesības:1
- civiltiesības:1
- pamattiesības:1
- pamatpatiesība:1
- komerctiesības:1
- patenttiesības:1
- pilsoņtiesības:1
- priekštiesības:1
- privāttiesības:1
- monopoltiesības:1
- krimināltiesības:1
- tiesībaizsardzība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (293):
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
- aizskart Apdraudēt, ierobežot (tiesības, intereses u. tml.).
- monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība. Meli.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
- gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
- aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem. Neapstrīdama patiesība.
- kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
- kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
- augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
- Emisijas banka Banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- beztiesīgums Beztiesība.
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
- Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
- Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
- piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
- īpašnieks Cilvēks, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
- virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- kaklakungs Cilvēks, kas varmācīgi piesavinās citu tiesības, citu darba augļus. Apspiedējs. Izmantotājs.
- puspatiesība Daļēja patiesība.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
- kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
- autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
- apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, apstākli, tiesības.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
- patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
- pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt). Izdot pilnvaru.
- pilnvarot Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
- monopolizēt Dot vai iegūt monopoltiesības (uz ko).
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības (sociālismā).
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
- Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- Lēņa grāmata Feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- pamatpatiesība Galvenā, nozīmīgākā patiesība. Neapstrīdama patiesība.
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- pamattiesības Galvenās, nozīmīgākās tiesības.
- nosolīt Iegūt izsolē darba veicēja tiesības.
- balss Iespēja (paust savus uzskatus), tiesība (lemt).
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem. Izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
- Diplomātiskā imunitāte (arī neaizskaramība) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) Īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurās viņi akreditēti.
- monopols Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem.
- mantojums Īpašuma tiesības.
- leģenda Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība.
- izkaulēt Izlūgties (piemēram, atļauju, tiesības).
- prerogatīva Izņēmuma tiesība, priekšrocība (parasti kādam valsts orgānam, amatpersonai).
- priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības. Privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
- Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- Papūst (arī palaist) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- Palaist (arī papūst) pīlīti Izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties. Atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
- noballēt Izšķērdēt, rīkojot viesības, balles u. tml.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
- kārta Kā vieta (rindā, secībā), kā tiesības (rīkoties) saskaņā ar noteikto kārtību, secību.
- balsstiesības Kādas personas tiesības balsot, lemt, izteikt savu viedokli.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
- talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
- krāsnesis Korporelis, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai nepilngadīgajiem no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem, kā arī pilngadīgajiem, ja tie sava fiziskā stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības.
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
- pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par pilsoņa pienākumu pildīšanu.
- pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
- pierakstīties Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
- heiristika Loģisku paņēmienu un metodisku likumu sistēma (patiesības atklāšanai), kuri parasti nav pilnīgi izpētīti un pierādīti.
- īpašums Manta vai cits objekts, uz kuru ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- dzimtnoma Mantojama tiesība nomāt zemi (feodālismā, kapitālismā).
- mēlnesīgums Mēlnesība.
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- pragmatisms Mūsdienu subjektīvā ideālisma virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiska derīguma.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
- autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
- Balta patiesība Neapšaubāma patiesība.
- Balta patiesība Neapšaubāma patiesība.
- Ābeces patiesība Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
- Ābeces patiesība Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
- brīvība Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesība.
- dogmatisms Nekritisks domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml., neievērojot konkrētos apstākļus. Relatīvās patiesības pārvēršana absolūtā, mūžīgā patiesībā.
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- balle Nelielas viesības (ar ēšanu un dzeršanu).
- atņemt Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
- laupīt Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
- pilnvara Neoficiālas tiesības (ko darīt).
- netaisnība Nepatiesība, meli.
- Tukšs māns, arī tukši māņi Nepatiesība.
- Tukši māņi, arī tukšs māns Nepatiesība.
- Tukšs māns, arī tukši māņi Nepatiesība.
- liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- rekte Noteikta, iedibināta kārtība. Arī tiesība.
- cenzs Noteikumi, pēc kuriem kādai personai dod iespēju izmantot (galvenokārt politiskas) tiesības.
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- atļauja Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt). Dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- pašpārvalde Organizācijas tiesības pašai lemt par šīs organizācijas iekšējo dzīvi. Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību.
- izslēgt Padarīt par spēkā neesošu - panākt, ka zaudē mantošanas tiesības.
- izsolīt Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
- Izslēgt no mantojuma Panākt, ka zaudē mantošanas tiesības.
- pirmpirkuma Parasti savienojumā ar «tiesības»: pirkšanas pirmtiesības.
- Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
- Konkrētā patiesība Patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
- Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
- Relatīvā patiesība Patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
- Absolūtā patiesība Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
- Absolūtā patiesība Patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
- tiesa Patiesība.
- optants Persona, kam ir optācijas tiesības un kas tās izmanto.
- mantinieks Persona, kas (ko) manto (1) vai kurai ir tiesības (ko) mantot.
- uzurpators Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
- jurisdikcija Piekritība tiesas instancēm, to kompetence. Tiesības tiesāt. Tiesas vara, lemšana.
- atļaut Piešķirt juridiskas tiesības (ko darīt).
- dot Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
- dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1). Arī kandidēšana.
- pilntiesīgums Pilntiesība.
- brīvpilsēta Pilsēta, kam ir īpaša autonomija vai valsts tiesības.
- Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.
- Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes orgāna pārstāvi.
- Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts likumdošanas un citu pārvaldes un varas orgānu pārstāvjus.
- Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvjus.
- pilsoņtiesības Pilsoņu tiesības.
- Verdzības iekārta Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
- Pirmdzimtās tiesības Pirmdzimtības tiesības.
- Pirmdzimtās tiesības Pirmdzimtības tiesības.
- prioritāte Pirmtiesība (laika ziņā) uz atklājumu, izgudrojumu u. tml.
- priekštiesības Pirmtiesības.
- rauts Plašas, greznas viesības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
- uzurpēt Prettiesiski sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
- izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas apņemas darbu veikt par viszemāko maksu.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- Uzlikt veto Realizējot veto tiesības, aizliegt, noraidīt (piemēram, lēmumu).
- izlietot Realizēt (piemēram, tiesības uz ko).
- izmantot Realizēt (piemēram, tiesības uz ko).
- atklāsme Reliģiski ideālistiskajā filozofijā - pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīt (arī mīdīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- firma Rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un valsts reģistrā ierakstīts nosaukums.
- Garīgā kultūra Sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- (Brīvprātīgais) kārtības sargs Sabiedriskas organizācijas loceklis (PSRS), kura uzdevums ir, piemēram, aizsargāt pilsoņu tiesības un likuma prasības, aktīvi piedalīties likuma pārkāpumu novēršanā un pārtraukšanā, uzturēt sabiedrisko kārtību un sargāt sociālistisko īpašumu.
- feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
- Pie apaļā galda Saka par sanāksmi, sarunām u. tml., kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības.
- saiešana Sapulcēšanās. Pasākums, kurā sapulcējas, parasti daudzi, cilvēki. Arī viesības.
- izrīkot Sarīkot (svinības, viesības u. tml.).
- piesēdētājs Savienojumā «zvērinātais piesēdētājs»: koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības.
- Kungu vakars Saviesīgs vakars, viesības, kurās piedalās tikai vīrieši.
- Rīku sieva Sieviete, parasti kalpone, kas palīdz gatavot, piemēram, kādas viesības.
- netaisnība Sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība.
- taisnība Sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība. Arī taisnīgums (1).
- pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
- piederība Stāvoklis, kad (kādam) ir īpašuma tiesības (uz ko), kad (kas) ir (kāda) īpašumā.
- Dubultā grāmatvedība Stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir patiesībai atbilstoša, bet otra fiktīva.
- Dubultā grāmatvedība Stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir patiesībai atbilstoša, bet otra fiktīva.
- Absolūtās tiesības Subjektīvas tiesības (piemēram, īpašuma tiesības, autortiesības), kuras ir vērstas pret jebkuru personu, kas aizskar šīs tiesības.
- Legācijas tiesības Suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
- autortiesības Šais normās noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
- tēja Šī dzēriena dzeršana. Viesības, kūms pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
- kafija Šī dzēriena dzeršana. Viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
- Uz (kāda) vārda Tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
- balsstiesīgs Tāds, kam ir balsstiesības.
- līdztiesīgs Tāds, kam ir līdzīgas tiesības (ar citiem).
- līdztiesisks Tāds, kam ir līdzīgas tiesības (ar citiem). Līdztiesīgs.
- nelīdztiesīgs Tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
- nelīdztiesisks Tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem). Nelīdztiesīgs.
- konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
- direktīvs Tāds, kam ir tiesības dot direktīvas.
- padomdevējs Tāds, kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
- Rīcības spējīgs Tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas ir atbildīgs par savu rīcību.
- Rīcības spējīgs Tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas ir atbildīgs par savu rīcību..
- vienlīdzīgs Tāds, kam ir vienādas tiesības ar citiem.
- Rīcības nespējīgs Tāds, kam nav tiesības veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
- Rīcības nespējīgs Tāds, kam nav tiesības veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
- nevienlīdzīgs Tāds, kam nav vienādas tiesības (ar citiem).
- pirmtiesīgs Tāds, kam pieder pirmtiesības.
- pilntiesīgs Tāds, kas ir ieguvis visas tiesības būt (par ko).
- tiesisks Tāds, ko nosaka tiesības (1). Tāds, kas atbilst tiesībām (1), izriet no tām.
- netaisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu).
- netaisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Netaisnīgs (2).
- taisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem).
- taisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem). Taisnīgs (2).
- neitrāls Tāds, kurā saskaņā ar starptautisku vienošanos nav tiesības izvietot karaspēku un izvērst karadarbību.
- neatņemams Tāds, uz ko (kādam) ir likumīgas tiesības.
- lēmējs Tas (tāds), kam ir tiesības ko lemt.
- padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
- monopolists Tas, kam ir monopoltiesības.
- monopolists Tas, kam vienīgajam ir īpašas tiesības (uz ko).
- daļa Tas, kas (kādam) pienākas, pieder (no kopējā, veselā), tas, uz ko ir tiesības.
- taisnība Tas, kas atbilst objektīvajai realitātei. Arī patiesība (1).
- īpašums Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- manta Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības. Tas (lietu kopums), kas kādam pieder, uz ko kādam ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības. Īpašums (1).
- Tautu (arī valstu) sadraudzība Tautu (valstu) sadarbība kopīgu mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem par savstarpējas brīvprātības, līdztiesības un suverenitātes principu ievērošanu.
- Tautu draudzība Tautu sadarbība kopīgu mērķu, risināšanai, pamatojoties uz savstarpējas brīvprātības un līdztiesības principu ievērošanu.
- Neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- Neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- servitūts Tiesība (ar noteiktiem ierobežojumiem) lietot cita īpašumu. Tiesība ierobežot īpašnieka rīcību.
- taisnība Tiesība (piemēram, ko iegūt, izmantot).
- abonements Tiesība noteiktu laiku regulāri saņemt (laikrakstus, žurnālus, grāmatas) vai apmeklēt (teātrus, koncertus u. tml.).
- Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izlemšanā.
- Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izšķiršanā.
- Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
- Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
- balss Tiesība piedalīties kāda jautājuma kolektīvā izšķiršanā.
- abonements Tiesība sistemātiski lietot, izmantot.
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes pieņemta likuma stāšanos spēkā.
- Vārda brīvība Tiesības brīvi paust savus.
- izpildvara Tiesības īstenot lēmumus, praktiski vadīt, pārvaldīt (ko).
- Likumdošanas vara Tiesības izdot likumus (parasti parlamentārās valstīs).
- Padomdevēja balstiesības Tiesības izteikt savu viedokli, nepiedaloties balsošanā.
- Padomdevēja balsstiesības Tiesības izteikt savu viedokli, nepiedaloties balsošanā.
- Ticības brīvība Tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.
- balsstiesības Tiesības piedalīties balsošanā.
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis. Pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
- vara Tiesības un iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- Plurālais votums Tiesības vienam vēlētājam nodot divas vai vairākas balsis, piemēram, piedaloties vēlēšanās vairākās vietās.
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- Subjektīvās tiesības Tiesības, kas ir piešķirtas noteiktai juridiskai vai fiziskai personai ar likumu.
- Administratīvās tiesības Tiesības, kas regulē sabiedriskās attiecības valsts pārvaldīšanas procesā.
- Pirmdzimtības tiesības Tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības mantojuma saņemšanā.
- Cilvēka tiesības Tiesību normu kopums, kas nosaka cilvēka tiesisko stāvokli, pamattiesības uz brīvību, kā arī pienākumus pret valsti, sabiedrību, citiem cilvēkiem. Cilvēktiesības.
- Kriminālprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- pretendēt Tīkot, tiekties (pēc kā). Censties (ko) panākt, pieteikt savas tiesības (uz ko).
- komerctiesības Tirdzniecības tiesības. Objektīvo, parasti valsts, normēto tiesisko normu kopums personām, lietām, tiesiskām attiecībām tirdzniecības jomā.
- autostops Tūrisma veids - ceļošana ar jebkuru ceļā apturētu automobili, norēķinoties ar iepriekš nopirktiem taloniem (kuri dod šoferim tiesības uz prēmiju vai piedalīšanos premiālā izlozē).
- leģitimēties Uzrādot dokumentu, pierādīt savas tiesības.
- individuālisms Uzskats, kas atzīst personības autonomiju un absolūtās tiesības sabiedrībā.
- iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās, arī viesības ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
- suareja Vakara viesības (parasti ar dejām); arī vakara sarīkojums, izrāde.
- troņmantnieks Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu.
- regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piemēram, no monētu kalšanas, tirgus nodevām, raktuvju ekspluatācijas).
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
- ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
- Gāzt no troņa Vardarbīgi atņemt monarham varu, valdīšanas tiesības. Atņemt monarham varu, valdīšanas tiesības.
- Pensijas gadi Vecums, kurā ir tiesības saņemt pensiju.
- patentēt Veikt likumā paredzētās darbības, lai iegūtu ekskluzīvās tiesības (uz izgudrojumu).
- votums Vēlēšanas, vēlēšanu sistēma, arī vēlēšanu tiesības.
- Vēlēšanu sistēma Vēlēšanu kārtība, ko nosaka vēlēšanu tiesības.
- Plurālais votums Vēlētāja tiesība (dažās buržuāziskajās valstīs) nodot vairākas balsis atkarā no īpašuma, izglītības u. tml. cenza vairākās dzīvesvietās.
- Fiktīvais kapitāls Vērtspapīri (akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes u. tml.), kas to īpašniekam dod tiesības (kapitālistiskajās valstīs) piesavināties daļu virsvērtības - akciju dividenžu vai obligācijas procentu veidā.
- akcija Vērtspapīrs, kas apliecina zināmas summas iemaksu kapitālistiskā uzņēmumā un dod iespēju vērtspapīra īpašniekam piedalīties peļņas saņemšanā, kā arī izmantot citas akcionāru tiesības.
- virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- Direktors rīkotājs Viens no kapitālistiska uzņēmuma vadītājiem, kam ir sevišķas tiesības uzņēmuma vadīšanā.
- iznesīgums Vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Iznesība.
- līdztiesīgums Vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Līdztiesība.
- nelīdztiesīgums Vispārināta īpašība --> nelīdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nelīdztiesība.
- nepanesīgums Vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepanesība.
- panesīgums Vispārināta īpašība --> panesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Panesība (1).
- vientiesīgums Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesība (1).
- vientiesīgums Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesība (2).
- Izlaist no (savām) rokām Zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).
- Izlaist no (savām) rokām Zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).
- palīgmācītājs Zemāka ranga mācītājs, kam ir mazākas tiesības.
- Vidējā izglītība Zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas ļauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
- romānistika Zinātnes nozare, kas pētī seno romiešu tiesības un to vēsturi.
- Tiesību zinātne Zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.
esība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV