Paplašinātā meklēšana
Meklējam kādi.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (159):
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- paraloģistika Aplamu slēdzienu, secinājumu, sofismu izmantošana (kādiem mērķiem).
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
- labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
- Dot (biežāk iedot) vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
- Iedot vilka pasi Atbrīvot no darba. Atbrīvot no kādiem pienākumiem un aizraidīt.
- atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- diferencēts Atšķirīgs (atkarā no kādiem nosacījumiem).
- intervāls Attālums (starp kādiem objektiem).
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- pamatot Attīstīt, arī regulēt (darbību, rīcību) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. Veidot (piemēram, apgalvojumu, teoriju) saskaņā ar kādiem faktiem, atziņām u. tml.
- padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu). Būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
- pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem. Būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
- kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes). Arī priekšrocība.
- kvalitāte Derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
- memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
- komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
- komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
- ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
- apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
- paņemt Iegūt (ko) savā lietošanā atbilstoši kādiem noteikumiem (parasti uz neilgu laiku). Iesaistīt (kādu) darbības, uzdevuma veikšanā.
- iespīlēt Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.).
- izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā).
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
- notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
- Ko tas dod? Jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
- Lūst vai plīst, arī plīst vai lūst Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
- Lai velns par stenderi paliek Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
- Lai velns par stenderi paliek Katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
- Zaglīgi soļi Klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
- piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
- atstarpe Laika posms starp kādiem notikumiem.
- intervāls Laika sprīdis (starp kādiem notikumiem).
- kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
- varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem. Arī galvenā loma.
- atgrožot Ļaut vaļu, nekādi neierobežot (parasti fantāziju).
- pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
- izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
- tikums Morāles princips, norma, to kopums. Atbilsme kādiem morāles principiem, normām.
- Naudas līdzekļi Nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem.
- Naudas līdzekļi Nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem.
- Ne šā, ne tā Nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem.
- Ne šā, ne tā Nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem.
- nekā Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekādi.
- nekādīgi Nekādi.
- lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
- mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
- aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš.
- aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
- no Norāda uz to (parasti vietu), kur sākas un noris darbība, kas ir vērsta uz kādiem objektiem.
- tāpat Norāda, ka kas pastāv, norisinās, neraugoties uz kādiem apstākļiem.
- virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- asociācija Organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
- izgatavot Pagatavot (ēdienu, dzērienu no kādiem produktiem).
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
- sarīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības.
- sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
- sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija).
- saderināt Panākt, ka (kādi) saderinās.
- konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
- pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ierīci, mašīnu) kādiem darba apstākļiem.
- vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums. Nosodāma rīcība, arī rīcība, kā dēļ rodas kas nevēlams, kādi sarežģījumi.
- Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
- Pārdot (savu) dvēseli velnam Pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem: atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūra, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem.
- mīmikrija Pielāgošanās kādiem apstākļiem (parasti sabiedrības dzīvē).
- pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
- attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu. Noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem).
- skola Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.
- opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (2). Ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem. Lekcija, referāts.
- gleznot Radīt glezniecības darbu (ar kādiem paņēmieniem, metodēm, kādā stilā u. tml.).
- plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to. Atskanēt šādam troksnim.
- izlietot Rīkoties (ar kādiem paņēmieniem), izmantot savā darbībā (kādu līdzekli).
- ievērot Rīkoties saskaņā (ar kādiem ieteikumiem, norādījumiem u. tml.). Iegaumēt un izpildīt (noteikumus, prasības u. tml.).
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām). Ievērot (piemēram, kārtību).
- klāties Risināties dzīvei, darbībai (kādā veidā, saistījumā ar kādiem apstākļiem).
- mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- komponēt Sacerēt skaņdarbu (ar kādiem paņēmieniem, kādām metodēm, kādā stilā u. tml.).
- tolaiku Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
- Dzelzs loks (arī spīles) Saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
- Dzelzs loks (arī spīles) Saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
- Dzelzs spīles (arī loks) Saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
- Ne sitams Saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas.
- sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem. Samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu.
- pabrīvs Samērā vāji saistīts ar kādiem pienākumiem, rūpēm. Samērā neierobežots.
- savedināt Saprecināt. Arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
- savest Saprecināt. Arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
- sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- kādi Savienojumā «kaut kādi»: kaut kā.
- savest Savienojumā ar «kopā»: panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
- pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.).
- taisnoties Skaidrot savu rīcību, izturēšanos (parasti, norādot uz to cēloņiem), aizstāvēt sevi (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem, u. tml.).
- slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
- partnerība Stāvoklis, kad (kādi, kas) ir partneru (2) attiecībās.
- vienatne Stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
- sabiedrība Sugu kopums, grupa, kas ir izveidojusies, pielāgojoties kādiem ekoloģiskajiem apstākļiem.
- mugurkauls Svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība. Būtiskākā, nozīmīgākā (kā) daļa.
- tostarp Tā, ka notiek, noris, pastāv starp kādiem notikumiem, norisēm, parādībām.
- bezvērtīgs Tāds (cilvēks), kas nav piemērots, derīgs (piemēram, darbam, kādiem apstākļiem).
- Īsts vīrs Tāds (vīrietis), kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām.
- jēgpilns Tāds, kam ir noteikts, parasti kādiem loģikas nosacījumiem atbilstošs, saturs, nozīme.
- nevainojams Tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības.
- muļķa Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- muļķīgs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- stulbs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- nosacīts Tāds, kas ir atkarīgs no kādiem priekšnoteikumiem, faktoriem (piemēram, par parādībām, norisēm).
- saviesīgs Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem.
- vienprātīgs Tāds, kas ir vienādos ieskatos, uzskatos (ar kādu, kādiem).
- vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- neapstrādāts Tāds, kas nav saimnieciski izmantots, tāds, kurā nav veikti nekādi agrotehniskie pasākumi (par zemes gabalu).
- mēs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- patiess Tāds, kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku). Īsts (2).
- īsts Tāds, kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku). Patiess.
- komisks Tāds, kurā izpaužas kādiem ideāliem, normām, likumībām neatbilstošu parādību nosodījums izsmiekla veidā. Saistīts ar šādu parādību nosodījumu izsmiekla veidā, tam raksturīgs.
- skaidrs Tāds, kura pazīmes pilnīgi atbilst kādiem priekšstatiem, nojēgumiem. Arī īsts (1).
- planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa, detaļas asi. Tāds, kura kādi elementi, detaļas atrodas šāda kustībā.
- ienaidnieks Tas (parasti dzīvnieks), kas iznīcina (kādus dzīvniekus), kaitē (kādiem dzīvniekiem).
- krimināltiesības Tiesību nozare, kuras normas nosaka, kādas darbības kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami personām, kas izdarījušas noziegumus.
- Dabūt vilka pasi Tikt atbrīvotam no darba, no kādiem pienākumiem. Tikt aizraidītam.
- pamatoties Tikt pamatotam ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. (piemēram, par darbību, rīcību, arī apgalvojumu, teoriju).
- starpa Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- diagramma Zīmējums, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- referēt Ziņot (parasti par kādiem faktiem).
kādi citās vārdnīcās:
Tēzaurs