Paplašinātā meklēšana

Meklējam ārdi.

Atrasts vārdos (61):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (259):

aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
Aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu Aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
nomirt Aprauties, apklust (par vārdiem, skaņām).
Stāvokļa apstākļa vārdi Apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
Dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
Taisīt jokus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
Taisīt pekstiņus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
Uguns vārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni. Uguns vārdi.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
hipnoze Daļējs miegs, kas izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
kārdināšana Darbība --> kārdināt.
pārdislokācija Darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties.
atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko).
iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem. Ziņot, stāstīt.
stāstīt Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
dievlūgšana Dievkalpojums. Arī dievvārdi.
Dieva vārdi Dievvārdi. Dievkalpojums.
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
vokalizācija Dziedāšana bez vārdiem, izmantojot tikai patskaņus.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai. Iekārdināt.
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu).
izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1). Dārdiens (1).
nodārdināt Īsu brīdi dārdināt un pabeigt dārdināt.
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
ķert Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
kost Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem).
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
glāstīt Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
Skaļi vārdi Izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā.
pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
karināties Kairināt, kārdināt citam citu. Arī ķircināties.
karināt Kairināt, kārdināt. Arī ķircināt.
kairināt Kārdināt, vilināt (kādu). Saistīt (kāda) uzmanību, interesi.
Mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu Kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu". Svētā lūgšana.
Ķīļa bārdiņa (arī bārda) Ķīļbārdiņa, kīļbārda.
pluskvamperfekts Laika forma (darbības vārdiem), kas apzīmē darbību, kura ir notikusi pirms kādas citas pagātnes darbības.
atļauties Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu
tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
Neatkarīgais (arī tiešais) locījums Locījums, kura forma nav atkarīga no saistījuma ar citiem vārdiem.
Tiešais (arī neatkarīgais) locījums Locījums, kura forma nav atkarīga no saistījuma ar citiem vārdiem.
Atkarīgais (arī netiešais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
Netiešais (arī atkarīgais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
Atkarīgais (arī netiešais) locījums Locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
neķītrība Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu). Neizteiksmīgs (par vārdiem).
ķīļbārda Neliela ķīļveida zoda bārda. Ķīļbārdiņa.
trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu). Arī rupjš (7).
sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
sāļš Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem). Sālīts (3).
necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem).
piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem). Rūkt.
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī likt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt. Nolamāt.
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem). Aprauties (par balsi). Aizrauties.
atvairīt Panākt (ar savu izturēšanos, ar vārdiem), ka netuvojas, attālinās.
gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās. Dzīt prom, raidīt prom.
gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās. Dzīt prom, raidīt prom.
izvērsties Par tekstu, vārdiem, sarunu u. tml.
sakārdināties Parasti savienojumā «ļauties sakārdināties»: ļaut sevi sakārdināt.
sērt Parasti savienojumā «sērt riju»: likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai.
pušplēsts Parasti savienojumos «ne pušplēsta vārda (vārdiņa)», «ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)»: nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
pārdimt Pārdimdēt (1).
pārdimt Pārdimdēt (2).
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā. Būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
ieaicinājums Paveikta darbība --> ieaicināt. Vārdi, rīcība, ar ko ieaicina.
iegalvojums Paveikta darbība --> iegalvot (1). Izteikums, vārdi, ar kuriem iegalvo (1).
kārdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt.
piedraudējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt. Vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud.
pavēstīt Paziņot (kādu faktu) mutvārdiem.
nodot Paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, informāciju).
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
pērkondārdi Pērkona dārdi.
pērkondārdiens Pērkona dārdiens.
antonīmi Pretējas nozīmes vārdi (piemēram, "balts" un "melns").
skanēt Radīt (kādu) iespaidu, izklausīties (kā) - par vārdiem, valodu.
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
atskaņoties Refl. --> atskaņot (3) - par vārdiem, dzejas rindām.
sadura Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem).
vārds Runas valoda. Mutvārdi.
lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
nejaucība Rupji, nepieklājīgi vārdi, izteikumi.
nelietība Rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
jēls Rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
negants Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
nelietīgs Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem).
jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir veidots ar prievārdu. Prievārdisks.
Duras (arī griež, griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Griež (arī griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Griežas (arī griež) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
Griež (arī griežas) ausīs Saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
(At)sitas kā zirņi pret stiklu (retāk sienu) Saka par vārdiem, rīcība u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Atsitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
Sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(At)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) Saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
pajēls Samērā, arī mazliet rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem).
iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
aizvainot Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem).
izsauksmes Savienojumā «izsauksmes vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Interjekcija.
skaitlis Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem. Skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.).
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
asums Skarbi, asi vārdi, izteicieni.
graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons. Dārdi (1).
grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons. Dārdi (1).
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iespriesties (2), iestrēgt (3).
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iesprūst (2), iestrēgt (3).
Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu). Kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) aizvaino.
divkosīgs Tāds (cilvēks), kura rīcība un uzskati ir pretēji (viņa) vārdiem.
sājš Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma (piemēram, par vārdiem, izteicieniem). Arī garlaicīgs, neinteresants.
vārdisks Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos.
verbāls Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, izpaužas vārdos. Vārdisks.
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu). Arī literārās valodas normām neatbilstošs.
rets Tāds, kas ir maz izplatīts (piemēram, par vārdiem, to formām, melodijām).
noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem. Arī mērķtiecīgs.
glāstīgs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
glāstošs Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
simpatētisks Tāds, kas noslēpumaini iedarbojas uz psihi, parasti uz emocijām (piemēram, par darbībām, vārdiem, priekšmetiem, vielām). Arī slepens.
skaistvārdīgs Tāds, kas runā, raksta skaistiem vārdiem, parasti bez pietiekama pamata saturā.
salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām). Pretstats: vienkāršs.
daiļrunīgs Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus. Skaists, izteiksmīgs un jūsmīgs (par vārdiem, runu).
netulkojams Tāds, ko nav iespējams ar tieši atbilstošiem vārdiem pārtulkot kādā citā valodā (parasti par vārdu savienojumu).
perifrastisks Tāds, ko veido divi vai vairāki vārdi (par gramatisku formu).
sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem). Dusmīgs (2).
mīlināms Tāds, kurā izpaužas maigums (parasti par vārdiem, to nozīmēm).
smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
zems Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības (parasti par vārdiem).
neģēlīgs Tāds, kura saturs aizskar un pazemo cilvēka cieņu (par vārdiem, izteikumiem).
sakāms Tas (teksts, vārdi u. tml.), kas ir jāpasaka, ko pasaka.
dzelonis Tas, kas apvaino, ievaino kāda jūtas u. tml. (piemēram, vārdi, izturēšanās).
rasties Tikt atrastam (par piemērotāko izteiksmi, vārdiem).
mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
pielipt Tikt pārņemtam, piesavinātam (piemēram, par vārdiem, skaņām).
notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
šķilties Tikt veikli, raiti teiktam, runātam (par vārdiem, runu, asprātībām u. tml.).
starpmateriāls Tipogrāfisks materiāls, ar ko salikumā aizpilda atstarpes starp burtiem, vārdiem, rindām, salikuma grupām.
Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu pretiniekam). Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
rinda Uzrakstīti vai iespiesti vārdi, to savienojumi.
izkārdināties Vairākkārt izkārdināt (2).
Monosillabiska valoda Valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
Monosillabiska valoda Valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam. Arī žargonvārdi.
draudi Vārdi vai darbība, ar kuriem sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļaunu.
aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
pavadvārdi Vārdi, teksts (piemēram, novēlējums), ko saka, kādam aizejot, aizbraucot.
pavadvārdi Vārdi, teksts, ko pievieno kam (piemēram, sūtījumam) un kas parasti izsaka paskaidrojumu, norādījumu.
Taisīt jokus (arī pekstiņus) Vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
nosaukums Vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums.
Biežuma vārdnīca Vārdnīca, kur vārdi grupēti atkarībā no to vārdlietojumu skaita tekstos.
minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi un visnepieciešamākās to nozīmes.
Tulkojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.
Tulkojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
blīvējums Vārdrinda, kurā savienoti divi vai vairāki dažādas nozīmes vārdi.
uzskaitījums Vārdrinda, kurā savienoti vairāki dažādas nozīmes vārdi.
palīgvārds Vārds, ko lieto saistījumā ar citiem vārdiem (piemēram, šo vārdu analītisko formu veidošanā, modalitātes izteikšanai).
pamatvārds Vārds, no kura (piemēram, ar priedēkļiem, piedēkļiem) ir darināts cits vārds vai vārdi.
Īpašības vārds Vārdšķira pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u.tml.). Adjektīvs.
verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli. Šīs vārdšķiras vārds. Darbības vārds.
Darbības vārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli. Šīs vārdšķiras vārds. Verbs.
Īpašības vārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.). Šīs vārdšķiras vārds. Adjektīvs.
Darbības vārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli. Verbs.
lietvārds Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
adjektīvs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.). Īpašības vārds.
Apstākļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi. Adverbs.
adverbs Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi. Apstākļa vārds.
Apstākļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi. Šīs vārdšķiras vārds. Adverbs.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu. Šīs vārdšķiras vārds.
partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi). Šīs vārdšķiras vārds.
interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Izsauksmes vārds.
Izsauksmes vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Šīs vārdšķiras vārds. Interjekcija.
numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Skaitļa vārds.
vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
Skaitļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
Vecvīru bārdiņa Vecvīrbārdiņa.
veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu). Vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
homofons Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna ir vienāda.
homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
homogrāfs Viens no tādiem vārdiem, kuru rakstījums ir vienāds.
Ģeogrāfiskie nosaukumi Vietvārdi.
Ģeogrāfiskie nosaukumi Vietvārdi.
Vietu vārdi Vietvārdi.
Vietu vārdi Vietvārdi.
(Ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
(Ie)vilkt (arī (ie)vilināt) (savos) valgos (biežāk tīklos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
Vilināt (arī vilkt) (savos) tiklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
Vilkt (arī vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
Ievilināt (arī ievilkt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
Ievilkt (arī ievilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) Vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu), sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
vulgaritāte Vulgāri vārdi, izteicieni.

ārdi citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ārdi

MLVV

ārdi

MEV

ārdi