Paplašinātā meklēšana
Meklējam censties.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (209):
- Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (censties) atņemt ko citam.
- kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- gudrot Apcerot, apspriežot censties secināt, rast domu, ideju. Prātot.
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
- Sisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
- Cīnīties pēc elpas Ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
- Cīnīties pēc elpas Ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
- papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
- spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
- izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- Taustīt pulsu Ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
- Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- Kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- Griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
- Izgrozīt galvu Censties izdomāt, censties atrisināt.
- Izgrozīt galvu Censties izdomāt, censties atrisināt.
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- boksēties Cīnīties, sacensties boksā.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
- Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
- Laist darbā mēli Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
- gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
- mērķēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
- tēmēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
- slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
- sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
- atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgaiņāties.
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgainīties.
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
- risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
- pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
- urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot. Arī urbties (3).
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
- Piekliegt pilnas ausis Intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam) un censties rast atbildi (uz to), mēģināt izlemt (to).
- rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
- Būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) Kategoriski pretoties (kam). Enerģiski censties aizkavēt (ko).
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
- ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
- krist Ļoti aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā), censties iegūt (tā) simpātijas.
- Sargāt kā no uguns Ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- Sargāt kā no uguns Ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- Sargāties kā no uguns Ļoti censties atturēties (no kā).
- Sargāties kā no uguns Ļoti censties atturēties (no kā).
- (No)turēt abām rokām Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- Turēt abām rokām Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- Uz galvas stāvēt Ļoti censties paveikt, sasniegt.
- Uz galvas stāvēt Ļoti censties paveikt, sasniegt.
- Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- Piekliegt pilnu galvu Ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
- Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
- ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
- slēpties Meklēt (kur) patvērumu, censties izsargāties (no kā).
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipt.
- Skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
- Iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū Neatlaidīgi censties ko panākt. Uzplīties.
- Iet (arī nākt) uz ādas Neatlaidīgi censties ko panākt. Uzplīties.
- Nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū) Neatlaidīgi censties ko panākt. Uzplīties.
- lauzties Neatlaidīgi censties nokļūt (kur).
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
- Iet (arī nākt) uz kakla Neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt. Uzplīties.
- Nākt (arī iet) uz kakla Neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt. Uzplīties.
- tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
- tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko).
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko). Paurbties (2).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo. Būt kūtram, neaktīvam.
- atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā). Arī ziedot, upurēt. Atteikties.
- atteikties Netīkot, necensties (pēc kā). Iztikt (bez kā). Ziedot, upurēt. Atsacīties.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- ieteikt Norādīt (ko) kā vēlamu (kādam), censties pierādīt, ka (kas) ir derīgs, piemērots.
- parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- rauties Parasti savienojumā ar «sevī»: censties norobežoties no citiem, noslēgties.
- lēkties Parasti savienojumā ar verba «iet» formām: sacensties lēkšanā.
- meklēt Pārbaudot censties konstatēt (trūkumus, kļūdas u. tml.).
- rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
- padoties Pārstāt, neturpināt sacensties (parasti sportā), atzīstot sevi par uzvarētu.
- lauzties Pārvarot grūtības, censties sasniegt kādu mērķi, stāvokli.
- Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- Zīlēt pēc rokas (arī delnas) Pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
- meklēt Pētījot, analizējot censties atklāt (ko dabā).
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
- cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot kādu, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju).
- rēķināt Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
- Dzīt (arī dzenāt) rubli Raust naudu. Ar pūlēm censties iegūt naudu.
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to).
- paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to). Pelt.
- ierunāt Runājot pārliecināt. Runājot censties panākt, ka notic (teiktajam). Iestāstīt.
- parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko.
- Izskriet līdzi Sacensties (ar kādu).
- mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- Mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties fiziskajā spēkā.
- Mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties prasmē, arī atjautībā.
- skrieties Sacensties skriešanā.
- kapāties Sacensties.
- sacīnīties Sacensties.
- lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties nogāzt zemē. Arī cīkstēties.
- palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē. Pacīkstēties.
- urbties Savienojumā ar «cauri»: censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panāk. Savstarpēju vienošanos.
- perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- izspītēt Spītējot censties (ko) panākt.
- iestāstīt Stāstot pārliecināt. Stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
- ķerstīties Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
- pakaļdzīties Strauji virzoties, traucot, censties panākt (kādu).
- mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
- sviest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
- ūjināt Šādā veidā censties sasaukt (kādu).
- midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
- pietaupīt Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu).
- grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
- tendēt Tiekties (uz ko), censties (pēc kā). Būt ar tendenci (uz ko).
- balstīt Turēt (noteiktā stāvoklī) - par balstu. Ar balstu stiprināt, censties turēt līdzšinējā stāvokli (piemēram, priekšmetu).
- Līst acīs Uzbāzīgi censties panākt, lai ievēro. Pienākt ļoti tuvu.
- Līst acīs Uzbāzīgi censties panākt, lai ievēro. Pienākt ļoti tuvu.
- sieties Uzbāzīgi censties veidot saskarsmi (ar kādu).
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
- taustīt Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.
- drošināt Uzmundrinot, nomierinot censties darīt drošu, paļāvīgu.
- piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
- tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
- rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
- rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko. Arī rakņāties (1).
- tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu). Taustot (ko), censties satvert (to).
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
- aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
- gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša).
- gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša). Gaiņāties (1).
- risināt Veicot matemātiskas darbības, censties rast atbildi, iznākumu (matemātiskam uzdevumam).
- zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- Ķert (tukšu) vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- Ķert tukšu vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- Ķert (tukšu) vēju Veltīgi meklēt, gūstīt. Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
- cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
- Līst (arī rāpties) pa sienu augšā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
- Rāpties (arī līst) pa sienu augšā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
- Līst (arī rāpties) pa sienu augšā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
- Sisties (vai) nost Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt).
- Līst no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- Līst no ādas laukā (arī ārā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- Līst no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- Līst no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- Sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
censties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV