Paplašinātā meklēšana
Meklējam masa.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (18):
Atrasts skaidrojumos (338):
- (No)kristies svarā (pa)zaudēt daļu no savas masas.
- Absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
- Absolūtā graudu masa 1000 graudu masa kilogramos.
- Absolūtais graudu svars Absolūtā graudu masa.
- kamols Apaļš (vielas, masas) veidojums, pika.
- laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums. Īpaša sastāva keramikas masa.
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa. Šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- Atoma masas vienība Atoma masas mērvienība.
- Atoma masas vienība Atoma masas mērvienība.
- Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
- Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika. Kukurznis.
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
- taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu. Izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdens nelaime.
- Ūdens nelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī. Kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums. Ūdensnelaime.
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- notekcaurule Caurule šķidruma, masas novadīšanai.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
- kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
- muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
- Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
- Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
- karāts Dārgakmeņu masas mērvienība - 0,2 grami.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
- adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
- smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa.
- garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml.).
- pastēte Ēdiens - maltu (parasti gaļas, zivju) produktu masa, kam parasti ir pievienotas piedevas.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- Maltas gaļas bifšteks Ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas.
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo lieldienās.
- celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
- neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
- blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski ir vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
- deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai).
- metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa.
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
- putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
- pūsma Gāzes, gāzu maisījuma (parasti gaisa masas) plūsma (parasti kādu spēku iedarbībā).
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa. Kaņepju sviests.
- linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
- nogruvums Grūstoša (parasti iežu) masa.
- spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- svari Ierīce (kā) masas noteikšanai.
- masmetrs Ierīce masas mērīšanai bezsvara stāvoklī.
- hektogrāfs Ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls).
- mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana.
- noslīdenis Iežu masa, kopums, kas slīd, ir noslīdējis lejup pa nogāzi.
- Īpatnējais svars Īpastnējā masa.
- desa Īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- Kraklē stikls Īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- īpatsvars Īpatnējā masa.
- Īpatnējais svars Īpatnējā masa. Īpatsvars (1).
- pūst Izelpā ar gaisa strāvām veidot (dobus priekšmetus no kādas masas).
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- jēlcukurs Iztvaicēta cukura masa, kuru kristalizējot iegūst cukuru.
- uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- vibromaisīšana Javas, gāzbetona masas u. tml. izgatavošanas paņēmiens, maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
- pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml. Kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- notekkanāls Kanāls šķidruma, masas novadīšanai.
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
- Lielgabalu gaļa Karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās.
- Lielgabalu gaļa Karavīru masas, kuras nesaudzīgi, arī bezjēdzīgi sūta kaujās.
- gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
- fajanss Keramikas izstrādājums no šīs masas.
- mirkt Kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- sarauties Kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa.
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa.
- deviācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas lielas dzelzs masas ietekmē.
- pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
- šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem.
- nuga Konditorejas izstrādājums - riekstu un cukura masa.
- halva Konditorejas izstrādājums - saldvielu un sasmalcinātu eļļas augu kodolu masa.
- Košļājamā gumija Konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
- maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla. Attiecīgā kosmētiskā procedūra.
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas un ābolu masas.
- viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa. Tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
- Īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu, īpatnējā siltumietilpība.
- Masas kilograms, īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
- Īpatnējā siltumietilpība Ķermeņa masas vienības siltumietilpība.
- tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
- izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
- šļūdonis Ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi.
- pūriņš Lence labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- aisbergs Liela, peldoša ledusmasa.
- lavīna Liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas.
- klucis Liels mīkstas masas gabals.
- daudzums Liels skaits, liels apjoms, liela masa.
- ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- monolīts Liels viengabalains akmens. Liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
- vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
- puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas. Attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
- samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisot savienot (piemēram, vielas).
- keramika Māls vai mālu saturoša masa, no kuras darina šos izstrādājumus.
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Papīra masa.
- pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa masa.
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- kilograms Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa. Masas kilograms.
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa. Šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
- rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, gumijas, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
- kapsele Mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās).
- mazums Mazs skaits, mazs apjoms, maza masa. Neliels daudzums.
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- karāts Mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas.
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži). Zaļmēsli.
- zaļmēsli Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži). Zaļmēslojums.
- litera Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Burtstabiņš.
- burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Litera.
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
- masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu.
- Raganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi) Mīksta, gļotaina masa.
- Raganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi) Mīksta, gļotaina masa.
- Raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) Mīksta, gļotaina masa.
- Raganu vēmekļi (arī spļaudekļi, siekalas) Mīksta, gļotaina masa.
- ķēpa Mīksta, slapja, arī pašķidra (piemēram, sniega) masa.
- siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
- fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
- molekulsvars Molekulmasa.
- paraugs Neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai. Neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- saspraude Neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai.
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
- manko Nepilna preču masa. Iztrūkums kasē.
- mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 206 elektronu masa.
- pions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 270 elektronu masa.
- mezons Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir intervālā no elektrona līdz nuklona masai.
- hiperoni Nestabilas elementārdaļiņas, kuru masa ir lielāka par nuklonu masu.
- žurga Netīrs šķidrums. Izmirkusi, netīra masa.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
- knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
- koraļļi Nogulu slānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
- Darba pūriņš Noteikta tilpuma cilindrs (Padomju Savienībā 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- molekulmasa Oglekļa vienībās izteikta molekulas masa.
- parafīns Ogļūdeņražu grupas viela - daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
- adāmadata Pagarš (metāla, plastmasas vai cita materiāla) irbulis ar smailiem galiem, kuru lieto adīšanai. Adāmā adata.
- pauperizēt Panākt, būt par cēloni, ka (darbaļaužu masas) nonāk ilgstošā nabadzībā (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
- papīrmasa Papīra masa.
- pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
- pārsmags Pārāk smags. Tāds, kura īpatnējā masa ir lielāka nekā parasts.
- pārviegls Pārāk viegls. Tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts.
- pūtējs Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze. Attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
- uzbarot Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa.
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- Nokristies svarā Pazaudēt daļu no savas masas.
- miesa Pēc ķermeņa masas, apjoma.
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķi.
- paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai.
- slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
- gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa. Tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
- tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
- plastilīns Plastiska masa, kas sastāv no māla un citu vielu (piemēram, vaska) piejaukuma un ko lieto veidošanā.
- voloknīts Plastmasa, kam par pildvielu izmanto šķiedras.
- patrona Plastmasas vai kartona spole pavediena uztīšanai. Žakaida kartes uztīšanas ierīce.
- Termoplastiskās plastmasas Plastmasas, kuras plastiskai apstrādei pakļaujas siltuma iedarbībā.
- Termoreaktīvās plastmasas Plastmasas, kuru plastiskums izpaužas tikai to apstrādes laikā.
- smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars.
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim). Siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
- čumiza Prosas pasuga, ko audzē graudu un zaļās masas ieguvei. Šīs pasugas augs.
- milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot graudus, sēklas.
- milti Pulverveida masa, ko iegūst, speciālās ierīcēs, iekārtās sasmalcinot kādu izejmateriālu (piemēram, minerālvielas, augus, dzīvniekus, to daļas).
- punktmasa Punktveida masa.
- putra Pusšķidra (kā) masa.
- Koka pūšamie instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- Koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- tritijs Radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3.
- galalīts Ragveida plastmasa, ko iegūst, apstrādājot kazeīnu ar formalīnu.
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai.
- forma Rāmī iestiprināts siets papīra masas filtrēšanai (papīra rūpniecībā).
- Stiklveida ķermenis Recekļaina masa, ko apņem plāns apvalks un kas piepilda acs ābola apvalku norobežotās telpas lielāko daļu un cieši pieguļ pie tīklenes.
- rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu. Šāds elements (iekārtai, ierīcei).
- fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas.
- Papīra rūpniecība Rūpniecības nozare, kas aptver celulozes, koka masas, papīra un kartona ražošanas uzņēmumus.
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām). Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
- garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta.
- ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti.
- krava Saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu.
- glazūra Salda masa, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus.
- uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti, no mannas biezputras vai olas baltuma un augļu, augļu sulas masas, uzputojot to.
- maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
- tūbiņa Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai. Tūba [1].
- tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai. Tūbiņa.
- smags Savienojumā ar masas, svara mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta masa, noteikts svars.
- talents Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants (3).
- talants Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants.
- zēvele Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals.
- uzsildīt Sildot panākt, ka (parasti šķidrums, masa) iegūst vēlamo sasiluma pakāpi.
- silikagels Silīcija dioksīds, kas iegūts makroporainas masas veidā.
- termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas. Siltumizolators.
- siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u.tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u.tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- skaida Sita (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu.
- vītskābbarība Skābbarība, ko iegūst no vītinātas zāles masas.
- atommasa Skābekļa vienībās izteikta atoma masa.
- atomsvars Skābekļa vienībās izteikts atoma svars. Atommasa.
- daudz Skaits, apjoms, masa (priekšmetiem, parādībām).
- daudzums Skaits, apjoms, masa.
- skaņuplate Skaņu ieraksta nesējs - plāna (parasti plastmasas, metāla, papes) plāksne ar joslām, pa kurām (ierakstu atskaņojot) virzās gramofona adata, akustiskais, elektriskais, optiskais adapters.
- Tautas kontrole Sociālistiskās kontroles veids, kad plašas darbaļaužu masas, darba vietās ievēlot savus pārstāvjus, kontrolē ekonomisko, saimniecisko un kultūras celtniecību un piedalās valsts pārvaldē.
- sašķaidīt Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums.
- badmintons Sporta spēle ar raketi un vieglu, (korķa, plastmasas) bumbiņu, kam piestiprināts spalvu vai plastmasas vainadziņš.
- Svaru kategorija Sportistu grupējuma vienība pēc viņu ķermeņa masas.
- protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa ir vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
- protijs Stabils ūdeņraža izotops ar masas skaitli 1.
- gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
- gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki. Staipīga, lipīga masa, ko veido organismi.
- Gaissauss stāvoklis Stāvoklis, kas raksturīgs vielai, materiālam u.tml., kurš ir izžāvēts līdz nemainīgai masai.
- viskoze Stigra masa, ko iegūst no celulozes. No šādas masas iegūta ķīmiska šķiedra. Audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Glazūra (1).
- glazūra Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Vāpe.
- marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa.
- piekult Strauji maisot, pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai).
- kilograms Svara mērvienība - masas vai spēka kilogramā izteikts ķermeņa svars.
- Svaru stienis Svarcelšanas rīks - stienis ar diviem noteiktas masas elementiem galos.
- mikrosvari Svari ļoti mazas masas mērīšanai.
- tīrsvars Svars (precei) bez iesaiņojuma. Tīrmasa.
- tara Šāda izstrādājuma, arī transportlīdzekļa masa.
- ziede Šāda masa, piemēram, apavu, slēpju kopšanai.
- pankūka Šāds sagatavots ēdiens no sīki sasmalcinātu produktu (piemēram, kartupeļu, biezpiena) masas.
- dubļi Šķidra masa - ūdenī izmirkuši zeme.
- pulpa Šķidra, mīksta bezformas masa.
- piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- masīvs Tāds, kam ir liela masa, liels apjoms. Arī blīvs.
- smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: viegls (1).
- smagsvara Tāds, kam ir liela masa, liels svars.
- pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa).
- mikrominiatūrs Tāds, kam ir ļoti mazs izmērs, ļoti maza masa.
- viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: smags (1).
- vieglsvara Tāds, kam ir maza masa, mazs svars.
- niecīgs Tāds, kam ir mazs lielums (piemēram, garums, ilgums, masa). Ļoti mazs.
- pasmags Tāds, kam ir samērā liela masa.
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- paviegls Tāds, kam ir samērā neliels svars, neliela masa.
- smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm). Arī šķietami zems.
- viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
- smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
- viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
- demokrātisks Tāds, kas aptver plašas tautas masas, attiecas uz tām.
- koraļļi Tāds, kas gatavots no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- reaktīvs Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa impulsa maiņu, kura rodas masas zuduma dēļ. Tāds, kurā izmanto šādu impulsa maiņu.
- noteka Tāds, kas ir saistīts ar šķidruma, masas novadīšanu. Tāds, kas ir paredzēts, noder šķidruma, masas novadīšanai.
- nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
- verdošs Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra vai stigra masa u. tml. (par trauku).
- monolīts Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens. Tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
- ciešmetrs Tilpuma mērvienība - viens kubikmetrs blīvas koksnes masas.
- tilpummasa Tilpuma vienības masa (piemēram, vielai). Blīvums (2).
- tilpumsvars Tilpummasa.
- Īpatnējais tilpums Tilpums, kuru aizņem vielas viena masas vienība.
- Tilpuma mērvienības, īpatnējais tilpums Tilpums, kuru aizņem vielas viena masas vienība.
- tomasprocess Tomasēšanas process. Tomasa process.
- koptonnāža Tonnās izteikta kopmasa.
- papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai.
- saulesbrilles Tumša stikli vai plastmasas brilles acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu.
- Karotīna pasta, arī hlorofila karotīna pasta, arī karotīna hlorofila pasta Tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā). Skuju hlorofila pasta.
- ūdensmasa Ūdens masa.
- deiterijs Ūdeņraža stabilais izotops ar masas skaitli..
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu.
- uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusi kārta uz (kā) virsmas.
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- kopsvars Vairāku vai daudzu (kā) svaru summa. Kopmasa.
- mape Vākiem līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas, ādas) priekšmets (kā, parasti dokumentu, zīmējumu, nošu) glabāšanai. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem vai miltiem).
- lasts Veca tilpuma mērvienība - aptuveni no 1600 līdz 3200 kubikmetriem (kuģa tilpumam - 5,66 kubikmetri). Veca masas mērvienība - aptuveni 160 kilogrami.
- veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai.
- mūrēt Veidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem). Šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
- korāzija Vēja, ūdens, ledus pārvietotu drupu iežu masas mehāniska iedarbība uz iežiem.
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Veltnējot izveidot (ko).
- vibroplatforma Vibromašīna betona masas blīvēšanai dzelzsbetona izstrādājumos.
- vibroplāksne Vibromašīna grunts vai betona masas blīvēšanai.
- putuplasts Viegla poraina plastmasa.
- gāzbetons Viegls celtniecības materiāls - šūnains betons, ko iegūst, betona masā ievadot gaisu vai arī šai masai piejaucot vielas, kas rada gāzes.
- molmasa Vielas mola masa.
- izotopi Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu paveidi, kuriem ir vienādi kodolu elektriskie lādiņi, bet dažādi masas skaitļi.
- karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru.
- uzkalns Virs (kā) pamala izveidots vai izveidoties neliels, parasti kādas masas, paaugstinājums.
- Kritiskā masa Vismazākā skaldāmo materiālu masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
- Kritiskā masa Vismazākā skaldāmo materiālu masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī masa (1).
- cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme.
- superzvaigzne Zvaigzne, kam ir sevišķi liela masa un lieli izmeti.
- nožūt Žūstot pazaudēt daļu no savas masas.
masa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV