Paplašinātā meklēšana

Meklējam karst.

Atrasts vārdos (27):

Atrasts vārdu savienojumos (16):

Atrasts skaidrojumos (277):

izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
iesalot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
degt Būt karstam (psihisku norišu ietekmē).
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās). Arī karst (2).
Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst (1).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
pārkarse Darbība, process --> pārkarst.
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu. Neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
sacepums Ēdiens - vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums.
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml.).
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist (2), iekarst (1).
ietvīkt Iekaist iekarst (dusmās, niknumā u. tml.).
iekarsties Iekarst (1).
ietvīkt Iekarst (2).
iesvilties Iekarst, sakarst.
Elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu.
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
izkarsēties Ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti.
ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
cepināt Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept.
karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai. Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu).
izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu).
izkarst Izkalst karstumā (par augsni). Izsust (parasti par ziemājiem).
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
izsautēties Izkarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
izsust Izkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu. Būt ļoti karstam.
kaitēt Izplatīt stipru karstumu.
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko). Iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
noplaucēt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu). Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) - par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu.
kveldēt Izraisīt karstuma sajūtu (par vielām).
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu).
dedzināt Izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu).
tveicēt Izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem).
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.). Izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
izšvirkstēt Izsprakstēt (par karstiem taukiem).
karsēt Izstarojot, izplatot karstumu, stipri sildīt (ko).
sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
degt Just neciešamu karstumu.
kaist Just stipru karstumu. Būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām). Arī kvēlot. Degt.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
uzdzīt Kāpināt, palielināt (ātrumu, spiedienu, karstumu u. tml.).
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
karstputra Karstgalvis, karstgalve.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
kaist Kļūt karstam (par priekšmetiem).
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
karst Kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
karst Kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu).
nokaist Kļūt ļoti karstam (par priekšmetiem).
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam. Sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma). Krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
pārkaist Kļūt pārāk karstam (par priekšmetiem).
piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, parasti karstuma iedarbībā.
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni.
spirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni. Pirkstis.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
sasisties Lesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu.
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā). Dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss.
dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist. Panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
nosvilt Ļoti apsvilt (liesmās, karstumā).
izdegt Ļoti izslāpt, parasti karstumā.
svelmains Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
svelmīgs Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
svelošs Ļoti karsts (par laikapstākļiem, laikposmu).
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss. Ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
kvelmains Ļoti karsts, svelmains. Kvēlains.
kveldīgs Ļoti karsts, svelmīgs. Kvelmains.
kvēls Ļoti karsts.
ugunīgs Ļoti karsts.
versmīgs Ļoti karsts. Versmains (1).
versmains Ļoti karsts. Versmīgs (1).
nosust Ļoti nokarst (parasti par cilvēkiem).
pietvīkt Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
versme Ļoti stiprs karstums.
karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks. Arī karstgalvis.
apkarst Mazliet sakarst.
iekarst Mazliet sakarst. Iesākt kļūt karstam.
dūmaka Miglai līdzīgs veidojums - gaisa slānis, kas sastāv no daudzām sīkām, higroskopiskām daļiņām. Ūdens iztvaikojumi karstā, tveicīgā laikā. Viegla migla.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
pakarst Neilgu laiku, mazliet karst.
paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu).
Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības.
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot.
applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika vai kodīgu vielu iedarbībai.
izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti.
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
karsēt Pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu.
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
sakarsēties Pakļaut sevi stipra karstuma iedarbībai.
uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
dzesināt Panākt (parasti, aktīvi iedarbojoties, - maisot, laistot u. tml.), ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mežu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūn, parasti karstuma iedarbībā.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (2).
izkarsēt Panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts.
karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā). Apkalst.
degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
kūpēt Par karstiem, arī mitriem priekšmetiem.
čūkstēt Par karstu priekšmetu, uguni, kas saskaras ar šķidrumu.
pārsautēties Pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt.
pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu).
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pūtējs Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
pārtvīkt Pārkarst, arī ļoti izslāpt (karstumā, tveicē).
notvīkt Pārkarst, izslāpt karstumā, tveicē.
pacepināties Pasauļoties (karstā saulē).
Karstuma (arī siltuma) dūriens Patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
Siltuma (arī karstuma) dūriens Patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (2).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst (3).
saskriet Pēkšņi izraisīties (parasti sejā, galvā) - par karstuma sajūtu, pietvīkumu.
iedegties Pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam. Iekarst. Iekaist.
iesvilt Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam. Iekarst (1), iedegties (3).
svilināt Pieliekot ko karstu, degošu, iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu).
pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
garot Radīt garaiņus, iztvaikojumus (piemēram, par karstu šķidrumu).
čūkstēt Radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu). Atskanēt šādam troksnim.
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu). Dvest (8).
karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās).
karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai).
sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
iekarsums Rezultāts --> iekarst (1).
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot. Dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
Dzīva (arī tīra) uguns Saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu).
(Kā) uz uguns vārīts Saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
(Kā) uz uguns vārīts Saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
Galva kūp Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
Galva kūp Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
Iekšas izdegušas Saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis. Saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta.
Karstums nokrīt (arī nokrītas) Saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
Karstums nokritās (arī nokrīt) Saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
Pakausis kūp Saka, ja ko dara ar lielu piepūli, tā, ka kļūst karsti.
Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī).
Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) muguru (arī kauliem) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Asinis karst Saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti.
degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko).
satvīkt Sakarst karstumā, tveicē.
paauksts Samērā, arī mazliet auksts. Pretstats: pakarsts.
pakarsts Samērā, arī mazliet karsts. Pretstats: paauksts.
vairīties Sargāties (no saslimšanas, nevēlamas, piemēram, karstuma, vēja, iedarbības).
tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām). Sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām).
cepināties Sauļoties (ilgāku laiku karstā saulē).
samums Sauss, karsts vējš (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē).
karsēt Sildīt (vielu) līdz vārīšanās temperatūrai. Pakļaut (vielu) karstuma iedarbībai.
kultenis Skābs raudzēts dzēriens no karstā ūdenī iekultiem rudzu miltiem.
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu).
kvēls Spilgts un karsts (piemēram, par nosarkumu, notvīkumu).
svelme Stipra karstuma sajūta.
svelmēties Stipri karsēties, karst.
svilt Stipri karst (parasti par ķermeni, tā daļām).
speltains Stipri karsts, tveicīgs.
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
kvelme Stiprs karstums, svelme.
spelte Stiprs karstums, tveice.
svelme Stiprs karstums.
sviloņa Stiprs karstums. Arī svelme.
kvēle Stiprs karstums. Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas.
plāns Tā, ka mugurā ir maz drēbju. Tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.).
auksts Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra. Pretstats: silts, karsts.
ugunīgs Tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums). Tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu.
sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem). Arī tveicīgs, spiedīgs (1).
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu). Tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
kvēls Tāds, kas izplata stipru karstumu, spilgtu gaismu (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
ugunīgs Tāds, kas izraisa karstuma sajūtu ķermenī, stiprs (parasti par alkoholiskajiem dzērieniem).
svilīgs Tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu). Stipri smeldzošs (par sāpēm).
karsts Tāds, kas izstaro lielu karstumu (par sauli, uguni u. tml.).
svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu). Svelmains (1).
svelmains Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.). Ļoti karsts (piemēram, par gaisu).
svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.). Ļoti karsts (piemēram, par gaisu). Svelmains (1).
tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu). Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs. Ļoti karsts un mitrs.
sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
svelmains Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
svelmīgs Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
svelošs Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, kaistam (par vielu, priekšmetu).
plukt Tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa daļu).
izsust Tvaikos izkarst (par priekšmetiem).
garaiņi Tvaiks, kas rodas, iztvaikojot karstam šķidrumam.
satveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
notveicēt Tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai un pabeigt tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai.
izdegt Uguns, karstuma iedarbībā iegūt vajadzīgo kvalitāti (piemēram, par ķieģeļiem).
mufelis Ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera vai trauks.
uzkarsēties Uzkarst.
sildītājs Veidojums (parasti no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens siltumu vai elektriskās enerģijas radīto siltumu. Termofors.
mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu, laikapstākļiem).
apsvilināt Viegli apdedzināt (no ārpuses). Daļēji nodedzināt (skarot liesmām vai lielā karstumā).
apsvilt Viegli apdegt (liesmās vai lielā karstumā).
karstums Vieta, kur ir karsts.
izdega Vieta, kur no sausuma un karstuma izkaltuši, iznīkuši augi.
karstumizturība Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
karstgalvība Vispārināta īpašība karstgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.

karst citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV