Paplašinātā meklēšana

Meklējam nīga.

Atrasts vārdos (2):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (347):

Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi). Aizlūzt.
monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
Nosmēķēta balss Balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
Raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
Skatīties briesmām acīs Būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
Nepamirkšķināt (ne) acis (arī aci) Būt ļoti mierīgam, arī aukstasinīgam.
Parādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
Rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
(Pa)rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
Būt un palikt Būt ļoti stabilam, nemainīgam.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
sacirsties Būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko).
Lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
Novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā Būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un ķēniņam (arī ķeizaram, retāk valdniekam, pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un pavēlniekam (arī valdniekam, biežāk ķēniņam, ķeizaram) Būt pilnīgam noteicējam.
Būt kungam un valdniekam (biežāk ķeizaram, ķēniņam, arī pavēlniekam) Būt pilnīgam noteicējam.
saiet Būt saskanīgam, saderīgam (ar ko).
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
Iedzīt kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt (arī ievest, novest) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Būt pie vainas Būt vainīgam.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
pusanalfabētisms Daļēja, nepilnīga prasme lasīt, rakstīt.
pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts. Tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
pusbrieds Daļējs, nepilnīgs briedums, daļēja, nepilnīga gatavība (augiem, to daļām).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (2). Arī pilnīga sakāve.
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par lencēm, iekaltām u. tml.).
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
skrūvdzirnavas Dzirnavas, kur materiālu sasmalcina starp divām mainīga profila skrūvēm.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības (sociālismā).
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
stabilizators Ierīce nemainīga sprieguma (vai strāvas) nodrošināšanai atkarībā no slodzes.
uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
pamodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu. Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
kamertonis Instruments - divi vienā galā savienoti metāla stieņi, kuru brīvie gali vibrējot rada nemainīga augstuma skaņu.
stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
Sažņaugta balss Izmainīta, neskanīga balss.
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizuļot.
vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizmot, vizuļot.
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī plaiksnīties.
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu). Arī zaigot.
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
apziņa Izpratne. Apzinīga attieksme (pret ko)
izgatavot Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu.
klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
parāde Karaspēka svinīga skate.
Papillārās līnijas Katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
Turēt ūdeni mutē Klusēt. Būt nerunīgam.
Turēt ūdeni mutē Klusēt. Būt nerunīgam.
kust Kļūt ļoti maigam, sirsnīgam. Kļūt ļoti laipnam.
uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu). Arī uztūkt.
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām). Izplūst (6).
izkust Kļūt maigam, sirsnīgam. Kļūt ļoti laipnam.
stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus.
ierūsēt Kļūt neskanīgam (par balsi).
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (sava) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Ieslēgties (arī ierauties, ievilkties) (savā) čaulā Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām). Briest.
rudeņot Kļūt rudenīgam.
Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
Ņemt lielu galvu Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
sastingt Kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam.
Aizturēt elpu Kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās.
Aizturēt elpu Kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās.
rīmēties Kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī).
sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta). Kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
kodolatbruņošanās Kodolieroču klājumu ievērojama samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības. Darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
festivāls Kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums. Šo daļiņu nosēdumi.
periods Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos). Šīs dejas muziķa.
gaissauss Līdz nemainīgam svaram izžāvēts.
paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
Bezgalīgi liels lielums Mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
brīdinājums Mudinājums (būt piesardzīgam, uzmanīgam).
disharmonēt Neatbilst (kam). Būt nesaskanīgam (ar ko).
nebēdnība Nebēdnīga izdarība. Draiskulība.
necieņa Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko). Šādas attieksmes izpausme.
necienība Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko). Šādas attieksmes izpausme. Necieņa.
Aizkapa balss Nedabiska, dobja, neskanīga balss.
Aizkapa balss Nedabiska, dobja, neskanīga balss.
pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
Kaķu koncerts Nesaskanīga dziedāšana, arī muzicēšana. Skaņu jūklis.
Kaķu koncerts Nesaskanīga dziedāšana, arī muzicēšana. Skaņu jūklis.
netaisnība Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa.
lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Nievas.
nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Paļas.
Sabiedriskais nopēlums Nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījumā darot to zināmu sabiedrībai.
Tāds pats Norāda uz (kā) pilnīga identitāti.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
Ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Ievilkties (arī ierauties, ieslēgties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to. Kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam.
Aptraipīties (ar) asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot Būt līdzvainīgam slepkavībā.
Aptraipīt rokas ar asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
Aptraipīties (ar) asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
Aptraipīt rokas ar asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
Notraipīties (arī aptraipīties) (ar) asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
Notraipīt (arī aptraipīt) rokas (ar) asinīm Noslepkavot. Tikt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise. Svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
dineja Oficiālas, svinīgas pusdienas.
tvans Oglekļa (II) oksīds - indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas.
marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
trenēt Pakļaujot mainīgai vai dozētai slodzei, pārbaudīt, stabilizēt (iekārtu, ierīci u. tml.), uzlabot (tās) īpašības.
skutele Palaidnīga meitene.
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
pieturēt Panākt, ka (piemēram, īpašība, pazīme) paliek nemainīga.
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu. Arī parādu kalpība.
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
uzbaroties Pastiprināti ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
Kukaiņu piekūns Piekūns, kam ir sarkanīgas kājas, īsa aste un kas medī kukaiņus.
briedums Pilnīga (garīgo spēju, talanta, spēku u. tml.) gatavība, atraisītība.
tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu, spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums. Arī identitāte, identiskums.
identitāte Pilnīga atbilstība. Pilnīgs līdzīgums. Pilnīga vienlīdzība, vienādums.
identiskums Pilnīga atbilstība. Pilnīgs līdzīgums. Pilnīga vienlīdzība, vienādums. Identitāte.
paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību. Paralīze.
krahs Pilnīga neveiksme, bojāeja.
aizmiršanās Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo). Pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas.
spodrība Pilnīga tīrība, sakoptība.
reduplikācija Pilnīga vai daļēja (valodas vienības, piemēram, morfēmas, vārda) atkārtošana.
sinonīmija Pilnīga vai daļēja (valodas vienību) nozīmes līdzība.
pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe. Pabeigtība (1).
ģenerāltīrīšana Pilnīga, ļoti rūpīga tīrīšana.
ģenerālmēģinājums Pilnīgas (izrādes, koncerta u. tml.) norises mēģinājums.
urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urdzēt.
urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urgt.
stenēt Plūstot radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (parasti par vēju, ūdeņiem).
prieks Pozitīvs intensīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi vai pilnīgas iespējas produktīvai, rezultatīvai darbībai, rīcībai.
Caurlaides tipa pirts Pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija).
oksimorons Pretrunīgas nozīmes vārdu saistījums kāda nojēguma izteikšanai.
Apgrieztā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais - pamazinās (palielinās).
izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
trillināt Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
trizuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem). Atskanēt šādam skaņām.
zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu). Atskanēt šādām skaņām.
parkšķēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
bilance Rādītāju, raksturojumu sistēma, kuri atspoguļo kādas mainīgas parādības stāvokli.
šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība.
modināt Rosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
morāle Sabiedriskās apziņas forma - vēsturiski mainīga normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
(Staigā) krūtis izgāzis Saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
(Staigā) krūtis izgāzis Saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
atmoda Sākums aktīvai, apzinīgai darbībai.
sakonstruētība Samākslotība (mākslas darbā, tā elementos), pilnīga vai daļēja neatbilstība īstenībai.
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī. Pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē.
sarķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
harmonēt Saskanēt, būt saskanīgam, samērīgam.
izdzert Savienojumā «izdzerta balss»: neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas).
mētāt Savienojumā «mētāt ēnas»: vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
mongoloīds Savienojumā «mongoloīdā rase»: rase, kuras pārstāvjiem raksturīga plakana seja ar stipri izvirzītiem vaigu kauliem, tumsnēja, bieži dzeltenīga āda, taisni, cieti un tumši mati.
ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
koeficients Skaitliskais reizinātājs burtu izteiksmē. Zināmais reizinātājs pie nezināmā. Pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
Ģeometriskā progresija Skaitļu virkne, kurā attiecība starp diviem locekļiem, kas seko viens otram, ir nemainīga.
Ģeometriskā progresija Skaitļu virkne, kurā attiecība starp diviem locekļiem, kas seko viens otram, ir nemainīga.
sudrabskaņa Skanīga, tīra skaņa.
oda Skaņdarbs, kurā ir ietverts svinīgs slavinājums. Liriska rakstura svinīga kora dziesma ar instrumentālu pavadījumu.
parkšķis Skarba, mainīga augstuma, pazema skaņa, ko parasti rada putni.
invariance Spēja palikt nemainīgam (kādā norisē, kādos apstākļos).
mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
Gaissauss stāvoklis Stāvoklis, kas raksturīgs tam, kas izžāvēts līdz nemainīgam svaram.
Gaissauss stāvoklis Stāvoklis, kas raksturīgs vielai, materiālam u.tml., kurš ir izžāvēts līdz nemainīgai masai.
himna Svinīga dziesma, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju.
sarabanda Svinīga franču pāru deja 3/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
vernisāža Svinīga mākslas izstādes atklāšana.
akts Svinīga sanāksme (parasti mācību iestādē).
salūts Svinīga sveikšana, arī godināšana, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem. Zalvju, raķešu kopums šādā sveikšanā, arī godināšanā.
apoteoze Svinīga, pacilāta nobeiguma aina (teātra izrādē).
Vārda pēc Tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē.
sarkanbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
sarkanbārdis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
sarkansejains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga seja.
sarkanacains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
tuvs Tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem).
skaņš Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
nevienāds Tāds, kam ir mainīga intensitāte (piemēram, par procesu, norisi).
vienāds Tāds, kam ir nemainīga intensitāte, izpausme (piemēram, par procesu, norisi).
nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu). Stings.
pilnkrūtains Tāds, kam ir pilnīgas krūtis.
svārstīgs Tāds, kam ir raksturīgas mainīgas, nepastāvīgas, nevienmērīgas, arī nenoteiktas norises, stāvokļi (par laikposmu).
nemierpilns Tāds, kam ir raksturīgas strauji mainīgas dabas parādības.
šķautņains Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi). Tāds, kas ilgi it vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
sarkanādains Tāds, kam ir tumši dzeltena, sarkanīga ādas krāsa (parasti par Amerikas rases pārstāvjiem, indiāņiem).
sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem).
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu). Lāsmains. Tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumiem.
nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
kārtīgs Tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu.
neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā). Tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties. Tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
skaņš Tāds, kas rada skanīgas, arī skaļas skaņas. Arī skanīgs (1).
skaņš Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
mīlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir draudzīga, sirsnīga, mīļa. Arī simpātisks, patīkams.
apvaldīts Tāds, kura izpausme ir ierobežota, nepilnīga.
lepns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
rūdīts Tāds, kura nevēlamās īpašības ir noturīgas, nemainīgas, izriet no ilgstošas prakses.
ūnikums Tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
monopolists Tas, kam vienīgajam ir īpašas tiesības (uz ko).
īpašums Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
manta Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības. Tas (lietu kopums), kas kādam pieder, uz ko kādam ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības. Īpašums (1).
rituāls Tradīcijas vai priekšrakstu noteikta (parasti svinīga) darbība, darbību kopums.
empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
grēkāzis Vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu.
Grēka āzis Vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu.
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu. Vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
kungs Valdnieks (piemēram, karalis), kam ir vienpersonīga vara.
totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
poētisms Vārds, vārdu savienojums, kam ir liriska, svinīga emocionāli ekspresīva nokrāsa.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to. Ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
nogatavināt Veicināt (augu, to daļu) attīstību līdz pilnīgai bioloģiskai gatavībai (par parādībām dabā).
diapazons Vērtības robežas (mainīgam lielumam).
videogrāfs Videotehnikas aparāts dažādu mainīga lieluma parametru demonstrēšanai.
videogrāfija Videotehnikas nozare, kas nodarbojas ar mainīga lieluma parametru atspoguļošanu, izmantojot videotehnikas ierīces.
trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
kopnodarītājs Viena no vairākām vai daudzām personām, kas ir vainīgas nodarījumā.
unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem.
vienulis Vienīgais bērns ģimenē.
Vienīgā dzīvā dvēsele Vienīgais cilvēks.
Vienīgā dzīvā dvēsele Vienīgais cilvēks.
Vienīgā dzīvā dvēsele Vienīgais cilvēks.
viendēls Vienīgais dēls ģimenē.
vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
arguments Viens no funkcionālā sakarībā saistītajiem mainīgajiem lielumiem, pēc kura atrod otro mainīgo lielumu. Neatkarīgais mainīgais lielums.
funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita. Atkarīgais mainīgais lielums.
dzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
priekšizglītība Zināšanu kopums, kas veido pamatu pilnīgas vai pilnīgākas izglītībasieguvei.
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa. Parastais svilpis.

nīga citās vārdnīcās:

Tēzaurs

nīga

MEV

nīga