Paplašinātā meklēšana
Meklējam sajūta.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (237):
- Mīksts alus Alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
- nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
- ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
- pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
- tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās). Arī karst (2).
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
- ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur).
- saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
- nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
- (Ie)sisties degunā Būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
- iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
- dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku). Dvašot (1).
- dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
- kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
- lipt Būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu).
- Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- Durties degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- Sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- lauzīt Būt šādai sāpju sajūtai.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
- durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
- vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
- tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
- Likt sevi just Būt uztveramam, sajūtamam.
- Likt sevi just Būt uztveramam, sajūtamam.
- apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
- Griezties uz augšu (arī apkārt) Būt, rasties nelabuma sajūtai.
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
- grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
- tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem. Arī tirpums.
- tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī.
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
- komforts Ērtības. Arī mājīgums, labsajūta.
- dūša Fiziskā pašsajūta.
- grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
- smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums. Arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
- zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
- Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- Skāba garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- Salda garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- Sīva garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- Sāļa garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- Rūgta garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- Subjektīvais ideālisms Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
- Ir (arī kļūst, metas) ap dūšu Ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta.
- Ir (arī kļūst metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu sar.) Ir (rodas) slikta pašsajūta.
- Ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu sar.) Ir (rodas) slikta pašsajūta.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
- novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
- pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) - par skaņām, smaržām u. tml.
- Plēst (vai) ausis (pušu) Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- Plēst (vai) ausis pušu Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- Plēst galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst (vai) galvu pušu Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
- dedzināt Izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu).
- svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
- iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.).
- ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst.
- sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
- Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
- Kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
- Kosties (arī kost, retāk iekost) kaulā Kaitēt. Būt nepatīkami sajūtamam.
- uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu). Nepiesātināts (par krāsu, gaismu). Ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- Dūša netur Kļūst nelabi, rodas vemšanas sajūta (no kā).
- sadilt Kļūt ievērojami mazāk uztveramam, sajūtamam (par parādībām dabā).
- pazust Kļūt nesajūtamam, neuztveramam (par smaržu).
- augt Kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.).
- sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- uzplūst Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
- uzvirmot Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
- rasties Kļūt uztveramam, sajūtamam (piemēram, par smaržu).
- vieglums Laba, patīkama sajūta.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
- pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
- riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
- skaudrs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā). Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas.
- spiest Ļoti karsēt tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli). Būt ļoti intensīvam tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (par siltumu).
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
- Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- Pliekana (arī šķebīga) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- Šķebīga (arī pliekana) dūša Nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
- Šķērma garša Nepatīkama nenoteiktas garšas sajūta.
- parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums.
- Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
- Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
- šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
- Slikta (arī nelaba) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- Nelaba (arī slikta) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- Slikta (arī nelaba) dūša Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta. Arī vemšana, reibonis. Slikta fiziskā pašsajūta.
- pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- Sūra smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts.
- Skāba smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- Salda smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- Sāļa smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- Sīva smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- Rūgta smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
- spiesties Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst grūtāk sajūtams, uztverams.
- pildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, vidē u. tml.) kļūst sajūtamas, uztveramas (skaņas, smaržas u. tml.).
- nosaldēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļā).
- apvaldīt Panākt, ka kļūst vājākas (jūtas, sajūtas, to izpausme).
- atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku). Kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm. Būt šādai sāpju sajūtai.
- iešauties Pēkšņi būt spēcīgi sajūtamam.
- prieks Pozitīvs intensīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi vai pilnīgas iespējas produktīvai, rezultatīvai darbībai, rīcībai.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis.
- smaidīt Radīt sēļos daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
- elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
- dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama. Dvesma (3).
- pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos.
- salt Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā.
- karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās).
- karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai).
- iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
- sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- Metas (arī kļūst, ir, retāk tiek) ap dūšu Rodas (ir) noteikts garastāvoklis, noteikta fiziskā pašsajūta.
- aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
- karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- Gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu.
- Gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu.
- Viegla sirds, arī viegli ap sirdi Saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Spiežas kaklā (arī rīklē) Saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
- Iekšas izdegušas Saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis. Saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta.
- Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī). Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī).
- Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Ir (arī kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu. Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- (Iekšas) kāpj uz augšu Saka, ja pārņem nelabuma sajūta.
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) muguru (arī kauliem) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Karsts (vien) pārskrien pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) Saka, ja rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Galva plīst (vai) pušu Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Kamols (arī rūgts kumoss, arī rūgtums) kāpj (arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Kamols iemetas kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
- Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piemēram, aiz pretīguma pret ko).
- Sirds sažņaudzas Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
- Sirds sažņaudzas Saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
- Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
- Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
- Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) Saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
- Drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.
- Sirds (pār)met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds pārmet kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- kniebīgs Sāpīgi, asi sajūtams (par aukstumu, vēju).
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- grūtums Slikta fiziskā pašsajūta, arī slimība.
- sliktums Slikta pašsajūta. Nelabums.
- ēna Sliktas pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā).
- kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
- kamols Spiediena sajūta (kaklā, krūtīs), parasti aiz pārdzīvojuma, arī pretīguma.
- apburtība Stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts.
- svelme Stipra karstuma sajūta.
- lipīgs Stipri sajūtams (par drēgnumu).
- krāsa Šāda redzes, sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
- nelabi Tā, ka rodas nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, arī tā, ka ir vemšana, reibonis.
- omulīgs Tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs.
- vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- apzinīgs Tāds, kas apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi. Tāds, kam ir atbildības, pienākuma sajūta.
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu). Tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu). Tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- liegs Tāds, kas ir tikko sajūtams (par gaisa plūsmu).
- vārs Tāds, kas ir tikko sajūtams (par smaržu, siltumu).
- pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
- riebīgs Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
- skaudīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas (parasti par laikapstākļiem).
- maigs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām).
- svilīgs Tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu). Stipri smeldzošs (par sāpēm).
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām). Stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem).
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazapzinīgs Tāds, kas vāji apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi. Tāds, kam ir vajā atbildības, pienākuma sajūta.
- sāpes Tāds, kurā izpaužas šāda sajūta. Tāds, kas ir saistīts ar šādu sajūtu.
- svinains Tāds, kurā izraisās smaguma sajūta (par ķermeņa daļām).
- sātīgs Tāds, kurā lieto pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta (par darbību, norisi).
- asarains Tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi) Raudulīgs.
- grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta. Nepatīkams.
- sāts Tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
- halucinācija Tēls, sajūta, kas rodas psihē bez ārējām ierosām, ja ir psihiski traucējumi.
- slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
- pavīdēt Uz īsu brīdi kļūt vāji sajūtamam (par smaržu).
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu. Attiecīgā ožas sajūta.
- smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu. Attiecīgā ožas sajūta.
- Līdzsvara vingrojumi Vingrojumi līdzsvara sajūtas attīstīšanai.
- Līdzsvara vingrojumi Vingrojumi līdzsvara sajūtas attīstīšanai.
- līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
- spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
- ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām). Būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
sajūta citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV