Paplašinātā meklēšana
Meklējam valsts.
Atrasts vārdos (27):
- valsts:1
- ārvalsts:1
- pavalsts:1
- pusvalsts:1
- valstsvīrs:1
- brīvvalsts:1
- lielvalsts:1
- valstsābols:1
- agrārvalsts:1
- bufervalsts:1
- karaļvalsts:1
- kodolvalsts:1
- ķēniņvalsts:1
- robežvalsts:1
- vasaļvalsts:1
- valstsvizīte:1
- hercogvalsts:1
- kaimiņvalsts:1
- kultūrvalsts:1
- ķeizarvalsts:1
- padomjvalsts:1
- pilsētvalsts:1
- valstskomanda:1
- satelītvalsts:1
- koloniālvalsts:1
- valstssacīkstes:1
- superlielvalsts:1
Atrasts vārdu savienojumos (40):
- Agrāra valsts
- Dzīvnieku valsts
- Koloniāla (arī koloniju) valsts
- Koloniju (arī koloniāla) valsts
- Pagasta (arī valsts) māja
- Pagasta (arī valsts) māja
- Pagasta (arī valsts) nams
- Rezidences valsts
- Rezidences valsts
- Tārpu valsts
- Tārpu valsts
- Unitāra valsts
- Unitāra valsts
- Valsts (arī pagasta) māja
- Valsts aizņēmums
- Valsts ciltsgrāmata
- Valsts darba krājkase
- Valsts departaments
- Valsts departaments
- Valsts dome
- Valsts dome
- Valsts drošība
- Valsts drošība
- Valsts finanses
- Valsts iekšējās lietas
- Valsts iekšējās lietas
- Valsts kanclers
- Valsts kanclers
- Valsts Kvalitātes zīme
- Valsts noslēpums
- Valsts noziegums
- Valsts noziegums
- Valsts sekretārs
- Valsts sekretārs
- Valsts teritorija
- Valsts valoda
- Valsts valoda
- Veļu valstība (arī valsts)
- Veļu valstība (arī valsts)
- Veļu valsts (arī valstība)
Atrasts skaidrojumos (514):
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- Agrāra valsts Agrārvalsts.
- aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs. Ārzemju.
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- mantzinis Amatpersona (kapitālistiskajās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
- pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
- instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Kara kuģis.
- Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
- Kara kuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs. Karakuģis.
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- konvertēt Apmainīt (attiecīgās valsts valūtu pret ārzemju valūtu).
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas orgānā.
- Konfirmēt līgumu Apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes orgānā.
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām).
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- ārvalstniecība Ārvalsts pilsonība, ārvalsts pavalstniecība.
- ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis, ārvalsts pavalstnieks.
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- debess Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību).
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
- sastāvs Atsevišķo (administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
- Privāta persona Atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
- Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kūms tā samaksājusi citām valstīm.
- Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kurus tā samaksājusi citām valstīm.
- Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
- akadēmija Augstākā valsts zinātniskās pētniecības iestāde.
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
- maģistratūra Augstākais valsts amats (senajā Romā).
- valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
- skupščina Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Dienvidslāvijā).
- seims Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Polijas Tautas Republikā).
- amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, balstoties uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
- maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis. Vēlēta muižniecības amatpersona.
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- Barības līdzekļi Augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
- izvēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Ievēlēt.
- patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
- Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
- parlamentārisms Buržuāziska valsts varas sistēma, kurā likumdevējs orgāns ir parlaments.
- ekspropriēt Buržuāziskajās tiesībās - piespiedu kārtā atsavināt (īpašumu) - par valsti, valsts varu.
- ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
- konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
- klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
- valdīt Būt valsts vadībā. Īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- cariste Cara valsts. Monarhija, kurā valda cars.
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
- nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- ārvalsts Cita valsts
- citzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs. Arī ārzemnieks.
- astrobotānika Citu planētu augu valsts pētīšana ar astronomijas metodēm.
- civildienests Civilais valsts dienests (pretstatā karadienestam).
- dienests Darbs valsts iestādē.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
- emirāts Emīra valsts.
- kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
- kalifāts Feodāla valsts, kurā valda kalifs.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
- Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kamerālvalde Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai pirmsrevolūcijas Krievijā. Kroņa palāta.
- satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
- satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
- puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
- marseljēza Franču revolucionāru dziesma. Francijas Republikas valsts himna.
- programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
- hercogiste Hercoga (1) valsts. Atsevišķa feodālās valsts daļa.
- gestapo Hitleriskās Vācijas slepenā valsts policija.
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
- iestādījums Iestāde, valsts institūts, organizācija. Arī pasākums.
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību. Rezultāts --> ieslodzīt (2).
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
- marīnisms Imperiālistiskas valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
- robežincidents Incidents, kas ir saistīts ar valsts robežas pārkāpšanu.
- hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas republikas valsts valoda.
- virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
- Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- prerogatīva Izņēmuma tiesība, priekšrocība (parasti kādam valsts orgānam, amatpersonai).
- bloķēt Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
- pārvēlēt Izvēlēt vēlreiz, no jauna (valsts vai sabiedriskā amatā).
- neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās.
- Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- sekvestrs Kāda īpašuma lietošanas aizliegums vai ierobežojums, ko valsts interesēs nosaka valsts vara.
- producents Kādas noteiktas preces ražotājs; valsts, kur ražo kādu noteiktu preci.
- Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
- Gaisa flote Kādas valsts (kara vai civilo) lidaparātu kopums.
- blokāde Kādas valsts (politiska vai ekonomiska) izolācija no citām valstīm.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
- Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
- misija Kādas valsts pārstāvji, ko sūta uz citu valsti ar speciālu uzdevumu.
- diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
- rezidents Kādas valsts pilsonis, kura pastāvīgā dzīves vieta ir citā valstī.
- ārpolitika Kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm.
- okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
- darbatauta Kādas valsts, zemes darbaļaudis.
- diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
- kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
- migrācija Kapitāla pārvietošanās (no vienas valsts uz citu vai no vienas nozares uz citu).
- parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
- ķēniņvalsts Karaliste, karaļvalsts.
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
- Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
- nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai). Pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
- koloniālvalsts Koloniju valsts.
- standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
- konsulāts Konsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- krāsa Krāsains (piemēram, valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
- Dabiskās krāsvielas Krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- Dabiskās krāsvielas Krāsvielas, ko iegūst no augu valsts izejvielām.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- konsolidācija Kredītoperācija - valsts īstermiņa saistību pārvēršana par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
- Valsts aizņēmums Kredīts, ko saņem vai piešķir valsts.
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
- federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
- Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
- karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Kara laiks. Arī kara apstākļi.
- Kara laiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Karalaiks. Arī kara apstākļi.
- Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
- Padomju saimniecība Lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un saražotā produkcija ir valsts īpašums.
- Padomju saimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un ražotā produkcija ir valsts īpašums.
- dekrēts Lēmums, ko pieņem uz likuma pamata valsts augstākais varas orgāns un kam ir likuma spēks.
- province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
- lielsaimniecība Liela valsts vai kooperatīvā saimniecība.
- impērija Liela valsts, kurai ir plašas kolonijas.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
- leģislators Likumu devējs. Augstākais valsts orgāns ar likumdošanas kompetenci.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu. Arī robežjosla (1).
- verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
- Muitas nodoklis Maksājums, ko valsts iekasē par ievedamām un izvedamām precēm.
- separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- Civilā aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Civila aizsardzība Miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- Separāts miers Miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- Iekšējā migrācija Migrācija vienas un tās pašas valsts robežās.
- mikroorganismi Mikroskopiski augu un dzīvnieku valsts, parasti vienšūnas, organismi.
- Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- aizsaule Mītiskos priekšstatos - veļu valsts, viņpasaule.
- pavalstniecība Monarhijās - personas valstspiederības un pakļautības stāvoklis.
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- karaliste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis.
- karaļvalsts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir karalis. Karaliste.
- ķeizariste Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
- sultanāts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir sultāns, teritorija, kurā valda sultāns. Sultāna valdīšana, tās laiks.
- impērija Monarhistiska, parasti liela, valsts.
- ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- Botāniskais muzejs Muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.).
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
- autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
- revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- devalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura samazināšana naudas vienībā vai valūtas kursa pazemināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
- tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums. Zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts. Pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme.
- brīvvalsts Neatkarīga, suverēna valsts.
- diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku.
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kapitālistiska valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks. Šāda valdnieka tituls.
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (parasti feodālismā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai. Šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
- Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
- Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
- Pārkāpt robežu Nelikumīgi, slepeni doties pāri kādas valsts robežai vai raidīt šāvienus pāri kādas valsts robežai.
- pārkāpt Nelikumīgi, slepeni šķērsot (valsts robežu).
- akcīze Netiešais nodoklis, ko kapitālistiska valsts uzliek iekšzemē ražotām plaša patēriņa precēm un ko ieskaita preču pārdošanas cenā.
- patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
- izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
- izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
- grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
- brukt Nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu). Grūt.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
- reģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
- sareģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
- sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē. Sareģistrēties.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
- robežnovads Novads, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
- Valsts noziegums Noziegums, kas apdraud valsts drošību, politisko iekārtu.
- ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma.
- Pieņemt lēmumu Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt rīkojumu, norādījumu un akceptēt to (par valsts vai administratīvajiem orgāniem, organizācijām).
- petīcija Oficiāls (kolektīvs, retāk individuāls) rakstveida lūgums, ko parasti iesniedz augstākajiem valsts varas orgāniem.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- nota Oficiāls dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citas valsts valdībai.
- komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
- notifikācija Oficiāls vienas valsts paziņojums citai valstij (par kādu starptautisku jautājumu).
- reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts orgānu, iestāžu, organizāciju darbību.
- pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu.
- karš Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē).
- Pilsoņu karš Organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
- Pilsoņu karš Organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
- subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem.
- milicija Padomju Savienībā un dažās citās sociālistiskajās valstīs - valsts administratīvs izpildu orgāns sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
- Sirpis un āmurs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valsts emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
- Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
- Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
- Darbaļaužu deputātu padomes Padomju valsts politiskais pamats - visas tautas ievēlēti valsts varas orgāni.
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- padomjvalsts Padomju valsts.
- instance Pakāpe, posms (valsts pārvaldes, tiesu, partijas, arodbiedrības) iestāžu pakļautības sistēmā.
- pasportizēt Pakļaut (kādas valsts pilsoņus) pasu sistēmai. Izsniegt pases (kādas valsts pilsoņiem).
- sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
- banknote Papīrnaudas zīme, ko izlaiž valsts banka.
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
- demobilizēt Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli.
- sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- Tirdzniecības pārstāvniecība Pārstāvniecība, kas ārvalstī veic eksporta un importa operācijas savas valsts vārdā.
- Tirdzniecības pārstāvniecība Pārstāvniecība, kas ārvalstī veic eksporta un importa operācijas savas valsts vārdā.
- oligarhija Pārvaldes forma, kura valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai. Šāda cilvēku grupa.
- kārtība Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta. Sabiedrībā izveidojušās attiecības.
- konsolidēt Pārvērst valsts īstermiņa saistības par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
- karantīna Pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai.
- Valsts drošība Pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
- Valsts drošība Pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
- vēlēšanas Pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
- rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus). Attiecīgā celtne, telpas.
- iekšzeme Pašu zeme, valsts.
- iekarojums Paveikta darbība --> iekarot (1). Iekarotā teritorija, valsts.
- kontribūcija Pēc kara - summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij.
- Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
- Personālā pensija Pensija, ko piešķir PSRS pilsoņiem par sevišķiem nopelniem revolucionārajā kustībā, valsts, sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā vai kultūrā, zinātnē, tehnikā.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
- deputāts Persona, kas ievēlēta kādā valsts varas orgānā.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežas pārkāpējs.
- Robežas pārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežpārkāpējs.
- bezvalstnieks Persona, kas nepieder pie kādas noteiktas valsts.
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
- emisārs Persona, ko kāda politiska vai valsts organizācija sūta kā savu aģentu (parasti uz citu zemi) ar kādu (parasti slepenu) uzdevumu.
- kaitnieks Persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai.
- eksponents Persona, valsts, organizācija u. tml., kas eksponē (ko) izstādē, muzejā.
- pilsonība Personas piederība pie noteiktas valsts.
- pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
- izvest Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.).
- ievest Piegādāt (preces no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
- deportācija Piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata).
- nobloķēt Pilnīgi izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai pārējās valsts.
- brīvpilsēta Pilsēta, kam ir īpaša autonomija vai valsts tiesības.
- robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- Padomju vara Pilsētu un lauku darbaļaužu valsts vara, kuras politiskais pamats ir padomes.
- sinjors Pilsētvalsts valdnieks (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam).
- Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.
- Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes orgāna pārstāvi.
- karaklausība Pilsoņu pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos.
- Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts likumdošanas un citu pārvaldes un varas orgānu pārstāvjus.
- Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvjus.
- Verdzības iekārta Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
- reģions Plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
- kaitniecība Pret valsts un sabiedrības interesēm vērsta ļaunprātīga, pēc likuma sodāma darbība vai bezdarbība.
- regālija Priekšmets, kas simbolizē monarha varu (piemēram, kronis, scepteris, tronis, valstsābols, purpura tērps).
- nacionalizācija Privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) pārņemšana valsts īpašumā.
- produkcija Produktu kopums, kurus noteiktā laikposmā ir saražojusi, piemēram, valsts, uzņēmums, cilvēks. Ražošanas produkti, izstrādājumi.
- pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts teritorijas.
- revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
- robežrajons Rajons, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- rekreditīvs Raksts, ar kuru kādas valsts valdība atsauc savu diplomātisko pār stāvi.
- militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas piekritējs, republikas aizstāvis.
- pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva.
- firma Rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un valsts reģistrā ierakstīts nosaukums.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp šķirām, sociālām grupām, tautām, valstīm.
- bankrotēt Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku).
- nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- kaperēt Sagrābt (citas valsts kuģus) saskaņā ar valsts likumiem vai starptautisku paražu normām.
- Komerciālais aprēķins Saimniecības vadīšanas metode (uzņēmumā), kam pamatā ir ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējums naudas izteiksmē (kapitālistiskajās valstīs un Padomju valsts pirmajos gados).
- Ekonomiskā politika Saimnieciskie pasākumi, kurus valsts vara realizē valdošās šķiras interesēs.
- Ekonomiskā politika Saimnieciskie pasākumi, kurus valsts vara realizē valdošās šķiras interesēs.
- tiesa Saistīts ar šāda valsts orgāna darbību, tai raksturīgs.
- republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas orgānu formu, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas orgānu formai raksturīgs.
- Pieņemt delegāciju Sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem.
- sareģistrēt Salaulāt (kādus) - par valsts iestādes darbinieku.
- Vest sarunas Sarptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- nominālistisks Savienojumā «nominālistiskā naudas teorija»: buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- inki Sena indiāņu cilts, lielas valsts dibinātāji tagadējā Peru teritorijā. Šīs valsts aristokrātija.
- nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju arī stokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos. Trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai.
- romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji.
- jūdi Senebreji - senās Jūdu valsts iedzīvotāji.
- superlielvalsts Sevišķi liela vai vislielākā lielvalsts.
- sesija Sēžu kopums (piemēram, valsts varas orgāniem), kuras periodiski notiek ievēlēto personu pilnvaru laikā (sasaukumā); arī sēde, konference (piemēram, biedrībām, iestādēm).
- sindikālisms Sīkburžuāzisks oportūnistisks novirziens strādnieku kustībā, kurš noliedz politiskās cīņas nepieciešamību, tās vietā atzīstot arodbiedrību organizētu apvērsumu, lai valsts vietā liktu sindikātu federāciju.
- spiegošana Slepena informācijas vākšana, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- spiegot Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- pansionāts Sociālās nodrošināšanas iestāde, kurā valsts apgādībā dzīvo pirmās un otrās grupas invalīdi un vecāki darba nespējīgi pilsoņi.
- polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Pilsētvalsts.
- Individuālie zemnieki Sociālisma celtniecības periodā - zemnieki, kas ar saviem ražošanas līdzekļiem un personisko darbu apstrādā zemi, ko valsts tiem nodevusi lietošanā bez maksas.
- banka Sociālistiskajās valstīs - valsts kredīta iestāde, kas koncentrē brīvos naudas līdzekļus, kreditē un finansē uzņēmumus, organizē naudas norēķinus un maksājumus tautas saimniecībā, regulē naudas apgrozību.
- Tautas kontrole Sociālistiskās kontroles veids, kad plašas darbaļaužu masas, darba vietās ievēlot savus pārstāvjus, kontrolē ekonomisko, saimniecisko un kultūras celtniecību un piedalās valsts pārvaldē.
- represijas Soda, spaidu, vajāšanas līdzekļi, ko lieto valsts administratīvas iestādes vai tiesa.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- Darba kolonija Speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
- Darba kolonija Speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
- Robežapsardzības karaspēks Speciālais karaspēks valsts robežu apsardzībai.
- suverenitāte Specifiska valsts kvalitāte - valsts augstākā vara savās iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
- robežstabs Stabs, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu.
- robežstacija Stacija, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- Vest sarunas Starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
- Starptautisks delikts Starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
- Teritoriālā integritāte Starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
- pārstāvniecība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv (piemēram, citu personu, personu grupu, savu valsti). Pārstāvība.
- pārstāvība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti). Pārstāvniecība (1).
- pārvaldība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, valsts, administratīvs apgabals) tiek pārvaldīts.
- pakļautība Stāvoklis, kad (tauta, valsts u. tml.) ir, parasti politiski, pakļauta (kam) ar varu.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- bezvalstniecība Stāvoklis, kad cilvēks nepieder pie kādas noteiktas valsts.
- dienēt Strādāt (valsts iestādē).
- viesstrādnieks Strādnieks no citas valsts.
- robežstrīds Strīds par (parasti valsts) robežu.
- Studentu virtuve Studentiem paredzēta ēdnīca (Latvijas brīvvalsts laikā), kur ēdieni bija par palētinātām cenām.
- transfertoperācija Subsīdiju, subvenciju, valsts parādu procentu, sociālo parādu izmaksāšana no valsts budžeta.
- Savienotā padomju sociālistiskā republika, arī savienotā republika Suverēna padomju sociālistiska valsts, kas brīvprātīgi apvienojusies ar citām padomju sociālistiskām republikām Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā.
- Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību.
- iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību. Valsts iekšējās lietas.
- Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu, tiesisko kārtību. Iekšlietas.
- Legācijas tiesības Suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
- Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
- svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts.
- manifests Svinīgs (suverēnas valsts vadības) rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
- tiesa Šāda valsts orgāna darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
- tiesa Šāda valsts orgāna locekļi, kas spriež tiesu.
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- Dabiskā šķiedra Šķiedra, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko iecel valsts likumā paredzētajā kārtībā.
- iekšējs Tāds, kas atrodas (kādas zemes, valsts, kontinenta) teritorijā.
- valdošs Tāds, kas atrodas (valsts, sabiedriskas struktūras) vadībā.
- pārrobeža Tāds, kas atrodas aiz (parasti valsts, apgabala) robežām.
- interns Tāds, kas attiecas (piemēram, uz valsts, organizācijas, iestādes) iekšējām lietām. Iekšējs.
- jaunattīstības Tāds, kas ir atbrīvojies no koloniālisma, ieguvis politisko neatkarību un veido jaunu, no imperiālistiskajām valstīm neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
- vājš Tāds, kas ir maz ietekmīgs, nespēcīgs (par valsts varu, tās institūcijām, politisko sistēmu, sabiedrību).
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- nevalstisks Tāds, kas ir pretrunā ar savas valsts interesēm.
- kronis Tāds, kas ir tieši pakļauts valsts varai, valdībai (monarhistiskā valstī).
- privāts Tāds, kas nav saistīts ar cilvēka oficiālu (valsts, sabiedrisko u. tml.) darbību, stāvokli.
- nedzīvs Tāds, kas nepieder pie dzīvnieku vai augu valsts.
- iekšējs Tāds, kas pastāv (piemēram, valsts, organizācijas) ietvaros.
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, izcili skaistas reljefa formas (par vietu, apvidu, ainavu).
- prezidentāls Tāds, kur valsts galva ir prezidents, kura kompetence ir augstāka par parlamenta kompetenci.
- netaisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu).
- netaisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Netaisnīgs (2).
- taisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem).
- taisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu). Tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem). Taisnīgs (2).
- okupants Tas (piemēram, valsts, karavīru kopums), kas īsteno okupāciju vai piedalās okupācijas īstenošanā.
- partneris Tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības.
- likumdevējs Tas (tāds), kas izdod likumu (piemēram, par valsts varas orgāniem, iestādēm, arī atsevišķiem cilvēkiem).
- līgumslēdzējs Tas (tāds), kas slēdz līgumu (piemēram, valsts, iestāde, uzņēmums, organizācija, persona).
- ekspropriators Tas (valsts, valsts vara), kas ekspropriē (2).
- kaimiņš Tas, kas atrodas, pastāv blakus vai netālu (parasti valsts, apdzīvota vieta).
- intervents Tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
- pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti.
- patenttīrība Tehniska objekta juridiska īpašība - šī objekta izmantojamība saskaņā ar attiecīgās valsts patentu īpašnieku tiesībām.
- patentspējība Tehniskā risinājuma īpašību kopums, kas ir nepieciešams šī risinājuma atzīšanai par izgudrojumu saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem.
- teokrāts Teokrātijas valsts galva.
- pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
- pierobeža Teritorija, apvidus zemes vai valsts robežas tuvumā.
- placdarms Teritorija, ko kāda valsts izmanto uzbrukuma sagatavošanai citai valstij.
- rezervāts Teritorija, kurā ir pilnīgi saglabājama dabiskā augu un dzīvnieku valsts un kurā ir ar likumu noteikts stingrs dabas aizsardzības režīms.
- zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Kara tiesa.
- Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Karatiesa.
- Kara tiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
- Administratīvās tiesības Tiesības, kas regulē sabiedriskās attiecības valsts pārvaldīšanas procesā.
- krist Tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.).
- komerctiesības Tirdzniecības tiesības. Objektīvo, parasti valsts, normēto tiesisko normu kopums personām, lietām, tiesiskām attiecībām tirdzniecības jomā.
- merkantilisms Topošās buržuāzijas ekonomiska mācība un politika, pēc kuras valsts bagātības un kapitāla uzkrāšanai un pavairošanai jāizveido aktīva tirdzniecības bilance, preces vairāk izvedot nekā ievedot.
- Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kas vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kartību.
- Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
- oāze Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība.
- Iekšējie ūdeņi Ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
- robežupe Upe, kas tek gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
- atentāts Uzbrukums ar nolūku nogalināt (valstsvīrus, ievērojamus politiskus darbiniekus) politisku iemeslu dēļ.
- sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā.
- plēnums Vadošā (partijas, valsts, sabiedriskas) organizācijas vēlētā orgāna locekļu pilnsapulce.
- hegemonija Vadošā (valsts, šķiras) loma (attiecībā pret citām valstīm, šķirām).
- prezidents Vadošā orgāna vadītājs, priekšsēdētājs (dažos valsts orgānos, valsts un sabiedriskajās iestādēs, organizācijās).
- spiegot Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- senāts Valdības orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā no 1711. gada līdz 1917. gadam), kas uzraudzīja valsts aparāta darbību un veica augstākās tiesas funkcijas.
- Valsts valoda Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
- Valsts valoda Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta. Sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- prokurors Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
- kredītbiļete Valsts bankas vai valsts kases izdota īpaša naudas zīme.
- konsuls Valsts dienestpersona, ko kāda valsts ieceļ kādā citas valsts pilsētā savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvēšanai, attiecīgo konsulāro funkciju veikšanai pēc abu valstu noslēgtas konvencijas.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- monarhija Valsts forma, kurā vara pieder vienai personai, kas parasti varu manto. Valsts, kurā ir šāda valsts forma.
- republika Valsts iekārtas un varas orgānu forma, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku. Valsts, kurā ir šāda valsts iekārtas un varas orgānu forma.
- tiesības Valsts noteiktas vai sankcionētas uzvedības normas, izturēšanās obligāti noteikumi, to kopums, kurš ir ietverts valsts varas orgānu aktos (piemēram, likumos) un kura izpildi nodrošina valsts ar piespiedu līdzekļiem.
- pārstāvniecība Valsts orgāns, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti. Valsts orgāns, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tas pilsoņu intereses cita valsti vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
- prokuratūra Valsts orgāns, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
- tiesa Valsts orgāns, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas. Celtne, telpas, kur darbojas šāds valsts orgāns.
- konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
- spiegošana Valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- prezidijs Valsts varas orgāns, kolektīvs valsts galvas institūts.
- vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
- zeme Valsts, pavalsts. Teritorija, novads, apgabals.
- federācija Valstu savienība, kurai ir vienota teritorija, pilsonība, konstitūcija, valsts orgāni, bruņotie spēki.
- komiteja Vēlēts vai valsts varas iecelts orgāns, kas vada kādu valsts vai sabiedriskās darbības sfēru. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds orgāns.
- sasaukums Vēlētu (parasti valsts varas orgāna, starptautiskas organizācijas) locekļu kopums, kuri īsteno (šī varas orgāna, organizācijas) kompetenci noteiktu laiku.
- zemzeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Arī pazeme (2).
- pazeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Dažu mitoloģisko būtņu mājoklis, kas atrodas zem zemes virsmas.
- sūdzēties Vērsties (pie valsts orgāna, juridiska orgāna, amatpersonas) ar sūdzību.
- kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā).
- flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā). Augu valsts.
- fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā). Dzīvnieku valsts.
- Padomju tauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana.
- padomjtauta Vēsturiski izveidojusies jauna sociāla un internacionāla cilvēku kopība, kam ir kopēja teritorija, sociālistiska ekonomika un kultūra, viena kopēja daudznāciju valsts un vienojošs mērķis - komunisma uzcelšana. Padomju tauta.
- vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- pamatizloze Viena no plānotajām (piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma) laimestu izlozēm.
- Valūtas kurss Vienas valsts nauda, kas izteikta citas valsts naudas vienībās.
- intervencija Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervence (1).
- intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervencija.
- senāts Viens no augstākajiem valsts varas orgāniem (Senajā Romā).
- līdzpilsonis Viens no diviem vai vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus.
- pareizticība Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā, 11. gadsimtā izveidojās par patstāvīgu baznīcu, pirmsrevolūcijas Krievijā kļuva par oficiālo valsts reliģiju.
- Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
- virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
- sociālšovinisms Virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kura pārstāvji aizstāv savas valsts buržuāzijas agresīvo politiku.
- daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts. Apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
- Valsts finanses Visu naudas līdzekļu kopums, kas ir valsts rīcībā.
- tranzītvīza Vīza braukšanai caur vīzas devējas valsts teritoriju.
- apakšzeme Zem zemes esošā veļu valsts. Pazeme.
- kolonija Zeme, kam nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts - metropoles - varā. Arī metropoles nomale.
- protektorāts Zeme, valsts, kas atrodas šādā atkarības formā.
- ārzemes Zemes un valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām.
- protektorāts Zemes, valsts atkarības forma, ko izveido imperiālistiskās lielvalstis, lai apspiestu un izmantotu vājākās zemes, valstis.
- patents Zemes, valsts valdnieka, pārvaldes orgāna rīkojums, pavēle.
- Valsts teritorija Zemeslodes daļa, uz ko attiecas attiecīgās valsts suverenitāte.
- plēsējs Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi (piemēram, lāči, vilki, lūši, āpši). Šīs kārtas dzīvnieki.
- Tiesību zinātne Zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.
- pierādījums Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
valsts citās vārdnīcās:
MLVV