Paplašinātā meklēšana
Meklējam vienmēr.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (339):
- pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
- vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
- raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
- atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- Dinamiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
- slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- kūleņot Brāzties (parasti par vēju). Strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
- viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
- rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
- rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
- spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
- grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu). Dārdēt (5).
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
- dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
- sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
- laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
- Ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml. no kāda) Būt vienmēr kopā (ar kādu).
- dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Laimes luteklis Cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas. Gaudulīgs cilvēks.
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
- lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu. Lāsmojums.
- lielākoties Daudzos gadījumos, gandrīz vienmēr. Parasti.
- librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
- lāktīt Degt, spīdēt, liesmot. Degt nevienmērīgi.
- sacepums Ēdiens - vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums.
- konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
- vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
- maršs Gājiens ierindā (parasti ritmiskā, vienmērīgā solī).
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
- Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
- ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību).
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- maršēt Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā. Arī iet, staigāt.
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
- nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
- nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
- padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstēt (1).
- padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Padzirkstīt (1).
- palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
- nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
- šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem). Atskanēt šādam troksnim.
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizuļot.
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizmot, vizuļot.
- spīgot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- spīguļot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
- Katru mīļu dienu (arī dieniņu) Katru dienu. Arī vienmēr.
- triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
- liegs Klusināts, vienmērīgs, arī melodisks (par skaņām).
- lēnīgs Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
- lēns Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
- sanēt Klusu, samērā augstu, vienmērīgi skanēt (par skaņām).
- plīvot Kustēties lidojumā, parasti vienmērīgi, ar plašiem vēzieniem (par spārniem).
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- Laikmetu laikmetos Laiku laikos, vienmēr.
- kunkuļot Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību). Arī mierīgs (2).
- plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (parasti par putniem, kukaiņiem).
- plandēt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- plandīt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem). Laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- plivināt Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- slīdēt Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos).
- slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa daļām).
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni. Trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
- nemierīgs Ļoti nevienmērīgs, strauji mainīgs (par parādībām dabā).
- metrika Mācība par uzsvērto un neuzsvērto elementu vienmērīgu secību.
- svaidīgs Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību).
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- skinefekts Maiņstrāvas nevienmērīga sadalīšanās pa vadītāja šķērsgriezumu.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- izmaisīt Maisot panākt, ka (vienmērīgi) sajaucas.
- pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
- spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
- laiklaikos Mūžam, vienmēr.
- laikmūžos Mūžam, vienmēr.
- lāsma Ne visai spožs vai arī spožs nevienmērīgs spīdums.
- kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet. Arī klumburot.
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
- Ikkatru acumirkli (arī brīdi, mirkli u. tml.) Nepārtraukti, vienmēr.
- vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
- tenterēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
- tenterisks Neveikls, nevienmērīgs (par gaitu, pārvietošanos u. tml.).
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
- lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
- nelīdzens Nevienmērīgs, nelīdzsvarots. Tāds, kas nav ritmisks, noris ar pārtraukumiem.
- drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
- nevienāds Nevienmērīgs.
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- Iesēsties galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā. Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
- uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
- Iet savu parasto gaitu (retāk gājumu) Norisināties tā, kā vienmēr, kā ir pierasts, ierasts.
- nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- parasti Pa lielākajai daļai. Arī vienmēr.
- izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
- gradācija Pakāpeniskums, vienmērība (kādā kopumā, norisē).
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
- tenteriem Parasti savienojumā «tenteru tenteriem»: neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
- palaikam Parasti. Arī vienmēr.
- sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
- slāņmākoņi Pelēki, vienmērīgi mākoņu slāņi, kas rada sīkus nokrišņus.
- vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup. Būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
- piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
- magnētadata Plāns magnēts (izstiepta romba veidā), kas brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsts pret ziemeļiem.
- slīdēt Plūst, parasti vienmērīgi (par upi, straumi u. tml.).
- zlarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst). Atskanēt šādam troksnim.
- sanēt Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- zuzēt Radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- zumēt Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm). Atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- dūkt Radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
- murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
- plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu). Atskanēt šādam troksnim.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjosas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm). Atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
- graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm). Dārdēt (3).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
- šņākt Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem). Atskanēt šādam troksnim.
- šņākt Radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Atskanēt šādām skaņām.
- rūkt Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- rūkt Radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem). Arī dūkt (1).
- dūkt Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- dūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
- Rozīšu raksts Raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- slīdēt Ritēt, velties pa (kā) virsmu, parasti vienmērīgi (par pilieniem, lāsēm u. tml.).
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- darbīgs Rosīgs, enerģisks, vienmēr gatavs darboties, rīkoties (par cilvēku).
- Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
- Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
- Dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- Piedzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- (Pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Dzimis laimes krekliņā Saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- Iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par cilvēku, kas ko dara vienmērīgā ritmā.
- (Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- Sirds (pār)met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds pārmet kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- pasākt Sākt regulāri, vienmēr (ko darīt).
- plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
- rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena.
- truls Samērā stiprs, neass, vienmērīgs, parasti ilgi neatslābstošs (par sajūtām, parasti sāpēm).
- pastūrains Samērā straujš, saraustīts, nevienmērīgs (par kustībām).
- nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu).
- nervozs Saraustīts, nevienmērīgs.
- tenteru Savienojumā «tenteru tenteriem»: neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
- sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai minerālmēslu vienmērīgai izkaisīšanai.
- šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
- drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- maršs Skaņdarbs ar enerģisku, noteiktu ritmu un stingri vienmērīgu, ar soli saskaņotu tempu. Attiecīgais mūzikas žanrs.
- Simetriskās skaņkārtas Skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
- rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
- dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- dārdēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
- grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.). Dārdēt (4).
- dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs motoru, ierīču troksnis.
- dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, kas skan kādā vietā, telpā.
- dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs.
- dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons, arī ūdeņi.
- graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons. Dārdi (1).
- dārdi Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
- grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons. Dārdi (1).
- vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm).
- vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
- mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
- dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši).
- dzirkstīt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstēt (1).
- dzirkstēt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstīt (1).
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu). Būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
- Suspendēts stāvoklis Stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- nobrāzties Strauji, nevienmērīgi noplūst (piemēram, par ūdeni).
- brāzt Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
- brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
- parasti Tā, ka neizceļas ar ko īpašu. Arī tā, kā ir vienmēr.
- (Būt) virspusē Tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu. Tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
- Kā parasti (arī parasts) Tā, kā vienmēr ir pierasts, ierasts.
- Kā parasts (arī parasti) Tā, kā vienmēr ir pierasts, ierasts.
- parasts Tāds, kad kas regulāri notiek, atkārtojas, kad ko vienmēr, regulāri dara (par laiku, laikposmu).
- nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka. Tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
- rantains Tāds, kam ir apaļīgi, vienmērīgi zobiņi (par augu lapām).
- rāms Tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps (par runu). Klusināts, vienmērīgs (par skaņu).
- līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga šūpošanās (par gaitu). Tāds, kas pārvietojas, vienmērīgi šūpojoties.
- svārstīgs Tāds, kam ir raksturīgas mainīgas, nepastāvīgas, nevienmērīgas, arī nenoteiktas norises, stāvokļi (par laikposmu).
- nedrošs Tāds, kam trūkst stingrības, noteiktības, arī tāds, kas ir nevienmērīgs, nestabils (parasti par soļiem, gaitu).
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu). Lāsmains. Tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- obligāts Tāds, kas ir vienmēr klāt, vienmēr piemīt.
- pastāvīgs Tāds, kas ir vienmēr, nepārtraukti (par parādībām dabā).
- drebulīgs Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
- nedziestošs Tāds, kas laika gaitā neizzūd. Tāds, kas vienmēr saglabājas.
- trāpīgs Tāds, kas mēdz bieži, vienmēr precīzi trāpīt (1).
- lāsmains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsumains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
- saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
- pakāpenisks Tāds, kas noris, mainās, tiek veikts vienmērīgi noteiktā secībā, bez krasām pārejām, pārmaiņām, bez krasa pavērsiena.
- brāzmains Tāds, kas plūst strauji, nevienmērīgi (piemēram, par upi, straumi).
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt. Tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
- gaudulīgs Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
- netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies (par dzīvniekiem).
- lāsmains Tāds, kas, atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži spīd.
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
- parasts Tāds, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
- saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
- šņākulīgs Tāds, kurā rodas samērā vienmērīgs, šņācošs troksnis (par norisi, darbību).
- lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
- veselīgs Tāds, kuram vienmēr vai parasti ir laba veselība, tāds, kura organisms nepakļaujas slimībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- burbuļot Tecēt, plūst ar vienmērīgu, guldzošu troksni.
- Efemerīdu laiks Teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.
- Efemerīdu laiks Teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību.
- plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
- brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
- brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
- rūcināt Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
- raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām. Vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās. Viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti tukšumi ar 1 līdz 2 milimetru diametru.
- līgot Viegli, vienmērīgi šūpot.
- maigs Viegls, vienmērīgs (par kustību, darbību, procesu).
- kūlis Viendabīga, vienmērīga (parasti gaismas staru) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga, samērā blīva (sīku priekšmetu, gāzveida vielu u. tml.) plūsma, kas izplatās no viena avota noteiktā virzienā.
- slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību. Horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet). Tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- mierīgs Vienmērīgs, lēns (piemēram, par straumi, plūsmu). Tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (par ūdenstilpi).
- riksis Vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens. Brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- slīdēt Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi (par mākoņiem, miglu u. tml.).
- slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi, arī vienmērīgi, lēni krist (piemēram, par priekšmetiem).
- slīdēt Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties. Virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- vienmērīgums Vispārināta īpašība --> vienmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmērība.
- vienmērība Vispārināta īpašība --> vienmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienmērīgums.
- rikšotājs Zirgs, kam ir raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis. Attiecīgā zirgu šķirne.
vienmēr citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV