Paplašinātā meklēšana
Meklējam izdarīt.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (265):
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā. Iežēloties.
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.). _imperf._ Lipināt ciet. Aizlīmēt.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
- aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
- bultēt Aizdarīt ar bultu (2). Atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
- aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu. _imperf._ Vākot ciet.
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.). _imperf._ Līmēt ciet.
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku. _imperf._ Lakot ciet.
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
- aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
- nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
- aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt. _imperf._ Naglot ciet.
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
- revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
- piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
- atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- Uzgriezts sitiens Ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
- piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
- sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
- aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
- pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu). _imperf._ Bakstīt ciet. Izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
- aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
- aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt. _imperf._ Bīdīt ciet.
- Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- Turēt maku vaļā Bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
- izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
- izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
- paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
- Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
- garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
- šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
- briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu. Necilvēks.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi. Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu. Briesmonis (3).
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- padarīt Darīt un pabeigt darīt. Arī izdarīt (1).
- delikvents Delikta izdarītājs.
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
- apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
- aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
- iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- Pārspēt (pašam) sevi Izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
- ilgoties Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu). Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā). Apžēloties.
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- Izstrēbt putru Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- Taisīt nevainīgas acis Izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
- izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- likt Kāršu spēlē - iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
- aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
- pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
- aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē). _imperf._ Liet ciet.
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- Ar muti kalnus gāzt Lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt. Daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu). _imperf._ Lodēt ciet.
- indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
- Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar pieri (arī galvu) mūri (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar pieri sienā (retāk mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Mūrēt ciet.
- aizmirst Neaptvert (ko izdarīt, piemēram, aiz pārsteiguma, pārdzīvojuma).
- lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
- Izspēlēt trumpi (retāk kārti) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- Izspēlēt kārti (biežāk trumpi) Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
- aizmirst Neiedomāties (ko izdarīt).
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
- atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
- iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
- darīt Nodarīt, izdarīt (kādam ko sliktu).
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
- aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. _imperf._ Likt ciet.
- nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- dabūt Pagūt (ko izdarīt).
- Izlīst (kā) caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
- Izlīst kā kamielim caur adatas aci Panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
- apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
- pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- reforma Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā, kas ir izdarīts, nepārveidojot pastāvošās sociālās struktūras pamatus.
- Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
- Atgūt nokavēto Paveikt to, kas laikā nav izdarīts.
- Atgūt nokavēto Paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
- iesākt Paveikt, izdarīt.
- darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt (1). Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
- veikums Paveikta darbība, rezultāts --> veikt (1). Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
- nogrēkoties Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
- apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
- piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt).
- piesolīties Piedāvāties (ko paveikt, izdarīt).
- sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
- ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti. Reģistrēt.
- aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
- paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
- trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību. Paralīze.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas.
- Laboratorijas darbs Praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts.
- Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
- atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- aizdarīties Refl. --> aizdarīt (1). Azvērties.
- rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo).
- aizrotīt Rotot aizdarīt.
- parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko.
- iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Kāds) nelabais (arī velns) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- Spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko (tu) padarīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko tur (var) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Ko tur var darīt, arī neko nevar darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- Sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- Sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- Sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) Saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Rīts gudrāks par vakaru Saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Lai tad (arī tur) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
- aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi.
- sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to).
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.). _imperf._ Siet ciet.
- aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.). _imperf._ Sist ciet.
- noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
- pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus). Aizslēgt (1).
- aizslēgt Slēdzot aizdarīt. _imperf._ Slēgt ciet.
- huligāns Sodāmas nelietības izdarītājs.
- dzimumspēja Spēja izdarīt dzimumaktu.
- aizsisties Spēji slīdot, aizdarīties.
- aizspiest Spiežot aizdarīt. _imperf._ Spiest ciet.
- aizspraust Spraužot aizdarīt. Spraužot savienot (parasti drēbes malas). _imperf._ Spraust ciet.
- aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
- recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
- aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt). Steigā nokļūt (kur). Paspēt.
- uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt.
- nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt.
- saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
- aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
- šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
- izraut Strauji izdarīt, izveidot (ko).
- pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
- šķērsgriezums Šķērsvirzienā izdarīts griezums, šķēlums.
- vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu). Šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
- aizšūt Šujot savienot (kā malas). _imperf._ Šūt ciet. Šujot aizdarīt (caurumu).
- acots Tāds, kam izdarīts acojums. Okulēts.
- briesmīgs Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
- šaušalīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
- šausmīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
- slēgts Tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku).
- drausmīgs Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
- nodevīgs Tāds, kas izdara nodevību. Tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību.
- palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem). Arī nebēdnīgs, nerātns.
- nevarīgs Tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība.
- ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
- padarīt Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
- parāds Tas, kas ir noteikts līgumsaistībās, bet nav laikā izdarīts.
- garnadzība Tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīka zādzība.
- nākt Tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu).
- krist Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
- izdoties Tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams.
- padoties Tikt paveiktam, izdarītam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām.
- aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.). _imperf._ Triept ciet.
- zīst Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
- sūkāt Turēt, (ko) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu pretiniekam). Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam.
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
- svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru). Mētāties (2).
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni. Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
- aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
- skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā.
- izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Varēt paveikt, izdarīt (ko). Pagūt.
- pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Varēt paveikt, izdarīt (ko). Paspēt.
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli).
- pamanīties Veikli pagūt vai spēt (ko izdarīt) - par dzīvniekiem.
- aizvilkt Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko).
- pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu).
- pievērt Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi.
- aiztaisīt Verot aizdarīt. _imperf._ Taisīt ciet. Aizvērt.
- aizvērt Verot aizdarīt. _imperf._ Vērt ciet. Aiztaisīt.
- pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
- raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
- aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
- aizziest Ziežot aizdarīt, piepildīt (ar ziedi, masu). _imperf._ Ziest ciet.
izdarīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV