Paplašinātā meklēšana
Meklējam tuvu.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (309):
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna priekšā (biežāk deguna galā, arī degungalā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā. Arī aploks.
- Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums. Arī kušķis.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums. Neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
- rinda Augu sistemātika - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- Acīs rādīties Būt tuvumā, būt redzes lokā.
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- Gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) Būt, atrasties tuvumā.
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.). Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
- ezermalnieks Cilvēks, kas dzīvo ezermalā, ezera tuvumā.
- ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
- upmalietis Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
- mežmalietis Cilvēks, kura mītne ir meža tuvumā, mežmalā.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
- pamale Debess josla apvāršņa tuvumā.
- komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
- blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
- ieblakus Gandrīz blakus, samērā tuvu.
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku). Ierasties, lai parādītu (kādam), ka atrodas (kur, kā tuvumā).
- piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- Acu priekšā Klātbūtnē, tuvumā (kādam, visiem).
- sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā ietilpst spēlētāji ar līdzīgām funkcijām, tuvu izvietojumu. Šādu spēlētāju darbība.
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
- krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā.
- griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm. Laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- Polārais ledus Ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties. Līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- Kontinentālā sala Liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piemēram, Grenlande).
- brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
- atņemt Likt atteikties (parasti no bērna), pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- pieturēt Likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā).
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem. Punktēta līnija.
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Kā siļķes mucā Ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- galēt Ļoti mocīt tā, ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
- ciešs Ļoti tuvu (kam klāt).
- Gar (pašu) degungalu (arī degunu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
- Gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties). Tikko.
- iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
- Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
- Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
- piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa daļu pie ka, kam klāt).
- blakus Ļoti tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita. Līdzās.
- Tiešā tuvumā Ļoti tuvu.
- Tiešā tuvumā Ļoti tuvu.
- teju Ļoti tuvu. Tepat.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā.
- Zaļā zona Mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- Zaļā zona Mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipt.
- Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- Acis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- Nerādīties (ne) acīs Nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā). Pagrozīties (2).
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- Pagadīties pie rokas (arī pa rokai) Nejauši būt, atrasties tuvumā.
- netālu Nelielā attālumā, samērā tuvu.
- puduris Neliela tuvu augošu augu grupa.
- kokuvarde Neliels bezastains abinieks (ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos), kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
- ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
- Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
- Noliekt pieri (arī seju, vaigu) pie kā Noliekt galvu tā, ka piere (seja, vaigs) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- Noliekt vaigu (arī seju, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka vaigs (seja, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
- uz Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
- šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu. Šeit.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šeit. Pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te. Pretstats: tur.
- pie Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- pret Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
- sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko.
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam). Tūlīt (2).
- pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
- piestāt Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
- piestāties Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus). Padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Monofāgi.
- monofāgi Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem. Vienēdāji.
- attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Atsvešināt.
- atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu. Radīt attiecībās vēsumu.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- pierast Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- Pabāzt zem deguna Parādīt ļoti tuvu.
- tuvāk Pārākā pakāpe --> tuvu.
- pavadīt Parasti būt sastopamam, atrasties kāda tuvumā, arī sekot kādam (par dzīvniekiem). Būt izplatītam, parasti sastopamam kā tuvumā (par augiem).
- beigties Parasti savienojumā ar «nost»: ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
- izlaist Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.).
- padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu. Novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu.
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu).
- ietuvu Patuvu.
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāt (2).
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāties (2).
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā). Ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku). Piestāties (1).
- piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā). Piestāt (1).
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to.
- pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to. Pavadoņpilsēta.
- nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
- pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
- vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība.
- ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība.
- pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi. Vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā. Arī kakts (1).
- gravimetrisks Saistīts ar smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā, tam raksturīgs.
- Ar roku pasniedzams, arī ar roku var pasniegt Saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
- Ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) Saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
- Ar roku sasniedzams (arī aizsniedzams, pasniedzams), arī ar roku var sasniegt (arī aizsniegt, pasniegt) Saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
- Nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) Saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka.
- iemīlēt Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu). Sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- iemīļot Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu). Sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem.
- blakus Salīdzinājumā ar ko tuvu esošu.
- žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
- līdzās Samērā tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita. Blakus.
- radiolārijas Sarkodīnu klases apakšklase (galvenokārt siltajās jūrās), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots skelets un pavedienveida pseidopodijas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus). Padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- piekraste Sauszemes josla gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- krastmala Sauszemes platība ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā.
- piekraste Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- laisties Savienojumā ar «klāt», «tuvumā»: ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem). Neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
- māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
- pie- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, teritoriju, kura atrodas blakus, tuvu tam, ko izsaka pamatvārds.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam), retāk pār (ko), pāri (kam).
- sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļās, parasti galvas).
- saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums. Saistība (2), saikne.
- Lauku puķes Savvaļas puķes, kas aug pļavās, laukos vai to tuvumā.
- Lauku puķes Savvaļas puķes, kas aug pļavās, laukos vai to tuvumā.
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- olimpiāde Senajā Grieķijā — Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- Smaguma spēks Spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
- Smaguma spēks Spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
- piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
- Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- pastraume Straume, kas plūst tuvu krastam, arī zem krasta izskalojumiem.
- supraplūstamība Šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes.
- attāls Tāds (paziņa), ar kuru nav ciešas, tuvas saskares, tuvu attiecību.
- šaurdeguna Tāds, kam ir šaurs deguns, kura nāsis novietotas samērā tuvu viena pie otras.
- apaļš Tāds, kam nav ģimenes, nav bērnu. Tāds, kam nav tuvu piederīgo.
- niedre Tāds, kam raksturīga dzīvesvieta ir niedrājs (1) vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par dzīvniekiem).
- zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
- zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem). Zemzaru.
- zems Tāds, kas atrodas (samērā) tuvu, piemēram, zemes virsmai, (kā) pamatnei.
- piedravas Tāds, kas atrodas dravas tuvumā.
- netāls Tāds, kas atrodas nelielā attālumā, samērā tuvu.
- piezemēs Tāds, kas atrodas pie augsnes virskārtas, tās tuvumā (parasti par augu daļām).
- pieezera Tāds, kas atrodas pie ezera, tā tuvumā (par lauku, teritoriju u. tml.).
- piefermas Tāds, kas atrodas pie fermas, tās tuvumā (par lauku, teritoriju u. tml.).
- piestumbra Tāds, kas atrodas pie stumbra, tā tuvumā.
- piepolārs Tāds, kas atrodas pola tuvumā.
- mazs Tāds, kas atrodas samērā tuvu skaitļu ass sākuma punktam (par skaitli).
- zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (parasti par mākoņiem, debesīm).
- zems Tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
- gals Tāds, kas atrodas tuvu šādam nobeigumam vai sākumam. Tāds, kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
- piezemēs Tāds, kas atrodas tuvu zemes virsai.
- piespiest Tāds, kas atrodas, ir novietots cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieplanētas Tāds, kas atrodas, noris planētas tuvumā.
- piepilsētas Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo pilsētas tuvumā.
- ruderāls Tāds, kas aug mājokļu tuvumā, gar ceļiem, piegružotās vietās, mēslainēs, sētmalēs u. tml. (par augiem, parasti nezālēm).
- piesakne Tāds, kas augam ir izveidojies pie saknes, saknes tuvumā.
- satuvināt Tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu daļām).
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pusmiris Tāds, kas ir tuvu nāvei, tāds, kas ir tikko dzīvs.
- pieķērīgs Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- lauks Tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- purvs Tāds, kas parasti sastopams purvos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- monofāgs Tāds, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem).
- vienēdājs Tāds, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem). Monofāgs.
- anāls Tāds, kas piederīgs tūplim, atrodas tā tuvumā.
- pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: parets.
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: rets.
- vētrains Tāds, kur bieži ir vētra (parasti par ūdenstilpi, par vietu tās tuvumā).
- ciešs Tāds, kurā cilvēki atrodas tuvu cits pie cita (par cilvēku grupu).
- kompakts Tāds, kurā cilvēki atrodas tuvu cits pie cita (par cilvēku grupu).
- kompakts Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetiem, to kopu).
- ciešs Tāds, kura sastāvdaļas ir savienotas vai arī atrodas tuvu cita pie citas (piemēram, par priekšmetu, parādību).
- kails Tāds, kura tuvumā nav koku, zaļumu.
- pliks Tāds, kura tuvumā nav koku, zaļumu.
- pamests Tāds, no kura cilvēki ir aizgājuši, kuru cilvēki ir atstājuši. Tāds, kur vai kura tuvumā reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- pavadonis Tas (piemēram, dzīvnieks, augs, arī viela), kas parasti ir sastopams, izplatīts kā tuvumā.
- zemzaris Tas, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
- pierobeža Teritorija, apvidus zemes vai valsts robežas tuvumā.
- Aci pret aci (runāt, satikties u. tml.) Tieši pretī, ļoti tuvu.
- pieskarties Tikt pievirzītam tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par ķermeņa daļām.
- Turēt pie rokas (arī pa rokai) Turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās
- satuvoties Tuvojoties savirzīties, novietoties tuvu kopā vienam pie otra, citam pie cita.
- Būt (arī stāvēt, klauvēt, klaudzināt) pie durvīm, arī būt durvju priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laika posmu, notikumiem).
- Klaudzināt (arī klauvēt, būt, stāvēt) pie durvīm (arī vārtiem), arī būt durvju (arī vārtu) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- Klauvēt (arī klaudzināt, būt, stāvēt) pie durvīm (arī vārtiem) arī būt durvju (arī vārtu) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- Stāvēt (arī būt, klauvēt, klaudzināt) pie vārtiem (arī durvīm), arī būt vārtu (arī durvju) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- piekraste Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- Līst acīs Uzbāzīgi censties panākt, lai ievēro. Pienākt ļoti tuvu.
- Līst acīs Uzbāzīgi censties panākt, lai ievēro. Pienākt ļoti tuvu.
- monofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augus vai dzīvniekus.
- luncināties Uzturēties (kā tuvumā), luncinot asti, kustoties, lēkājot (parasti par suni).
- luncināties Uzturēties (kā) tuvumā, parādot sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
- vīties Uzturēties (kāda) tuvumā, darboties (ap kādu), izradot sevišķu interesi, uzmanību.
- stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem. Uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to, rūpētos (par to).
- trīties Uzturēties ļoti tuvu (pie kā).
- grupa Vairāki, piemēram, cilvēki, dzīvnieki, priekšmeti, kas atrodas tuvu cits pie cita.
- kinoalmanahs Vairāku (parasti pēc temata, žanra tuvu) īsmetrāžas filmu apvienojums pilnmetrāžas filmā.
- supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
- sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem, augiem).
- iekšiene Vieta (kur) dziļi iekšā, tuvu centram.
- reids Vieta krasta vai ostas tuvumā, kur stāv noenkurojušies kuģi.
- mala Vieta, kas atrodas (kādas rindas) sākumā vai beigās. Vieta, kas atrodas (kādas kopas) ārpusē, parasti samērā tuvu pie (tās) robežām.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- Nervu punkts Vieta, kur nervs ir tuvu ādai vai pieguļ kaulam.
- kakts Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi. (Telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- šejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu.
- tejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šejiene.
- pieosta Vieta, teritorija ostas tuvumā.
- apkārtne Vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā.
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas samērā tuvu kam (parasti apdzīvotai vietai).
- pievilināt Vilinot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzturas (kur, pie kā, kā tuvumā).
- spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā).
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā. Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- spradzene Zemenei tuvu radniecīgs rožu dzimtas augs.
- pamale Zemes josla apvāršņa tuvumā.
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- gravimetrija Zinātnes nozare, kas pētī smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā.
- Zenīta zvaigzne Zvaigzne, kas atrodas zenīta tuvumā.
- Krasta zveja Zveja sauszemes tuvumā.
- Piekrastes zveja Zveja sauszemes tuvumā.
- Piekrastes (arī krasta) zveja Zveja sauszemes tuvumā.
tuvu citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV