Paplašinātā meklēšana
Meklējam rets.
Atrasts vārdos (36):
- rets:1
- parets:1
- librets:1
- ševrets:1
- minarets:1
- portrets:1
- pretsoļi:1
- trafarets:1
- trafarets:2
- vinegrets:1
- pretsāpju:1
- pretskats:1
- pretspars:1
- pretspēks:1
- pretspēle:1
- pretstats:1
- pretstāve:1
- pretsvars:1
- interprets:1
- pretsalnas:1
- pretstatīt:1
- pašportrets:1
- pretsitiens:1
- pretslēgums:1
- pretstatīgs:1
- pretstraume:1
- pretsūdzība:1
- pretsviedru:1
- autoportrets:1
- pretspēlētājs:1
- pretspiediens:1
- pretstatījums:1
- dubultportrets:1
- pretsabiedrisks:1
- trafaretspiedums:1
- pretsociālistisks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (297):
- cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
- Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- laukā Ārpus telpām. Ārā (1). Pretstats: iekšā.
- ārā Ārpus telpām. Laukā. Pretstats: iekšā.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- dižjūra Atklātā jūra (pretstatā līcim, jomai).
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
- braukšus Braucot. Pretstats: kājām.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
- ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei. Pretstats: priekšpuse.
- mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
- puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu). Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
- ārnovads Cits novads (pretstatā savam novadam).
- ārpagasts Cits pagasts (pretstatā savam pagastam).
- civildienests Civilais valsts dienests (pretstatā karadienestam).
- Dzīvs zieds Dabisks zieds. Pretstats: mākslīgs zieds.
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas. Pretstats: vēderpuse.
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
- metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
- atsēdināt Dot pretsparu.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
- Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
- Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
- bukstiņš Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai).
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe. Ļoti spilgts pretstats.
- diametrāls Galējs (par pretstatiem).
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis).
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- iekšpuse Iekšējā virsma. Pretstats: ārpuse.
- iekšiene Iekšpuse (1). Pretstats: āriene, ārpuse.
- darbdienīgs Ikdienišķs, parasts. Pretstats: svētdienīgs.
- interpretents Interprets (1).
- interpretents Interprets (2).
- oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
- bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
- spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
- iekšā Kādā telpā. Pretstats: ārā.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1). Tāds, kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais
- paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
- kontrasts Krass pretstats. Krasa atšķirība.
- nevāca Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem.
- Rentes māja Lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- tikpat Lieto, lai norādītu uz (kā) pretstatījumu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- No vienas puses, no otras puses Lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.
- traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā. Attiecīgais drāmas žanrs.
- krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.). Nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
- mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule. Mikrokosmoss. Pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule. Mikropasaule. Pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule. Makrokosmoss. Pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss.
- makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule. Makropasaule. Pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule.
- Dabiskā nāve Nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai).
- (Kā) par brīnumu Negaidīti, neparasti, pretstatā gaidītajam, parastajam.
- labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu). Pretstats: stabils.
- ekstraordinārs Neparasts, neikdienišķs, rets, ārkārtējs.
- antipātija Nepatika, pretīgums. Pretstats: simpātija.
- antipātisks Nepatīkams, pretīgs. Pretstats: simpātisks.
- nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis. Pretstats: miegs.
- plāns Nesablīvēts, rets (par cilvēku kopumu).
- profesionālisms Nodarbošanās (ar ko) kā ar profesiju (pretstatā amatierismam).
- toties Norāda uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma.
- tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja. Pretstats: šeit, te [1] (1).
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šeit. Pretstats: tur (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te. Pretstats: tur.
- anti- Norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem).
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- bez Norāda, ka trūkst, ka nav kā. Pretstats: ar.
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai). Pretstats: priekšgals.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā.
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1). Tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam). Pretstats: vecākais.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1). Tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam). Pretstats: jaunākais.
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt (1).
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt (2).
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) - piemēram, zīdītājdzīvniekiem. Dzīvdzemdēšana.
- dižpuisis Pieaudzis neprecējies kalps (pretstatā puspuisim).
- oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes). Pretstāve.
- portreja Portrets (1).
- portreja Portrets (2).
- pašportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi.
- autoportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi. Pašportrets.
- opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
- piramidons Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis - balta, kristāliska viela. Amidopirīns.
- atsitiens Pretsitiens, sitiens atpakaļ.
- atspars Pretspars.
- iepretī Pretstatā (kādai parādībai), atšķirībā (no kādas parādības).
- iepretī Pretstatā (kādam cilvēkam), atšķirībā (no kāda cilvēka).
- pretnostatījums Pretstatījums.
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu). Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts.
- Likt pretī (arī pretim) Pretstatīt.
- Nostādīt pretī (arī pretim, pretstatā) Pretstatīt.
- Nostādīt pretstatā (arī pretī, pretim) Pretstatīt.
- Stādīt pretī (arī pretim) Pretstatīt.
- pretnostatīt Pretstatīt.
- pretišķība Pretstats (2).
- pretmets Pretstats (2).
- pretspēks Pretstats (2).
- pretnis Pretstats (2). Tas (tāds), kas ir (kādam) pretējs, kas dara (ko) pretēju.
- polaritāte Pretstats, krasa atšķirība.
- polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa. Pretstats: pakaļgals.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu. Apakšējā daļa. Pretstats: augša.
- pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- civilapģērbs Privāts apģērbs (pretstatā formas tērpam).
- civiluzvalks Privāts uzvalks (pretstatā formas tērpam).
- polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
- daba Reālos apstākļos, nosacījumos (pretstatā plānam, maketam).
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē. Nevis.
- taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (3).
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- vien Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
- tik Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
- tikai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
- tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
- vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu. Tik [4] (3), tikai (3).
- tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu. Tikai (3).
- turpretī Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
- taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
- bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu. Turpretī, turpretim.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
- tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to nozīmju pretstatu, neatbilsmi.
- bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (1).
- bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- Kā diena pret nakti Saka par krasiem pretstatiem.
- Kā diena pret nakti Saka par krasiem pretstatiem.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- paciets Samērā ciets. Pretstats: pamīksts.
- padārgs Samērā dārgs. Pretstats: palēts.
- padziļš Samērā dziļš. Pretstats: pasekls.
- pajauns Samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pretstats: pavecs (1).
- palēts Samērā lēts. Pretstats: padārgs.
- pamīksts Samērā mīksts. Pretstats: paciets.
- paplāns Samērā plāns. Pretstats: pabiezs.
- pašķidrs Samērā rets, arī pakluss (par aplausiem).
- pavecs Samērā vecs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pretstats: pajauns (1).
- paauksts Samērā, arī mazliet auksts. Pretstats: pakarsts.
- pakarsts Samērā, arī mazliet karsts. Pretstats: paauksts.
- paresns Samērā, arī mazliet resns. Pretstats: patievs.
- pašķidrs Samērā, arī mazliet rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
- pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu). Pretstats: pabiezs.
- patievs Samērā, arī mazliet tievs. Pretstats: paresns.
- kontrdeja Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim.
- krasts Sauszeme (pretstatā jūrai).
- nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam. Tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- bet Savienojumā «bet gan» izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- gan Savienojumā «bet gan» izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- ne Savienojumā «bet ne» - saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- bet Savienojumā «bet ne», «bet nevis» pastiprina pretstatu.
- nevis Savienojumā «bet nevis» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- bet Savienojumā «bet tad» lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
- bet Savienojumā «bet tomēr» piešķir pretstatījumam pieļāvuma raksturu.
- bet Savienojumā «gan - bet» norāda uz pretstatu iepriekšējai parādībai.
- ne Savienojumā «ne - bet» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- nevis Savienojumā «nevis - bet» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
- labs Savienojumā ar «puse»: iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: kreisā puse.
- kreiss Savienojumā ar «puse»: virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam). Pretstats: labā puse.
- vecs Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- jaunākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- jauns Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- juniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu. Jaunākais.
- arī Savienojumos „ne vien - bet arī", „ne tikai - bet arī", ne tikvien - bet arī", „tiklab - kā arī" saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, pretstatot otro locekli vai kopu pirmajam loceklim vai kopai.
- bet Savienojumos «..- bet», «nevis - bet» sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla. Pretstats: dibenplāns.
- iekšskats Skats telpā (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: ārskats.
- kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs. Pretstats: nekārtība.
- nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā). Kārtības trūkums. Pretstats: kārtība.
- makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā. Pretstats: mikrostruktūra.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu. Pretstats: makrostruktūra.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas. Tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu). Pretstats: melnbalts.
- pēdējais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko. Pretstats: pirmais.
- beidzamais Tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko. Pēdējais. Pretstats: pirmais.
- karsts Tāds, kam ir (samērā) augsta temperatūra. Pretstats: auksts.
- augsts Tāds, kam ir (samērā) liels attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: zems.
- zems Tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: augsts.
- auksts Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra. Pretstats: silts, karsts.
- divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
- smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: viegls (1).
- biezs Tāds, kam ir liels caurmērs, šķērsgriezums. Pretstats: plāns.
- viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: smags (1).
- plāns Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums. Pretstats: biezs.
- silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas). Pretstats: auksts.
- sekls Tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: dziļš.
- šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums (par vielu). Pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- paaugsts Tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: pazems.
- garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: īss.
- pagarš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: paīss (1).
- pabiezs Tāds, kam ir samērā liels caurmērs, šķērsgriezums. Pretstats: paplāns.
- dziļš Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: sekls.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām). Pretstats: tievs.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums. Tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu. Pretstats: smalks.
- pazems Tāds, kam ir samērā mazs attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: paaugsts.
- paīss Tāds, kam ir samērā mazs attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: pagarš (1).
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām). Pretstats: resns.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums. Tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu. Pretstats: rupjš.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels garums. Pretstats: garš.
- jauns Tāds, kam ir samērā neliels vecums (par cilvēku). Pretstats: vecs.
- ciets Tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni). Pretstats: šķidrs, gāzveidīgs.
- balts Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa. Pretstats: melns.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- dialektisks Tāds, kam raksturīga attīstība pretstatu cīņā, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
- plats Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai. Pretstats: šaurs.
- šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai. Tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: plats.
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir (parasti aptuvena) lokveida forma (par priekšmetiem, augiem, to daļām). Pretstats: taisns.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir taisnes veids (par priekšmetiem, augiem, to daļām). Pretstats: līks.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma). Pretstats: pakaļējs.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita. Tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets. Pretstats: pabiezs.
- labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām). Pretstats: kreisais.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām). Pretstats: labais.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam. Pretstats: priekšējs.
- kaudāls Tāds, kas atrodas tuvāk astei (par ķermeņa daļu). Pretstats: kraniāls.
- kraniāls Tāds, kas atrodas tuvāk galvai (par ķermeņa daļu). Pretstats: kaudāls.
- virsējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka. Tāds, kas ir augstāk par ko. Pretstats. Apakšējais.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka. Tāds, kas ir augstāk par ko. Virsējais. Pretstats: apakšējais.
- apakšējais Tāds, kas atrodas zemāk par citiem. Pretstats: augšējais.
- vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku). Pretstats: jauns.
- pretējs Tāds, kas ir pilnīgs pretstats (kam). Tāds, kas ir pilnīgi atšķirīgs (no kā).
- profesionāls Tāds, kas ir profesionālis (pretstatā amatierim).
- makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā. Pretstats: mikroskopisks.
- mikroskopisks Tāds, kas ir redzams tikai ar mikroskopu. Pretstats: makroskopisks.
- zeme Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā debesīm, viņpasaulei.
- stacionārs Tāds, kas ir saistīts ar stacionāru [1] (1). Tāds, ko veic stacionārā [1] (1). Pretstats: ambulatorisks.
- slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai. Pretstats: atklāts.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem. Pretstats: militārs.
- mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: liels.
- aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām). Pretstats: atklāts.
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.
- akūts Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē. Pretstats: hronisks.
- atklāts Tāds, kas pieejams visiem, tāds, kur var piedalīties visi. Pretstats: slēgts.
- dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam). Iedzimts.
- nosacīts Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam. Tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- kontrastains Tāds, kas rada kontrastu (1), tāds, kur ir kontrasts (1). Tāds, kas ir krasā pretstatā, atšķirīgs.
- dabisks Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka rādītajam).
- ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai ar poliklīniku, tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā. Pretstats: stacionārs.
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām). Pretstats: vienkāršs.
- šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu). Pretstats: biezs.
- duļķains Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums. Neskaidrs. Pretstats: dzidrs.
- hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas. Pretstats: akūts.
- apakšējais Tāds, kas valkājams zem kā cita. Pretstats: virsējais.
- biezs Tāds, ko grūti liet (par šķidrumu, masu). Pretstats: šķidrs.
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Pretstats: mīksts.
- pabiezs Tāds, ko ir pagrūti liet (par šķidrumu, masu). Pretstats: pašķidrs.
- relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu. Pretstats: absolūts.
- absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā izteiksmē). Pretstats: relatīvs.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Ļoti elastīgs. Pretstats: ciets (2).
- rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu). Pretstats: biezs.
- pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: parets.
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: rets.
- aerobs Tāds, kura attīstībai, augšanai nepieciešams gaiss, skābeklis. Pretstats: anaerobs.
- stabils Tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: labils.
- vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
- monotonisks Tāds, kurā neizmanto toņa frekvences un intensitātes maiņas, lai pretstatītu vārdus, morfēmas.
- kultivēt Tāds, kuru īpaši ierīko, izveido un kopj (par zālāju, ganībām u. tml.). Pretstats: dabisks.
- dārgs Tāds, par ko daudz jāmaksā. Pretstats: lēts.
- lēts Tāds, par ko maz jāmaksā. Pretstats: dārgs.
- dibenplāns Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei), tālākais plāns (piemēram, gleznai). Pretstats: priekšplāns.
- divkājainis Tas, kam ir divas kājas (parasti cilvēks pretstatā dzīvniekiem).
- dzīvs Tas, kas dzīvo (1). Pretstats: mirušais.
- pretpols Tas, kas ir pilnīgi pretējs (kam), pilnīgi atšķirīgs (no kā). Pretstats (2).
- raritāte Tas, kas ir rets un tāpēc vērtīgs. Retums.
- prettituls Teksts, autora portrets, raksturīgs attēls, kas iespiests uz lappuses, kas atrodas kreisajā pusē titullapai.
- ģīmetne Tēlotājas mākslas žanrs, kam raksturīga pievēršanās cilvēka individualizētam attēlojumam. Šī žanra mākslas darbs. Portrets.
- gaiss Telpa ap zemeslodi, izplatījums, kas aptver zemeslodi (pretstatā zemei, ūdenim).
- diskriminācija Tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm). No vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- sietspiedums Trafaretspiedums.
- puse Valsts vai valstu grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīta citai valstij vai valstu grupai.
- pretvara Vara, kas ir vērsta pret (ko). Arī pretspēks (1).
- pols Viens no diviem (kā) krasiem pretstatiem.
- mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
- ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu). Pretstats: iekšpuse.
- centrbēdze Virzība prom no centra. Pretstats: centrtiece.
- centrtiece Virzība uz centru. Pretstats: centrbēdze.
- augšup Virzienā uz augšu. Pretstats: lejup.
- lejup Virzienā uz leju. Pretstats: augšup. Pret zemi vērstā virzienā. Tuvāk zemei.
- pretējība Vispārināta īpašība --> pretējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī pretstats (2).
- retums Vispārināta īpašība --> rets (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trafaretums Vispārināta īpašība --> trafarets [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Šabloniskums (2).
- trafaretums Vispārināta īpašības --> trafarets [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī šabloniskums (1).
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: tur (2).
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: te [1] (2).
- sauszeme Zeme - pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
rets citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV