Paplašinātā meklēšana

Meklējam attālināt.

Atrasts vārdos (2):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (226):

aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu). _imperf._ Airēt prom. Airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizairēties Airējoties attālināties. _imperf._ Airēties prom. Airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
aizvējot Ar gaisa plūsmu attālināties.
aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
aizmest Ar metienu attālināt. _imperf._ Mest prom. Aizsviest.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizspert Ar spērienu attālināt. _imperf._ Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
aizsviest Ar sviedienu attālināt. _imperf._ Sviest prom. Aizmest.
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
aiztriekt Ar triecienu attālināt. Ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties. _imperf._ Mesties prom. Aizlikties.
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
aiztraukt Ātri attālināties. Aizjoņot, aizdrāzties.
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
aizaulekšot Aulekšojot attālināties. _imperf._ Aulekšot prom. Aizauļot.
aizauļot Auļojot attālināties. _imperf._ Auļot prom. Aizaulekšot.
aizbēgt Bēgot attālināties. _imperf._ Bēgt prom.
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
aizbīdīt Bīdot attālināt. _imperf._ Bīdīt prom.
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
aizbiedēt Biedējot likt attālināties. _imperf._ Biedēt prom. Aizdzīt.
aizbizot Bizojot attālināties. _imperf._ Bizot prom. Bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties. _imperf._ Kuģot prom. Braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom. _imperf._ Braukt prom.
aizbrist Brienot attālināties. _imperf._ Brist prom.
aizzēģelēt Burājot attālināties. Burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot prom.
aizčabēt Čabot attālināties.
aizčaukstēt Čaukstot attālināties.
aizdārdēt Dārdot attālināties.
aizdejot Dejojot attālināties. Dejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizdimdināt Dimdinot attālināties.
aizdimdēt Dimdot attālināties.
aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt prom. Dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
aizducināt Ducinot attālināties.
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
aiziet Ejot attālināties. _imperf._ Iet prom.
aizkājot Ejot attālināties. Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties. _imperf._ Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties. Gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgrabēt Grabot attālināties. Grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
aizgrīļoties Grīļojoties attālināties. _imperf._ Grīļoties prom. Grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizgrozīties Grozoties attālināties. Grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
aizgurkstēt Gurkstot attālināties.
aizirties Iroties attālināties. _imperf._ Irties prom.
aizjāt Jājot attālināties. _imperf._ Jāt prom.
aizjoņot Joņojot attālināties. _imperf._ Joņot prom.
šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
aizkaukt Kaucot attālināties.
aizklabināt Klabinot attālināties.
aizklabēt Klabot attālināties.
aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklakstēt Klakstot attālināties.
aizklakšķināt Klakšķinot attālināties. Klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklaudzēt Klaudzot attālināties.
aizklejot Klejojot attālināties. Klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklibot Klibojot attālināties, aiziet. _imperf._ Klibot prom.
aizklīst Klīstot attālināties. _imperf._ Klīst prom.
aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties. Knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizkūleņot Kūleņojot attālināties. _imperf._ Kūleņot prom. Kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust.
aizlaisties Laižoties, lidojot attālināties (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Laisties prom. Aizlidot.
aizlēkt Lecot attālināties. _imperf._ Lēkt prom. Lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlēkāt Lēkājot attālināties. Lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
aizlēkšot Lēkšiem attālināties. _imperf._ Lēkšot prom. Lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizauļot.
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. _imperf._ Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizvilkties Lēnā gaitā attālināties, aiziet. _imperf._ Vilkties prom.
aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties. Lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties. Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
aizpeldēt Lēni, slīdoši attālināties (par mākoņiem).
aizlidināt Lidinot attālināt. _imperf._ Lidināt prom. Lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlidināties Lidinoties attālināties. _imperf._ Lidināties prom. Lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlidot Lidojot, laižoties attālināties (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Lidot prom. Aizlaisties (1).
Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst prom. Lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā attālināties (parasti par cilvēkiem).
aizlīgot Līgojoties attālināties. _imperf._ Līgot prom. Līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu). Aizzibēt.
aizzibēt Ļoti ātri attālināties.
aizšauties Ļoti ātri attālināties. _imperf._ Šauties prom. Ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
aizmeimurot Meimurojot attālināties. _imperf._ Meimurot prom. Meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizdzirkstīt Metot dzirkstis, attālināties.
aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties. Līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizmirdzēt Mirdzot attālināties. Aizmirgot.
aizmirgot Mirgojot attālināties.
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
pazust Nemanāmi, nepievēršot sev uzmanību, arī ātri doties prom, atstāt kādu vietu, attālināties.
aiznest Nesot attālināt. _imperf._ Nest prom.
aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem). Aizļēpot.
aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties. Neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aiznirt Nirstot attālināties. Nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā).
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
nost Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā). Norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
zemē Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts. Nost.
projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
aizpeldēt Peldot attālināties. _imperf._ Peldēt prom.
nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
aizplanēt Planējot attālināties.
aizplivināt Plivinot attālināt (par vēju).
aizplivināt Plivinot spārnus, attālināties. Aizplivināties.
aizplivināties Plivinoties attālināties.
aizplīvot Plīvojot attālināties.
aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Plūst prom. Plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.). Aiztecēt.
aizpūst Pūšot attālināt, aizvirzīt. _imperf._ Pūst prom. Pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizputeņot Puteņojot attālināties.
aizrāpot Rāpojot attālināties. Rāpot prom. Rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties attālināties. _imperf._ Rāpties prom. Rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizraut Raujot attālināt. _imperf._ Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties. _imperf._ Rauties prom.
aizraust Raušot attālināt. _imperf._ Raust prom. Raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizrausties Raušoties attālināties. _imperf._ Rausties prom. Lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
attālināties Refl. --> attālināt (1). Tikt attālinātam.
aizrībināt Rībinot attālināties.
aizrībēt Rībot attālināties.
aizrikšot Rikšojot, rikšiem attālināties. _imperf._ Rikšot prom.
aizripināt Ripinot attālināt. _imperf._ Ripināt prom.
aizripot Ripojot attālināties. _imperf._ Ripot prom. Ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
aizritēt Ritot attālināties. _imperf._ Ritēt prom. Ritot nokļūt (kur, kam garām u. tml.).
aizrakties Rokoties attālināties. _imperf._ Rakties prom. Rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
aizrūcināt Rūcinot attālināties.
aizrūkt Rūcot attālināties.
aizsanēt Sanot attālināties.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
aizsīkt Sīcot attālināties (parasti par kukaiņiem).
aizskanēt Skanot attālināties.
aizskraidīt Skraidot attālināties, aizklīst.
aizskriet Skrienot attālināties. _imperf._ Skriet prom.
aizslēpot Slēpojot attālināties. _imperf._ Slēpot prom. Slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
aizslidināt Slidinot attālināt. _imperf._ Slidināt prom. Slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
aizslidot Slidojot attālināties. _imperf._ Slidot prom. Slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
aizslīdēt Slīdot attālināties. _imperf._ Slīdēt prom. Slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem attālināties.
aizsoļot Soļojot attālināties. _imperf._ Soļot prom.
aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem. Pacelties gaisā (par lidaparātiem).
aizspindzēt Spindzot attālināties, aizlidot.
aizsprakstēt Sprakstot attālināties.
aizsprakšķēt Sprakšķot attālināties.
aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties. Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
aizspurgt Spurdzot attālināties. Spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem.
aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties. _imperf._ Steberēt prom. Steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) attālināties. _imperf._ Brāzties prom. Straujā gaitā (parasti ar troksni) nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Aizjoņot, aiztraukties.
aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
aizdzīties Strauji, pārvarot grūtības, attālināties. _imperf._ Dzīties prom. Strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
aizstreipuļot Streipuļojot attālināties. _imperf._ Streipuļot prom.
aizstumt Stumjot attālināt. _imperf._ Stumt prom. Aizbīdīt.
nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko). Stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
aizšķindēt Šķindot attālināties.
aizšķīst Šķīstot, šķiežoties attālināties.
aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties. Šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties. _imperf._ Šļūkt prom. Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizšūpot Šūpojot attālināt.
pacilus Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
aiztarkšķēt Tarkšķot attālināties.
aiztaurēt Taurējot attālināties.
aiztecēt Teciņus attālināties. _imperf._ Tecēt prom. Teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aiztecēt Tekot, plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Tecēt prom.
aiztenterēt Tenterējot attālināties. _imperf._ Tenterēt prom. Tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aiztinkšķēt Tinkšķot attālināties.
aiztipināt Tipinot attālināties. _imperf._ Tipināt prom. Tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Trenkt nost (sānis, atpakaļ). Attriekt (2).
attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Triekt nost (sānis, atpakaļ). Atdzīt.
aizvest Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt. _imperf._ Vest prom.
aizvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt. Vedot (ar transportlīdzekli), aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizvilkt Velkot attālināt. _imperf._ Vilkt prom.
aizvelt Veļot attālināt. _imperf._ Velt prom.
aizvirzīties Vienmērīgi attālināties (noteiktā virzienā). _imperf._ Virzīties prom. Virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā), kas ir attālināta no (tās) centra. Arī puse.
puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas. Vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
aizvilināt Vilinot attālināt. _imperf._ Vilināt prom. Vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizvirmot Virmojot attālināties. Aizvirpuļot.
aizvirpināt Virpinot attālināt. _imperf._ Virpināt prom. Virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvirpuļot Virpuļojot attālināt.
aizvirpuļot Virpuļojot attālināties. _imperf._ Virpuļot prom. Virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
aizvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt. _imperf._ Virzīt prom. Virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
aiznest Virzot, raujot sev līdzi, attālināt (par straumi, vēju u. tml.).
aizvīterot Vīterojot attālināties (par putniem).
aizvizmot Vizmojot attālināties (parasti par gaismu). Aizvizēt.
aizvizēt Vizot attālināties, izzust (par gaismu, par ko spožu, gaišu).
aizzagties Zagšus attālināties. _imperf._ Zagties prom. Zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
aizžvadzēt Žvadzot attālināties.
aizžvinkstēt Žvinkstot attālināties.

attālināt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

attālināt

MLVV

attālināt

MEV

attâlinât