Paplašinātā meklēšana
Meklējam daudzi.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (460):
- Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
- (Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- kontrollers Aparāts ar daudziem kontaktiem elektrisko spēka ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai.
- Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
- Apbruņot līdz zobiem Apbruņot ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
- pieguldīt Apguldīt (daudzus). Dot (daudziem) naktsmājas.
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
- nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
- kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi.
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
- sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- daudzkausu Ar daudziem kausiem.
- daudzkomponentu Ar daudziem komponentiem.
- daudzstarains Ar daudziem stariem.
- daudzstāvu Ar daudziem stāviem.
- daudzzaru Ar daudziem zariem.
- daudzziedains Ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem).
- daudzžuburu Ar daudziem žuburiem.
- Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
- salātene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos.
- kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
- sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
- staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts. Plaši pazīstams.
- kopbraukšana Braukšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
- līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
- čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
- ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
- mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
- ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā. Mudžēt.
- plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
- staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
- kopbūve Būve, ko veic vairāki vai daudzi.
- sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
- sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
- čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
- dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem.
- kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
- izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
- Kārt (arī likt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- Kārt (arī likt) pie lielā zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- Likt (arī kārt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
- pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
- trūkumzālīte Daudzgadīgs neļķu dzimtas augs ar daudziem gulošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
- bezdelīgactiņa Daudzgadīgs prīmulu dzimtas augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem.
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas.
- Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
- gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
- kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- sabrist Iebrist (kur) - par vairākiem, daudziem.
- kopiedarbība Iedarbība, ko rada vairāki vai daudzi.
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā. Iedot (kā lielāku daudzumu). Iedot (ko vairākiem, daudziem).
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
- samest Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem).
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
- izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
- sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
- dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
- samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
- kopienākums Ienākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
- saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
- sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
- samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
- kopievākums Ievākums, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem.
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masu (arī masveida) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- Masveida (arī masu) komunikācija Informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- izdāļāt Izdalīt (daudz vai visu), atdot daudziem.
- izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem).
- Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
- Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
- saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, ziediem, lapām).
- izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
- kopizstāde Izstāde, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
- sanākt Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem).
- izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem). Izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- Dažs labs cits Kāds (no visiem, daudziem).
- Dažs labs cits Kāds (no visiem, daudziem).
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).
- samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
- cirkulēt Kļūt zināmam daudziem Izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
- kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi.
- sengadus Kopš daudziem gadiem. Kopš seniem laikiem. Sen.
- bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti.
- kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst (parasti daudzi vai visi).
- krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
- Simt (arī simts) un viens Ļoti daudzi.
- Simts (arī simt) un viens Ļoti daudzi.
- Simt (arī simts) un viens Ļoti daudzi.
- simtēji Ļoti daudzi.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
- koncerns Monopolistiska apvienība, ko veido samērā daudzi tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumi, kuriem ir kopēja finansiālā vadība un kuri parasti ir pakļauti finanšu magnātu grupai.
- stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
- Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
- dažs Nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Vairāki.
- dažs Nedaudzi.
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
- vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus. Arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Daži (2).
- iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās). Nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
- izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
- apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
- apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem).
- apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
- aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
- kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata.
- izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
- apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
- apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur. Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- izslāpt Noslāpt (par daudziem vai visiem).
- apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju. Nolīkt (par daudziem vai visiem).
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem).
- Salikt punktus Novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
- savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
- sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagult (1).
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Sagulties (1).
- sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupt.
- satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
- samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- vilkt Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
- apmalt Pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem).
- Iziet cauri kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- Iziet caur kāda rokām Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem). Plaši izziņot, izklāstīt.
- Piekārt pie (lielā) zvana Padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
- sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
- Sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus). Arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
- salaist Panākt, arī pieļaut, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcēt.
- sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcināt.
- sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības). Izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās.
- sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sasēdināt.
- Sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
- saskriet Par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- sanākt Par vairākiem, daudziem dzīvniekiem.
- sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
- klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbi).
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
- pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
- Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
- apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas). _imperf._ Dot apkārt.
- apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
- piekrišana Patika (pret kādu), ko izpauž daudzi pretējā dzimuma cilvēki.
- iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
- pasludināt Paziņot (kādu ziņu, faktu), parasti daudziem.
- apziņot Paziņot (ko daudziem vai visiem).
- izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
- apziņot Paziņot, izziņot (parasti kādu rīkojumu daudziem vai visiem).
- sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- Sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem). Sākt rīkoties, darboties (par vairākiem, daudziem).
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
- salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem).
- sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt. Ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem).
- apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm. Apskatīt.
- apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
- rauts Plašas, greznas viesības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
- daudzkāji Posmkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem. Šīs klases dzīvnieki.
- tūkstoškāji Posmkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem. Šīs klases dzīvnieks. Daudzkāji.
- kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi). Bruto produkcija.
- pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību).
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- dūkt Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
- izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudzi vai visu).
- sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā).
- koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
- Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
- Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
- pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā). Runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
- samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
- salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
- sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (2), tai raksturīgs. Tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi.
- Dūc kā (bišu) stropā (arī strops), retāk spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- Rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- Dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets), biežāk dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- Dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets) Saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
- Krīt kā mušas Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.
- (Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- (Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- sagriezties Sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem).
- Sacelties spārnos Sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- Sacelties spārnos Sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem.
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem). Nosalt.
- sašalkties Salkt vienlaikus (parasti par vairākiem, daudziem augiem).
- saiešana Sapulcēšanās. Pasākums, kurā sapulcējas, parasti daudzi, cilvēki. Arī viesības.
- Liela sistēma Sarežģīta sistēma ar ļoti daudziem elementiem.
- čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
- apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
- saiet Satilpt (kur). Būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem.
- apvērpt Savērpt visu nepieciešamo (parasti daudziem vai visiem).
- sabrukt Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- daudzum Savienojumā ar «daudz», «daudzi»: norāda uz lielu daudzumu.
- laist Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt. Atzinīgi novērtēt
- kupeja Slēgts vagona nodalījums, kas paredzēts nedaudziem (parasti diviem vai četriem) pasažieriem.
- kopspēle Spēle, kurā ir vairāki vai daudzi dalībnieki (parasti mūziķi, aktieri).
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- saspurgt Spurdzot salidot (parasti par vairākiem, daudziem putniem).
- apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- skaļums Stāvoklis, kad daudzi (no klātesošajiem) runā, dzied, smejas u. tml.
- aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Sabrukt (4).
- sakrist Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
- salikties Strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem.
- saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
- saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- piensula Sūnsula (parasti baltā krāsā), ko satur daudzi augi.
- izsūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (daudz vai visu, daudziem vai visiem).
- masveidā Tā, ka (kas) tiek veikts plašā apjomā. Tā, ka (kas) attiecas uz daudziem objektiem.
- cerains Tāds, kam ir ceri. Ar daudziem ceriem.
- Parādiem apkrauts Tāds, kam ir daudz parādu, tāds, kas ir saistīts ar daudziem parādiem.
- desmitējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni desmit) veidi. Tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni desmit) veidos.
- serpentīnveida Tāds, kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
- daudzējāds Tāds, kam ir daudzi veidi, tāds, kurā izpaužas daudzas atšķirības.
- stabots Tāds, kam ir vairāki, daudzi stabi (1) - par celtni, tās daļu.
- stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri. Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
- daudzpusējs Tāds, kas attiecas uz daudziem dalībniekiem. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki.
- vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
- vispārcilvēcīgs Tāds, kas attiecas uz visiem vai daudziem cilvēkiem (par cilvēcīgām īpašībām, to izpausmi).
- daudzgadu Tāds, kas ilgst daudzus gadus. Tāds, kas paredzēts daudziem gadiem.
- krāšņs Tāds, kas ir augstvērtīgs, izcili kvalitatīvs, tāds, kas sastāv no daudziem augstas kvalitātes elementiem.
- populārs Tāds, kas ir daudziem vai visiem zināms. Tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
- pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību).
- izzarot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem zariem.
- izžuburot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem žuburiem.
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām). Tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
- publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem. Tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi. Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
- slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
- vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
- plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi (par darbību, norisi, pasākumu). Tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
- kopīgs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem.
- kopīgs Tāds, kas piemīt vairākiem vai daudziem, attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- liels Tāds, kas sastāv no daudziem (par cilvēku vaļ dzīvnieku grupu).
- daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no daudziem miljoniem vienību.
- daudzsējumu Tāds, kas sastāv no daudziem sējumiem.
- daudztūkstošu Tāds, kas sastāv no daudziem tūkstošiem vienību.
- plašs Tāds, kas sastāv no daudziem, kuri parasti ir saistīti ar noteiktu darbību, sistēmu (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Milzīgs (2).
- mazs Tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji. Tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- plašs Tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.).
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
- kopīgs Tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi.
- koplietošanas Tāds, ko lieto vairāki vai daudzi.
- sens Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) - piemēram, par laikmetu, laika periodu.
- vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
- masveida Tāds, ko veic plašā apjomā. Tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem.
- masveidīgs Tāds, ko veic plašā apjomā. Tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem. Masveida (2).
- kopīgs Tāds, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi.
- pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: parets.
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas. Pretstats: rets.
- kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
- pazīstams Tāds, ko visi vai daudzi zina, kas ir iemantojis popularitāti, saista interesi ar ko (piemēram, par kādu parādību sabiedrībā, dabā).
- pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pilns Tāds, kur atrodas daudzi dzīvnieki (par telpu, platību, vidi).
- pilns Tāds, kur aug, atrodas daudzi augi, to daļas (parasti par platību).
- dzīslains Tāds, kur ir daudz dzīslu (1), cīpslu. Tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi.
- daudzdzīvokļu Tāds, kurā ir daudzi dzīvokļi.
- šaurs Tāds, kurā ir iekļauti, apvienoti samērā nedaudzi cilvēki (par, parasti sociāla, grupu).
- skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
- pārtraukumains Tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir, parasti daudzi, pārtraukumi, atstarpes.
- ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties. Tāds, kam ir liels tilpums.
- serpentīns Tas (parasti ceļš), kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
- kopguvums Tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- kopieguvums Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā). Kopieguve.
- kopieguve Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā). Kopieguvums.
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur). Taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- apstaigāt Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- rets Tikai dažs, kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem).
- sagult Tikt apglabātam (par vairākiem, daudziem).
- iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
- cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
- sagult Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- sagulties Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- iejukt Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
- pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem).
- satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- koptreniņš Treniņš, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
- satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satriekt Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
- sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
- satupt Uzmesties (kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem. Izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
- Izvirināt durvis (arī durvju durvis) Vairākkārt ierasties (kur). Ierasties pie daudziem.
- sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
- savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar noteiktiem jautājumiem, lai iegūtu vajadzīgās ziņas.
- melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- kopīpašnieks Viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem. Līdzīpašnieks.
- kopnomnieks Viens no vairākiem vai daudziem nomniekiem, kas realizē kopnomu.
- nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi. Spoguļu zāle.
- Spoguļu zāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi. Spoguļzāle.
- saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem). Ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
- kopzveja Zveja, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
daudzi citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV