Paplašinātā meklēšana
Meklējam pakaļ.
Atrasts vārdos (49):
- pakaļ:1
- pakaļ-:1
- pakaļa:1
- pakaļā:1
- atpakaļ:1
- iepakaļ:1
- nopakaļ:1
- pakaļass:1
- pakaļējs:1
- pakaļķot:1
- atpakaļ-:1
- pakaļdaļa:1
- pakaļgals:1
- pakaļkāja:1
- pakaļķepa:1
- pakaļpuse:1
- iepakaļis:1
- nopakaļis:1
- nopakaļus:1
- pakaļdarīt:1
- pakaļklājs:1
- pakaļķetna:1
- pakaļpīķis:1
- atpakaļējs:1
- pakaļdurvis:1
- pakaļkrūtis:1
- pakaļnācējs:1
- pakaļstūris:1
- pakaļtaisīt:1
- pakaļvadnis:1
- turpatpakaļ:1
- atpakaļceļš:1
- pakaļdarināt:1
- pakaļdzīties:1
- pakaļritenis:1
- atpakaļgaita:1
- pakaļbraucējs:1
- pakaļķēmoties:1
- pakaļpalicēji:1
- atpakaļadrese:1
- pakaļmeklēties:1
- atpakaļgājiens:1
- atpakaļnāciens:1
- atpakaļrāpulis:1
- pakaļdarinājums:1
- atpakaļrāpulība:1
- atpakaļrāpulīgs:1
- atpakaļbrauciens:1
- turpatpakaļkustība:1
Atrasts vārdu savienojumos (25):
- (No)raudāt pakaļ
- Darīt pakaļ
- Darīt pakaļ
- Ķēmoties pakaļ
- Ķēmoties pakaļ
- Meklēt pakaļ
- Meklēt pakaļ
- Mest pakaļ
- Mest pakaļ
- Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied
- Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied
- Ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied
- Noraudāt pakaļ
- Raudāt pakaļ
- Skraidelēt (arī skraidīt) (kādam) pakaļ
- Skraidīt (arī skraidelēt) (kādam) pakaļ
- Skriet (kādam) pakaļ
- Skriet (kādam) pakaļ
- Skriet (kam) pakaļ
- Staigāt (kādam) pakaļ
- Staigāt aiz arkla (arī pakaļ arklam)
- Taisīt (arī darīt) pakaļ
- Urķēties pakaļ
- Vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam)
- Viens pakaļ otram
Atrasts skaidrojumos (296):
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
- iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
- grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
- atsviesties Ar sparu atkrist (atpakaļ).
- atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
- uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
- atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
- attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
- attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
- atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
- atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto). _imperf._ Rīt atpakaļ.
- izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
- reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
- izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
- atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
- atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
- atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
- atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
- atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
- atsliet Atliekt atpakaļ (galvu). Atgāzt.
- atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
- atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
- atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
- atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžoties (par cilvēku).
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
- atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
- atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
- atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
- atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp. _imperf._ Gādāt šurp. Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
- atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vākt nost (sānis, atpakaļ).
- atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
- atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
- atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā) _imperf._ Bērt atpakaļ.
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
- retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
- atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- atcelt Ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Celt nost (sānis, atpakaļ).
- atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
- atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
- (Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- (Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
- Izlaist riņķi (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
- pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Iet nost (sānis, atpakaļ).
- kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
- atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
- atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ). Atglaust.
- atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Grūst nost (sānis, atpakaļ). Grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
- atbāzt Iebāzt atpakaļ. _imperf._ Bāzt atpakaļ.
- atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
- atdot Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto).
- aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
- atgrimt Iegrimt atpakaļ.
- atliet Ieliet (atpakaļ).
- atlīt Ielīt, salīt (atpakaļ).
- iepakaļis Iepakaļ (1).
- iepakaļis Iepakaļ (2).
- atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā. Arī atpakaļgaita.
- izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Irt nost (sānis, atpakaļ). Atairēt.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
- vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
- atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. _imperf._ Kraut atpakaļ.
- pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
- vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
- klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
- turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
- reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim). Arī atpakaļgaita.
- elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ). Atsukāt.
- Lejas (arī otrs, resnais) gals Ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Otrs (arī lejas, resnais) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- Resnais (arī lejas, otrs) gals Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēdamvieta. Sēde [2] (2).
- sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sēžamvieta. Sēde [2] (2).
- pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
- replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
- replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
- replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
- atvilkties Lēnā gaitā atiet nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
- atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- Muižu redukcija Lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
- Turp un atpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot). Turp un atpakaļ.
- Pakaļējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
- pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
- lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā.
- barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
- panāksnieks Līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē.
- atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ). Būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
- atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem..
- atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
- padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
- sēklgrauzis Neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
- riņķis No vienas vietas uz citu, arī turp un atpakaļ (virzīties).
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu). Saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
- atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- nopakaļis Nopakaļ (1).
- nopakaļis Nopakaļ (2).
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
- Pacelties uz pakaļkājām Nostāties uz pakaļkājām.
- atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ.
- atgriezties Pagriežoties atpakaļ, novērsties (no kā).
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai). Pretstats: priekšgals.
- atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.).
- atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
- sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
- atkāpināt Panākt, ka (parasti zirgs) atkāpjas, atvirzās atmuguriski atpakaļ.
- iekāpināt Panākt, ka (zirgs) kāpjas atpakaļ un ievirzās (parasti ilksīs).
- atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ. Atdzīt atpakaļ.
- atpeldināt Panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ).
- atdabūt Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
- redukcija Parasti savienojumā «muižu redukcija»: lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
- neatgriešanās Parasti savienojumā «uz neatgriešanos»: tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- izlaist Parasti savienojumā ar «loks», «līkums», «riņķis» u. tml.: doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šīs kārtas kukaiņi.
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ.
- ceļot Pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem).
- atskatīties Paskatīties atpakaļ.
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
- pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
- Pakaļējās rindas patskanis Patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1).
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2).
- atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
- atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
- atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
- atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā). _imperf._ Plūst atpakaļ.
- atsitiens Pretsitiens, sitiens atpakaļ.
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa. Pretstats: pakaļgals.
- pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
- ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
- atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Pūst nost (sānis, atpakaļ).
- atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
- gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ. Šīs kārtas putni.
- atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpot nost (sānis, atpakaļ).
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Rāpties nost (sānis, atpakaļ).
- atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
- Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
- atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
- atripināt Ripinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
- atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- izņemt Saņemt atpakaļ (piemēram, glabāšanā nodoto, uzkrāto).
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- atsvērties Sasvērties atpakaļ.
- at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz izejas punktu vai uz aizmuguri).
- pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
- atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
- atbalss Skaņas, ko atvirza atpakaļ (apkārtējie priekšmeti).
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzēties (2), trīties.
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzties (2), trīties.
- rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Trīties. Berzēties (2). Berzties (2).
- atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Skriet nost (sānis, atpakaļ).
- atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Slīdēt nost (sānis, atpakaļ).
- ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Spārdīt nost (sānis, atpakaļ).
- atgāzties Spēji atkrist, atvirzīties atpakaļ.
- atspēlēt Spēlējot (sporta spēles), atvirzīt (bumbu, ripu) šurp, atpakaļ.
- atspert Spert, likt atpakaļ (kāju, soli).
- atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- atspurgt Spurdzot atlidot nost (sānis, atpakaļ).
- restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
- treiliņš Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai.
- atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā. Krītot atpakaļ, pieplakt.
- atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- Atmest (arī atsviest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
- Atmest (arī atsviest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
- Atsviest (arī atmest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
- atcirst Strauji atvirzīt atpakaļ. Atmest.
- atraut Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
- sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
- atsviesties Strauji pagriezties (atpakaļ).
- atmesties Strauji pagriezties atpakaļ.
- atcirsties Strauji pagriezties atpakaļ. Apcirsties.
- sist Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
- atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atstumt Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Stumt nost (sānis, atpakaļ).
- atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ (matus).
- Harmoniskas svārstības Svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
- Harmoniskas svārstības Svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
- patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu.
- atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma). Pretstats: pakaļējs.
- aizmugure Tāds, kas atrodas pakaļgalā.
- sāns Tāds, kas atrodas, pārvietojas virzienā uz labo vai kreiso pusi atšķirībā no virziena uz priekšu vai atpakaļ, uz augšu vai leju.
- atgriezenisks Tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas iepriekšējā, sākotnējā virzienā.
- sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- circenis Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
- sienāzis Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
- caurceļotājs Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
- pasvilnis Tauriņš ar 8-15 milimetrus garu ķermeni, bārkstīm pie pakaļējiem spārniem un pieguļošām zvīņām uz galvas.
- sfings Tauriņš, kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem.
- attenterēt Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- attipināt Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atpakaļgaita Transportlīdzekļa kustība atpakaļvirzienā.
- attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Trenkt nost (sānis, atpakaļ). Attriekt (2).
- attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Triekt nost (sānis, atpakaļ). Atdzīt.
- dene Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšdaļā un pakaļdaļā.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
- ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis.
- Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
- Šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu Uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem).
- skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem). Skraidīt (1).
- tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
- mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā. Stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru. Mīdīties.
- klanīties Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
- klanīt Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
- klanīties Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
- atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
- lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
- lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem). Lēkāt (2).
- zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija. Zigzaglīnija.
- zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija. Zigzags.
- atvilkt Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vilkt nost (sānis, atpakaļ).
- atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Velt nost (sānis, atpakaļ).
- stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām.
- reevakuēt Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
- zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
- segspārns Viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu.
- pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
- mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- kāpties Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) - par transportlīdzekļiem.
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atpakaļrāpulība Vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sprūdmehānisms Zobmehānisms turpatpakaļ kustības pārvēršanai vienvirziena rotācijas vai virzes kustībā.
pakaļ citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV