Paplašinātā meklēšana

Meklējam nekā.

Atrasts vārdos (9):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (394):

laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus. Arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk, nekā vajag. Arī priekšlaicīgi.
Aiziet ar garu degunu Aiziet, neiegūstot cerēto, nekā nedabūjot.
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
(Ar) kailām (arī plikām) rokām Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
atgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
pārgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
piekrāsot Attēlot (faktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
(Ar) plikām (arī kailām) rokām Bez darbarīkiem. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
Vaļas vīrs Cilvēks, kam nav nekādu pienākumu. Brīvs cilvēks.
profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas. Arī svešs, nepazīstams cilvēks.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
saķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
(Par) galvas tiesu Daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
orhideja Daudzgadīgs orhideju dzimtas lakstaugs ar nekārtniem ļoti krāšņiem ziediem ķekaros vai vārpās.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā).
Komunālais dzīvoklis Dzīvoklis, kurā dzīvo vairāk nekā viens īrnieks.
Dielektriskā caurlaidība Fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā.
(Par) galvas tiesu Galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).
(Par) galvas tiesu Galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).
Kā aizmidzis (retāk aizsnaudies) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, nekā neredzot, nepamanot.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus). Guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā. Piedēvēt (kam) ideāla [1] (1) īpašības.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
nemūžam It nekad, it nekādos apstākļos.
novēloties Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem).
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Pārspēt (pašam) sevi Izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
apsteigt Izpildīt (plānus, ieceres) ātrāk nekā paredzēts.
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā paredzēts (laiku).
pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus).
Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
padziļināt Izveidot (kā) piegriezuma dziļāku nekā parasti.
pārnest Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā. Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā nekā parasts.
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu). Piekārtot (1).
latekss Kaučukaugu piensula. Pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka.
izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
tikt Kļūt (par ko citu nekā līdz šim).
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku, priekšmetu) kopums.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Jūklis.
Dubults neplīst Labāk vairāk nekā mazāk.
juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
atgrožot Ļaut vaļu, nekādi neierobežot (parasti fantāziju).
cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
tuntuļot Ļoti silti ģērbt. Vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
labot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Pūst citā stabulē Mainīt savu nostāju, savus uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
markgrāfs Markas [3] (2) pārvaldnieks (ar plašākām tiesībām nekā pārējiem grāfiem).
iebālgans Mazliet bālgans. Tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
rakties Meklēt ko starp citiem priekšmetiem, sajaucot tos, radot nekārtību.
priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs.
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.). Nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt Nedarīt nekā (ar ko, kur).
Nedrīkstēt (arī neiedrošināties) (ne) pīkstēt Nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī. Nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
nebūšanas Negadījumi. Arī nekārtības.
nejēdzība Negadījumi. Arī nekārtības.
Neiedrošināties (arī nedrīkstēt) (ne) iepīkstēties Neiedrošināties, nedrīkstēt nekā bilst pretī.
Neiedrošināties (arī nedrīkstēt) (ne) iepīkstēties Neiedrošināties, nedrīkstēt nekā bilst pretī.
pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
Nekaunēties ne no kā Nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos. Neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos. Arī nemaz [2].
aprobežots Neliels, mazāks nekā nepieciešams.
ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
izķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi paveikt.
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Arī piemētāt (1).
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru. Arī piemētāt.
jūkļains Neorganizēts, nekārtīgs, haotisks.
gaišs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
liegs Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
Nesacīt (arī neteikt) ne pieci Nesacīt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
Nesacīt (arī neteikt) ne četri (arī ne pieci) Nesacīt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
Nesacīt (arī neteikt) ne četri Nesacīt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
Neteikt (arī nesacīt) ne četri (arī ne pieci) Neteikt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt, kricelēt.
kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Krecelēt.
krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt. Kricelēt.
uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt, uzkricelēt.
uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkrecelēt.
uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzkricelēt.
uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt. Uzskricelēt.
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs, kricelīgs.
kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Krecelīgs.
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu). Kricelīgs.
No (svēta) gara No nekā, bez nekā.
No svēta gara No nekā, bez nekā.
filiāle Nodaļa (uzņēmumam, iestādei), kas darbojas citā vietā nekā (uzņēmuma, iestādes) centrs.
Progresīvs nodoklis Nodoklis, kas palielinās vairāk, nekā palielinās apliekamo ienākumu summa.
sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā). Nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā).
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts. Laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
izmētāt Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā.
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
neparko Norāda, ka (kas, piemēram, darbība, stāvoklis) nav iespējams nekādā gadījumā.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts. Ieilgt.
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams.
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piemētāt (1).
notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu).
Paaugstināt atzīmi Novērtēt ar augstāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
Pazemināt atzīmi Novērtēt ar zemāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
pazemināt Novērtēt zemāk nekā iepriekš.
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī notraipīt.
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
Nepiesātināti ogļūdeņraži Ogļūdeņraži, kuri sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža un kuru molekulām ir mazāks ūdeņraža atomu skaits nekā atbilstošiem piesātinātiem ogļūdeņražiem.
iradiācija Optiska ilūzija, kas izpaužas tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
piecūkot Padarīt ļoti nekārtīgu.
piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
iegriezties Pagriežoties, tiekot pagrieztam, ieņemt citādu stāvokli nekā iepriekšējais.
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams.
kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem).
pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
bālumkaite Parādība, kad radošā darbā nav nekā spilgta, nozīmīga.
pārsmags Pārāk smags. Tāds, kura īpatnējā masa ir lielāka nekā parasts.
pārviegls Pārāk viegls. Tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts.
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1). Tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam). Pretstats: jaunākais.
sacīt Parasti savienojumā «nesacīt nekā, nesacīt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Teikt (3).
teikt Parasti savienojumā «neteikt nekā», «neteikt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Sacīt (3).
jukas Pārmaiņus, kopā (ar ko citu), arī nekārtīgi.
apgriezt Pārmeklēt (parasti, radot nekārtību). Izvandīt.
Pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram Pārmērīgi, vairāk nekā vajag (ko darīt).
atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna. Atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā.
kļūt Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) - par cilvēkiem. Gūt citādu īpašību, pazīmi nekā līdz šim.
kļūt Pārveidoties (par ko citādu nekā līdz šim) - par parādībām sabiedrībā.
tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē). Arī kļūt (2).
izmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt.
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt. Nepadarīt līdz galam.
haoss Pilnīgs sistēmas trūkums. Liela nekārtība, juceklis.
Pirmās nepieciešamības preces (arī priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.) Preces (priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kurām nekādā gadījumā nevar iztikt.
ačgārns Pretēja secībā, nekā parasts.
ačgārns Pretējā virzienā vai stāvoklī, nekā parasts. Otrādi. Atmuguriski.
Pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) Priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevai iztikt.
Pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) Priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījuma nevar iztikt.
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai). Izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
Runāt citādu valodu Runāt ko citu nekā iepriekš.
Runāt citādu valodu Runāt ko citu nekā iepriekš.
Pacelt balsi Runāt skaļāk nekā parasti.
Pacelt balsi Runāt skaļāk nekā parasti.
Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Sākt (arī dziedāt, vilkt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Vilkt (arī dziedāt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
Ko nu vairs Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
Gatavais (arī kā) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnu biedēklis (arī putnubiedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā (arī gatavais) putnu biedēklis Saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
Kā cūku rakums Saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu.
Uz zaķa Saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Trūkst tikai tēva un mātes Saka par lielu jucekli, nekārtību.
Cūku kūts Saka par netīru, nekārtīgu (dzīves) vietu.
Nav ko redzēt Saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Dur vai acis ārā Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Dur vai acis laukā (arī ārā) Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Dur vai acis ārā Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Balss paceļas Saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti.
Ne sitams Saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas.
Cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) Saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
Ne garozas Saka, ja nav ne gabaliņa maizes, arī, ja nav nekā ēdama.
Nav ne putraima Saka, ja nav nekā ēdama.
Ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
Nekāda gala Saka, ja nav vēlamā rezultāta. Saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt. Saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
Klusē kā kaps (arī kā ūdeni mutē ieņēmis, arī kā zivs) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
Klusē kā kaps (arī kā ūdeni mutē ieņēmis, arī kā zivs) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
Klusē kā zivs (arī kaps) Saka, ja nekā neizpauž. Saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
Ne kauna, ne goda Saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
Cik (arī tik) gudri atnācām (arī bijām), tik gudri aizgājām (arī palikām) Saka, ja, kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Mūžs iegriezies otrā pusē Saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
Kas tur liels Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur liels Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas par to Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur pavisam Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas par to Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur (liels), arī kas tur pavisam Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.).
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
pārmaksāt Samaksāt vairāk par preces vērtību. Samaksāt vairāk, nekā likumā paredzēts.
sasmērēt Sarakstīt, sazīmēt, parasti nevajadzīgi, arī nekārtīgi.
atliku Savienojumā ar «likām»: vairāk, nekā vajadzīgs. Pārpilnam..
likām Savienojumā ar «liku», «atliku»: vairāk, nekā vajadzīgs. Pārpilnam.
pār- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
transkripcija Skaņdarba pārveidojums citādam atskaņojumam nekā paredzēts oriģinālā. Arī brīva, virtuoza (skaņdarba) apdare.
pieslaucīt Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
daudzauglība Spēja vienā atnešanās reizē dot vairāk nekā vienu pēcnācēju (par dzīvniekiem).
Soda laukums Spēles laukuma daļa, kurā jāievēro citi noteikumi nekā pārējā laukumā.
Soda laukums Spēles laukuma daļa, kurā jāievēro citi noteikumi nekā pārējā laukumā.
kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs. Pretstats: nekārtība.
neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko).
nezināšana Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko). Neziņa (1).
apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
kalt Stipri pukstēt (par sirdi), būt biežākam, spēcīgākam nekā parasti (par pulsu).
Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
Izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
Mūžīgais students Students, kas vājo sekmju dēļ mācās ievērojami ilgāk nekā paredzēts mācību plānos.
sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piesvaidīt (1).
izsvaidīt Sviežot izkliedēt. Nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi). Izmētāt.
panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
daudzvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina vairāk nekā četros gājienos.
Bikšainais apogs Šis kārtas putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam.
lēkšķe Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
krustu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustām (un) šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustām (un) šķērsām, retāk krustu (un) šķērsu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
Krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
neievērojams Tāds (cilvēks), kam ir niecīgi nopelni, sasniegumi, panākumi vai nav nekādu nopelnu, sasniegumu, panākumu (kādā darbības nozarē).
daudzkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir daudzas (parasti vairāk nekā četras) kājas.
virsspiediena Tāds (piemēram, trauks), kurā (ēdiena) pagatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
mēms Tāds, kad ir pilnīgi kluss, tāds, kad nav nekādu skaņu.
pārāks Tāds, kam ir augstāks, atbildīgāks amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.) nekā citiem, līdzīgiem.
plakans Tāds, kam ir mazāks izvirzījums nekā parasti (par ķermeņa daļām). Tāds, kura daļām ir mazāks izvirzījums nekā parasti (par seju).
pārgarš Tāds, kam izrunas laiks ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem (par valodas skaņām).
nejēdzīgs Tāds, kam nav nekādas jēgas, nozīmes. Arī aplams.
neaprobežots Tāds, kam nav nekādu ierobežojumu.
neierobežots Tāds, kam nav nekādu ierobežojumu.
neauglīgs Tāds, kam nav nekādu pozitīvu rezultātu.
nevainojams Tāds, kam nav nekādu trūkumu, nepilnību. Ļoti labs.
profāns Tāds, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis (kādā nozarē).
nevainojams Tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības.
lancetisks Tāds, kam platākā vieta ir pie pamata, tāds, kam garums ir lielāks nekā platums (parasti par lapām).
nevīžīgs Tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni). Nolaidīgs, nekārtīgs.
pusmežonīgs Tāds, kas daļēji ir saglabājis savu pirmatnējību (piemēram, par apvidu). Tāds, kurā nav gandrīz nekādas civilizācijas.
mudžekļains Tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.). Tāds, kas ir samudžināts, sajaukts.
neglīts Tāds, kas ir nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies.
nepietiekams Tāds, kas ir pavājināts, tāds, kas ir mazākā mērā, nekā vajadzīgs.
pusotrguļams Tāds, kas ir platāks nekā vienguļams, bet šaurāks nekā divguļams (piemēram, par gultu, dīvānu).
nenovēlīgs Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba. Arī skaudīgs.
nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem). Tāds, kas nesagādā nekādu prieku.
paviršs Tāds, kas ko dara, veic nolaidīgi, nekārtīgi, nevīžīgi.
neapstrādāts Tāds, kas nav saimnieciski izmantots, tāds, kurā nav veikti nekādi agrotehniskie pasākumi (par zemes gabalu).
nevainīgs Tāds, kas nav saistīts ar ko nevēlamu, nosodāmu, tāds, kas neizraisa nekā nevēlama, nosodāma.
neapstrīdams Tāds, kas neizraisa nekādas šaubas, neticību.
nepiekāpīgs Tāds, kas nepieļauj nekādu atkāpšanos (piemēram, no sava uzskata, viedokļa), tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
agrīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. ātrāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem).
vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem). Vēls (3).
pagarināts Tāds, kas norisinās, tiek veikts ilgāk nekā parasti.
nevarīgs Tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība.
vājš Tāds, kas piemīt mazākā mērā, nekā vajadzīgs (parasti par spēku). Nepietiekams.
skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
nolaidīgs Tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi. Tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, slinks.
mēms Tāds, kur ir pilnīgi kluss, tāds, kur nav nekādu skaņu.
pagarināts Tāds, kura garums ir lielāks nekā parasti.
garens Tāds, kura garums ir lielāks nekā platums.
iegarens Tāds, kura garums ir mazliet lielāks nekā platums, tāds, kurš ir mazliet pagarināts.
pavājināts Tāds, kura kvalitāte, intensitāte, ir zemāka nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
resns Tāds, kura ķermeņa šķērsgriezuma laukums ir lielāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par posmkājiem, tārpiem).
tievs Tāds, kura ķermeņa vai kāda orgāna šķērsgriezuma laukums ir mazāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par augiem).
skops Tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm).
pusmiris Tāds, kurā nav gandrīz nekādas dzīvības (piemēram, par vietu, teritoriju).
neaptumšots Tāds, kurā nav nekā nepatīkama, drūma, ļauna (par laikposmu).
nevainojams Tāds, kurā nav nekādu traucējumu, noviržu (par darbību, norisi).
neitrāls Tāds, kurā nenotiek nekāda darbība (par aparāta, ierīces u. tml. stāvokli).
neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
haotisks Tāds, kurā trūkst sistēmas. Arī nekārtīgs, juceklīgs.
simbolisks Tāds, kura vērtības apjoms, intensitāte u. tml. ir mazāka nekā nepieciešams, vajadzīgs, arī parasts.
nepazīstams Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Svešs (2).
svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml., (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
nezināms Tāds, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu. Arī svešs, nepazīstams.
ērms Tas, kas ir savādāks nekā pārējie, tas, kas ir neparasts, jocīgs.
nezināms Tas, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu. Tas, kas ir svešs, nepazīstams.
vairākumtautība Tauta, tautība, kuras kopskaits ir vairāk nekā 50 procenti no visu iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā.
nojukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu). Sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi. Izjukt (2).
sajukt Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu). Nerealizēties (par ieceri, nodomu).
merkantilisms Topošās buržuāzijas ekonomiska mācība un politika, pēc kuras valsts bagātības un kapitāla uzkrāšanai un pavairošanai jāizveido aktīva tirdzniecības bilance, preces vairāk izvedot nekā ievedot.
dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko). Radīt nekārtības.
gorīties Tūļāties, nekā nedarīt.
Pārkarsēts tvaiks Tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
Nepiesātināts (arī pārkarsēts) tvaiks Tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē. Neliels divu ezeru savienojums. Atzars no upes uz ezeru.
Pirmās nepieciešamības uzturlīdzekļi Uzturlīdzekļi bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
izvirzīt Vairāk nekā parasti izveidojies (piemēram, uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
Par daudz Vairāk nekā pieļaujams, pieņemams.
Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
Absolūtais balsu vairākums Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
Par daudz Vairāk nekā vajadzīgs.
pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams. Arī ļoti daudz.
liku Vairāk, nekā vajadzīgs. Pārpilnam.
aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi apņemt (ap ko, kam apkārt).
aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptīt (ar ko).
ietuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt. Ieģērbt (parasti pārāk siltā apģērbā).
notuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi notīt (parasti ķermeni, tā daļu). An biezi saģērbt.
iesvaidīt Vairākiem paņēmieniem (nekārtīgi) iesviest (kur iekšā).
kraustīt Vairākkārt kraut (parasti nekārtīgi).
vārs Vājš (par gaismu, gaismas avotu). Blāvs, nepiesātināts, blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa (par krāsu).
totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
daudzskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir vairāk nekā viens priekšmets, viena persona u. tml.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) citādām (arī citām) acīm Vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
Lūkoties (arī skatīties, raudzīties) citādām (arī citām) acīm Vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
Raudzīties (arī skatīties, lūkoties) citādām (arī citām) acīm Vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
Skatīties (arī lūkoties, raudzīties) citādām (arī citām) acīm Vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
krese Viengadīgs kāpelētājaugs ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām.
rezēda Viengadīgs vai daudzgadīgs rezēdu dzimtas augs ar nekārtniem ziediem ķekaros vai vārpās.
grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze.
Magnētiskā anomālija Vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
Magnētiskā anomālija Vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
Trejkrāsu vijolīte Vijolīšu dzimtas viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem.
nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekārtība (3).
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī tašķīt, traipīt.
pārnova Zvaigzne, kuras spožums (pēc eksplozijas) palielinās ievērojami vairāk nekā novai.

nekā citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV