Paplašinātā meklēšana
Meklējam runa.
Atrasts vārdos (27):
Atrasts vārdu savienojumos (45):
- Ārējā runa
- Atgūt runas spējas (arī valodu)
- Atgūt runas spējas (arī valodu)
- Atgūt valodu (arī runas spējas)
- Bez vārda runas
- Bez vārda runas
- Bez vārda runas
- Galda runa
- Galda runa
- Iekšējā runa
- Iet runa
- Netiešā runa
- Netiešā runa
- Noģiedamā runa
- Noģiedamā runa
- Pagasta vietnieku pulks, arī pagasta vietnieki (arī aizstāvji, runas vīri)
- Pagasta vietnieku pulks, arī pagasta vietnieki (arī aizstāvji, runas vīri)
- Personu (arī personāža) runa
- Publiskā runa
- Publiskā runa
- Runa iet
- Runas aparāts
- Runas dāvanas
- Runas dāvanas
- Runas koris
- Runas koris
- Runas mehānisms
- Runas orgāni
- Runas orgāni
- Runas plūdi
- Runas situācija
- Runas situācija
- Runas stundas
- Runas stundas
- Runas valoda
- Runas valoda
- Runas vīrs
- Runas vīrs
- Tiešā runa
- Tiešā runa
- Troņa runa
- Tukša runāšana (arī tukšas runas)
- Tukšas runas (arī tukša runāšana)
- Tukšas runas (arī tukša runāšana)
- Veikla runa
Atrasts skaidrojumos (326):
- (Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- diktofons Aparāts runas Ieskaņošanai un (parasti palēninātai) reproducēšanai.
- radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
- presimpozijs Apspriedes, sarunas pirms simpozija.
- Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
- Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
- Ārējā runa Ar dzirdi vai redzi uztverama runa.
- vokatīvs Ar nomenu izteikta uzrunas forma.
- svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- Mēle kā nātre Asa, dzēlīga runa.
- Mēle kā nātre Asa, dzēlīga runa.
- stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
- izruna Atruna.
- plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
- stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
- ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
- neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
- iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
- starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- Sarunas (arī sarunu) biedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem. Sarunbiedrs.
- negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
- nejēga Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas.
- Personu (arī personāža) runa Daiļdarbā attēloto personu (personāža) runa.
- deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļlasīšana, daiļruna.
- daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums. Daiļruna.
- monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
- dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
- Mest (arī sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph).
- debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
- logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā). Cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
- kontrakcija Divu patskaņu apvienošana, apvienošanās runas plūsmā vienā patskanī vai divskanī.
- metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
- ievirze Domu, runas satura u. tml. pievēršana (kam).
- deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes. Arī rečitatīvs.
- kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
- Vārdu karš Dzīva, spraiga, skaļa pārruna, saruna domstarpību gadījumā.
- videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
- radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko feļetona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
- radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- pātarojumi Garas, apnicīgas runas. Apnicīgas pamācības.
- pātari Garas, pnicīgas runas. Apnicīgas pamācības.
- Salda mēle Glaimojoša, lišķīga runa.
- Salda mēle Glaimojoša, lišķīga runa.
- pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
- nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
- kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas. Pagaidu lēmumi.
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
- Runas plūdi Ilgstoša, nepārtraukta runa. Daudzu runu nepārtraukts kopums.
- Troņa runa Īpašiem notikumiem veltīta monarha runa.
- akcents Īpatnības skaņu izrunā (runājot svešvalodā). Izrunas nianse, pieskaņa.
- Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
- Skaņas kvalitāte Īpatnības, kas saistītas ar valodas skaņas izrunas veidu un tembru.
- Lieta grozās (ap ko) Ir runa (par ko). Notiek (kas).
- Lieta grozās (ap ko) Ir runa (par ko). Notiek (kas).
- Iet runa Ir runa.
- Runa iet Ir runa.
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
- parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
- nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas).
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- apraut Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
- dikcija Izruna (runājot vai dziedot).
- Fonētiskā transkripcija Izrunas apzīmējums pēc īpašas zīmju sistēmas.
- pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem.
- piesardzība Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām. Izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
- muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- līkums Izturēšanās, rīcība, runa, kurā kas neizpaužas tieši.
- maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas.
- Tiešā runa Kādas personas runas tiešs atveidojums.
- Tiešā runa Kādas personas runas tiešs atveidojums.
- Netiešā runa Kādas personas runas vai domu atstāstījums.
- Netiešā runa Kādas personas runas vai domu atstāstījums.
- Noģiedamā runa Kādas personas runas vai domu satura izklāstījums.
- Noģiedamā runa Kādas personas runas vai domu satura izklāstījums.
- krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piemēram, izteikumam, vārdam).
- šķautne Krasa pretruna, sarežģījums (darbībā, norisē u. tml.).
- majestāte Ķeizara vai karaļa tituls un uzrunas forma. Kronēta persona.
- laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
- pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- zināt Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- Vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
- improvizācija Mākslas darba (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, izrādes tēla), runas veidošana izpildījuma procesā.
- improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
- Dialektiskā metode Metode īstenības parādību pētīšanai to kustībā, attīstībā un pretrunas.
- nejēdzība Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
- ģeķība Muļķīga, nenopietna rīcība, runa.
- politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politiskā pārruna.
- Politiskā pārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politpārruna.
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
- nešpetnība Nekrietna, ļauna izturēšanās, rīcība, runa.
- nelaipnība Nelaipna izturēšanās, rīcība, runa.
- neldzība Neldzīga izturēšanās, rīcība, runa.
- pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna. Arī tenkas, tukšvārdība.
- līgums Neoficiāla noruna, vienošanās (parasti starp atsevišķām personām) uz noteiktu laikposmu.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē. Saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- rotācisms Nepareiza «r» skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
- penteris Neskaidra, nesaprotama runa.
- nekaunība Nesmalkjūtīga, izaicinoša, aizvainojoša izturēšanās, rīcība, runa.
- netaisnība Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa.
- nešķīstība Netikumīga izturēšanās, rīcība, runa.
- atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas daļas).
- kavēties Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai). Pievērsties (kam atmiņās, sarunā).
- Uzķerties uz āķa Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz makšķeres (arī āķa) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzkosties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz āķa (arī makšķeres) Nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
- tad Norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi).
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa. Viņš.
- derības Noruna.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- nolīdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
- izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt.
- aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
- pilsonis Oficiāla uzrunas forma. Šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda vai amata nosaukuma priekšā.
- cienījams Oficiālas uzrunas ievadījums.
- cienīts Oficiālas uzrunas ievadījums.
- godājams Oficiālas uzrunas ievadījums. Cienījamais.
- uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
- godāts Oficiāls uzrunas ievadījums. Cienīts.
- biedrs Padomju pilsoņu uzrunas forma.
- Balts karogs Padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals. Zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu.
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
- pavērst Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam.
- banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu) Nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
- Iekšējais monologs Pārdomas sevī, parasti iekšējās runas formā.
- aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino. Rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
- nerātnība Pārgalvīga izturēšanās, rīcība, runa.
- pārgalvība Pārgalvīga izturēšanās, runa.
- neprātība Pārgalvīga, pārdroša izturēšanās, rīcība, runa.
- Pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- debates Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē.
- saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm). Padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
- izmuldēt Pateikt, izrunai (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- atbildēt Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas.
- izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2). Izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
- pazemojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemot. Izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
- pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
- aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai). Novirzīt.
- ievirzīt Pievērst (domas, runas saturu u. tml.) kam noteiktam.
- pretišķība Pretruna (1).
- paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
- antinomija Pretruna starp divām tēzēm, kas uzskatāmas par vienlīdz pierādāmām.
- kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums. Pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem. Lekcija, referāts.
- pazemināt Radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā).
- Veikla mēle Raita, arī asprātīga runa.
- Veikla mēle Raita, arī asprātīga runa.
- Veikla runa Raita, arī pārliecinoša runa.
- dievvārdi Reliģiska satura runa, teksts.
- galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās (sapulces, konferences u. tml.) nobeigumā.
- rečitatīvs Ritmiski brīvs dziedājums, kas intonatīvi ir tuvs runai (parasti operās, oratorijās).
- Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
- Publiskā runa Runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
- valoda Runas akts, darbība. Arī runas spēja.
- stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas. Arī intonācija (1).
- Tukša runāšana (arī tukšas runas) Runāšana (runas) bez nopietna satura, mērķa.
- vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju. Arī deklamēt.
- valodot Runāt, risināt sarunas (par ko).
- Mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
- Mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
- Kaut (arī ja) tu zinātu Saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
- Stīva (arī smaga) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- Smaga (arī stīva) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- Stīva (arī smaga) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- Vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam) Saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka. Saka, ja saruna izvēršas ķildā, strīdā.
- Nu, (vai) zini Saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
- Ko tu zini! Saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
- Zini (arī ziniet) ko Saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots teiciens (arī izteiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Pieņemt delegāciju Sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem.
- ievads Sākuma daļa (daiļdarbam, runai u. tml.).
- ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, konferencēs, kongresos) ar konspektīvu faktu, analīžu rezultātu, prognožu u. tml. izklāstu.
- pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
- garums Samērā liels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- referāts Samērā plaša publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, sanāksmēs, konferencēs, kongresos u. tml.), kurā, parasti koncentrētā veidā, ietverti faktu, darbības, notikumu analīzes rezultāti, vispārinājumi, ieteikumi, prognozes.
- Nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- Nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām. Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
- intervija Saruna (ar kādu personu), lai iegūtu informāciju, parasti publicēšanai.
- konversācija Saruna (parasti sabiedrībā).
- Telefona saruna Saruna pa telefona tīklu.
- telefonsaruna Saruna pa telefona tīklu. Telefona saruna.
- pašsaruna Saruna pašam ar sevi.
- dialogs Saruna starp divām personām daiļdarbā.
- dialogs Saruna starp divām personām.
- trialogs Saruna starp trim personām daiļdarbā.
- trialogs Saruna starp trim personām.
- radiosaruna Saruna, informācijas apmaiņa, izmantojot radiotehniskos līdzekļus.
- runa Saruna.
- valoda Saruna.
- nonākt Sarunas gaitā pievērsties (kam). Tikt pievērstam (kam) - par sarunu, runu.
- transakcija Sarunas, arī vienošanās (ekonomikā, politikā). Plašs (parasti finansiāls) darījums.
- troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
- pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu). Pārmainīt (piemēram, runas veidu).
- priekšmets Savienojumā «teikuma priekšmets»: teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- madonna Sena itāliešu sievietes uzrunas forma, arī cieņas izteikšanas forma.
- panegiriks Senajā Grieķijā un senajā Romā - slavinoša runa.
- sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- atzvanīt Signalizēt (parasti ar telefona zvanu telefona centrālei), ka saruna beigusies.
- atzvans Signāls telefona centrālei par sarunas beigšanu.
- teātris Sintētisks, kolektīvs mākslas veids, kura darbi paredzēti uztverei ar redzi un dzirdi un galvenie izteiksmes līdzekļi ir cilvēka runa, darbība, izturēšanās; arī teātra māksla, skatuves māksla.
- izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem. Skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.).
- izskaņa Skanējums (piemēram, dziesmai, runai).
- pieskaņa Skaņas tembra, izrunas īpatnība (parasti neliela).
- nazalizācija Skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
- labializācija Skaņu izruna, noapaļojot un izstiepjot lūpas.
- balss Skaņu kopums, ko veido (cilvēka) elpošanas ceļa orgāni (balss aparāts). Skaņu kopums, kas raksturīgs runai.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
- dārdi Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds. Arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- pačalojums Stāstījums, saruna, arī teksts bez nopietna, dziļa satura.
- lietišķs Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir mērķtiecīga, koncentrēta, arī praktiski lietderīga.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota.
- bezrūpīgs Tāds (izturēšanās veids, runa u. tml.), kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav rūpju, raižu.
- frikatīvs Tāds (līdzskanis), ko veido vibrējoša gaisa plūsma caur šauru spraugu runas aparātā.
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- pusmēms Tāds, kam ir ļoti vājas runas spējas.
- rāms Tāds, kam ir raksturīgs lēns, mierīgs, nesteidzīgs izturēšanās, rīcības, runas. Arī mierīgs (4).
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
- īss Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
- pārgarš Tāds, kam izrunas laiks ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem (par valodas skaņām).
- mēms Tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem).
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (2).
- ass Tāds, kam raksturīgas nopietnas pretrunas (par attieksmēm, stāvokli), arī naidīga izturēšanās.
- neaprēķināms Tāds, kara izturēšanās, rīcība, runa nav iepriekš paredzama, tāds, kas izturas, rīkojas, kurā impulsīvi, negaidīti.
- mutisks Tāds, kas ir izteikts runas valodā, bet nav fiksēts, apstiprināts rakstiski.
- mutisks Tāds, kas ir izteikts runas valodā.
- supersegmentāls Tāds, ko runas plūsmā veido valodas skaņu intensitātes, frekvences, ilguma un spektra maiņas. Arī prosodisks (1).
- šķautņains Tāds, kurā izpaužas krasas pretrunas, sarežģījumi.
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- pretrunīgs Tāds, kura izturēšanās veidā, rīcībā, runā ir pretrunas.
- svinīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir neikdienišķi nopietna, cildena, arī emocionāli pacilāta.
- lepns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
- nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar pieklājības normām. Tāds, kas aizskar, apvaino kādu.
- netaisnīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu. Tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu).
- netaisns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu. Tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu). Netaisnīgs (1).
- neķītrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Arī ļoti netikumisks, amorāls.
- neuzvedīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa neatbilst sadzīves normām.
- teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
- trokšņains Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- objektīvs Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
- virziens Tas, piemēram, fakts, izteikums, problēma (kam pievērstas domas, sarunas u. tml.).
- surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai. Šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
- Teikuma priekšmets Teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- piebilde Teksta (teikuma) daļa, kas norāda uz personu, kuras tiešā runa ir iekļauta šajā tekstā (teikumā).
- tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā, ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
- tukšība Tukšas runas. Arī nieki, blēņas.
- ievadvārdi Uzruna (parasti neliela), ar kuru atklāj (sapulci, konferenci u. tml.).
- dvēsele Uzruna ar svinīgu vai lirisku mīlināmu nokrāsu.
- kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti). Cieņas izteikšanas forma.
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precēta, sievieti). Cieņas izteikšanas forma.
- žēlīgs Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
- lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu). Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
- klaigas Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
- mēle Valoda, runa. Valodas spēja.
- līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
- artikulācija Valodas skaņu veidošana, izruna.
- pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā). Ortoepija.
- ortoepija Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā). Pareizruna.
- fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju. Skaņu mācība.
- enklīze Vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā.
- proklīze Vārda piesliešanās (runas plūsmā) nākamajam vārdam akcenta ziņā.
- meita Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākai sievietei.
- dēls Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam vīrietim.
- bērns Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam.
- Lokana (retāk lunkana) mēle Veikla, arī iztapīga runa.
- monologs Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
- monologs Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
- pretstats Viena no pretrunas pusēm.
- homoforma Viena no tādām divu vai vairāku vārdu formām, kuru izruna ir vienāda.
- Runāt pie sevis, arī runāt (arī runāties) (pašam) ar sevi Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- Runāties (arī runāt) (pašam) ar sevi, arī runāt pie sevis Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- homofons Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna ir vienāda.
- homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
- spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums. Liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
- Sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā Zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- kolokvijs Zināšanu pārbaude - rakstu darbs vai mācību spēka pārruna ar studentiem.
runa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV