Paplašinātā meklēšana
Meklējam avs.
Atrasts vārdos (22):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (436):
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
- sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
- oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
- Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
- berzties Būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā.
- metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
- korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
- saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
- kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
- kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
- brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
- kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
- kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
- saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
- cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
- piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
- debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
- avitiņa Dem. --> avs.
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Divkāršā zvaigzne.
- Divkāršā zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
- Divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
- Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
- Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir l (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
- diptihs Divi tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas) uz vienotas pamatnes, divi, saturā savstarpēji saistīti, tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas).
- diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- divspēle Divu aktieru savstarpēji vienota spēle.
- interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
- kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
- Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
- Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
- revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- Iemīts (arī iestaigāts) cejš (arī taka) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- Iestaigāts (arī iemīts) ceļš (arī taka) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- Iemīta (arī iestaigāta) taka (arī ceļš) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
- saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
- pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās).
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā. Ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
- Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu). Aplūkot izolēti.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- cits Kas īpatnējs. Savs.
- tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis. Šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- rīmēties Kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī).
- saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
- vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
- sadarbība Kopīga darbība. Saskaņota savstarpēja darbība, arī palīdzība.
- sadarboties Kopīgi darboties. Savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
- sastrādāt Kopīgi strādāt. Savstarpēji saskaņoti strādāt.
- pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
- Potenciālā enerģija Ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
- Mehāniskā kustība Ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās: sastrīdēties.
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- izlīdzināt Līdzsvarot, savstarpēji saskaņot.
- līdzīgs Līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
- mērogs Lielumu savstarpējās attiecības. Detaļu savstarpējās attiecības.
- Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums. Savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības. Veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus. Mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- nomērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
- budzis Negatavs auglis.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- zaļš Nenobriedis, negatavs (piemēram, par augļiem, ogām).
- kontinuitāte Nepārtrauktība, savstarpēja saistība.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
- Refleksa loks Nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
- slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- līdzi Norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību. Kopā ar.
- starp Norāda uz diviem cilvēkiem, divām cilvēku grupām, kuras saista savstarpēja darbība, savstarpējas attieksmes.
- ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
- cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
- starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilnīgi gatavs.
- mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
- izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
- Vienots vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- Viens vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- veselums Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa. Veselums (1).
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība. Arī struktūra.
- ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
- pieņemt Oficiāli atzīt (ko) par kvalitatīvu, atbilstošu (kādām prasībām). Savstarpēji vienojoties, atzīt (ko) par vispiemērotāko (kādam nolūkam).
- noslēgt Oficiāli vienoties (par ko). Savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- vienošanās Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
- komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
- esteris Organiska viela, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
- topogrāfija Organisma audu un orgānu savstarpējais izvietojums (kādā organisma apvidū).
- antagonists Organismi, orgāni un vielas ar savstarpēji vai vienpusīgi pretēju (nomācošu) iedarbību.
- pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- izpalīdzēties Palīdzēt (savstarpēji).
- sabalsoties Panākt savstarpēji saskanīgu skanējumu. Skanēt saskanīgi, arī vienlaicīgi (ar ko citu skanošu).
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- pāraugt Par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
- ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
- reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
- sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- attiecība Pastāvīgi, noteikti personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1). Kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā.
- konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- cerēties Pēc savstarpējas vienošanās cerēt uz apprecēšanos, kāzām.
- pieņemt Pēc savstarpējas vienošanās uzskatīt (ko, piemēram, par mērvienību, simbolisku apzīmējumu).
- Laimes pakavs Pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
- radi Personas, ko savstarpēji saista radniecība.
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai), izveidojot (to) savstarpēju saistību.
- pieslēgt Pievienot (pie kādas ierīces), izveidojot savstarpēju saistību.
- saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
- ģilde Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).
- Plaknes kvadrants Plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- Plaknes kvadrants Plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēties Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā. Kooperēties (1).
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti saskaņot (ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- manta Pozitīva īpašība (cilvēkam). Pozitīvas savstarpējās (cilvēku) attiecības. Pozitīvs stāvoklis.
- ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- tūners Radiofonijas uztverošā kompleksa autonoma sastāvdaļa - atsevišķā blokā noformēts radiouztvērējs, kam ir savs barošanas avots un ligzda galvas telefona pieslēgšanai.
- kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakars.
- kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakarība.
- shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
- darbīgs Rosīgs, enerģisks, vienmēr gatavs darboties, rīkoties (par cilvēku).
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība. Sakarība.
- taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (3).
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
- bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (1).
- elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
- salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošana starp parādībām.
- ķīmisks Saistīts ar vielām un to savstarpējām pārvērtībām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izmanto vielas un to savstarpējās pārvērtības.
- bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
- Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
- Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
- (Ir) kur (savu) galvu (no)likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- (Ir) kur (savu) galvu likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- (Ir) kur (savu) galvu nolikt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
- samīt Samainīt (savstarpēji, pret ko).
- simetrija Samērība, savstarpēja atbilstība, saskaņa (parādībām dabā, sabiedrībā).
- režģis Sarežģīts (savstarpēji saistītu parādību, norišu u. tml.) kopums. Jūklis.
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām. Organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- labi Saskaņā, saticībā (dzīvot), tā, ka ir labas savstarpējas attiecības (par cilvēku grupu).
- nesaskaņa Saskaņas, savstarpējas atbilstības trūkums.
- koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
- sadarbība Saskaņota (piemēram, iekārtas, ierīces, to daļu) savstarpēja darbība.
- satiksme Saskarsme, savstarpēji kontakti (starp cilvēkiem).
- sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
- sēža Savienojamo elementu, detaļu virsmu savstarpējās piekļaušanās atbilstība.
- salīgt Savienojumā ar «miers»: panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- līgt Savienojumā ar «miers»: savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.).
- ar Savienojumos «kopā ar», «līdz ar»: norāda uz darītāju savstarpējo saistību.
- viens Savienojumos «viens otru», «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- otrais Savienojumos «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml. Lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- kombinācija Savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā (savstarpēji nosacītiem, parasti viendabīgiem, priekšmetiem, parādībām, to sastāvdaļām).
- pašpalīdzība Savstarpēja (parasti kādas cilvēku grupas) palīdzība.
- sazināšanās Savstarpēja (piemēram, cilvēku, dzīvnieku, ierīču) mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa. Savstarpēja attieksme, sakars.
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- draudzība Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība.
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- pārrunas Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties.
- mijiedarbība Savstarpēja iedarbība (citam uz citu).
- radiosasaukšanās Savstarpēja informācijas apmaiņa, izmantojot radiotehniskos līdzekļus.
- rēķins Savstarpēja neapmierinātība, savstarpējas pretenzijas, pārestības.
- konsistence Savstarpējā saistība (vielas daļiņām).
- kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- kontakts Savstarpēja saistība, savstarpēji sakari (parasti starp parādībām sabiedrībā).
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- sauksme Savstarpēja sazināšanās ar saucieniem, signāliem u. tml.
- sarakste Savstarpēja sazināšanās ar vēstulēm, savstarpēja vēstuļu apmaiņa; attiecīgais vēstuļu kopums.
- sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
- saruna Savstarpēja sazināšanās mutvārdu formā (starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- līkopi Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos un cienasts, mielasts par godu šādam darījumam, saistībām.
- konfigurācija Savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums. Savstarpējo (kā) attiecību kopums.
- attiecība Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
- shēma Savstarpējās (kā) attiecības, struktūra.
- Pārveduma rublis Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes valstu kolektīvā valūtas vienība.
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
- apmainīties Savstarpēji apmainīt.
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- apspriesties Savstarpēji apspriest (ko). Apmainīties domām (par ko).
- apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
- pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību. Apmainīties (2).
- mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
- korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt. Būt savstarpējā attieksmē, sakarā.
- skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panāk. Savstarpēju vienošanos.
- saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību. Iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
- krustoties Savstarpēji krustot [1] (2) (vienam otru, citam citu).
- mainīties Savstarpēji mainīt (1).
- aprēķināties Savstarpēji norēķināties.
- skaņkārta Savstarpēji pakārtotu skaņu sistēma, kuras apvieno tonika.
- izlīdzēties Savstarpēji palīdzēt.
- pārkrustoties Savstarpēji pārkrustot (2) vienam otru, citam citu.
- saķerties Savstarpēji pasniegt un satvert (vienam otra, citam cita roku).
- saskandināt Savstarpēji pieskandināt (glāzes, kausus u. tml.) pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- saskandināt Savstarpēji pieskandināt glāzes, kausus u. tml. Pieskandināt savu glāzi, kausu u. tml. (pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.).
- Ģeoloģiskā formācija Savstarpēji saistīts iežu komplekss, kas veidojies līdzīgos apstākļos.
- Ģeoloģiskā formācijā Savstarpēji saistīts iežu komplekss, kas veidojies līdzīgos apstākļos.
- Ģeogrāfiska ainava Savstarpēji saistītu dabas parādību komplekss noteiktā Zemes virsas daļā.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu, faktu kopums, kuri attēloti mākslas darbā.
- cikls Savstarpēji saistītu parādību komplekss.
- vija Savstarpēji saistītu parādību, norišu, faktu u. tml. virkne. Arī secīgu, parasti savstarpēji saistītu, laikposmu virknējums.
- gamma Savstarpēji saistītu pārdzīvojumu, to izpausmju kopums.
- gamma Savstarpēji saistītu priekšmetu, parādību virkne, kopums.
- vija Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne.
- gamma Savstarpēji saistītu, harmonisku krāsu toņu kopums.
- Temperatūras (mērīšanas) skala Savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
- samainīties Savstarpēji samainīt (1). Apmainīties (1).
- saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
- saskaņoties Savstarpēji saskaņot (1).
- saspēlēties Savstarpēji saskaņot (parasti mēģinājumos) savas darbības (skaņdarba izpildījumā, izrādē).
- saspēlēties Savstarpēji saskaņot savas darbības (sporta spēlē, galda spēlē).
- organisms Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu, sastāvdaļu sistēmiska vienība. Arī sistēma.
- sametināt Savstarpēji savienot (būvkoku) galus, parasti pilnīgi.
- sarakstīties Savstarpēji sazināties, apmainoties ar vēstulēm.
- uzrunāties Savstarpēji uzrunāt (1) citam citu.
- apdāvināties Savstarpēji vienam otru apdāvināt.
- Līgt (arī derēt) mieru Savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- attiecība Savstarpējie sabiedriskie sakari, saistība, mijiedarbība (starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm u. tml.).
- telekss Savstarpējie sakari, ko realizē ar telegrāfa tīkla palīdzību.
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
- valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību. Laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana. Ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības.
- proporcija Savstarpējs, kādām normām atbilstošs (kā sastāvdaļu, elementu) samērs, savstarpēja, kādu normu noteikta (kā sastāvdaļu, elementu) atbilstība.
- savstarpīgs Savstarpējs.
- saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums. Saistība (2), saikne.
- komunicēties Sazināties. Būt savstarpējos sakaros.
- sintaktika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju savstarpējās attieksmes.
- pragmatika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju un to izmantotāju savstarpējās attiecības.
- sasieties Sienot ko, izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti koka vāciņi.
- neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības. Skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- mikroklimats Sociālās vides apstākļu, savstarpējo attiecību kopums (piemēram, kolektīvā).
- Tautas saimniecības bilance Sociālistiskajās valstīs - ekonomisko rādītāju sistēma, kas raksturo paplašinātās sociālistiskās atražošanas tempu un apjomu, galvenās proporcijas un savstarpējās attiecības tautas saimniecībā.
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- saspēle Spēle (parasti skatuves mākslā, mūzikā), kuras dalībnieki savstarpēji saskaņo savas darbības.
- klīrings Starptautiski norēķini bez skaidras naudas (ar preču apmaiņu, savstarpēju saistību dzēšanu).
- saskaņa Stāvoklis, kad (cilvēkiem) būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- samērs Stāvoklis, kad (kas) ir samērīgs. Savstarpēja (kā) atbilstība.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, cilvēku grupā, kolektīvā) savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu.
- miers Stāvoklis, kad (valstī, zemē) nav naidīgu šķiru, sociālu grupu savstarpējas cīņas.
- nesaprašanās Stāvoklis, kad nav vienprātības, savstarpējas izpratnes.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi. Arī dažāds.
- pārlaidu Tāds, kā izveidei ir izmantots (kādu materiālu, detaļu) pārlaidums. Tāds, kas ir saistīts ar (kādu materiālu, detaļu) savstarpēja pārlaiduma izveidi.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
- hidrofils Tāds, kam ir intensīva savstarpēja iedarbība ar ūdeni, tāds, ko ūdens slapina (par vielām).
- pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (1) - par darba dzīvnieku, parasti zirgu, tā kāju.
- pakavots Tāds, kam ir piestiprināts pakavs (2) - par apaviem.
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- komunikabls Tāds, kam ir savstarpēji sakari, savstarpējas attieksmes (parasti par cilvēkiem).
- regulārs Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā.
- stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība, simpātijas. Ļoti biedrisks, draudzīgs.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
- aktīvs Tāds, kas darbojas vai ir gatavs darboties, reaģēt.
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaujiniecisks Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās, par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi. Arī kareivīgs.
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs sākt konfliktu, strīdu. Tāds, kam piemīt tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
- salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
- reciproks Tāds, kas ir savstarpēji saistīts, arī atbilstošs. Tāds, kas ko savstarpēji saista.
- saderīgs Tāds, kas ir savstarpēji saskanīgs, tāds, kas ir izmantojams kopā (ar ko).
- milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā. Ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām). Milzīgs (5).
- nopietns Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli, norisi). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām).
- savējais Tāds, kas kādam pieder, piemīt. Savs (1).
- abpusējs Tāds, kas kopējs kā vienai, tā otrai pusei. Savstarpējs. Tāds, kas atrodas abās pusēs.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties. Tāds, kas ir gatavs kauties. Kauslīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē).
- pasīvs Tāds, kas nedarbojas vai nav gatavs darboties, reaģēt.
- neliels Tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas neizpaužas sevišķi raksturīgi, tipiski (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- nesavtīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs pašaizliedzīgi uzupurēties citu labā.
- tavējais Tāds, kas pieder, piemīt ar «tu» uzrunātajam. Tavs (1).
- sarežģīts Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādam, savstarpēji saistītām sastāvdaļām.
- mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu). Tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
- mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
- saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- vienots Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saskanīgs Tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- stings Tāds, kura elementi, detaļas u. tml. ir savienoti tā, ka nav iespējama savstarpēja pārvietošanas.
- kopsakarīgs Tāds, kurā ir raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes.
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir vēlamas, kādām normām atbilstošas (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības; tāds, kura savstarpējās (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības ir vēlamas, atbilstošas kādām normām (par kā sastāvdaļām, elementiem).
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas. Tāds, kas spēj pārveidoties.
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas. Tāds, kas spēj pārveidoties. Variabls.
- partneris Tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības.
- Ķēdes suns Tas, kas ir gatavs veikt jebkuru, parasti negādīgu, zemisku, uzdevumu (kā) interesēs.
- Ķēdes suns Tas, kas ir gatavs veikt jebkuru, parasti negodīgu, zemisku, uzdevumu (kā) interesēs.
- Tautu (arī valstu) sadraudzība Tautu (valstu) sadarbība kopīgu mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem par savstarpējas brīvprātības, līdztiesības un suverenitātes principu ievērošanu.
- Tautu draudzība Tautu sadarbība kopīgu mērķu, risināšanai, pamatojoties uz savstarpējas brīvprātības un līdztiesības principu ievērošanu.
- metināt Tehnoloģiskā procesā, piemēram, karsējot, savstarpēji savienot (ko).
- audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem.
- stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem. Telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām).
- Plosta tilts Tilts, kas sastāv no savstarpēji saistītiem peldošiem kokmateriālu veidojumiem.
- Plosta tilts Tilts, kas sastāv no savstarpēji saistītiem peldošiem kokmateriālu veidojumiem.
- konverģēt Tuvināties, sakrist pēc pazīmēm (par ko atšķirīgu, savstarpēji neatkarīgu).
- dzimts Tuvs, pierasts no dzimšanas, arī savs.
- tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- koncepcija Uzskatu sistēma, kurā tie ir savstarpēji saistīti un izriet cits no cita.
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- poliekrāns Vairāku ekrānu sistēma vai viens ekrāns savstarpēji saistītu filmas fragmentu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- slēgums Vairāku rezistoru savstarpējs savienojums, kas ir pieslēgts pie elektriskās enerģijas avota.
- sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes. Valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar šķiru, sociālo grupu un nāciju savstarpējām attieksmēm valstī.
- režģis Veidojums, kas radies (kam) savstarpēji savijoties, krustojoties.
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem). Šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
- alternatīva Viena no divām iespējamībām, kas savstarpēji viena otru izslēdz.
- līmenis Viena no savstarpēji (parasti hierarhiski) saistītām sistēmām (zinātniskajā pētniecībā).
- Pretstatu cīņa Viena no vispalīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- mezgls Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
- kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties.
- paraboloīds Virsma, ko kustoties veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulāram.
- Nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns Visam (parasti baumām, tenkām) ir savs cēlonis, pamats.
- Nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns Visam (parasti baumām, tenkām) ir savs cēlonis, pamats.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis --> gatavs (1).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis --> gatavs (3).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis --> gatavs (4).
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs.
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis --> pusgatavs (1).
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis --> pusgatavs (3).
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmķērpji Visprimitīvākie ķērpji, kas veido uz koku stumbriem miltveida masu, kura sastāv no aļģēm un sēņu micēlija pavedieniem ar vāji izteiktām savstarpējām attiecībām.
- Lietuvēna krusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas.
- Lietuvēna krusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas.
- kartogrāfija Zinātne par dabas un sabiedrības parādību izvietojuma, apvienojuma, savstarpējā sakara (un to izmaiņu laikā) attēlošanu ar speciālām metodēm.
- ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
avs citās vārdnīcās:
MLVV
MEV