Paplašinātā meklēšana

Meklējam jaut.

Atrasts vārdos (44):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Jaut maizi

Atrasts skaidrojumos (549):

(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
apklaušināt Apjautāt.
apvaicāt Apjautāt.
aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
apklaušināties Apjautāties.
apprasīties Apjautāties.
apvaicāties Apjautāties.
ieprasīties Apjautāties.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
Taisīt jokus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
Taisīt pekstiņus Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni. Asprātības.
atvaicāt Atjautāt.
atjauta Atjautība (1).
akots Atjautība, veiklība, prasme.
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.).
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks. Pārgalvis, nebēdnis.
zaļš Bezrūpīgs, jautrs.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Pēc vārda kabatā nemeklēt Būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus. Nerrs.
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
Darba kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.). Pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu).
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī).
risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās). Apcerēšana, pārdomāšana.
rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā. Iejaut (kā lielāku daudzumu).
ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni.
iejaukt Iejaut (mīklu).
iejavs Iejauta mīkla.
ieprasīties Iejautāties.
ietaujāties Iejautāties.
ievaicāties Iejautāties.
iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam).
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
ābecnieks Iesācējs kādā darbā. Cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.). Arī iejautāties.
izjautāties Ilgāku laiku, daudz jautāt.
iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties. Izpļāpāties.
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu). Izdomāt (1).
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
Jautājuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
noprasīt Īsi, parasti stingri, pajautāt.
biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katehisms.
katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katķisms.
ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
intervēt Izjautāt (kādu) intervijā.
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
pārjautāt Izjautāt (kādu).
izklaušināt Izjautāt.
izprasīt Izjautāt.
izprašņāt Izjautāt.
iztaujāt Izjautāt.
izvaicāt Izjautāt.
nojautāt Izjautāt.
nopratināt Izjautāt.
pārklaušināt Izjautāt.
pārklausīt Izjautāt.
izjautāties Izjautāties visiem taisnāko ceļu.
izklaušināties Izjautāties.
izprasīties Izjautāties.
izprašņāties Izjautāties.
iztaujāties Izjautāties.
izvaicāties Izjautāties.
priecāties Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm). Nojaust.
izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
balsot Izšķirt kādu jautājumu ar to cilvēku balsu skaitu, kuri aizstāv vienādu viedokli.
formulēt Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
nojautāt Izteikt (parasti stingru) jautājumu.
izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
balss Izteiktais viedoklis, apspriežot kādu jautājumu. Skaitīšanas vienība balsošanā.
atbilde Izteikums (runā), ko izraisa jautājums, kāds cits izteikums, arī darbība.
Nostādīt (kāda) priekšā Izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru). Uzdot (jautājumu).
domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam) un censties rast atbildi (uz to), mēģināt izlemt (to).
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
Stādīt jautājumu Jautāt, izvirzīt jautājumu.
Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
eiforija Kāpināts, jautrs noskaņojums.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
uzjautrināties Kļūt jautram.
Konfliktu komisija Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
Aptaujas lapa Lapa ar jautājumiem kādu ziņu savākšanai.
Aptaujas lapa Lapa ar jautājumiem kādu ziņu savākšanai.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā).
lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
līdzrunāt Līdztiesīgi runāt (piemēram, kādā jautājumā).
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība. Prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
Nu kā? Lieto, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
kā Lieto, jautājot par kādu situāciju, faktu.
nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
nu Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
vai Lieto, lai norādītu, ka teikumā vai kādā tā daļā ir izteikts jautājums.
tad Lieto, lai pastiprinātu jautājuma nozīmi.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
Vai nu ne Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
pareizs Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Speciālista darbības joma.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
lieta Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu). Izvirzīt (jautājumu). Likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
piekritība Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā).
publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
kaķisks Ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām).
heiristika Mācīšanas metode, kas veicina aktivitāti, atjautību.
Vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
atminējums Mīklas daļa - atbilde uz jautājumu, mīklas uzdevuma atrisinājums.
pārrunas Mutvārdu aģitācijā un propagandā - samērā īss stāstījums par kādu aktuālu jautājumu.
politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politiskā pārruna.
Politiskā pārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem. Politpārruna.
politinformācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana: attiecīgā nodarbība: politiskā informācija.
Politiskā informācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana. Attiecīgā nodarbība. Politinformācija.
koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
instinkts Neapzināta tieksme. Nojauta.
tirdīt Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt. Mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
Atklāts jautājums Neatrisināts, neizlemts jautājums.
Atklāts jautājums Neatrisināts, neizlemts jautājums.
drastisks Nebēdīgs, jautrs, pārgalvīgs, arī draiskulīgs.
aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
aizskart Neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
Turēties pie lietas Nenovirzīties no jautājuma, temata.
Turēties pie lietas Nenovirzīties no jautājuma, temata.
ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
atjausma Nojauta, apjausma.
Sestais prāts Nojauta, intuīcija.
Sestais prāts Nojauta, intuīcija.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
noģidums Nojauta, nojausma.
noģieda Nojauta, nojausma.
jausma Nojauta.
maņa Nojauta.
nojauda Nojauta.
nojausma Nojauta.
sajutums Nojauta.
novaicāt Nojautāt.
atrisināt Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu).
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kā?
datīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kam?
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: ko?
lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kur?
instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
nominatīvs Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml. Arī izzināt.
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
memorands Oficiāls iesniegums (piemēram, valdībai) ar kāda jautājuma izklāstu.
notifikācija Oficiāls vienas valsts paziņojums citai valstij (par kādu starptautisku jautājumu).
Komiskā opera Opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā). Padoma, paskaidrojuma došana.
uzjautāt Pajautāt (kādam ko).
uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
uztaujāt Pajautāt (kādam ko).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās). Paklausīties, ko saka citi.
paprasīt Pajautāt.
pataujāt Pajautāt.
pavaicāt Pajautāt.
Riņķī (un) apkārt Pamatīgi, sīki (izjautāt, izstāstīt u. tml.).
uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
Gaišas acis Pareiza izpratne, pieeja (kādā jautājumā).
pārprasīt Pārjautāt.
pārtaujāt Pārjautāt.
Pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi Pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu).
apsēst Pārņemt savā varā. Uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.). Neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
debates Pārrunas, domu apmaiņa par kādu jautājumu sanāksmē.
pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu). Saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
ābece Paši pirmsākumi, pamati kādā nozarē vai kādā atsevišķā jautājumā.
atbildēt Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas.
uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi. Arī pajautāt.
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
taujājums Paveikta darbība, rezultāts --> taujāt. Arī jautājums.
uzjautrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzjautrināt.
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa, kas pārzina noteiktus jautājumus.
didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam).
aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam u. tml.) - par domām, sarunām.
virzīties Pievērsties (noteiktam tematam, jautājumam) - piemēram, par sarunu.
izrisināt Pilnīgi atrisināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
politskola Politisko mācību forma politisko pamatjautājumu apgūšanai.
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku. Līksmoties.
līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
lustīgs Priecīgs, jautrs.
luste Prieks, jautrība, arī izprieca.
līksme Prieks, jautrība, pacilātība.
priekšnojausma Priekšnojauta.
priekšsajūta Priekšnojauta.
lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu). Tiesas process.
menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem. Lekcija, referāts.
radikālisms Radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
apcere Raksts, kurā vispusīgi, bet ne sīki, detalizēti iztirzā kādu jautājumu, problēmu.
atbildēt Reaģēt (uz jautājumu vai darbību) ar darbību, izturēšanos.
ievadraksts Redakcijas raksts (laikraksta vai žurnāla numura sākumā) par kādu nozīmīgu, aktuālu jautājumu.
Matemātiskā analīze Rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
Matemātiskā analīze Rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
Domu pavediens Risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt.
šķetināt Risināt (piemēram, sarunu, domu, jautājumu).
šķetināties Risināties (piemēram, par sarunu, domu, jautājumu).
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus. Jokoties.
Ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu). Mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
Sabiedriskā doma Sabiedrības daļa, kas pauž vairākuma uzskatus (kādā jautājumā).
mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
Mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties prasmē, arī atjautībā.
priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Nav uz mutes kritis Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Deg mēles galā (arī uz mēles) Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
Cilvēks ar galvu Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
(Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
Priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums.
Sirds līksmo Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Sirds līksmojas Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Līksma sirds Saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds saka Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
Sirds teic (arī saka) Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Viss nostājas savā (arī īstajā) vietā Saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
Nu kā? Saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
pajautrs Samērā, arī mazliet jautrs.
apmīcīt Samīcīt (miltus kopā ar iejauto mīklu).
konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
komerckorespondence Sarakste tirdzniecības jautājumos.
kamols Sarežģīts (piemēram, jautājumu, parādību) kopums.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām. Organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē. Ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
lapiņa Savienojumā «kaujas lapiņa». Neliela formāta izdevums (parasti vienā eksemplārā), kas atspoguļo aktuālus jautājumus kāda kolektīva darbībā.
kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
prejudiciāls Savienojumā «prejudiciāls jautājums»: tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
ne Savienojumā «vai ne»: lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
apcerējums Sistemātisks un vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības. Politiskas mācības.
Politiskās mācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos. Attiecīgās nodarbības. Politmācības.
kārtoties Skaidroties (ar kādu, piemēram, kārtojot kādu jautājumu).
atsaukties Skaļi atbildēt uz sveicienu, jautājumu u. tml.
metabāze Sofistisks paņēmiens diskusijā - novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, to aizstājot ar citu jautājumu, spriedumu u.tml.
finansists Speciālists finanšu jautājumos.
jurists Speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos.
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
politizēt Spriedelēt par politikas jautājumiem.
memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
protokols Starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā).
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
apbērt Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
diskusija Strīdīga, neskaidra jautājuma (publiska) apspriešana.
konsensuāls Tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā).
diskutējams Tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots. Tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija.
sāpīgs Tāds, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību (par jautājumu, problēmu).
līksms Tāds, kam ir jautrs, priecīgs garastāvoklis, tāds, kas izjūt pacilātību.
mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
konsultatīvs Tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā).
kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā). Arī pilnvarots.
priecīgs Tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draisks.
draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot. Dzīvespriecīgs, jautrs. Arī nerātns. Draiskulīgs.
padomdevējs Tāds, kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
bezbēdīgs Tāds, kam nav bēdu un rūpju Bezrūpīgs, jautrs.
kutelīgs Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver. Tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā).. Atjautīgs.
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver. Tāds, kas ātri orientējas situācijā. Atjautīgs, attapīgs.
vispārteorētisks Tāds, kas attiecas uz vispārīgiem, galvenajiem teorētiskajiem jautājumiem.
narkotisks Tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību (par vielām).
urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
sasāpēt Tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina (piemēram, par jautājumu, domu, arī parādību, apstākļiem).
smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību. Jocīgs (1). Uzjautrinošs.
amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību. Jocīgs. Uzjautrinošs.
pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
urķīgs Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, neievērojot iespējamās nevēlamās sekas, tāds, kas ir pārdroši draisks, jautrs.
sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
jocīgs Tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus.
asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts mērķtiecīgi, ar bagātīgu izdomu. Atjautīgs.
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību). Tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
līksms Tāds, kurā ir daudz prieka, jautrības, pacilātības (par pasākumu, norisi).
bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība.
jautājošs Tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
drastisks Tāds, kurā izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība.
rotaļīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, arī draiskulība, nenopietnība.
līksms Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība.
priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība.
āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība, arī viltība.
gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
drastisks Tāds, kura saturā ir nebēdība, jautrība, pārgalvība.
līksms Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība. Tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība. Tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres. Tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
taktiķis Taktikas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
radikālists Tas, kam raksturīga radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana, izšķirot teorētiskus un praktiskus jautājumus.
Aizliegts (arī aizliegtais) auglis Tas, kas nav atjauts.
Sāpju (arī rūpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
Sāpju (arī rūpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
Rūpju (arī sāpju) bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību. Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
plebiscīts Tautas balsošana teritorijas piederības jautājumos.
pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti.
heliotehnika Tehnikas nozare, kas risina Saules enerģijas izmantošanas tehniskos jautājumus.
Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
Blakus lēmums Tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izlemšanā.
Padomdevēja balss Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izšķiršanā.
Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
Lēmēja balss Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
balss Tiesība piedalīties kāda jautājuma kolektīvā izšķiršanā.
atjautāt Uz jautājumu atbildēt ar jautājumu.
atbilde Uzdotās mācību vielas atstāstījums. Stāstījums pēc pedagoga jautājuma.
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu).
amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu). Koķetēt.
kacināt Uzmācīgi izjautāt. Tincināt.
jautāt Uzrunāt (kādu), izsakot jautājumu.
uzjautāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
klaušināt Vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko.
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu).
tincināt Vairākkārt, neatlaidīgi (kādam, ko) jautāt.
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko.
paklaušināt Vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko).
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
Taisīt jokus (arī pekstiņus) Vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
risināt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties sasniegt vēlamu iznākumu, rezultātu.
Iet zaļi Veikties labi, klāties jautri.
virzīt Vērst (piemēram, sarunu uz noteiktu tematu, jautājumu).
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar noteiktiem jautājumiem, lai iegūtu vajadzīgās ziņas.
griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot). Doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
jautāt Vērsties (pie kāda) ar jautājumu.
taujāt Vērsties (pie kāda) ar, parasti vairākiem, jautājumiem. Arī jautāt.
apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
Būt vienādi (arī vienlīdz) gudriem Vienādi orientēties kādā jautājumā.
Būt vienādi (arī vienlīdz) gudriem Vienādi orientēties kādā jautājumā.
Būt vienlīdz (arī vienādi) gudriem Vienādi orientēties kādā jautājumā.
neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā). Atturēšanās ņemt līdzdalību (kur).
darījums Vienošanās kādā (parasti komerciālā) jautājumā.
vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos.
griezt Virzīt (uz kādu tematu, jautājumu, piemēram, runu).
apķērība Vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Atjautība, attapība.
atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
attapība Vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Atjautība.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību. Līksme (2).
politoloģija Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus. Politikas zinātne.
Politikas zinātne Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus. Politoloģija.
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm. Arī starpzinātne.
robežzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm.
robeždisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm. Arī robežzinātne.
starpnozare Zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
traktāts Zinātnisks apcerējums par kādu problēmu, jautājumu.
raports Ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.

jaut citās vārdnīcās:

Tēzaurs

jaut

MLVV

jaut

MEV

jàut