Paplašinātā meklēšana

Meklējam taro.

Atrasts vārdos (44):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (435):

apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
rentgenanalīze Analīze, kurā izmanto rentgenstarojumu.
raidantena Antena radioviļņu izstarošanai.
rentgenaparāts Aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
rentgenapstarošana Apstarošana ar rentgenstarojumu.
insolācija Apstarošana ar saules stariem.
kvarcot Apstarot ar kvarca spuldzi.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
rentgenterapija Ārstēšana ar rentgenstarojumu.
rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodola starojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
Kodola starojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums. Kodolstarojums.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
spīguļot Atstarojot gaismu, mirgot.
spīgot Atstarojot gaismu, mirgot. Spīguļot.
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
atspoguļot Atstarot (1).
reflektēt Atstarot (starus, starojumu) - par kā virsmu.
spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma. Atspulgs.
atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums. Atblāzma.
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu. Lāsmojums.
spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu. Kurināt (1).
rentgendefektoskopija Defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem, izmantojot rentgenstarojumu.
liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
rentgenometrija Dozimetrijas nozare, kas mērī rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu un dozas jaudu ar rentgenmetriem.
padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
rentgenspektri Elektromagnētiskā starojuma spektra daļa, kas atbilst viļņu garumiem no 0, 0025 līdz 25 nanometriem.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem. Rentgenstarojums.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
radiostarojums Elektromagnētisko viļņu starojums.
radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums it aptuveni no 800 nanometriem līdz 5 centimetriem.
Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
rentgenlampa Elektroniska ierīce rentgenstarojuma iegūšanai.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids - slimnieka apstarošana ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
Mikroviļņu terapija Elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
uztvert Fiksēt (kā vibrācijas, starojumu, biostrāvas u. tml.).
rentgenmikroskopija Fizikālo pētījumu metode, kurā objekta palielināta attēla iegūšanai izmanto rentgenstarojumu.
doza Fizikāls lielums, ar ko mērī starojuma daudzumu.
spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
Gaismas stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
radioloģija Fizikas nozare, kas pētī radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, to izmantošanu.
radiometrija Fizikas nozare, kas pētī starojuma enerģijas mērīšanas paņēmienus.
radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi.
radiogrāfija Fotogrāfiska metode jonizējošā starojuma reģistrācijai.
radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
spoguļatstarotājs Gaisinās reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļreflektors.
reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļatstarošana.
spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļrefleksija.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļatstarotājs.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
Radiācijas higiēna Higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
pārdzintarojums Iedzintarojums.
elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai.
detektors Iekārta daļiņu vai starojumu reģistrācijai.
antena Iekārta radioviļņa izstarošanai vai uztveršanai.
rentgeniekārta Iekārta rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā. Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
Apsildīšanas (arī siltuma) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
Siltuma (arī apsildīšanas) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
Gaismas avots Ierīce, kas izstaro vai atstaro gaismu.
ekrāns Ierīce, kuras virsma atstaro, absorbē vai pārveido starojumu.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
iedegties Iesākt degt, izstarojot gaismu.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstēt, atstarojot gaismu.
iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi dzirkstīt, atstarojot gaismu.
iegailēties Iesākt gailēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi gailēt, atstarojot gaismu.
uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu. Arī uzliesmot (2).
iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem). Īsu brīdi izstarot gaismu.
iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
iekvēloties Iesākt kvēlot, izstarojot gaismu.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi mirdzēt, atstarojot gaismu.
uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu). Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu. Īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
iestaroties Iesākt starot. Īsu brīdi starot.
uzstarot Iesākt starot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
ievizēties Iesākt vizēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi vizēt, atstarojot gaismu.
iezaigoties Iesākt zaigot, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zaigot, atstarojot gaismu.
iezalgoties Iesākt zalgot, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.
iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Iedegt [1].
uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
teleskops Instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu iegūšanai, izmantojot šo objektu elektromagnētisko starojumu.
rentgenmikroskops Instruments, kurā objekta mikrostruktūras pētījumiem izmanto rentgenstarojumu.
spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
nostarot Īsu brīdi starot un pārstāt starot.
pazibēt Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
rentgenografēt Izmantojot rentgenstarojumu, iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas.
noārdīt Iznīcināt (piemēram, vielu, audus), pārmainot (to) struktūru (piemēram, par vielām, starojumu, bioloģisku procesu).
rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
karsēt Izstarojot, izplatot karstumu, stipri sildīt (ko).
sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
izstaroties Izstarot (2).
apstarot Izstarot (gaismu pār ko). Apspīdēt, apgaismot.
fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
izstrāvot Izstarot (piemēram, gaismu).
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
gaismot Izstarot gaismu.
spiest Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismu.
gailēt Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm). Kvēlot.
degt Izstarot siltumu, gaismu (par siltuma, gaismas avotu).
kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu. Būt spožam, spilgtam. Degt, kvēlot.
blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
rotaļāties Izstarot, arī atstarot ātri mainīgu gaismu.
spēlēties Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas mērvienība.
Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
Radioaktīvais fons Jonizējošais starojums, kas rodas neatkarīgi no pētījamā jonizējošā starojuma avota.
radiojutība Jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
atsarkt Kļūt sārtam, sarkanam (gaismas staros).
sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu). Aptumšoties (1).
iedegt Kļūt tumšam, brūnam (parasti par cilvēku, viņa ķermeņa daļām saules staros).
Staru slimība Komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
Staru slimība Komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
pulsārs Kosmiskā radiostarojuma avots, kas strauji un regulāri maina starojuma intensitāti.
spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
rentgenoskopija Ķermeņa daļu izmeklēšana ar rentgenstarojumu, iegūstot attēlu uz fluorescējošā ekrāna.
radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, virza, atstaro gaismas starus.
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
radioluminiscence Luminiscence, ko ierosina radioaktīvais starojums.
Mākslīgā kalnu saule Luminiscences (parasti dzīvsudraba-argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
Mākslīgā kalnu saule Luminiscences (parasti dzīvsudraba-argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
Mākslīgā kalnu saule Luminiscences (parasti dzīvsudrabaargona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
Dienasgaismas spuldze Luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu gaismu.
Dienasgaismas (retāk dienas gaismas) spuldze Luminiscentā spuldze, kura izstaro zilganbaltu gaismu.
spoguļvirsma Ļoti gluda (kā) virsma, kas labi atstaro gaismu.
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus. Šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu.
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
rentgenogrāfija Metožu kopums, ar kurām informāciju par objektu iegūst, pētījot rentgenstarojuma un objekta mijiedarbību.
radiomiglājs Miglājs, kam ir raksturīgs spēcīgs radiostarojums.
jāņtārpiņš Mīkstspārņu dzimtas vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
Komētveida miglājs Neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu.
mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem. Mainīgas nokrāsas spīdums.
noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules starojuma tiešas iedarbības.
radiolokācija Objektu atklāšana un atrašanās vietas noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanas no tiem.
termogrāfija Objektu infrasarkanā starojuma reģistrēšana, izmantojot siltumjutīgus materiālus. Virsmas temperatūras noteikšana, piemēram, ar termovizoru.
magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
koherents Optiskā kvantu ģeneratora starojums.
spogulis Optiska sistēma - gluda virsma, kas labi atstaro gaismu un ko izmanto attēlu ieguvei.
radiosensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
radiorezistence Organisma, tā atsevišķu daļu izturība pret jonizējošo starojumu.
katodstari Paātrināta elektronu plūsma, ko izstaro katods.
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem).
rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē. Spožums, starojums (saulei lecot). Ausma.
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
sauļoties Pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai.
apstarot Pakļaut starojuma iedarbībai.
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu. Arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
Dedzināt gaismu Panākt, ka (kas, parasti apgaismošanas ierīces) izstaro gaismu.
Dedzināt gaismu Panākt, ka (kas) izstaro gaismu.
iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
Nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
Nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
Nogriezt (arī nodzēst, izslēgt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
Iedegt (arī aizdegt, uzdegt, ieslēgt, iegriezt, uzgriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
Uzgriezt uguni (arī gaismu) Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
Uzgriezt gaismu (arī uguni) Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
dedzināt Panākt, ka izstaro gaismu (elektriskās apgaismošanas ierīces).
izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
aizdedzināt Panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu.
hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
rosme Parasti savienojumā «rīta rosme»: rītarosme.
Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu. Arī izdzist (1).
nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu).
reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
izstarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izstarot (3).
meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
fluīds Pēc spiritistu priekšstatiem - strāvojums, ko izstaro cilvēks, arī kāds cits ķermenis, priekšmets.
šķilt Pēkšņi atstarot (mirdzamu) - par acīm.
kost Pie staroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par jupju, asu audumu, par asiem augiem).
uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdedzināt.
uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdegt.
sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt. Ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka sāk degt (uguns). Iedegt [1].
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka uzreiz degt (uguns). Iededzināt (1).
Integrālā doza Pilns starojums, ko saņem viss apstarotais objekts
caurstrāvot Plūst (kam) cauri (piemēram, par starojumu, straumi).
spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
Gaismas (arī apgaismes, apgaismošanas) ķermenis Priekšmets, ierīce, kas izstaro gaismu.
Dispersijas prizma Prizma, ar kuru starojumu sadala pa viļņu garumiem.
Dispersijas prizma Prizma, ar kuru starojumu sadala pēc viļņu garumiem.
Saules baterija Pusvadītāju ierīce Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu. Pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
Inducētā radioaktivitāte Radioaktivitāte, ko izraisa vielas apstarošana ar kādām elementārdaļiņām.
Inducētā radioaktivitāte Radioaktivitāte, kuru izraisa vielas apstarošana ar kādām elementārdaļiņām.
Praktiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
Kosmiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas prognozē kosmiskā starojuma bioloģisko ietekmi ilgstošos kosmiskos lidojumos.
Kvantu elektronika Radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem.
radiosekstants Radionavigācijas ierīce kuģu un lidaparātu koordinātu noteikšanai pēc debess ķermeņa radiostarojuma.
radiouzliesmojums Radiostarojuma intensitātes straujš pieaugums.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā. Arī liesma, liesmu kopums.
apstaroties Refl. --> apstarot (2). Ļauties starojuma, iedarbībai.
atstaroties Refl. --> atstarot (1): tikt atstarotam.
izstaroties Refl. --> izstarot (1).
Rentgens sekundē Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas jaudas mērvienība.
rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība.
apgaismojums Rezultāts --> apgaismot (1). Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
apstarojums Rezultāts --> apstarot (2).
gaismojums Rezultāts --> gaismot (2). Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
izstarojums Rezultāts --> izstarot (2).
starojums Rezultāts --> starot (2).
starojums Rezultāts --> starot (3).
Rīta rosme Rītarosme.
radioloģisks Saistīts ar radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, tiem raksturīgs.
rentgens Saistīts ar rentgenstarojumu, tam raksturīgs.
Gaisma nodziest Saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu.
sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu. Arī plaiksnīt.
Kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā.
Kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā. Mākslīgā kalnu saule.
liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem).
starot Spīdēt, atstarojot gaismu.
mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) — par gaismas avotu. Apgaismot, krītot (uz ko) — par gaismu.
pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu. Apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - par gaismu.
mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm). Būt spilgtam (par acu spīdumu).
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm). Būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu). Būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
punktspuldze Spuldze, kas izstaro gaismu ar mazu telpisku leņķi.
pārstarot Starojot apspīdēt (ko).
piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā)- par gaismu, gaismas avotu.
Dozas jauda Starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
Dozas jauda Starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
Sarkanā nobīde Starojuma spektrāllīniju viļņu garumu palielināšanās.
Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
Radioaktīvais starojums Starojums, ko izraisa atomu kodolu sabrukšana (piemēram, alfa daļiņu plūsma, beta daļiņu plūsma, gamma kvantu plūsma).
Radioaktīvais starojums Starojums, ko izraisa atomu kodolu sabrukšana (piemēram, alfa daļiņu plūsma, beta daļiņu plūsma, gamma kvantu plūsma).
dispersija Starojumu viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences).
refleksija Staru vai starojuma atstarošana no kādas virsmas.
kaitēt Stipri karsēt (parasti akmeni, metālu). Karsēt tā, ka izstaro gaismu.
kvēle Stiprs karstums. Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums.
saule Šī debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari.
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem).
spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu). Lāsmains. Tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
lāsmains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums.
melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.
spulgs Tāds, kas atstaro skaidru, dzidru gaismu.
radiojutīgs Tāds, kas ir jutīgs pret jonizējošā starojuma iedarbību.
spoguļgluds Tāds, kas ir ļoti gluds un labi atstaro gaismu.
spožs Tāds, kas ir ļoti tīrs un labi atstaro gaismu.
karsts Tāds, kas izstaro lielu karstumu (par sauli, uguni u. tml.).
silts Tāds, kas izstaro mērenu, parasti patīkamu, siltumu (par sauli, uguni u. tml.).
svelmīgs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu). Svelmains (1).
svelmains Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.). Ļoti karsts (piemēram, par gaisu).
svelošs Tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.). Ļoti karsts (piemēram, par gaisu). Svelmains (1).
reflektīvs Tāds, kas reflektē starus, starojumu.
spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
lāsmains Tāds, kas, atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži spīd.
saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīga augsta temperatūra (par teritoriju, zemi u. tml.).
spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
lāsumains Tāds, kura virsma ir ar atšķirīgas nokrāsas lāsumiem un, atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīd.
spoguļains Tāds, kura virsma labi atstaro gaismu.
spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
iztarot Tarot un pabeigt tarot.
spīdeklis Tas (parasti priekšmets), kas izstaro vai atstaro gaismu. Arī gaismeklis.
atstarotājs Tas, kas atstaro (1).
dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un pētī šo starojumu iedarbību uz cilvēka organismu.
reflektors Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties.
spoguļteleskops Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties. Reflektors [1].
tarotava Telpa, vieta tarošanai. Tarātava.
Staru terapija Terapija, kurā izmanto jonizējošo starojumu.
atspoguļoties Tikt atstarotam (par gaismas stariem).
kaitēties Tikt stipri karsētam (parasti par akmeni, metālu). Tikt karsētam tā, ka izstaro gaismu.
rādīt Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko) - par cilvēku. Izstarojot gaismu, apgaismot (ko) - par gaismas avotu.
sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas īslaicīgs gaismas uzliesmojums.
fotovadītspēja Vielu elektrovadītspējas pieaugums elektromagnētiskā starojuma ietekmē.
saule Vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums.
radiācija Viļņu vai daļiņu izplatīšanās telpā. Starojums.
radioprožektors Virziena raidījumu radiostacija, kuras radioviļņi atstarojas no reflektora virsmas.
heliobioloģija Zinātne par Saules starojuma ietekmi uz dzīvības procesiem.
Radiācijas ķīmija Zinātnes nozare, kas pēlī jonizējošā starojuma izraisītās ķīmiskās pārmaiņas vielā.
Radiācijas ģenētika Zinātnes nozare, kas pētī jonizējošo starojumu izraisītos ģenētisko struktūru bojājumus.
Radiācijas fizika Zinātnes nozare, kas pētī, kā iegūt apstarošanas ceļā vielas ar vēlamām īpašībām.
rentgenzvaigzne Zvaigzne, kam ir novērojams rentgenstarojums.
Fiziskās maiņzvaigznes Zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums.

taro citās vārdnīcās:

Tēzaurs

taro¹

taro²