Paplašinātā meklēšana
Meklējam lietot.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (349):
- Izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
- Izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
- izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu). Vairs nelietot, neizmantot (ko).
- apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- mīlēt Ar labpatiku lietot (ko).
- cienīt Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
- atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
- pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
- aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
- atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
- izaust Aužot izlietot (daudz vai visu).
- šķirties Beigt lietot, izmantot (ko), atteikties (no kā), neturēt vairs (ko) pie sevis.
- dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- gulēt Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
- iebūvēt Būvējot ievietot (būvē). Izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu).
- knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
- pietaupīt Censties nenolietot.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
- iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
- drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
- izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu).
- lietojams Divd. --> lietot.
- lietots Divd. --> lietot.
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
- dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot.
- dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot. Dalīties (4).
- izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
- mest Dzert alkoholiskus dzērienus. Daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
- izēst Ēdot izlietot visu ēdamo (kādā vietā).
- izfilmēt Filmējot izlietot (filmu).
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
- izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu).
- iepazīt Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
- iepazīties Iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot). Uzzināt (ko).
- aizsākt Iesākt (ko) lietot.
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets. Sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
- pamest Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
- nozelēt Ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
- pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
- iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā). Sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- iztērēt Izlietot (daudz vai visu). Nelietderīgi izlietot.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku). Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko). Izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu). Arī izbarot.
- patērēt Izlietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā gatavošanai, ražošanai).
- izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- izlikt Izlietot (piemēram, enerģiju, prasmi).
- izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
- izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
- Izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
- Izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
- izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
- nodzert Izlietot dzeršanai, dzērienu pagatavošanai.
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
- noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu. Izniekot.
- patērēt Izlietot uzturam. Apēst. Izdzert.
- nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu).
- nolietot Izlietot.
- beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
- izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu).
- ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus kādā pasākumā, nozarē).
- Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- Ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- Ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- beigties Izsīkt. Būt izlietotam.
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Izlietot, izmantot, arī patērēt.
- ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- Ieiet modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- Nākt (arī ieiet) modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- Nākt modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
- izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
- ieieties Kļūt plaši lietotam, atkārtotam.
- kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
- tupeles Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti).
- sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izkvēpināt Kvēpinot izlietot (daudz vai visu).
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
- izlāpīt Lāpot izlietot.
- krāmi Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.).
- izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai). Izlietot (1).
- izlīmēt Līmējot izlietot (daudz vai visu).
- nodzīt Ļoti novalkāt, nolietot.
- nodriskāt Ļoti novalkāt, nolietot. Novalkāt, nolietot, līdz rodas driskas.
- nomalt Maļot nolietot.
- nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
- palietot Mazliet, daļēji nolietot.
- Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
- Kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana.
- pielietot Mērķtiecīgi, konkrētos apstākļos lietot (piemēram, paņēmienu, metodi, līdzekli).
- pašizmaksa Naudas formā izteiktas ražošanas procesā izlietoto darba priekšmetu izmaksas, ražošanas pamatfondu nolietojums un strādājošo darba samaksa.
- Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
- Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
- Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- (Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- (Ap)grozīt naudu pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot naudu.
- Apgrozīt (naudu) pirkstos (arī rokās) Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- palietot Neilgu laiku, mazliet lietot.
- sataupīt Neizlietot, saglabāt.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- (Iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- (Iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējā Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- Izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiem Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot. (Iz)šķiest.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- Izkaisīt vējā (arī vējos, visos vējos, pasaules vējos, pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
- Izkaisīt pasaules vējos (arī vējā, visos vējos, pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
- Izkaisīt kā pelavas vējā Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
- Izsēt vējā (arī pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot. Izšķiest.
- Sēt vējā (arī pa visiem vējiem) Nelietderīgi tērēt, lietot; šķiest.
- putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
- izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
- Neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
- Ne(ie)ņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
- Neņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
- taupīt Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam).
- liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
- perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
- stāvēt Netikt izlietotam.
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
- palikt Netikt patērētam, izlietotam.
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
- apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot. Lietojot padarīt neizskatīgu.
- aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
- nodzīvot Nolietot (1).
- novalkāt Nolietot (priekšmetu).
- nodeldēt Nolietot tā, ka ir pilnīgi nodilis.
- grausts Nolietots priekšmets.
- ģelzis Nolietots, arī neass nazis.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies.
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir iznīcināts, izlietots.
- nost Norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots. Norāda, ka (kas) mazinās, zūd.
- ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī izzūd.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
- atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs. Arī padarīt netīru, notraipīt.
- ķerties Ņemt, lai, piemēram, lietotu, izmantotu.
- atvērt Padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot.
- padzert Palietot (piemēram, zāles).
- aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
- ieviest Panākt, ka (kādu jauninājumu) sāk plaši lietot (kādā nozarē).
- aiztikt Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai izlietotu.
- sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
- Skatīties pudelē Pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
- trops Pārnesta nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums.
- pāriet Pārrēķināt (citās mērvienībās). Sākt lietot (citu mērvienību sistēmu).
- pamest Pārtraukt (ko) izmantot, lietot.
- žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
- tāds Pastiprina ar adjektīvu vai tā nozīmē lietotu vārdu izteikto īpašību, pazīmi.
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (1).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (2).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (3).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (4).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (5).
- lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (1).
- lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (2).
- lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (3).
- lietojums Paveikta darbība, rezultāts --> lietot (4).
- nolietojums Paveikta darbība, rezultāts --> nolietot (1).
- pielietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielietot.
- frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
- dievoties Piesaukt dievu, lietot bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
- dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- izsmelt Pilnīgi izlietot (parasti kādu krājumu).
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam.
- izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
- norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
- atkritumi Ražošanas procesā radušies pārpalikumi, ko var izlietot tālākai pārstrādei.
- izlietoties Refl. --> izlietot (1). Tikt izlietotam.
- izlietoties Refl. --> izlietot (3). Tikt izlietotam.
- nolietoties Refl. --> nolietot (1). Tikt nolietotam.
- kapitālremonts Remonts, kas saistīts ar nolietoto detaļu, būvdetaļu, būvkonstrukciju atjaunošanu vai maiņu.
- bukinists Retu, senu, lietotu grāmatu tirgotājs.
- operēt Rīkoties (ar ko), lietot, izmantot (ko).
- Nacionālais ienākums Sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
- nodot Sagādāt iespēju izmantot, lietot (piemēram, celtni, inventāru, teritoriju).
- iemēģināt Sākot lietot, pārbaudīt piemērotību, derīgumu. Izmēģināt.
- Palaisties dzeršanā Sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus, kļūt par dzērāju.
- sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
- iesākt Sākt lietot, izmantot.
- Laist darbā Sākt lietot.
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- glabāt Saudzīgi lietot.
- krietns Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- reiz Savienojumā ar skaitļa vārdu vai skaitļa vārda nozīmē lietotu vārdu: norāda uz darbību, stāvokli kādā kvantitatīvā sistēmā, skaitīšanas secībā.
- Divdabja teiciens Savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
- Divdabja teiciens Savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
- mežloks Savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var lietot uzturā. Laksis.
- izsiet Sienot izlietot (daudz vai visu).
- Siltuma bilance Siltuma procesos derīgi izlietotā un zaudētā siltuma salīdzinājums.
- indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu. Atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
- izsmēķēt Smēķējot izlietot (daudz vai visu).
- izsmidzināt Smidzinot izlietot (daudz vai visu).
- morfīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un paradums lietot morfīnu.
- kofeīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kofeīnu.
- kokaīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kokaīnu.
- toksikomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- narkomānija Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
- nikotīnisms Spilgti izteikta tieksme un pieradums lietot nikotīnu.
- izspraudīt Spraudot izlietot (daudz vai visu).
- izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
- beigas Stāvoklis, kad (kas) ir nolietojies, izlietots.
- divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
- trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
- vairākvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
- vienvalodība Stāvoklis, kad (valstī) tiek lietota viena valoda.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī), parasti ar vienlīdzīgām tiesībām, tiek lietotas vairākas vai daudzas valodas.
- iztrakot Strauji izlietot (enerģiju, spēku).
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- izšaudīt Šaudot izlietot (daudz vai visu).
- izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
- šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- izšūt Šujot izlietot (daudz vai visu).
- bezceļa Tāds (apvidus), kur nav ceļa. Tāds (laiks), kad grūti atrast vai lietot ceļu.
- frāžains Tāds (izteikums, teksts), kas veidots pēc parauga, shēmas, tāds (izteikums), kas tiek bieži lietots.
- pārbagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai ir kas izlietots pārāk lielā daudzumā. Pārāk dārgs, grezns.
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības Bagāts, dārgs, grezns.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības. Dārgs, grezns.
- pavecs Tāds, kas ir iegādāts pirms samērā ilga laika. Tāds, kas ir mazliet, daļēji nolietots.
- komunāls Tāds, kas ir kopējs vairākiem lietotājiem. Tāds, kas ir vairāku cilvēku rīcībā, lietošanā.
- pirmītējs Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts. Tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
- vecs Tāds, kas, ilgāku laiku tiekot izmantots, lietots, ir novecojis, kļuvis lietošanai nepiemērots, nederīgs.
- aizņemt Tāds, ko (lietotājs) ir aizņēmies.
- ēdams Tāds, ko var lietot uzturā.
- metālietilpīgs Tāds, kurā ir izlietots samērā daudz metāla.
- metālmazietilpīgs Tāds, kurā ir izlietots samērā maz metāla.
- gluds Tāds, kurā lietoti atbilstoši izteiksmes līdzekļi (par valodu, stilu). Raits, viegli plūstošs (par runu).
- mazvārdīgs Tāds, kurā lietots maz vārdu (par tekstu).
- trūcīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- iztamborēt Tamborējot izlietot (daudz vai visu).
- pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri (parasti no kāda kopuma), nav izlietots, realizēts.
- pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu. Saglabāt.
- biedruzīme Tehniska rakstuzīme (=), kas parasti lietota vārdu saistījuma parādīšanai.
- rekuperācija Tehnoloģiskā procesā izlietotās enerģijas vai izlietotā materiāla dalās atjaunošana un izlietošana šajā pašā pro cesā.
- pielikums Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu, atrodas aiz tā un saskan ar to locījumā, arī dzimtē un skaitlī.
- apzīmētājs Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu.
- lupata Tekstilrūpniecības atkritumi. Nolietotas drēbes.
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.
- atgriezties Tiekot lietotam, kļūt neasam (par rīkiem, kam ir asmens).
- padilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, arī neasākam (piemēram, par darbarīkiem).
- sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
- iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
- plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- servitūts Tiesība (ar noteiktiem ierobežojumiem) lietot cita īpašumu. Tiesība ierobežot īpašnieka rīcību.
- abonements Tiesība sistemātiski lietot, izmantot.
- pārceļot Tikt ieviestam, pārņemtam, lietotam (kādā citā vietā).
- nodegt Tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- aizstāt Tikt izlietotam kā vietā (par kvalitatīvākām mašīnām, piemērotākām vielām u. tml.).
- nodegt Tikt izlietotam, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (par elektrisko strāvu).
- iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
- nostāties Tikt lietotam, atrasties (kādā teksta vietā) - par valodas vienībām.
- nokalpot Tikt lietotam, izmantotam, būt noderīgam (visu laikposmu).
- izbeigties Tikt pilnīgi izlietotam, izmantotam (par pēdējo, atlikušo, arī par visu).
- iztīt Tinot izlietot (daudz vai visu).
- Krāmu tirgotājs Tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- Krāmu tirgotājs Tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- sīkumtirgus Tirgus, arī tirgus daļa, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī ar veciem, lietotiem priekšmetiem.
- iztriept Triepjot izlietot (daudz vai visu).
- notrīt Trinot nodeldēt, nolietot.
- glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. iml.
- Izvilkt sērkociņu(s) Uzraujot izlietot (parasti vairākus sērkociņus).
- Izvilkt sērkociņu(s) Uzraujot izlietot (parasti vairākus) sērkociņus.
- nospēlēt Vairākkārt atskaņojot, nolietot (parasti skaņuplati).
- šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās, arī viesības ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
- izvalkāt Valkājot nolietot (drēbes, apavus). Novalkāt.
- apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
- grabažas Veci, nolietoti priekšmeti (piemēram, mēbeles, darba rīki), to daļas.
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- lupatlasis Vecu, nolietotu, nevajadzīgu priekšmetu (piemēram, lupatu) uzpircējs.
- galēt Veikt, padarīt, arī izlietot.
- atdot Veltīt, ziedot, izlietot (parasti nesavtīgi).
- izvērpt Vērpjot izlietot (daudz vai visu).
- izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt. Nelietderīgi izlietot, izmantot.
- plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt. Nelietderīgi lietot, izmantot. Arī žūpot.
- noplenderēt Vieglprātīgi, nelietderīgi (parasti nodzerot) notērēt. Nelietderīgi izlietot, izmantot.
- kapsēta Vieta, kur novieto nolietotas mašīnas, ierīces, iekārtas (parasti transportlīdzekļus).
- Krāmu tirgus Vieta, kur privātpersonas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- Krāmu tirgus Vieta, kur privātpersonas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- dzertuve Vieta, kur var iegādāties un lietot alkoholiskus dzērienus. Arī krogs.
- izvīt Vijot izlietot (daudz vai visu).
- izzelēt Zelējot izlietot (daudz vai visu).
- izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
- izziest Ziežot izlietot (daudz vai visu).
- saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā. Ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
- izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
lietot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV