Paplašinātā meklēšana

Meklējam voti.

Atrasts vārdos (35):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (367):

(Sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
iesmakt Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem)
mikseris Aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem.
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
Rampas gaisma Apgaismojums, ko rada rampā novietoti gaismas avoti.
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Maģiskais aplis Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Burvju (arī apburtais) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
Pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) Ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). _imperf._ Rauties nost.
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
patikt Atbrīvoties (3). Pasprukt.
izslēgt Atbrīvoties (no kā nevajadzīga).
Tikt vaļā Atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu). Atjēgties, atgūties.
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
Dabūt (arī aizgādāt, nogādāt, novākt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt, dabūt) pie malas, arī novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Dabūt (arī nogādāt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedēties.
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedināties.
nomest Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznicinot (to).
nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
atmulst Atbrīvoties no apmulsuma, apjukuma.
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
Novelt no saviem pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) Atbrīvoties no kāda cilvēka.
Aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) Atbrīvoties no kāda cilvēka.
Izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
attaukoties Atbrīvoties no liekā svara.
atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa. Atmaigt.
Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
Palaist sirdi zaļumos (arī ganībās) Atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma. Papriecāties.
sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes. Kļūt laicīgam.
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties. Neļaut tuvoties, piekļūt.
atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā).
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
kāpt Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem). Aust (par gaismu, dienu).
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
Karstie avoti Avoti ar (samērā) augstu ūdens temperatūru.
Karstie avoti Avoti ar augstu ūdens temperatūru.
Iet uz galu Beigties, tuvoties nobeigumam.
Iet uz galu Beigties, tuvoties nobeigumam.
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem.
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties.
Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz cita rēķina.
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties. Dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
duets Divu skaņu vienlaicīgs skanējums. Skaņu kopums, ko rada divi skaņu avoti.
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
atdunēt Dunot tuvoties, atkļūt šurp.
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
nīčisms Fridriha Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums (viens no fašisma ideoloģijas avotiem).
atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgaiņāties.
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgainīties.
uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
manīties Gatavoties (1).
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam). Arī neveikli darboties, rīkoties.
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
dzirties Gatavoties (ko darīt).
grasīties Gatavoties (ko darīt).
rosīties Gatavoties (ko darīt). Rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Vīkšķīties (3).
vīkšķīties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Vīkšties.
kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam).
kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
(Būt) ceļa jūtīs Gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
(Būt) ceļa jūtīs Gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
Gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
(Sa)vīstīt dūres Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīstīt kulakus Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīkstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vīstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Vilkt garu lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Iet pie miera Gatavoties, kārtoties gulēšanai.
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
baroties Gūt peļņu, iedzīvoties.
gribēt Iecerēt, arī gatavoties (ko darīt).
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
Iejusties (arī ielīst) kāda ādā Iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
iekļauties Iedzīvoties, iejusties. Iejūtoties dzīvot līdz! (kam).
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos). Iedzīvoties.
Ielīst (arī iejusties) kāda ādā Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
Kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
ietecēties Ienākties, nogatavoties.
ietaisīties Iesākt (ko darīt). Sagatavoties (ko darīt).
iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (1).
izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (2).
valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
novēloties Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem).
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
izmaukties Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
Pazudi no manām acīm! Izsaucas, ja vēlas atbrīvoties no kāda cilvēka.
atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
atklepot Klepojot atbrīvoties no krēpām elpvadā.
atkrēpoties Klepojot atbrīvoties no krēpām elpvadā.
atklepoties Klepojot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis, iestrēdzis elpvadā.
plaisāt Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
atspirgt Kļūt zaļākam, atdzīvoties (par augiem).
atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
atkrekstēties Krekstot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē. Atkrekšķēties.
atkrekšķēties Krekšķot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē Atkrekstēties.
kārpīties Ķepuroties, spārdīties, parasti cenšoties atbrīvoties.
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
Mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
Mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
Barības bāze Lopbarības resursi un pastāvīgie lopbarības ieguves avoti. Lopbarības ražošanas un patērēšanas sistēma.
uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam). Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
pielaist Ļaut (kādam) pietuvoties (par dzīvniekiem).
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
gaiņāties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
gainīties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
iešņava Nesālīti kausēti tauki. Plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
pimi No briežādas izgatavoti silti, ar ornamentu rotāti garie zābaki.
sāgo No cietes gatavoti putraimi, to kopums.
sudrablietas No sudraba izgatavoti vai apsudraboti izstrādājumi.
kristāls No šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki).
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti izstrādājumi.
briest Nogatavoties (par augļiem, sēklām u. tml.).
ienākties Nogatavoties.
ieraust Nopelnīt (naudu), iegūt (peļņu) ar nolūku iedzīvoties.
sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml., parasti zinātniskos tekstos).
atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.). Pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm. Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem).
ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā). Arī iedzīvoties, iejusties.
grimt Pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc.
virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas). Izglābt.
izraisīties Pamazām atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas apņem, saista).
Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
Izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu. Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
Likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
Nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
izkūņoties Pāršķelt apvalku un izlīst no kūniņas. Atbrīvoties no kūniņas.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
atmosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
pamosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
modeļapavi Pēc īpaša, parasti nestandarta, modeļa gatavoti apavi.
nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
mokasīni Pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi.
izsisties Pēkšņi izkļūt, atbrīvoties (piemēram, no kāda psihiska stāvokļa).
sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
atsprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
pasprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
debarkaders Peldoša kuģu piestātne, pontons, pie kura var pietauvoties kuģi.
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīvēs apstākļiem, jaunai videi. Iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
ierast Pierast (pie apkārtējās vides, apstākļiem). Arī iedzīvoties (1).
valdzināt Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
Galvasnaudas nemieri Plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
Aut kājas Posties, gatavoties (piemēram, ceļam).
Aut kājas Posties, gatavoties ceļam.
atbrīvošanās Process --> atbrīvoties.
dzīt Raidīt (projām). Atbrīvoties (no kāda, arī no kā).
norauties Raujoties atbrīvoties.
atāķēties Refl. --> atāķēt (2) Atraisīties, atbrīvoties.
atpestīties Refl. --> atpestīt (3). Atbrīvoties.
tuvināties Refl. --> tuvināt (1). Tikt tuvinātam. Tuvoties (1).
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
sarīkoties Sagatavoties (kāda darba, darbības, pasākuma u. tml.) veikšanai.
savīstīties Sagatavoties (kādai darbībai, pasākumam).
sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
notaisīties Sagatavoties (ko darīt).
savīkšties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Savīkšķīties.
savīkšķīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Savīkšties.
izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.).
aizrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties prom. _imperf._ Rosīties prom.
Sagatavot stundu Sagatavoties mācību stundai (par skolotāju).
Savīstīt dūres Sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
iešūpoties Sagatavoties un iesākt (piemēram, darbu, kādu pasākumu).
sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
saposties Sagatavoties, parasti pilnīgi (kādas darbības veikšanai).
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
Iesēsties pakausī Saka par domu, no kuras nevar atbrīvoties.
Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
(Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Ej bekot! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Ej bekot! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties. Arī iedzīvoties (1).
ieorientēties Sākt orientēties (kādos apstākļos, vietā). Iedzīvoties, iejusties.
sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties.
Krešu salāti Salāti, kas gatavoti no kresēm.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
laisties Savienojumā ar «klāt», «tuvumā»: ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem). Neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
mest Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
sviest Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
piebraukt Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem). Pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu).
senlietas Senatnē izgatavoti priekšmeti, kas ir iegūti arheoloģiskos izrakumos.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
pretslēgums Slēgums, kurā ir pretēji slēgti barošanas avoti vai pusvadītāju elementi.
ēdiens Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.
kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
locīties Spraigi kustināt ķermeni (piemēram, cenšoties atbrīvoties no kā).
rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
triekt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda).
trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no, kāda).
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
nopurināt Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
izlādēties Strauji atbrīvoties no spēcīga (psihiska) sasprindzinājuma.
ieklupt Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem).
iemesties Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem). Ieklupt.
kūņoties Šķelt apvalku un līst ārā no kūniņas. Atbrīvoties no kūniņas.
Nākt tuvāk Šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās).
laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt [1] (1). Tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
mantkārīgs Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
aizsmakt Tāds, kam nav skanīguma. Tāds, kam nav toņa tīrības (par skaņām, skaņu avotiem).
nenomazgājams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka no tā grūti vai neiespējami atbrīvoties (piemēram, par negodu).
laupītkāre Tieksme laupīt [1] (1). Tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kāda, kas uzmācas, nedod miera).
atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības).
atpirkties Tikt vaļā, atbrīvoties, izdarot kādu pakalpojumu, parādot savu labvēlību u. tml.
atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
Gatavie apģērbi Tirdzniecībā vai rūpniecībā - pašūti, izgatavoti apģērbi.
rūpes Turpmākā darbība, turpmāko (parasti neatliekamu, nozīmīgu) darbība kopums, kuru veikšanai nepieciešams sagatavoties, aktīvi darboties.
piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
Līst virsū Tuvoties (kādam), būt uzmācīgam, izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
tiekties Tuvoties (kam), lai (to), piemēram, aizsniegtu, saņemtu. Arī sniegties (pēc kā).
sēsties Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) - par miglu, dūmiem u.tml.
atdūkt Tuvoties ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
atdunēt Tuvoties ar dunoņu (par transportlīdzekļiem).
sliekties Tuvoties kādam momentam, ritēt (par laiku, laikposmu).
sliekties Tuvoties kādam stāvoklim, rezultātam (piemēram, par darbību, norisi).
beigties Tuvoties mirklim, kad (juridiskās attieksmes) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
aplenkt Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
beigties Tuvoties nobeigumam (par darbību, procesu). Norisēt (beigu posmā).
izplēnēt Tuvoties nobeigumam (par dienu, nakti).
beigties Tuvoties nobeigumam (par laika posmu).
novakarot Tuvoties nobeigumam (par mūžu).
dzist Tuvoties nobeigumam (parasti par dienu vai vakaru).
veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā. Intelektuāli, profesionāli attīstīties.
Stāvēt (arī būt, klauvēt, klaudzināt) pie durvīm (arī vārtiem), arī būt durvju (arī vārtu) priekšā Tuvoties, būt tuva (par laikposmu, notikumiem).
Būt (arī stāvēt, klauvēt, klaudzināt) pie durvīm, arī būt durvju priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laika posmu, notikumiem).
Klaudzināt (arī klauvēt, būt, stāvēt) pie durvīm (arī vārtiem), arī būt durvju (arī vārtu) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
Klauvēt (arī klaudzināt, būt, stāvēt) pie durvīm (arī vārtiem) arī būt durvju (arī vārtu) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
Stāvēt (arī būt, klauvēt, klaudzināt) pie vārtiem (arī durvīm), arī būt vārtu (arī durvju) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
novakarot Tuvoties, iestāties novakarei.
mākties Tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
nākt Tuvoties, sākties (par laikapstākļiem). Parādīties, parasti virs apvāršņa (par sauli).
lenkt Tuvoties, sekot (kam, parasti dzīvniekam), medījot (to), uzbrūkot (tam).
Nākt tuvumā (arī pa kājām) Tuvoties.
Nākt tuvumā (arī pa kājām) Tuvoties.
klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
piesieties Uzmācīgi tuvoties (pretējā dzimuma cilvēkam, parasti sievietei).
gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša).
gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša). Gaiņāties (1).
milzt Veidoties, arī tuvoties (parasti par negaisu).
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
ievēzēties Vēzējot sagatavoties (kādai darbībai).
čības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti apavi bez papēžiem (piemēram, valkāšanai mājās, sportam).
rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās.
rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās. Rītakurpes.

voti citās vārdnīcās:

Tēzaurs

voti

MLVV

voti