Paplašinātā meklēšana

Meklējam pīt.

Atrasts vārdos (148):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (433):

paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu). Nolaupīt.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu). Aptraipīt.
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu). Pabeigt lāpīšanu.
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem. Arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
apsmulēt Aptraipīt.
aptriept Aptraipīt.
apvārtīt Aptraipīt.
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa). Izpīties (3).
režģīt Ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt.
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
atrist Atnākt vajā (par ko sapītu, sasietu). Atraisīties.
izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus).
atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
apcirsties Ātri apvainoties. Iespītēties. Iecirsties.
aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt. _imperf._ Diegt ciet.
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
žēlot Censties neiztērēt, nedot. Arī taupīt (1).
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
lāpītājs Darītājs --> lāpīt.
pinējs Darītājs --> pīt.
lāpāms Divd. --> lāpīt.
nolāpīts Divd.--> nolāpīt.
nogrābāt Grābājot notraipīt.
nogrābstīt Grābstoties notraipīt.
ķocis Grozs (parasti pīts).
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
iebildība Iedomība, augstprātība. Arī spītība.
iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs. Arī spītīgs.
iepiņķēt Iepīt (2).
iesieties Iepīties (1).
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
saspītēt Iespītēt, parasti ļoti.
iebilsties Iespītēties.
iekosties Iespītēties.
iespīte Iespītība.
ieekonomēt Ietaupīt.
izkārpīties Ilgāku laiku, daudz kārpīties.
lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
izlāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
izspītēties Ilgāku laiku, daudz spītēt.
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt. Nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
nostaipīt Īsu brīdi staipīt un pabeigt staipīt.
nostaipīties Īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties.
nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to). Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to). Līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
Izstaipīt kaulus Izstaipīt locekļus.
Izstaipīt kaulus Izstaipīt locekļus.
korsārs Jūras laupītājs. Jūras laupītāju kuģa kapteinis. Pirāts.
Kaņepju putns Kaņepītis.
Kaņepju putns Kaņepītis.
kārnīt Kārpīt, kašņāt.
kārnīties Kārpīties, kašņāties.
atkārpīt Kārpot (ko nost), atsegt. _imperf._ Kārpīt vaļā.
aizkārpīt Kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt. _imperf._ Kārpīt ciet.
aizkārpīt Kārpot aizdabūt prom. _imperf._ Kārpīt prom.
atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). _imperf._ Kārpīt nost.
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Arī sakārpīt.
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko)- par dzīvniekiem Veidot augsnē rakumus (piemēram par kurmi)
izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
norušķēties Kļūt netīram, notraipīties.
smērēties Kļūt netīram, traipīties.
iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Iespītēties, ietiepties.
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties (1).
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
saspuroties Kļūt, parasti ļoti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
saspītēties Kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam.
knupis Knupītis (2).
basmačs Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
izlāpīt Lāpīt un pabeigt lāpīt. Salāpīt.
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
aizlāpīt Lāpot izlabot. _imperf._ Lāpīt ciet. Salāpīt.
nest Laupīt (par dzīvniekiem).
sirot Laupīt [1] (1).
burlaks Laupītājs, slepkava. Brutāls, varmācīgs cilvēks.
razbainieks Laupītājs. Arī bandīts.
izšļaucīties Lēni izstaipīt (augumu).
izšļaucīt Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas).
pašļaucīties Lēni pastaipīties.
šļaucīt Lēni staipīt (ķermeni, tā daļas).
šļaucīties Lēni staipīties.
gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
gorīties Ļodzīgi kustēties. Arī staipīties.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks. Arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
badināties Ļoti taupīt, skopoties.
badoties Ļoti taupīt, skopoties.
trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
iemest Metot trāpīt (kur).
nomīdīt Mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), notraipīt (to).
nomīņāt Mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), notraipīt (to).
paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas. Arī pataupīt (1).
pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis). Arī pakārpīt.
pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties. Arī pakārpīties.
palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt [1].
paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
pakārpīties Neilgu laiku, mazliet, kārpīties.
melns Netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
nopūdelēt Netrāpīt (mērķim). Netrāpīt mērķī (parasti šāvienu).
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt.
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto rotājumiem.
nolikt Noglabāt, lai pataupītu (parasti kādam nolūkam).
neaptraipīts Nol. divd. --> aptraipīt.
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu).
izzagt Nolaupīt (kādu).
aiznest Nolaupīt (par plēsīgiem zvēriem un putniem).
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
aplasīt Nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu.
Iebraukt purvā Nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi. Sapīties savā runā, stāstījumā.
aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
Burlaku stāsts Nostāsts, stāstījums par laupītājiem, slepkavām.
aplipināt Notraipīt (ar ko lipīgu).
nolipināt Notraipīt (ar ko lipīgu).
apliet Notraipīt (ar ko šķidru).
nokrāsot Notraipīt (ar krāsu, krāsainu vielu). Notraipīt (par krāsu, krāsainu vielu).
noķērnāt Notraipīt (parasti ar ko šķidru, pašķidru).
nodubļot Notraipīt ar dubļiem.
saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur.
notaukot Notraipīt ar ko taukainu.
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma).
nopuņķot Notraipīt ar puņķiem.
noputot Notraipīt ar putām.
pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu).
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
saķēpāt Notraipīt, parasti ļoti.
apķēpāt Notraipīt.
apsmērēt Notraipīt.
nocūkot Notraipīt.
noķēpāt Notraipīt.
nomūrēt Notraipīt.
nosmulēt Notraipīt.
nošmulēt Notraipīt.
notaisīt Notraipīt.
notraikšķīt Notraipīt.
noķērnāties Notraipīties (parasti ar ko šķidru, pašķidru).
nogānīties Notraipīties ar netīrumiem.
nopuņķoties Notraipīties ar puņķiem.
sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
nospeķoties Notraipīties, parasti ar ko taukainu.
noķēpāties Notraipīties.
nomūrēties Notraipīties.
nosmulēties Notraipīties.
nošmulēties Notraipīties.
notaisīties Notraipīties.
asiņains Notraipīts ar asinīm. Klāts ar asinīm.
patrāpīt Notrāpīt (2).
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs. Arī padarīt netīru, notraipīt.
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī notraipīt.
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic milicija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
dzegužkurpītes Orhideju dzimtas lakstaugi, kuru ziedi atgādina dzeltenu kurpīti.
piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
aptraipīt Padarīt netīru (vietumis). Notraipīt.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
noziest Padarīt netīru, arī traipainu. Notraipīt.
smulēt Padarīt netīru. Traipīt.
smurgāt Padarīt netīru. Traipīt.
smulēties Padarīt sevi netīru. Traipīties.
smurgāties Padarīt sevi netīru. Traipīties.
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs. Traipīt.
nošaut Parasti savienojumā ar «garām»: šaujot netrāpīt (mērķī).
pielāpīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu. Pārstaipīt (2).
izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu). Izstaipīt.
pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu. Pārstaipīties.
pārstīvēties Pārstaipīties.
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā). Pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu).
Pastaipīt kaulus Pastaipīt locekļus.
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm. Arī nagaika.
atlicināt Pataupīt (daļu naudas).
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1).
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2).
lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt. Lāpīta viela.
pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1). Pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (1).
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (2).
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (3).
pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs. Arī traipīt.
apstrādāt Piemuļķot, apkrāpt. Aplaupīt.
marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
pieglabāt Pietaupīt.
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to). Izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
Līdz (pēdējam) kreklam Pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
Līdz pēdējam kreklam Pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
uzpīt Pīt un pabeigt pīt.
metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kur).
sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur). Metams (2).
spīts Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Spītība (1).
ekonomēt Racionāli izmantot (ko). Arī taupīt.
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
atraisīt Raisot dabūt vajā (ko sasietu, sapītu) _imperf._ Raisīt vaļā Atsiet.
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
appīties Refl. --> appīt. Apvīties.
aptraipīties Refl. --> aptraipīt. Tikt aptraipītam.
aptriepties Refl. --> aptriept (2). Aptraipīties.
atpīties Refl. --> atpīt (1).
atpīties Refl. --> atpīt (2).
iepīties Refl. --> iepīt (2).
izstaipīties Refl. --> izstaipīt (2).
izstaipīties Refl. --> izstaipīt (3).
notraipīties Refl. --> notraipīt. Tikt notraipītam.
notriepties Refl. --> notriept (1). Tikt notrieptam. Notraipīties.
pastaipīties Refl. --> pastaipīt (2).
pataupīties Refl. --> pataupīt (1). Tikt pataupītam.
pataupīties Refl. --> pataupīt (2). Tikt pataupītam.
piepīties Refl. --> piepīt (2). Tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti.
piepīties Refl. --> piepīt (3).
pietaupīties Refl. --> pietaupīt. Tikt pietaupītam.
pīties Refl. --> pīt (1). Tikt pītam.
sataupīties Refl. --> sataupīt. Tikt sataupītam.
staipīties Refl. --> staipīt (1). Tikt staipītam.
traipīties Refl. --> traipīt. Tikt traipītam.
iepīties Refl.--> iepīt (1). Sapīties, ieķerties (kur).
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam).
Spītīgs kā ēzelis Saka par spītīgu cilvēku.
Spītīgs kā ēzelis Saka par spītīgu cilvēku.
Mute kā aizsalusi Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Mute kā aizsieta Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) Saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Stūra galva Saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
Stūra galva Saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs.
Šķība roka Saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās.
nolāpīt Salāpīt (ko) daudzās vietās.
salāpīties Salāpīt sev, piemēram, apģērba gabalu.
aplāpīt Salāpīt un sakaitot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
pamelns Samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
satīties Sapīties, arī savīties.
sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur.
sastīvēties Sastaipīties.
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu. Ļoti samazināt (ko).
sacirsties Savienojumā «sacirsties pretī»: stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
aizdurt Savienojumā ar "garām": darot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum).
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
iespert Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
piespert Sperot trāpīt (kam).
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
izspītēt Spītējot censties (ko) panākt.
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt.
spītnība Spītība.
Uzmest degunu Spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. Nepamatoti apvainoties.
Uzmest degunu Spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. Nepamatoti apvainoties.
spītnieks Spītīgs cilvēks.
spītnieks Spītīgs dzīvnieks.
Kā buks Spītīgs, stūrgalvīgs (cilvēks).
spītnīgs Spītīgs.
spītavnieks Spītnieks.
spīte Spīts.
apspļaudīt Spļaudot aptraipīt. Vairākkārt uzspļaut.
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
nospļaudīt Spļaudot notraipīt.
apspļaut Spļaujot aptraipīt. Vairākkārt uzspļaut.
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
nospļaut Spļaujot notraipīt.
Staipīt kaulus Staipīt locekļus.
mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
sviest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
iesviest Sviežot trāpīt (kur).
šūt Šādā veidā lāpīt (ko).
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu). Šaujot trāpīt (kur).
iešaut Šaujot skart, trāpīt (ar ko).
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšķiest Šķiežot apšļākt, aptraipīt.
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšļakstīt Šļakstot apšļākt, aptraipīt.
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt [1] (1). Tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
lāpāms Tāds, ar ko ir paredzēts lāpīt.
iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Spītīgs, ietiepīgs.
iespītīgs Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
pelnains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar pelniem.
zemjains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi.
puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā. Tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
krēpains Tāds, kas ir notraipīts ar krēpām. Tāds, kas ir pārklāts ar krēpām.
mēslains Tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem.
mīklains Tāds, kas ir notraipīts ar mīklu [1].
miltains Tāds, kas ir notraipīts ar miltiem. Tāds, kas ir nobārstīts, apputējis ar miltiem.
ogļains Tāds, kas ir notraipīts ar oglēm (1).
ogļains Tāds, kas ir notraipīts ar ogli (2).
strutains Tāds, kas ir notraipīts ar strutām.
sveķains Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem. Tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
tintains Tāds, kas ir notraipīts ar tinti.
vircains Tāds, kas ir notraipīts ar vircu.
krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
mālains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar māliem.
vaskains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar vasku.
krējumains Tāds, kas ir pārklāts ar krējumu. Tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu.
medains Tāds, kas ir pārklāts ar medu. Tāds, kas ir aptraipīts ar medu.
putains Tāds, kas ir pārklāts ar putām. Tāds, kas ir notraipīts ar putām.
putekļains Tāds, kas ir pārklāts ar putekļiem. Tāds, kas ir notraipīts ar putekļiem.
sīrupains Tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu.
sodrējains Tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem. Tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem.
sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu. Tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
naftains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar naftu. Tāds, kas ir notraipīts ar naftu.
netīrs Tāds, kas lietošanas, valkāšanas procesā, ir notraipīts (piemēram, par apģērbu).
trāpīgs Tāds, kas mēdz bieži, vienmēr precīzi trāpīt (1).
pienains Tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu.
zvīņains Tāds, kas notraipīts, aplipis ar zvīņām.
laupītkārs Tāds, kurā izpaužas laupītkāre.
mēslains Tāds, pie kā ir pielipuši atkritumi, gruži, tāds, kas ir notraipīts ar atkritumiem, gružiem.
aiztaupījums Tas, kas aiztaupīts. Ietaupījums.
pineklis Tas, kas ir sapinies, samezglojies. Tas, kurā var sapīties, iepīties.
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, an padarīt slapju (ar to).
aptašķīt Tašķot, arī tašķoties aptraipīt.
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu).
taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību. Būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
sīkstuļoties Taupīt, krāt naudu, mantu, parasti mantrausīgi. Arī skopoties.
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
laupītkāre Tieksme laupīt [1] (1). Tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
tītība Tiepība, spītība.
tītīgs Tiepīgs, spītīgs.
tītīties Tiepties, spītēties. Tītēties.
tītēties Tiepties, spītēties. Tītīties.
aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
ietaupīties Tikt ietaupītam (1).
ietaupīties Tikt ietaupītam (2).
piesmērēties Tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti.
Krist par laupījumu Tikt nolaupītam un nonākt (kāda) varā, arī īpašumā.
Krist par laupījumu Tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā.
palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
taupīties Tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.).
iepiņķēt Tinot, sienot u.tml. sasaistīt, arī iepīt.
risināt Tīt vaļā, raisīt (ko satītu, sapītu).
ķēzīt Traipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
uztrāpīt Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam).
ietrāpīt Trāpīt (kur).
ķert Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu).
notrāpīt Trāpīt.
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu. Notraipīt.
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko).
nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos).
nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos). Nomīdīt (2).
kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.). Staipīt, snaikstīt.
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm. Arī kārpīt (1).
kašņāt Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā. Arī kārpīt (2).
kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm. Arī kārpīties (1).
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas). Būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
apvemt Vemjot aptraipīt. Novemt.
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram. Tikt noviļātam (2).
iespītība Vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
spītība Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
spītīgums Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī spītība.
Burlaku romāns (arī stāsts) Vulgārs romāns (stāsts) par laupītājiem, slepkavām.
Burlaku romāns Vulgārs romāns par laupītājiem, slepkavām.
Burlaku stāsts (arī romāns) Vulgārs stāsts (romāns) par laupītājiem, slepkavām.
knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim). Knupītis (1).
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī tašķīt, traipīt.
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
vija Žogs, kas pīts, piemēram, no lokaniem zariem, krūmiem.

pīt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pīt

MLVV

pīt

MEV

pît