Paplašinātā meklēšana
Meklējam gaisma.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (70):
- Acis (arī acu gaisma) satumst
- Acis (arī acu gaisma) tumst
- Acu gaisma
- Acu gaisma
- Ataust (arī uzaust) gaisma
- Baltā gaisma
- Baltā gaisma
- Bez gaismas (retāk gaismiņas)
- Bez gaismiņas (biežāk gaismas)
- Dienas gaisma
- Dienas gaisma
- Dienas gaismas spuldze
- Dienas gaismas spuldze
- Dienasgaismas (arī dienas gaismas) lampa
- Dienasgaismas (retāk dienas gaismas) spuldze
- Gaisma (arī gaismiņa) svīst
- Gaisma iedegas (retāk aizdegas)
- Gaisma nodziest
- Gaismas (arī apgaismes, apgaismošanas) ķermenis
- Gaismas (biežāk saules) zaķītis
- Gaismas ātrums
- Gaismas augi
- Gaismas avīze
- Gaismas avīze
- Gaismas avots
- Gaismas filtrs
- Gaismas filtrs
- Gaismas gads
- Gaismas gads
- Gaismas izkliede
- Gaismas ķermenis
- Gaismas koeficients
- Gaismas koeficients
- Gaismas laušana
- Gaismas loks
- Gaismas mikroskops
- Gaismas mikroskops
- Gaismas pils
- Gaismas pils
- Gaismas raķete
- Gaismas reklāma
- Gaismas reklāma
- Gaismas spēja
- Gaismas stars
- Gaismas stiprums
- Gaismas telegrāfs
- Gaismas telegrāfs
- Gaismiņa (arī gaisma) svīst
- Gara gaisma
- Gara gaisma
- Infrasarkanā gaisma
- Infrasarkanā gaisma
- Izkliedētā gaisma
- Lauzt gaismas staru (arī gaismu)
- Lauzt gaismu (arī gaismas staru)
- Liela gaisma
- Liela gaisma
- Monohromatiska gaisma
- Pie gaismas
- Polarizēta gaisma
- Rampas gaisma
- Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis)
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns)
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns)
- Ultravioletā gaisma
- Ultravioletā gaisma
- Uzaust (arī ataust) gaisma
- Vakara gaisma
- Zodiakālā gaisma
- Zodiakālā gaisma
Atrasts skaidrojumos (440):
- aizlaidnes Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai. Žalūzijas.
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu). Aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- aizēnot Aizsegt (gaismas avotu).
- refraktometrs Aparāts gaismas refrakcijas koeficienta mērīšanai.
- Rampas gaisma Apgaismojums, ko rada rampā novietoti gaismas avoti.
- kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
- gaismeklis Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis.
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
- izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
- vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
- solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru.
- Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
- atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
- atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma. Atspulgs.
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru aci iekļūst gaismas stari. Zīlīte.
- atstarot Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas.
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums.
- atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums. Atblāzma.
- Uguns boja Boja, kas raida gaismas signālus.
- Uguns boja Boja, kas raida gaismas signālus.
- degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
- plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
- trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
- izplatīt Būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu.
- pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
- iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
- pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
- laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
- silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
- fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē.
- pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- gaismiņa Dem. --> gaisma.
- Dienas gaismas spuldze Dienasgaismas spuldze.
- Dienas gaismas spuldze Dienasgaismas spuldze.
- Dienasgaismas (arī dienas gaismas) lampa Dienasgaismas spuldze.
- luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
- fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
- Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
- Gaismas filtrs Filtrs, kas aiztur noteiktus gaismas starus.
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
- Gaismas stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu.
- Optiskais stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo optiskas sistēmas gaismas laušanas spēju.
- kontražūrs Fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu.
- vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakara gaisma.
- Vakara gaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakargaisma.
- dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienas gaisma.
- Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
- Dienas gaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma. Dienasgaisma.
- Izkliedētā gaisma Gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
- uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
- reflekss Gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
- uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti. Ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis. Garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
- Staru vainags Gaišs, mirdzošs aplis, gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu.
- parseks Garuma mērvienība - 3,26 gaismas gadi.
- Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
- Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
- plenērisms Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Arī plenērs.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību. Dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
- Gaismas stars Ģeometriskajā optikā - šaurā joslā virzīta gaisma.
- tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
- stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
- fotometrs Ierīce gaismas avota stipruma, kā arī virsmas apgaismojuma mērīšanai.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- fotoelements Ierīce, kas pārvērš gaismas enerģiju elektriskajā enerģijā, izmantojot fotoefektu.
- uzblāzmot Iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstēt. Iedzirkstīties (1).
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par gaismas avotu). Īsu brīdi dzirkstīt. Iedzirkstēties (1).
- aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu). Pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu. Arī uzliesmot (2).
- aizkvēloties Iesākt kvēlot (par gaismas avotu). Īsu brīdi kvēlot. _biežāk_ Iekvēloties.
- uzmargot Iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt. Uzplaiksnīties.
- uzplandīt Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt. Uzplandīties.
- uzplandīties Iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties. Uzplandīt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi spīdēt.
- ievizēties Iesākt vizēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi vizēt.
- iezaigoties Iesākt zaigot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zaigot.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zalgot.
- iezibēties Iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zibēt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Iedegt [1].
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
- scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
- nomargot Īsu bridi margot un pārstāt margot (par gaismas avotu, gaismu).
- paņirbēt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
- pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
- pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
- atmirdzums Izdziestoša gaismas avota vājš spīdums.
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- krēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
- mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Viegla krēsla.
- vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta. Vakara krēsla.
- salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
- raidīt Izplatīt (skaņu, gaismas signālus) - par iekārtām, ierīcēm.
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizēt, vizuļot.
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizmot, vizuļot.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī plaiksnīties.
- spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu). Būt skaidram, dzidram (par gaismu).
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu). Arī zaigot.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu). Būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- spīgot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- spīguļot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem.
- Nogriezt elektrību Izslēgt elektrisko strāvu, elektriskās gaismas avotu.
- spiest Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismu.
- degt Izstarot siltumu, gaismu (par siltuma, gaismas avotu).
- izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
- reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- nobālēt Kļūt ļoti blāvam (par gaismu, gaismas avotu).
- atsarkt Kļūt sārtam, sarkanam (gaismas staros).
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
- piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
- pieplūst Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža).
- piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
- piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
- aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai vairs neizstaro gaismu). Aptumšoties (1).
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas). Norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- valeri Krāstonis (glezniecībā), kas izteic gaismas un ēnas gradāciju saistībā ar apkārtējiem toņiem. Krāsas nianse.
- Relatīvistiskā kvantu mehānika Kvantu mehānika, kas pētī tādu mikro daļiņu kustības, kuru kustības ātrums tuvs gaismas ātrumam.
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas, kuras izraisa gaisma.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- krēsla Laiks, kad ir šāda gaisma.
- mijkrēslis Laiks, kad ir šāda gaisma.
- vakarkrēsla Laiks, kad ir šāda gaisma.
- Aberācijas laiks Laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei.
- abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, virza, atstaro gaismas starus.
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
- fotoluminiscence Luminiscence, ko ierosina gaisma.
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
- akls Ļoti tumšs, necaurredzams. Bez gaismas.
- Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
- Elektromagnētiskie viļņi Mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
- blendēt Mainīt (ar blendi) gaismas staru kūļa platumu. Diafragmēt.
- diafragmēt Mainīt (ar diafragmu) gaismas staru kūļa platumu. Blendēt.
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
- Apgaismošanas ķermenis Mākslīgas gaismas avots.
- Gaismas ķermenis Mākslīgās gaismas avots.
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus. Šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
- Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
- Relatīvistiskā mehānika Mehānikas nozare, kas ievēro relativitātes teorijas likumus, pētījot kustības ātrumus, kas tuvi gaismas ātrumam.
- mēnessgaisma Mēness gaisma.
- mēnesnīca Mēness gaisma. Šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas.
- mēnesstars Mēness gaismas stars.
- polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
- polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu.
- hologrāfija Metode, ar kuru gaismas viļņu lauku fiksē uz fotoplates, lai iegūtu, piemēram, priekšmeta telpisku attēlu.
- spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto ātro elektronu plūsmu.
- Gaismas mikroskops Mikroskops, kurā izmanto gaismas starus.
- Gaismas mikroskops Mikroskops, kurā izmanto gaismas starus.
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
- paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
- blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- Optiskais attēls No kāda objekta nākošo un caur optisko sistēmu izgājušo gaismas staru radītais šī objekta attēls.
- No (pašas) mazas gaismiņas No tā brīža, kad sāk parādīties rīta gaisma.
- No (pašas) mazas gaismiņas No tā brīža, kad sāk parādīties rīta gaisma.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
- strāva Noteikta virziena (parasti gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē samērā šaurā joslā.
- refraktometrija Optikas nozare, kas mērī gaismas refrakcijas koeficientus.
- Fizikālā optika Optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības.
- kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
- magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
- Fizioloģiskā optika Optikas nozare, kas pētī gaismas uztveršanas procesus acī.
- Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- Difrakcijas režģis Optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai.
- Difrakcijas režģis Optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai.
- polariskops Optiska ierīce, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
- optika Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma).
- kronstikls Optisks stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu.
- fotosintēze Organisko vielu sintēze zaļajos augos gaismas iedarbībā.
- pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu).
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem).
- aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
- ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē. Rīta blāzma. Spožums, blāzmojums (saulei lecot).
- rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē. Spožums, starojums (saulei lecot). Ausma.
- eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai. Apgaismot.
- apgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai. Eksponēt.
- pārgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai.
- pāreksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai. Pārgaismot.
- izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
- ielaist Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā). Panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekšā).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- iespīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (gaisma) iespīd (kur iekšā).
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt. Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- ievirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
- dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- dedzināt Panākt, ka (kas) deg, lai rastos gaisma, siltums.
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- Nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- Nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- Nogriezt (arī nodzēst, izslēgt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- Iedegt (arī aizdegt, uzdegt, ieslēgt, iegriezt, uzgriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- Uzgriezt uguni (arī gaismu) Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- Uzgriezt gaismu (arī uguni) Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
- aizslīdēt Par mākoņiem, gaismas stariem u. tml.
- paslīdēt Par mākoņiem, gaismas stariem u. tml.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu. Laterna.
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu).
- sensibilizēt Pastiprināt (kā, parasti fotomateriālu) jutīgumu visā redzamās gaismas spektrā.
- pagaisma Pavāja gaisma, pusgaisma. Arī krēsla.
- pārdurt Pēkšņi izplatīties (tumsā) - par gaismas staru, staru kūli.
- pāršķelt Pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) atspoguļoties (kur) - par gaismu, gaismas avotu.
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu). Sākt plaiksnīt.
- blende Piederums (fotoaparāta, filmu uzņemšanas aparāta) objektīva pasargāšanai no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt. Ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas ierobežo caur optisku sistēmu ejošu gaismas staru kūli. Blende.
- palot Plaši izplatīties (par gaismu), plaši izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Plaši izplatīties (par gaisa plūsmu, miglu u. tml.).
- Optiska sistēma Priekšmetu (piemēram, lēcu, prizmu, spoguļu), arī organisku veidojumu sistēma, kas noteiktā veidā maina gaismas izplatīšanās virzienu.
- pigments Pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
- fokuss Punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu. Pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- radioprožektors Radiolokators ar gaismas prožektoru.
- blāzmot Radīt blāzmu (par gaismu, gaismas avotu).
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā. Arī liesma, liesmu kopums.
- apgaismoties Refl. --> apgaismot (1). Tikt apgaismotam (ar gaismas avotu).
- Gaismas reklāma Reklāma, kuras attēlus un tekstu veido ar gaismas ķermeņiem.
- Gaismas reklāma Reklāma, kuras attēlus un tekstu veido ar gaismas ķermeņiem.
- apgaismojums Rezultāts --> apgaismot (1). Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
- gaismojums Rezultāts --> gaismot (2). Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
- pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- optisks Saistīts ar gaismas parādībām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izmanto gaismas parādības.
- fotoķīmisks Saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- Gaisma nodziest Saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- Gaisma iedegas (retāk aizdegas) Saka, ja gaismas avots sāk darboties.
- Gaisma (arī gaismiņa) svīst Saka, ja ir manāma rīta gaisma.
- Gaismiņa (arī gaisma) svīst Saka, ja ir manāma rīta gaisma.
- Acis reibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- Acis noreibst (arī apreibst) Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- atblāzmot Sākt blāzmot (par gaismu, gaismas avotu).
- atmirdzēt Sākt mirdzēt (par gaismu, gaismas avotu).
- atmirgot Sākt mirgot (par gaismu, gaismas avotu).
- atspīdēt Sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- atspulgot Sākt spulgot (par gaismu, gaismas avotu).
- atvizēt Sākt vizēt (par gaismu, gaismas avotu).
- atvizmot Sākt vizmot (par gaismu, gaismas avotu).
- atvizuļot Sākt vizuļot (par gaismu, gaismas avotu).
- atzaigot Sākt zaigot (par gaismu, gaismas avotu).
- atzalgot Sākt zalgot (par gaismu, gaismas avotu).
- spodrs Samērā spožs (1) - par gaismu, gaismas avotu.
- strūkla Samērā šaura (gaismas) plūsma.
- pakrēsla Samērā vāja, patumša gaisma.
- gaile Sārtas gaismas atspīdums.
- gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- saulgozis Saules gaisma, siltums šādā vietā.
- Telūriskās līnijas Saules spektra līnijas, kas rodas Zemes atmosfērā no gaismas staru absorbcijas.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
- izgaismot Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā). Panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas.
- signāluguns Signalizēšanai paredzēts gaismas avots.
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semalorā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai.
- rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi.
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- straume Spēcīga (gaisa, gaismas, siltuma) plūsma.
- starlauzība Spēja (priekšmetam, vielai) lauzt gaismas starus.
- iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) - par gaismas avotu.
- apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) — par gaismas avotu. Apgaismot, krītot (uz ko) — par gaismu.
- pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu. Apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - par gaismu.
- liesma Spilgta blāzma, gaisma.
- uguns Spilgta gaisma. Koša, spilgta (kā) krāsa.
- zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu). Būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
- lukturis Stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu.
- atstars Stara, gaismas strēles atspīdums.
- piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā)- par gaismu, gaismas avotu.
- tumsa Stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- reibums Stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne. Kristālstikls.
- kvēle Stiprs karstums. Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai).
- šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums.
- izsisties Strauji parādīties (piemēram, par liesmu, gaismas staru).
- trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
- stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla.
- saule Šī debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari.
- Pie gaismas Tad, kad ir dienas gaisma. Tad, kad ir kāds apgaismojums.
- Ar gaismu (arī gaismiņu) Tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
- Ar gaismiņu (arī gaismu) Tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
- Ar mazu gaismiņu (arī gaismu) Tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
- iepelēks Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos rītu, dienu).
- pelēks Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par diennakts posmu).
- pelēcīgs Tāds, kad ir samērā blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos dienu, tās posmu). Arī iepelēks.
- spulgs Tāds, kad vidē izplatās skaidra, dzidra gaisma (par laikposmu).
- starveida Tāds, kam ir gaismas stara forma, veids. Tāds, kam ir, parasti vairāki, samērā šauri, tievi veidojumi, elementi u. tml., kas vērsti prom no kāda centra.
- vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
- spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
- koherents Tāds, kam piemīt koherence. Tāds, kas ir radies no viena un tā paša gaismas avota punkta.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.
- patumšs Tāds, kas dod pavaļu apgaismojumu (par gaismas avotu). Pavājš (par gaismu).
- gaišs Tāds, kas dod stipru apgaismojumu (par gaismas avotu). Stiprs (par gaismu).
- tumšs Tāds, kas dod vāju apgaismojumu, atspīdumu (par gaismas avotu). Tāds, kas nedod apgaismojumu (par gaismas avotu).
- blāvs Tāds, kas dod vāju, niecīgu apgaismojumu (par gaismas avotu). Vājš (par gaismu).
- ultraviolets Tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz violetās gaismas joslas.
- infrasarkans Tāds, kas gaismas spektrā piekļaujas sarkanās gaismas joslai.
- spulgs Tāds, kas izplata skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu). Skaidrs, dzidrs (par gaismu).
- spilgts Tāds, kas izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spožs (1).
- spožs Tāds, kas izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu (par gaismu, gaismas avotu). Arī spilgts (1).
- caurspīdīgs Tāds, kas laiž cauri gaismas starus. Tāds, kam var redzēt cauri.
- patumšs Tāds, kas laiž cauri samērā maz gaismas.
- necaurspīdīgs Tāds, kas nelaiž cauri gaismas starus. Tāds, kam nevar redzēt cauri.
- gaismizturīgs Tāds, kas nepakļaujas gaismas iedarbībai.
- lāsmains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
- lāsumains Tāds, kas nevienmērīgi ne visai spoži, arī daudzkrāsaini spīd (par gaismu, gaismas avotu).
- submikroskopisks Tāds, ko nevar saskatīt ar, parasti gaismas, mikroskopu.
- spodrs Tāds, kur izplatās samērā stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi).
- spožs Tāds, kur izplatās stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi). Tāds, kad izplatās šāda gaisma (par laikposmu).
- spulgs Tāds, kura gaitā izplatās skaidra, dzidra gaisma (par norisi, procesu).
- tumšs Tāds, kurā rodas vājš apgaismojums, vāja gaisma (par uguni, degšanu).
- spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
- spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
- refraktors Teleskops ar lēcveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismas stariem lūstot vienā lēcā vai vairākās lēcās.
- reflektors Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties.
- spoguļteleskops Teleskops ar spoguļveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismai atstarojoties. Reflektors [1].
- Gaismas loks Telpas, apkārtnes daļa, ko apgaismo kāds gaismas avots.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- atspoguļoties Tikt atstarotam (par gaismas stariem).
- rādīt Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko) - par cilvēku. Izstarojot gaismu, apgaismot (ko) - par gaismas avotu.
- Rādīt uguni Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko).
- apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
- skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.). Skraidīt (2).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
- raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
- pusgaisma Vāja, blāva gaisma.
- pakrēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
- krēsla Vāja, patumša gaisma.
- mijkrēslis Vāja, patumša gaisma. Krēsla (2).
- nokrēsla Vāja, patumša gaisma. Krēsla (2).
- vārs Vājš (par gaismu, gaismas avotu). Blāvs, nepiesātināts, blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa (par krāsu).
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas īslaicīgs gaismas uzliesmojums.
- Gaismas izkliede Vielai caurejošas gaismas vājināšanās, kas saistīta ar to, ka daļa gaismas staru maina savu virzienu, nezaudējot enerģiju.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga (parasti gaismas staru) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
- pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem. Pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
- ēna Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem.
- pavēnis Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), paēna (1), pakrēslis (1).
- pakrēslis Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), paēna (1), pavēnis (1).
- paēna Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), pavēnis (1), pakrēslis (1).
- refrakcija Viļņa frontes, gaismas stara virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa (stara) izplatīšanās ātrums.
- griezt Virzīties caur (ko) - par gaismas stariem.
- urbties Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) - piemēram, par gaismas staru.
- pārlaist Virzot, piemēram, gaismas avotu, panākt, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko).
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Gaisma, gaismas atspīdums.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- gaist Zust gaismas ietekmē (piemēram, par tumsu).
gaisma citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV