Paplašinātā meklēšana
Meklējam varēt.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (337):
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
- izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- Tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- atbultēt Atbīdīt bultu, lai varētu atvērt (durvis, vārtus).
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
- pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus).
- veikt Bruņotā cīņā pārspēt, uzvarēt (kādu).
- kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
- cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
- cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
- izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
- Kauties ar miegu Censties pārvarēt miegu.
- kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
- pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
- pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
- sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
- cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
- kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
- sisties Dzīvot, cenšoties pārvarēt materiālās grūtības. Ļoti smagi, grūti strādāt.
- Kandidāta eksāmens Eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
- mācīties Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
- vinnēt Iegūt (ko vēlamu, derīgu), arī uzvarēt (kādu, ko).
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
- nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi). Nevarēt paciest.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Gulēt pie kājām Justies uzvarētam, padevīgam.
- Gulēt pie kājām Justies uzvarētam, padevīgam.
- kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
- Šūpuļa kārts Lokana kārts, pie kuras piekar šūpuli tā, lai to varētu šūpot.
- nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nokauties Ļoti nopūlēties, cenšoties pārvarēt (ko nevēlamu).
- ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
- kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
- Vēršu cīņas Nacionāla spāņu tautas izrāde, kurā cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai). Spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- Ne acu galā (retāk acu galā) (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) Nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
- Ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.) Nepavisam (neieredzēt, nevarēt ciest u. tml.).
- Ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt Nepavisam negribēt redzēt. Neieredzēt, nevarēt ciest.
- Neieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā Nepavisam neieredzēt (kādu). Nepavisam nevarēt paciest (ko).
- Ne acu galā (retāk acu galā) nevarēt ieredzēt (arī ciest) Nepavisam nevarēt ieredzēt, ciest.
- nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) Nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
- Nevarēt izlēkt no savas ādas laukā (arī ārā) Nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
- Nevarēt izlēkt no savas ādas (ārā, arī laukā) Nevarēt mainīt savu raksturu, izturēšanos.
- Nokrist kā no debesīm (arī no gaisa, mākoņiem) Nevarēt orientēties kādā situācijā.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- nepārvarams Nol. divd. --> pārvarēt.
- neuzvarams Nol. divd. --> uzvarēt.
- pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.). Pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
- Absolūtais čempions Nosaukums, kuru piešķir sportistam, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs.
- Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt. Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību. _sar._ Iznīcināt, nogalināt.
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
- Dabūt uz kājām (arī uz pekām sar.) Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarešģījumus.
- Dabūt uz kājām (arī uz pekām) Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
- Dabūt uz pekām Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
- Parādīt spoguli Parādīt citam spoguli tā, lai tas varētu tajā redzēt savu attēlu.
- sadursme Parasti savienojumā «bruņota sadursme»: darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- nogulēt Parasti savienojumā ar «varēt, spēt»: varēt (spēt) atrasties guļus stāvoklī.
- parakstīt Parasti savienojumā ar «varēt, spēt»: varēt (spēt) rakstīt.
- paadīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) adīt.
- paairēt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) airēt.
- paart Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) art.
- paaust Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) aust.
- pabraukt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) braukt.
- padziedāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) dziedāt.
- paelpot Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) elpot.
- pagriezt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) griezt.
- pagriezt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) griezt.
- pagrozīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu).
- pagrozīties Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) grozīties.
- paiet Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) iet.
- pairt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) irt. Paairēt (4).
- pajāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) jāt.
- pakalt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kalt.
- pakliegt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kliegt.
- pakustēties Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kustēties.
- pakustināt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kustināt.
- palaisties Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) laisties.
- palasīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) lasīt.
- palasīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) lasīt.
- palidot Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) lidot.
- palīst Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) līst.
- palocīt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) locīt.
- palocīties Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) locīties.
- panest Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) nest.
- pateikt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) pateikt.
- papeldēt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) peldēt.
- papļaut Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) pļaut.
- paraudāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) raudāt.
- pariet Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) riet.
- parunāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) runāt.
- nosēdēt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) sēdēt.
- paskriet Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) skriet.
- pastaigāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) staigāt.
- nostāvēt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) stāvēt.
- pastumt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) stumt.
- pavelt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) velt.
- pavilkt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) vilkt.
- pagrūst Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt». Varēt (spēt) grūst.
- izģērbties Pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
- sagraut Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās.
- apsteigt Pārspēt (kādu darbā), uzvarēt (kādu sacensībās).
- uzveikt Pārspēt ar fizisku spēku, veiklību u. tml. Arī uzvarēt (1).
- Gūt virsroku Pārspēt kādu, uzvarēt.
- Gūt (arī dabūt, ņemt) virsroku (retāk pārsvaru) Pārspēt, uzvarēt.
- Ņemt virsroku (retāk pārsvaru) Pārspēt. Uzvarēt.
- Ņemt pārsvaru (biežāk virsroku) Pārspēt. Uzvarēt.
- padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā).
- padoties Pārstāt, neturpināt sacensties (parasti sportā), atzīstot sevi par uzvarētu.
- kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- atvairīt Pārvarēt (domas, jūtas, nogurumu u. tml.).
- nospiest Pārvarēt (jūtas, to izpausmi).
- pārmākt Pārvarēt (nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domas u. tml.).
- raisīties Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas).
- veikt Pārvarēt (piemēram, grūtības, šķēršļus).
- pārspēt Pārvarēt (piemēram, nevēlamus apstākļus, nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus). Paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
- nomākt Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- novaldīt Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārveikt Pārvarēt (psihisku stāvokli).
- noturēt Pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- raidīt Pārvarēt (psihisku, parasti nevēlamu, stāvokli).
- norīt Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi).
- forsēt Pārvarēt ar kauju (dabisku šķērsli, parasti upi).
- izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā).
- Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
- Saņemt sevi rokās (retāk rokā) Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- (Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības. Pārvarēt savu vājumu.
- apremdināt Pārvarēt, noklusināt (jūtas, sāpes).
- smacēt Pārvarēt, nomākt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- noslāpēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nosmacēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml. Arī savaldīties.
- Iznest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) Pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- Iznest uz savas muguras (biežāk uz saviem pleciem) Pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- (Iz)nest uz saviem pleciem (retāk uz savas muguras) Pārvarēt, pārciest kādas grūtības bez citu palīdzības.
- izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
- Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- padzīt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- kontribūcija Pēc kara - summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij.
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
- cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
- sakaut Pieveikt, uzvarēt, parasti pilnīgi (kādu), piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- Visās līnijās, arī uz visas līnijas Pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
- Visās līnijās, arī uz visas līnijas Pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību).
- Samalt miltos Pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
- Samalt miltos Pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
- atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās).
- mācība Process, kurā cilvēks gūst informāciju tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās. Attiecīgās nodarbības.
- Noturēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- Turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- (No)turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- Kosmiskā raķete Raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
- Kosmiskā raķete Raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
- Deguna riņķis Riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).
- Vēršu cīņas Sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- cīniņš Sadursme (ar naidīgu spēku), vēršanās (pret to), cenšanās uzvarēt (to). Cīņa (6).
- izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Saki, ko gribi Saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
- turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības. Nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- Ņemt sevi rokās (retāk rokā) Saņemties, lai ko pārvarētu sevī.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- Savilkt galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- Savilkt (arī dabūt) galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- Sadabūt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- Savilkt (arī dabūt) galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- nobrīnīties Savienojumā «nevarēt nobrīnīties»: nevarēt beigt brīnīties.
- nodusmoties Savienojumā «nevarēt nodusmoties»: nevarēt beigt dusmoties.
- noerroties Savienojumā «nevarēt noerroties»: nevarēt beigt erroties.
- nogausties Savienojumā «nevarēt nogausties»: nevarēt beigt gausties.
- nogremzties Savienojumā «nevarēt nogremzties»: nevarēt beigt gremzties.
- noklausīties Savienojumā «nevarēt noklausīties»: nevarēt beigt klausīties.
- nolasīties Savienojumā «nevarēt nolasīties»: nevarēt beigt lasīt (parasti ko interesantu).
- nolielīt Savienojumā «nevarēt nolielīt»: nevarēt beigt lielīt.
- nolielīties Savienojumā «nevarēt nolielīties»: nevarēt beigt lielīties.
- nopriecāties Savienojumā «nevarēt nopriecāties»: nevarēt beigt priecāties.
- nopukoties Savienojumā «nevarēt nopukoties»: nevarēt beigt pukoties.
- nosirdīties Savienojumā «nevarēt nosirdīties»: nevarēt beigt sirdīties.
- noslavēt Savienojumā «nevarēt noslavēt»: nevarēt beigt slavēt.
- nosodīties Savienojumā «nevarēt nosodīties»: nevarēt beigt sodīties.
- nostāstīt Savienojumā «nevarēt nostāstīt»: nevarēt beigt stāstīt.
- nosūkstīties Savienojumā «nevarēt nosūkstīties»: nevarēt beigt sūkstīties.
- nosūroties Savienojumā «nevarēt nosūroties»: nevarēt beigt sūroties.
- nošausmināties Savienojumā «nevarēt nošausmināties»: nevarēt beigt šausmināties.
- nošķendēties Savienojumā «nevarēt nošķendēties»: nevarēt beigt šķendēties.
- notīksmināties Savienojumā «nevarēt notīksmināties»: nevarēt beigt tīksmināties.
- pa- Savienojumā ar verbu, kas parasti saistīts ar «varēt», «spēt»: norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
- ūdensslēpes Slēpes, kas ir konstruētas tā, lai ar tām varētu pārvietoties pa ūdens virsu.
- pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml.).
- mācīt Sniegt (kādam) informāciju (par ko) tā, lai (viņš) to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
- uzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
- pašsavaldība Spēja pārvarēt savu psihisko stāvokli, tā izpausmi.
- cīkstēties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt. Cīnīties.
- izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
- pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu). Spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
- turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu). Spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
- iespēt Spēt, varēt (ko veikt) - par cilvēku.
- sazvanīt Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
- mācēt Spēt, varēt.
- prast Spēt, varēt. Mācēt (2).
- meistarsacīkstēs Sporta sacensības, kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
- superfināls Sporta sacensību posms (pēc finālsacensībām), kurās piedalās čempionāta pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
- papildlaiks Sporta spēlēs - laiks, ko piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
- Cīņas sports Sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
- Cīņas sports Sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
- favorīte Sportiste, arī sportistu komanda, kurai ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
- favorīts Sportists, kam ir lielas izredzes uzvarēt sacensībās.
- Absolūtais čempions Sportists, kas kopvērtējumā ieguvis pirmo vietu sacensībās, kur uzvarētājus noskaidro arī atsevišķās disciplīnās vai distancēs. Nosaukums, ko piešķir pirmās vietas ieguvējam šādās sacensībās.
- sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir, parasti pilnīgi, pieveikts, uzvarēts, piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
- berzēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
- rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties. Berzēties (4).
- Cīņa ar sevi Svārstīšanās. Cenšanās pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
- pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
- uzbrucējs Šos (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- tālu Tā, ka tiek pārvarēts samērā liels attālums (virzīties, virzīt).
- ceļojošs Tāds (karogs, vimpelis, balva), kas tiek piešķirts jaunajam uzvarētājam kādā sacensībā.
- frazējums Tāds skaņdarba atskaņojuma izkārtojums, lai varētu uztvert tā iedalījumu, periodus, cezūras u. tml.
- nepārvarams Tāds, kam ir, piemēram, tik spēcīga izpausme, iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- bezspēcīgs Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
- peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.). Tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
- portatīvs Tāds, kas ir speciāli izgatavots tā, lai to varētu (parasti nesot) pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci. Arī pārnēsājams (2).
- neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neapslāpējams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neremdināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neapklusināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli). Nepārvarams.
- neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezbailīgs Tāds, kas nebaidās, tāds, kas viegli spēj pārvarēt bailes. Drosmīgs, drošs.
- nepanesīgs Tāds, kas nespēj paciest (kā) iedarbību, pārvarēt (piemēram, sāpes, grūtības).
- pārnēsājams Tāds, kas speciāli izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīksts Tāds, kas spēj pārvarēt, pārciest ko grūtu, smagu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izturīgs, neatlaidīgs.
- neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
- noklusēt Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas.
- pazust Tikt aizmirstam; pārstāt ietekmēt, tiekot pārvarētam (piemēram, par atmiņām).
- nostāties Tikt pārvarētam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu pretiniekam). Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- Dabūt virsroku Uzvarēt, gūt pārsvaru.
- Nospiest uz ceļiem (arī ceļos) Uzvarēt, piespiest padoties. Pakļaut savai varai.
- Nospiest uz ceļiem (arī ceļos) Uzvarēt, piespiest padoties. Pakļaut savai varai.
- čempions Uzvarētājs, pirmās vietas ieguvējs čempionātā vai Olimpiskajās spēlēs. Nosaukums, ko piešķir uzvarētājam, pirmās vietas ieguvējam čempionātā vai Olimpiskajās spēlēs.
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Nāciju Līga pēc Versaļas miera līguma noteikumiem piešķīra uzvarētājām valstīm, sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas.
- zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (piemēram, uz pastkastes, aploksnes), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības.
- uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
- uzklupt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
- uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai varētu notikt (piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums).
- cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
- cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšanās iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
- odorants Viela ar asu smaku, ko piejauc gāzei, lai varētu konstatēt gāzes noplūdi.
- Goda plāksne Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
- Goda plāksne Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - sabiedriskā vietā novietota plāksne, kurā ievietoti sociālistiskās sacensības uzvarētāju (uzņēmumu un kolektīvu) nosaukumi, izcilāko darba pirmrindnieku attēli.
- bīdīties Virzīties (parasti ar piepūli), cenšoties pārvarēt kādu šķērsli.
varēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV