Paplašinātā meklēšana
Meklējam auties.
Atrasts vārdos (78):
- auties:1
- kauties:1
- ļauties:1
- rauties:1
- šauties:1
- žauties:1
- apauties:1
- ieauties:1
- izauties:1
- kļauties:1
- krauties:1
- noauties:1
- paauties:1
- saauties:1
- skauties:1
- uzauties:1
- apkauties:1
- aprauties:1
- apšauties:1
- atkauties:1
- atļauties:1
- atmauties:1
- atrauties:1
- atšauties:1
- iemauties:1
- ierauties:1
- iešauties:1
- izkauties:1
- izmauties:1
- izrauties:1
- izšauties:1
- nokauties:1
- nomauties:1
- norauties:1
- nošauties:1
- nožauties:1
- pakauties:1
- paļauties:1
- parauties:1
- pārauties:1
- pašauties:1
- sakauties:1
- samauties:1
- sarauties:1
- sašauties:1
- uzrauties:1
- uzšauties:1
- aizrauties:1
- aizšauties:1
- apkļauties:1
- apkrauties:1
- appļauties:1
- apskauties:1
- iebļauties:1
- iegrauties:1
- iekļauties:1
- iekrauties:1
- iepļauties:1
- izbļauties:1
- izgrauties:1
- izkrauties:1
- izpļauties:1
- nobļauties:1
- nokrauties:1
- pakļauties:1
- pārrauties:1
- pāršauties:1
- pieļauties:1
- pierauties:1
- piešauties:1
- sabļauties:1
- sakļauties:1
- sakrauties:1
- saskauties:1
- uzkrauties:1
- nospļauties:1
- pārbļauties:1
- piekļauties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (307):
- (Iz)vicināt dūres (Iz)kauties.
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku, (ne)ļauties izmisumam.
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
- (Ne)nolaist dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam). Iekaist (2).
- uzauties Apaut sev kājas. Apauties (1).
- apkampties Apkampt vienam otru. Apskauties.
- nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
- aptrūkt Aprauties (parasti par runu). Pārtrūkt.
- pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
- nomirt Aprauties, apklust (par vārdiem, skaņām).
- aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi). Aizlūzt.
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- apķerties Apskauties, apkampties.
- saskauties Apskauties, parasti cieši.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
- atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). _imperf._ Rauties nost.
- iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
- atvēlēties Atļauties.
- atmaut Atmauties.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- atšaut Atšauties (2).
- muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
- Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
- pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
- saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
- Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- Ieaugt ar stiprām (arī visām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- Ieaugt ar visām (arī stiprām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
- Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
- skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
- rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
- pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
- pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties (2).
- saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
- sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1). Cilvēks, kas kaujas (1). Arī dauzoņa.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
- Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
- (Sa)vīstīt dūres Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- Vīstīt kulakus Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- Vīkstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- Vīstīt dūres (arī kulakus) Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
- iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist (2), iekarst (1).
- ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko). Pievienoties.
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
- ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
- nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
- iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
- ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
- iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
- ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
- ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā). Ieģērbties.
- ielīst Ierauties (kur iekšā).
- iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
- Ieklupt matos (arī cekulā) Iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties. Arī iesākt rāt.
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplūkt.
- ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
- karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai. Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
- skumdināties Izjust skumjas, ļauties skumjām.
- izplūkties Izkauties.
- Izvicināt dūres Izkauties.
- izvicoties Izkauties. Arī izplosīties.
- izplēsties Izstrīdēties. Arī izkauties.
- Klupt kādam cekulā Kaujoties plūkt aiz matiem, kauties. Arī rāt.
- plēsties Kauties (par dzīvniekiem).
- plūkties Kauties (par dzīvniekiem).
- sisties Kauties (par dzīvniekiem).
- izkauties Kauties un pabeigt kauties.
- sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
- plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
- Palaist nagus Kauties.
- Palaist nagus (arī pirkstus) Kauties.
- Palaist pirkstus (arī nagus) Kauties.
- Vicināt dūres Kauties.
- pluinīties Kauties.
- vicoties Kauties. Arī ķildoties.
- villoties Kauties. Arī ķildoties.
- plūkties Kauties. Arī strīdēties.
- plosīties Kauties. Arī trakot.
- glausties Kļauties (ap ko, pie kā).
- červelēties Kļūt červeļainam. Sarauties, savilkties.
- čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam. Sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma). Krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
- apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties. Intensīvi nodoties lasīšanai.
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]. Pieradināt pie noteiktas kārtības.
- ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
- lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas: ērtības).
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
- pakļauties Ļauties (kā) ietekmei.
- atdoties Ļauties iesaistīties dzimumaktā (par sievieti).
- rezignēt Ļauties rezignācijai.
- sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai.
- padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
- laisties Ļauties.
- likties Ļauties.
- krist Ļoti aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā), censties iegūt (tā) simpātijas.
- krist Ļoti aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
- aizšauties Ļoti ātri attālināties. _imperf._ Šauties prom. Ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
- glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- krist Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt. Parauties (3).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
- atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
- atteikties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Valdīties.
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
- Nelikties uztraukties Nepakļauties uztraukumam.
- kārpīties Nepakļauties, runāt pretim.
- paļauties Nepretojoties, neiebilstai pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- disonēt Nesaskanēt, neiekļauties kopējā skanējumā.
- izauties Noaut sev apavus. Noauties.
- neatraudamies Nol. divd. --> atrauties.
- nomaut Nomauties (1).
- Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā.
- pakļauties Nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam.
- Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) Nošaut, nošauties.
- Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) Nošaut, nošauties.
- Ietriekt (arī iedzīt) lodi galvā (arī pierē) Nošaut, nošauties.
- Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) Nošaut, nošauties.
- saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi.
- saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
- ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā). Arī iedzīvoties, iejusties.
- ieaugt Pakāpeniski iekļauties (piemēram, kādās paražās, normās).
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām). Piekāpties.
- Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
- padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- ārstēties Pakļauties ārstēšanai. Refl. -> ārstēt.
- Karāties brunčos Pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
- Kārties brunčos Pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
- nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem). Aprauties (par balsi). Aizrauties.
- cerēt Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda).
- palaisties Paļauties (uz ko, kādu), an uzticēties (kādam).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
- ņemt Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu). Atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
- izvērsties Parādīt savas spējas. Atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
- sakārdināties Parasti savienojumā «ļauties sakārdināties»: ļaut sevi sakārdināt.
- saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
- pārraustīties Pārrauties (1).
- paplēsties Pastrīdēties. Arī pakauties.
- pašaut Pašauties (1).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
- sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
- aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī). Aizrauties.
- ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
- pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem.
- apkrampēties Piekļauties, cieši un stingri aptverot.
- liekties Pielāgoties, pakļauties (citu gribai).
- ieplakt Pieplakt, piekļauties (kur iekšā). Iekļauties (kur iekšā).
- Ielikt asti spīlēs Piespiest (kādu) pakļauties.
- aizspiesties Piespiesties, piekļauties (aiz kā).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- nodoties Pilnīgi ļauties (piemēram, netikumam, vājībai).
- nodoties Pilnīgi ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
- izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām. Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināt sevi.
- Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties.
- Stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- Stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- aizraušanās Process --> aizrauties (3).
- aizraušanās Process --> aizrauties (4).
- aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties. _imperf._ Rauties prom.
- raukties Rauties (4).
- krunkoties Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem).
- apstaroties Refl. --> apstarot (2). Ļauties starojuma, iedarbībai.
- peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
- aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
- ierunāties Runājot aizrauties. Iegrimt sarunā.
- saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
- Izlaisties (arī palaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
- Izlaisties (arī palaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
- Palaisties (arī izlaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
- aizrunāties Runāt pārāk ilgi. Aizrauties runājot.
- Savīstīt dūres Sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku.
- iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
- saplūkties Sakauties.
- nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1).
- sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
- sačurnēties Sarauties (2), savilkties (3).
- saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem) kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā daļām). Sasprindzināties (1).
- sakņupt Sarauties, salīkt (parasti guļus stāvoklī).
- sakļauties Sarauties.
- iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
- saplēsties Sastrīdēties. Arī sakauties.
- apsmieties Savienojumā «(ne)ļauties apsmieties»: (ne)ļaut sevi apsmiet.
- pierunāties Savienojumā «ļauties pierunāties»: ļaut sevi pierunāt.
- apcelties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcelt (l, 2).
- apcirpties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcirpt.
- apvārdoties Savienojumā ar «(ne)ļaut», «(ne)ļauties». (Ne)ļaut sevi apvārdot (2).
- apmulsināties Savienojumā ar «(ne)ļauties»: (ne)ļauties tikt apmulsinātam.
- ierunāties Savienojumā ar «ļauties»: ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
- pavesties Savienojumā ar «ļauties»: ļaut sevi pavest (3).
- ievilkties Savienojumā ar «sevī». Norobežoties no citiem, noslēgties (sevī). Ierauties (2).
- sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
- Palaist rokas Sist (kādam), kauties.
- Palaist rokas Sist (kādam), kauties.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- sisties Sist vienam otru, citam citu. Kauties (1).
- lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
- kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
- sacirsties Spēji aprauties (par balsi, skaņu).
- atkrist Spēji atrauties (no kā).
- atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp. _imperf._ Rauties šurp. Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās). Paciest.
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās).
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
- Krist apkampienos Strauji piekļauties (kādam) un ļaut sevi apkampt.
- sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
- plēsties Strīdēties. Arī kauties.
- Sakrist matos Strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem. Sakauties.
- Krist matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- Krist (arī klupt) matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
- nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties. Šaubīgs.
- uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
- uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem. Arī mērķtiecīgs.
- kauslīgs Tāds, kas mēdz kauties (1) - par cilvēkiem.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties. Tāds, kas ir gatavs kauties. Kauslīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- drošs Tāds, uz ko var paļauties. Uzticams.
- (Pārāk) dārgs prieks Tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
- (Pārāk) dārgs prieks Tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
- Lēts prieks Tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.
- Lēts prieks Tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.
- ierindoties Tikt attiecinātam (uz kādu grupu). Iekļauties, tikt iekļautam (kādā grupā).
- notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
- glausties Tuvināties un maigi kļauties (pie kā).
- Ķerties matos (arī cekulā) Uzbrukt, arī kauties.
- Ķerties matos (arī cekulā) Uzbrukt, arī kauties.
- Mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties. Strīdēties, apstrīdēt (ko).
- traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
- saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra. Viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- pieglausties Viegli, maigi piekļauties.
- sapīties Viļoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko).
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- Palaist dūšu Zaudēt drosmi, garīgo spēku. Ļauties izmisumam.
- Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
- Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
auties citās vārdnīcās:
Tēzaurs