Paplašinātā meklēšana

Meklējam lūk.

Atrasts vārdos (77):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (682):

iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna.
(Visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot Aplūkojot vienā veselumā, kopumā. Arī rezumējot.
pārlūkot Aplūkot (ko) visu. Aplūkot (ko) vēlreiz, no jauna.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
Apmiglot (arī aizmiglot) acis Ar nolūku apmulsināt.
nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība. Meli.
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
inhalēt Ārstnieciskā nolūkā ieelpot (vielas).
Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
ozolpaparde Augs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām.
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
Bez mērķa Bez (noteikta) mērķa, nolūka.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot (2).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnot.
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnoties.
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
trimēt Cirpt (suņa) apmatojumu dekoratīvos nolūkos.
noraga Čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām, baltiem ziediem.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielām divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
lupstājs Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros.
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (1).
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot (2).
pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
rūgtdille Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar baltiem vai dzelteniem ziediem, plūksnainām lapām, eliptisku vai olveida augli.
velnarutks Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
velnakrēsls Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Krauklene.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Parastie velnakrēsli.
dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
platkājiņš Daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām. Retējs.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
sīkpaparde Daudzgadīgs sīkpaparžu dzimtas lakstaugs ar ziemzaļām, plūksnainām lapām un garenām sporangiju kopām.
pērkonamoliņš Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām.
gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
Iegremdēt skatienu Dziļi, koncentrēti ielūkoties.
Iegremdēt skatienu Dziļi, koncentrēti ielūkoties.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
ieēdināt Ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
Spēlēt uz jūtām Emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
izlūkgājiens Gājiens, kurā izlūko (1)
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
grābeklītes Gandreņu dzimtas lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle).
rīkot Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
apglūnēt Glūnoši aplūkot (no visām pusēm).
dižmeldri Grīšļu dzimtas augi (parasti ūdensaugi), kurus izmanto dekoratīvos nolūkos.
izlūkgrupa Grupa, kas izlūko (1).
peonija Gundegu dzimtas daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām.
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
radiodiversija Ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraide pa radio (propagandas nolūkos).
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
iecerēt Iemīlēt un cerēt, ka apprecēs. Nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
izlūks Ierīce izlūkošanai (1).
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
aizplūkt Iesākt plūkt, daļēji noplūkt.
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplūkt.
izcilāt Ilgāku laiku, daudz cilāt. Cilājot aplūkot un pārbaudīt.
izplūkties Ilgāku laiku, daudz plūkt.
blūkšķināties Ilgstoši, intensīvi blūkšķināt.
padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
materiāls Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. Materiāls [1] (2).
galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
ieskicēt Īsi aplūkot (piemēram, problēmu).
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
noglāstīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noglaudīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noglaust Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noblūkšķināt Īsu brīdi blūkšķināt un pabeigt blūkšķināt.
noblūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšķēt.
izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
izlūks Izlūkdienesta līdzstrādnieks.
Izlūku gājiens Izlūkgājiens.
Izlūku gājiens Izlūkgājiens.
Izlūku lidmašīna Izlūklidmašīna.
Izlūku lidmašīna Izlūklidmašīna.
izlūks Izlūkošanā (1).
izlūks Izlūkošanā (2).
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
aģentūra Izlūkošanas dienests.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos. Uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu). Aplūkot izolēti.
izplucināt Izplūkāt.
liekuļot Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
noraudzīt Izraudzīt. Nolūkot (1).
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
klanīties Iztapt, izdabāt (kādam, parasti savtīgā nolūkā).
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
apskatīt Iztirzāt, kritiski novērtēt. Aplūkot.
atbrīvot Iztukšot (piemēram, trauku). Padarīt lietojamu citam nolūkam.
liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
izjāt Jāšus doties (kādā nolūkā).
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
Priekš kā (retāk kam) Kādam nolūkam, kādā nolūkā.
izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
izlūks Karavīrs, kas izlūko (2).
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu).
Klupt kādam cekulā Kaujoties plūkt aiz matiem, kauties. Arī rāt.
Vilkt (arī stiept) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
Stiept (arī vilkt) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
Vilkt (arī stiept) laiku garumā Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde. Šim nolūkam paredzētais laika sprīdis.
pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
Zaglīgi soļi Klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
saplūksnoties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru). Saplūksnot (1).
saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru). Saplūksnoties.
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
kopskats Kopējs, vienojošs apskats, aplūkojums.
komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
kressalāti Krustziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem, baltiem ziediem un plūksnaini šķeltām lapām.
speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
ilzīte Kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini dalītām lapām.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
operācija Ķirurģisku darbību, iedarbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
izlūklidmašīna Lidmašīna izlūkošanai no gaisa.
aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām). Lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu.
laukums Līdzena, parasti norobežota, īpašam nolūkam iekārtota platība.
aģents Līdzstrādnieks (izlūkdienestā).
lišķēt Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Lielās dusmās uzlūkot.
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Lielās dusmās uzlūkot.
(Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst) Lielās dusmās uzlūkot.
Mainīgs lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
Mainīgs lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
Konstants (arī pastāvīgs) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā ne mainās.
Konstants (arī pastāvīgs) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās.
Pastāvīgs (arī konstants) lielums Lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās.
raug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam. Palūk (1).
sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā. Beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā.
pielišķēties Lišķējot pielabināties (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
vēdlūka Lūka (kā) vēdināšanai. Vēdināšanas lūka.
nolūkoties Lūkoties un pabeigt lūkoties.
kodiens Ļauns darbs, arī izteikums (parasti atriebības nolūkā).
pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
Pamest (arī pagriezt) baltas acis Ļoti dusmīgi uzlūkot.
Pagriezt (arī pamest, retāk pavērst) baltas acis Ļoti dusmīgi uzlūkot.
Pamest (arī pagriezt, retāk pavērst) baltas acis Ļoti dusmīgi uzlūkot.
Pavērst (biežāk pagriezt, pamest) baltas acis Ļoti dusmīgi uzlūkot.
Pamest (arī pagriezt) baltas acis Ļoti dusmīgi uzlūkot.
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
Piebāzt degunu Ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot).
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, darbību, izmantošanu.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, darbību, izmantošanu.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
Atsevišķa manta Manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus. Šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt (visu vietu, telpu, teritoriju).
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem.
neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
monstera Mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām.
mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
mahonija Mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām.
kapitāls Naudas summa (noteiktam nolūkam, pasākumam).
izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
blēdība Negodīga rīcība, darījums (savtīgos nolūkos).
viltība Negodīga, blēdīga rīcība (savtīgos nolūkos).
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība. Ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
paplūkāt Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
paplūkt Neilgu laiku, mazliet plūkt.
paecēties Neilgu laiku, mazliet plūkties.
padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
taupīt Nelietot, ar nolūku saglabāt (kādam, kam).
triks Neparasta, parasti negodīga, rīcība, paņēmiens (parasti savtīgos nolūkos).
panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
nūja No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
No (kādas) puses parādīt, aplūkot u. tml No kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml.
aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu. Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
prāts Nodoms, nolūks, vēlēšanās.
atdalīt Nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu.
nolikt Noglabāt, lai pataupītu (parasti kādam nolūkam).
sagult Nolīkt, pieplūkt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām). Sagulties (3).
palīgā Nolūkā palīdzēt, lai palīdzētu.
Mest (uz kādu) acis (arī aci) Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
Mest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus) Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
Mest (uz kādu) skatienus (biežāk acis, aci) Nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini. Iecerēt.
uzdomāt Nolūkot, noskatīt (par dzīvesbiedri vai dzīvesbiedru).
ierasties Nonākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
ieraust Nopelnīt (naudu), iegūt (peļņu) ar nolūku iedzīvoties.
applūkt Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus).
aizplūkt Noplūkt (līdz kādai vietai).
atplūkt Noplūkt (no kā).
applucināt Noplūkt (putnam) spalvas. Pavirši noplucināt.
nošķibīt Noplūkt, noraut (parasti lapas, ogas).
nošķibīt Noplūkt, noraut, parasti lapas, ogas (no kā).
uz Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
pēc Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
par Norāda uz (kā) nolūku.
kas Norāda uz cēloni vai nolūku. Kāpēc. Kādēļ.
ar Norāda uz darbības nolūku.
tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku.
tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku. Tādēļ (1).
kāpēc Norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3).
kālab Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3). Kāpēc (3).
kādēļ Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kāpēc (3).
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
dēļ Norāda uz nolūku.
labad Norāda uz nolūku. Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības. Tāpat [1].
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1).
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2).
velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā).
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā).
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
herbārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums. Celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums. Šim nolūkam paredzētais laikposms.
redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
inspekcija Novērošana, aplūkošana.
hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku, piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu).
pieņemt Oficiāli atzīt (ko) par kvalitatīvu, atbilstošu (kādām prasībām). Savstarpēji vienojoties, atzīt (ko) par vispiemērotāko (kādam nolūkam).
tālskatis Optiska ierīce tālu objektu aplūkošanai.
okulārs Optiska sistēma, ko izmanto optiskos instrumentos, lai caur to aplūkotu objektīva radīto attēlu.
megaskops Optisks instruments mazu dārgakmeņu aplūkošanai.
Ekonomiskais karš Organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku.
ozols Ozolu dzimtas koks, retāk krūms ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, plūksnaini daivainām lapām, sīkiem viendzimuma ziediem un augli - zīli.
aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
rafija Palmu dzimtas tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām.
palūkoties Palūkot (3).
paraudzīt Pameklēt. Arī dabūt. Palūkot (3).
sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam).
saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
strauspaparde Paparde ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām.
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
paparde Paparžaugu klase, kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām.
sīkpaparde Paparžu dzimta, pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām.
lokālisms Parādības, procesa saistīšana ar noteiktu teritoriju, vietu. Problēmas aplūkošana vietējā skatījumā.
apmīļot Parasti savienojumā ar «(ar) acīm», «ar skatienu»: sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
paraudzīties Paraudzīt (3). Palūkoties (2).
pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot (kā) stāvokli, darbību, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas.
paraudzīt Pārbaudīt. Arī pamēģināt. Palūkot (2).
aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur noteiktā nolūkā).
paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi. Paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi. Palūkoties (1).
paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt. Palūkot (1).
gondola Pašizkrāvējs pusvagons, kura grīdā ierīkotas lūkas kravas izbēršanai.
slīcināties Pašnāvības nolūkā grimt ūdenī.
Pamielot acis Patiku apskatīt, aplūkot.
izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
aplūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (1).
aplūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (3).
pārlūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlūkot.
uzplūksnojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūksnot.
apraudzīties Pavērties, palūkoties (parasti ko meklējot, pārbaudot).
sakars Pazīšanās, sadarbība (parasti savtīgos nolūkos) ar ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem var iegūt palīdzību, atbalstu u. tml.
veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
kurators Persona, kurai uzdots vadīšanas un audzināšanas nolūkos sekot kāda darbam, mācībām, uzvedībai.
apraudzīt Pētījot, pārbaudot apskatīt, aplūkot.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
pielīst Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
daudzpunkte Pieturzīme (...), ko lieto stilistiskos nolūkos. Šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
uzskatīt Pievērst, parasti īsu brīdi, skatienu (kādam, kam). Arī uzlūkot (1).
izlase Pilnvērtīgāko dzīvnieku vai augu izvēle (kādam nolūkam).
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm). Mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam. Lauksaimniecībā izmantojamā platība.
applūkt Plūcot izraut (visapkārt vai vairākās vietās). Noplūkt.
noplūkāt Plūkājot atdalīt (no kā).
noplūkāt Plūkājot atdalīt nost.
atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
atplūkāt Plūkājot dabūt vaļā.
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst. Plūkājot padarīt retāku.
saplūkāt Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
saplūkāt Plūkājot sadalīt, sasmalcināt.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
noplukt Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
applukt Plūkot zaudēt krāsu.
plīšs Plūksnains, pamīksts kokvilnas audums (parasti mēbeļu pārvilkšanai).
vatelīns Plūksnains, porains tekstilmateriāls, ko izmanto šūtos apģērbos, lai palielinātu to siltumizolācijas spējas.
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana iedzīvošanās nolūkā.
pretizlūks Pretizlūkošanas dienesta darbinieks.
Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts (ar šaujamlūkām), ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts ar šaujamlūkām, ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
rakums Rakšanas darbi, ko veic kādā, parasti zinātniskā, nolūkā.
izrakumi Rakšanas darbi, ko veic parasti zinātniskos nolūkos. Rezultāts --> izrakt (2).
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka. Arī plūkt (1).
šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko). Arī plūkt (1).
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
Iet pār līķiem (retāk līķi) Realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
Iet pār līķiem (retāk līķi) Realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
misionārisms Reliģiskas organizācijas darbība, kuras nolūks ir pievērst ticībai (parasti atkarīgo zemju un koloniju iedzīvotājus).
valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
riekstkoks Riekstkoku dzimtas vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem.
vārnkāja Rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām.
kazbārdis Rožu dzimtas daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros.
maijrozīte Rožu dzimtas dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem.
pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem.
appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm). Nopētīt (visapkārt, viscaur).
nosēsties Sablīvēties, noplūkt.
pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
saraudzīt Sagādāt (1). Arī paņemt (no kurienes). Arī salūkot.
sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam).
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tādēļ», «tāpēc»), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem. Lai [1].
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
Akls ierocis (kā rokās) Saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
Akls ierocis (kā) rokās Saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Vilks avju drēbēs (arī drānās) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Kā radīts Saka par ko ļoti piemērotu, derīgu (kādam nolūkam, darbībai).
No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš Saka par noprotamu, nojaušamu, mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
Medaļas otra puse Saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
Medaļas otra puse Saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
Medaļas divas puses Saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
Medaļas divas puses Saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
(Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas. Nodot.
Akls ierocis (kā rokās) Salta par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
saplūkt Saplūkāt (3).
saplūkties Saplūkt (1) sev.
Vest sarunas Sarptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
kūlis Sasiets, arī savelts (nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
safabricēt Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
kreiss Savienojumā «pa kreisi» - tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
labs Savienojumā «pa labi»: tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām. Arī piekukuļot.
uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
piebraukt Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus).
pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
bums Sensācija, ko kapitālistiskajās valstīs mākslīgi rada, lai (iedzīvošanās nolūkā) maldinātu sabiedrisko domu.
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka. Viedoklis, no kā (ko) aplūko, analizē.
lūksngrauži Sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes.
zobiņi Sīki izciļņi, kas veidoti virsmas raupjuma radīšanai vai dekoratīvos nolūkos.
akants Siltzemju lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām.
iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, izanalizēt, novērtēt.
masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūka ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
apcerēt Sistemātiski un vispusīgi aplūkot, iztirzāt (domās, vārdos). Pārdomāt.
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
apcerējums Sistemātisks un vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar visu, piemēram, grāmatas, laikraksta, tekstu vai tā lielāko daļu).
izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piemēram, ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
Melnais saraksts Slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts.
Melnais saraksts Slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts.
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, irāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa, kamera.
kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē). Norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
pašsakropļošanās Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā).
apstaigāt Staigājot (pa kādu teritoriju), nokļūt (vairākās tās vietās), parasti ar kādu nolūku.
diafragma Starpsiena īpašam nolūkam (celtnēs, tehniskās ierīcēs).
Vest sarunas Starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
fenomenālisms Subjektīvi ideālistisks virziens filozofijā, kurš par vienīgo realitāti uzlūko apziņas parādības (fenomenus).
pārsūdzība Sūdzība vai protests nolūkā grozīt tiesas vai citas, sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
Zāļu tēja Šādam nolūkam derīgi ārstniecības augi.
Augšupējā līnija Šāds kopums, ko aplūko, sākot ar jaunākajām paaudzēm un beidzot ar vecākajām.
Lejupējā līnija Šāds kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
šaujlūka Šaujamlūka.
ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās). Šaujamlūka.
Šķirkļa vārds Šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni.
Pa kreisi Tā, ka atrodas kreisajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
Pa labi Tā, ka atrodas labajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
plūksnains Tāds, kam ir daudz plūksnu (1).
bezmērķīgs Tāds, kam nav (noteikta) mērķa, nolūka.
bezjēdzīgs Tāds, kam nav saprātīga, loģiska pamatojuma, nolūka.
saturīgs Tāds, kara sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās. Noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam).
sinhronisks Tāds, kas aplūko, pētī valodas parādības kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā. Tāds, kas pastāv kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā (par valodas parādībām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmeta, telpas daļām).
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmetiem, telpas daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām). Tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām). Tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
monokulārs Tāds, kas dod iespēju aplūkot tikai ar vienu aci (par optiskām ierīcēm).
binokulārs Tāds, kas dod iespēju aplūkot vienlaikus ar abām acīm (par optiskām ierīcēm).
noderīgs Tāds, kas ir derīgs, izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, tāds, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam. Saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmetu.
praktisks Tāds, kas ir izdevīgi izmantojams kādam nolūkam, tāds, kas rada kādu labumu.
radīts Tāds, kas ir labi piemērots, pielāgots (kādam nolūkam, darbībai).
izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts kādam nolūkam, tāds, kas rada kādas priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu (par novietojumu, vietu u. tml.).
nepatiess Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību. Tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību. Melīgs.
komerciāls Tāds, kas ir veidots ar nolūku iegūt lielus ienākumus (piemēram, par mākslas iestādi, mākslas darbu).
klanīgs Tāds, kas iztop, izdabā (kādam, parasti savtīgā nolūkā).
liekulīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
lišķīgs Tāds, kas liekulīgi slavē, nepamatoti cildina (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
nevainīgs Tāds, kas neaizskar, neaizvaino (kādu). Tāds, kam nav ļauna nolūka.
ziņkārīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
bezpeļņas Tāds, kas nedod peļņu. Tāds, kas nepastāv peļņas nolūkā.
nepatiess Tāds, kas neievēro patiesību, tāds, kas ar nolūku sagroza patiesību.
noderīgs Tāds, kas noder, ir izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā. Tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
agresīvs Tāds, kas notiek uzbrukšanas, iekarošanas nolūkā. Tāds, kas saistīts ar agresiju.
svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to daļām, parasti ziediem).
izlūks Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (1). Tāds, kas veic izlūkošanu (1).
izlūks Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (2). Tāds, kas veic izlūkošanu (2).
nejaušs Tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma.
kombinēts Tāds, ko izmanto dažādiem nolūkiem (piemēram, par priekšmetiem).
pieejams Tāds, ko var aptvert, aplūkot.
neērts Tāds, kur nav ērtību. Tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
monogrāfisks Tāds, kurā ir zinātniski aplūkota kāda atsevišķa problēma.
nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums. Tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem.
temats Tas (piemēram, parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.). Īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
materiāls Tas (viela, priekšmets, parādība dabā u. tml.), kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
atradums Tas, kas ir ļoti noderīgs, kādam nolūkam piemērots.
līdzeklis Tas, kas noder kādam nolūkam, mērķim. Tas, kas ir nepieciešams, lai veiktu, panāktu (ko).
nejaušība Tas, kas notiek, izraisās vai ko dara, veic bez nolūka, bez iepriekšēja nodoma.
mērķis Tas, ko vēlas, cenšas īstenot, sasniegt. Arī nolūks.
esparsete Tauriņziežu dzimtas augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros.
akācija Tauriņziežu dzimtas krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem.
karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem.
tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs.
Laist asinis Tautas medicīnā - ārstnieciskos nolūkos notecināt zināmu daļu asiņu.
istaba Telpa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
dūmistaba Telpa, no kuras krāsns dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmuma u. tml.), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi.
Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
iecirknis Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūka, vai noteiktai darbībai.
dievlūdzējs Ticīgs cilvēks, kas pielūdz dievu baznīcā vai citā par svētu uzlūkotā vietā.
īpašs Tieši, ar nolūku.
iet Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
sagult Tikt ieguldītam, (kādā pasākumā), izmantotam (kādā nolūkā) - parasti par ievērojamiem līdzekļiem, pūliņiem.
palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
tālākpārdošana Tirdzniecības nolūkā nopirktas preces pārdošana.
satiksme Transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml. Regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
mimoza Tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm.
izlūkurbums Urbums ģeoloģiskajai izlūkošanai.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
atentāts Uzbrukums ar nolūku nogalināt (valstsvīrus, ievērojamus politiskus darbiniekus) politisku iemeslu dēļ.
Uzmest ļaunu aci Uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi. Noburt.
Uzmest ļaunu aci Uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi. Noburt.
Pievērst uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot. Izrādīt interesi (par ko).
(Pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot. Izrādīt interesi (par ko).
Veltīt uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot. Izrādīt interesi (par ko).
(Pie)vērst (arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzmanīgi aplūkot, vērot. Izrādīt interesi (par ko).
inspicēt Uzraudzīt, pārlūkot. Kontrolēt.
sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
nostādne Uzskatu kopums (piemēram, par kādu problēmu, parādību), arī veids, kurā aplūko (piemēram, kādu problēmu, parādību).
propaganda Uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
secēt Uzšķērst (līķi), parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā. Uzšķērst (beigta dzīvnieka ķermeni) pētnieciskā nolūkā.
rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus (piemēram, diplomātijā, izlūkošanā).
nostādīt Uztvert, izprast, arī aplūkot (ko no kāda viedokļa, ar kādu tendenci u. tml.).
apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt. Pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās, arī viesības ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
safari Vairāku dienu ilgs ceļojums, pārgājiens pa kādu Āfrikas apvidu (parasti medību nolūkā).
spiegot Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
apgabals Valsts teritoriāla vienība, ko izveido speciālā nolūkā.
spiegošana Valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
ortogramma Vārda, tā daļas rakstījums (pēc ortogrāfijas likumiem), ko īpaši aplūko ortogrāfijas mācīšanā.
minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi un visnepieciešamākās to nozīmes.
Šķirkļa vārds Vārdnīcas šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
segvārds Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (parasti cilvēku) konspirācijas nolūkā.
sumahs Vasarzaļš dienvidu krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
osis Vasarzaļš olīvu dzimtas koks, retāk krūms ar gludu zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
stigot Veidot apvidū īpašu (kā) joslu. Veidot (apvidū) joslu kādam nolūkam.
Par tukšu, arī pa tukšo Veltīgi. Bez vajadzības, nolūka.
supīns Verba nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
verbēna Verbēnu dzimtas augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
nopētīt Vērīgi apskatīt, aplūkot, lai ko noskaidrotu.
aspekts Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. aplūkošanā). Skatījums.
gaisma Viedoklis, no kāda, kas tiek aplūkots, vērtēts. Nosacījums, kāds ņemams vērā, ko aplūkojot, vērtējot.
Redzes viedoklis Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts, noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
Redzes viedoklis Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
redzespunkts Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Redzes viedoklis.
inhalācija Vielu ieelpošana ārstnieciskā nolūkā.
kopā Vienā veselumā, kopumā (aplūkot, vērtēt).
dilles Viengadīgi čemurziežu dzimtas garšaugi ar ļoti smalki plūksnainām lapām.
sparģeļkāposti Viengadīgi kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzeņi, kuriem ir augsta lapu rozete, plūksnoti dalītas, tumšzaļās lapas ar gariem kātiem un kuru augstais stublājs nobeidzas ar ziedu sastatu.
samtene Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem.
sunītis Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
matuzāle Viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros.
pērkone Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle).
redīss Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzenis ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
sinepe Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos.
kumelīte Viengadīgs kurvjziežu dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
plikstiņš Viengadīgs parazītisks kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
seradella Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem.
suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
pēterene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām.
zilausis Viengadīgs vai divgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros.
rutks Viengadīgs vai divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
salāts Viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, nelieliem vai vidējiem ziedu kurvīšiem, kas veido vairogveida skaru.
vietraugs Vietas izraudzīšana, aplūkošana (pirms apmešanās kur), apstākļu izlūkošana (pirms kā uzsākšanas kādā vietā).
tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi.
tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot. Kopumā. Visumā.
visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot. Vispār. Kopumā.
kopumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot. Vispār. Visumā.
Vitamīnu terapija Vitamīnu preparātu lietošana ārstnieciskā un profilaktiskā nolūkā.
robottehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver robotu konstruēšanu un izmantošanu zinātniskos un tehniskos nolūkos.
monogrāfija Zinātniska grāmata, kurā aplūkota kāda atsevišķa problēma.
Apskatīt (arī noskatīt, nopētīt) no galvas līdz kājām Ziņkārīgi, arī nekautrīgi aplūkot kādu.
nosūdzēt Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos).

lūk citās vārdnīcās:

Tēzaurs

lūk

MLVV

lūk

MEV

lũk