Paplašinātā meklēšana
Meklējam līdzi.
Atrasts vārdos (29):
- līdzi:1
- līdzināt:1
- līdzinieks:1
- aplīdzināt:1
- atlīdzināt:1
- izlīdzināt:1
- nolīdzināt:1
- palīdzināt:1
- salīdzināt:1
- salīdzinot:1
- līdzināties:1
- aizlīdzināt:1
- izlīdzinošs:1
- pārlīdzināt:1
- pielīdzināt:1
- salīdzināms:1
- atlīdzinājums:1
- izlīdzinājums:1
- izlīdzinātājs:1
- izlīdzinātība:1
- izlīdzināties:1
- nesalīdzināms:1
- nolīdzināties:1
- salīdzinājums:1
- līdziemītnieks:1
- pielīdzinājums:1
- pielīdzināties:1
- līdziedzīvotājs:1
- salīdzinātājdaļa:1
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (537):
- aizmirst Aizmāršībā, izklaidībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
- nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
- paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
- paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus).
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
- pavadīt Apsargājot, arī uzraugot doties līdzi (kādam).
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam. Pielīdzināties.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
- sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
- aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom). _imperf._ Saukt prom. Aicināt (kur, pie kā, kam līdzi u. tml.).
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
- nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
- (Ar) kailām (arī plikām) rokām Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
- piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
- izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
- rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu. Veltnēt.
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
- izpirkt Atbrīvot (kādu) samaksājot, atlīdzinot.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- nolīdzināties Atdot parādu, atlīdzināt zaudējumu (kādam).
- vieta Atlīdzinājumam (pretī dodot, saņemot ko citu).
- revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
- Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
- atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
- atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
- atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
- apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
- līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
- (Ar) plikām (arī kailām) rokām Bez darbarīkiem. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
- novazāt Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu).
- vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
- šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
- izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
- aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
- atsvērt Būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
- izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu. Atsvērt.
- pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
- ciemamaize Cienasts, ko ciemiņam dod līdzi uz mājām.
- antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
- parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
- pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
- otrais Cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
- sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
- izlīdzinātājs Darītājs --> izlīdzināt.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- (Par) galvas tiesu Daudz (labāks, gudrāks u. tml. salīdzinājumā ar kādu citu).
- ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos.
- ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
- atšķirīgs Dažāds (kvantitatīvajā salīdzinājumā, parasti vienas sugas robežās).
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo). Ne pats (minētais).
- Uz pusi Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
- Uz pusi Divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
- salīdzināms Divd. --> salīdzināt.
- salīdzinot Divd. --> salīdzināt.
- izlīdzinošs Divd.--> izlīdzināt.
- konsonanse Divu vai vairāku skaņu labskanīga, izlīdzināta vienība, saskaņa.
- aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
- pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pavadīt Doties (kādam) līdzi (uz kurieni), uzturēties kopā ar kādu (kur), piemēram, lai ko parādītu, iepazīstinātu ar ko.
- pavadīt Doties (kādam) līdzi visu ceļu vai daļa no tā (par dzīvniekiem).
- pavadīt Doties līdzi, lai uzraudzītu, kā tiek (kas) nogādāts (kur).
- piedziedāt Dziedāt līdzi.
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
- Just līdzi Dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
- pieecēt Ecējot pielīdzināt.
- cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi). Ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturojumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
- pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
- izglāstīt Glāstot viscaur izlīdzināt.
- pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
- izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu. Glaužot viscaur izlīdzināt.
- pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus).
- aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
- uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābstīt (2).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
- grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
- grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
- uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
- nogrābstīt Grābstot nolīdzināt.
- uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābāt (2).
- Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
- Salīdzināmā pakāpe Gramatiska kategorija, kas atspoguļo salīdzinājumu, gradāciju.
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- nogriezt Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
- apgriezt Griežot saīsināt, nolīdzināt.
- apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt vai nolīdzināt (visapkārt, no virspuses zāli, krūmus, kokus).
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
- izlīdzinātājs Ierīce (piemēram, augsnes, javas) izlīdzināšanai.
- šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
- pretstatīt Iesaistīt darbībā ko kvalitatīvi atšķirīgu (salīdzinājumā ar ko citu).
- Turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku. Arī pavadīt (1).
- izjusties Ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam).
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
- nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas).
- iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
- segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko). Apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
- iztaisnoties Izlīdzināties (piemēram, par audumu).
- nolīdzināties Izlīdzināties (piemēram, par ierindu).
- izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
- piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties. Pieņemt atvainošanos.
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
- salīdzināt Izteikt (kā) raksturojumu salīdzinājuma (2) veidā.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem). Arī just līdzi (kādam).
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu. Nolīdzināt (kā šķautnes).
- Dzīvot līdzi Just kam līdzi.
- sastats Kā, parasti krasi, atšķirīga salīdzinājums, arī analīze.
- tiesa Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
- atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko). Atstrādāt.
- buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
- piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
- ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas.
- Pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
- nobālēt Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
- Ciema kule Kule, soma, grozs u. tml. ar dāvanu (parasti ko ēdamu), ko ņem līdzi ciemos.
- attiecība Kvantitatīvais samērs, salīdzinājums.
- pieķemmēt Ķemmējot pieglaust, pielīdzināt.
- Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
- Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
- aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi).
- pusvācietis Latvietis (parasti bagāts), kas cenšas līdzināties vāciešiem.
- vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
- vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
- vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
- tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
- salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinot (2).
- salīdzinot Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu. Salīdzinājumā.
- Sava veida Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
- labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
- heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
- atgādināt Likties līdzīgam, līdzināties (kam).
- izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas).
- komparators Mēraparāts, kurā mērījamo lielumu salīdzina ar kādu zināmu lielumu (etalonu).
- mērīties Mērījot salīdzināt (ar ko) auguma garumu. Mērījot salīdzināt (ar ko auguma garumu).
- samērīt Mērījot salīdzināt (vienu ar otru, citu ar citu).
- samērīties Mērījot salīdzināt augua garumu (vienam ar otru, citam ar citu).
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- nomērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels. Šāda izstrādājuma gabals.
- Zemes vērtēšana Metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu.
- kontraposts Miera un kustības izlīdzinātība stāvoša cilvēka attēlojumā tēlotājā mākslā.
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
- Stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
- Stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
- atstāt Nepaņemt līdzi (aiz paviršības, aizmāršības u. tml.).
- nesamērojams Nesalīdzināms (2).
- aizkavēties Netikt līdzi citiem (darbā).
- Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
- piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
- pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
- nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- norēķināties Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu).
- nesalīdzināms Nol. divd. --> salīdzināt.
- nostrīķēt Nolīdzināt ko beramu līdz ar (trauka) malām.
- pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas). Samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
- aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
- toties Norāda uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma.
- tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē salīdzinātājs. Arī tāpat [1] (8).
- pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
- viņpus Norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja).
- taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
- šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
- pēc Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
- tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
- starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
- otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- pretī Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs salīdzinājumā ar minēto.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
- pielīdzināt Novērtēt par līdzīgu, līdzvērtīgu (kam). Arī salīdzināt.
- atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi. Likt, lai paliek kādā vielā.
- vākt Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
- čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
- izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml. Izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
- aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
- pietuvināt Padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu).
- Pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) Padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu).
- nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā. Izlīdzināt.
- Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
- Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
- Mest (arī likt) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
- Likt (arī mest) svaru kausos Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
- izvest Panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem.
- savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- Pārbaudes akmens Parādība, ar ko salīdzinot var novērtēt kā patiesumu, īstumu, vērtību.
- priekšroka Pārākums pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma Dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- valkāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi.
- nēsāt Parasti savienojumā ar «līdzi»: parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu).
- mēraukla Paraugs, pēc kura ko novērtē vai ar kuru ko salīdzina. Arī kritērijs.
- līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
- recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
- ceļamaize Pārtikas produkti, ko ņem vai dod līdzi ceļā, ceļojumā.
- vest Pārvietojoties, parasti ejot, likt (cilvēkam) sekot, virzīties līdzi.
- vest Pārvietojoties, parasti ejot, panākt, ka (dzīvnieks, parasti pavadā, valgā) seko, virzās līdzi.
- vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli).
- algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu). Atalgot.
- izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (1).
- izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (2).
- pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt (1).
- pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt (2).
- salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
- aizraut Pēkšņi, negaidīti aizvest līdzi (pierunājot, piespiežot).
- asimilēt Pielīdzināt (kādu valodas skaņu) sev (par valodas skaņām).
- līdzināt Pielīdzināt (kam), salīdzināt (ar ko).
- asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
- pierullēt Pielīdzināt, nogludināt (parasti augsni) ar veltni. Pievelt.
- asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu).
- asimilēties Pielīdzināties (citai tautai, cilvēku grupai), saplūst (ar citu tautu, cilvēku grupu).
- asimilēties Pielīdzināties (citai valodas skaņai) - par valodas skaņām.
- maskulinizēties Pielīdzināties vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- pārvīrietiskoties Pielīdzināties vīrietim (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- vilkt Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
- aizlīdzināt Piepildīt un nolīdzināt. _imperf._ Līdzināt ciet.
- izdzēst Pilnīgi nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, pēdas, sliedes).
- piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
- noplanēt Planējot nolīdzināt.
- pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša organizācija.
- ņemt Plosīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
- pirmais Priekšējais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas. Handikaps.
- handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas.
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.). Aizputināt (1).
- aizputināt Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas).
- likties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- rādīties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- šķist Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi. Raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- izlīdzināties Refl. --> izlīdzināt (1).
- izlīdzināties Refl. --> izlīdzināt (2).
- nolīdzināties Refl. --> nolīdzināt (1). Tikt nolīdzinātam.
- pielīdzināties Refl. --> pielīdzināt (1). Tikt pielīdzinātam.
- resivers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai.
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai). Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements. Veltnis.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai. Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- Runāt caur puķēm Runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, iekšā, aizpildīt, nolīdzināt. _imperf._ Rušināt ciet.
- Nacionālais ienākums Sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- pieplacināt Sablīvēt; arī pielīdzināt.
- treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
- aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi. _imperf._ Vadīt prom.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- nekā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tāpat Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tāpat Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprinātu salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta, šķietama salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- nekā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot vārda vai izteikuma nozīmi.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu. Turpretī, turpretim.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tāpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu. Saka, atriebjot nodarīto.
- Nevar izspiest ne plika vērdiņa Saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
- Nevar izspiest ne plika vērdiņa Saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
- Ne tuvu Saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam. Nepavisam.
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni. Sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
- blakus Salīdzinājumā ar ko tuvu esošu.
- salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma sastāvdaļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
- komparatīvisms Salīdzināmā daiļdarbu, daiļliteratūras parādību pētīšana.
- Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
- Pamata pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma.
- Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
- Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
- Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
- Vispārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
- komparatīvisms Salīdzināmi vēsturiskā valodu pētīšana.
- sastatīt Salīdzināt (ko, parasti krasi, atšķirīgu).
- Vilkt paralēles (starp ko) Salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
- Vilkt paralēles (starp ko) Salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību. Šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
- Salīdzināt pulksteņus Salīdzināt pulksteņu rādījumus.
- Nostādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu.
- Stādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu. Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
- kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- paškritika Salīdzinoša sevis analīze, vērtējums (konstatējot pozitīvo un negatīvo).
- pakāpe Salīdzinošs lielums, kas raksturo (ko) no kvantitātes vai kvalitātes viedokļa.
- kopvērtējums Salīdzinošs, apkopojošs vērtējums.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- atalgot Samaksāt, atlīdzināt (parasti par darbu).
- sala Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes daļa, ko no visām pusēm norobežo okeāna, jūras, ezera vai upes ūdens.
- sīklopi Samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas).
- relatīvs Samērā, salīdzinājumā (ar ko).
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensība (3).
- sacensība Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēļu pārbaude un salīdzināšana.
- cits Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
- trešais Savienojumā ar «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- otrais Savienojumā ar «šķira», «kategorija» norāda, uz (kā) zemāku kvalitāti salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu.
- pirmais Savienojumā ar «šķira», «kategorija» u. tml.: norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- trešais Savienojumā ar «šķira», «kategorija», «pakāpe» u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- samērā Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- visvairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
- vairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu).
- novārta Savienojumā ar auga sugas nosaukumu: necilāks, neievērojamāks, salīdzinot ar citiem šīs sugas augiem.
- vairāk Savienojumā ar verbu norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- visvairāk Savienojumā ar verbu norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- Groziņu vakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
- Groziņu vakars Saviesīgs vakars, kurā katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem.
- Temperatūras (mērīšanas) skala Savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
- maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piemēram, uzvedībā).
- Siltuma bilance Siltuma procesos derīgi izlietotā un zaudētā siltuma salīdzinājums.
- pavadība Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur).
- samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem.
- Progresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās iepriekšējai skaņai.
- Progresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās iepriekšējai skaņai.
- Regresīvā asimilācija Skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai.
- Regresīva asimilācija Skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai.
- aizslaucīt Slaukot nolīdzināt, izdzēst.
- pieslīpēt Slīpējot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Slīpējot pielīdzināt.
- pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.). Smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
- atsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs).
- karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam.
- heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- burans Spēcīgs, auksts vējš, kas paceļ sev līdzi irdenu sniegu (dažreiz kopā ar smiltīm) un parasti pāriet sniega vētrā.
- pārspēt Spēj būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu).
- pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu). Spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
- reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana.
- Parādu verdzība Stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- Parādu verdzība Stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- Parādu kalpība Stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- Parādu verdzība Stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
- atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā. Paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
- raut Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku). Vest sev līdzi (parasti ar varu).
- piesukāt Sukājot pieglaust, pielīdzināt.
- Nevar izspiest ne plika vērdiņa Šalca, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
- taipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja). Tajā pusē.
- šaipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam). Šajā pusē.
- maskulinizēts Tāda, kas ir pielīdzinājusies vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piemēram, stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
- rūgts Tāds (augs), kuram ir raksturīga šāda garša, parasti, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē.
- bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem. Cietsirdīgs, neatsaucīgs.
- vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- jaunākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir vismazāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
- vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
- vienāds Tāds, kam forma, izmēri, sastāvs u. tml. nav atšķirīgs salīdzinājumā ar ko citu.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
- vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (parasti par augiem.).
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
- svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem).
- plankumains Tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem).
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
- smags Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir lieli izmēri, liela jauda, masa, arī liels nozīmīgums.
- viegls Tāds, kam salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu ir mazi izmēri, maza jauda, masa, arī mazs nozīmīgums.
- vienāds Tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu.
- svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.). Tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto). Pasvešs. Arī savāds, neparasts (1).
- pirmrindas Tāds, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem). Tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
- līdzdots Tāds, kas ir dots līdzi (kam).
- praktisks Tāds, kas ir ērts, atbilstošs noteiktām vajadzībām, tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- pretstatīgs Tāds, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar ko citu).
- izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts kādam nolūkam, tāds, kas rada kādas priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu (par novietojumu, vietu u. tml.).
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu fajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtē, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- rūsgans Tāds, kas ir šādā krāsā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā, noteiktā priekšmetu grupā.
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām). Tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
- neatsverams Tāds, kas ir tik liels, ka to nav iespējams ne ar ko atlīdzināt, kompensēt (piemēram, par zaudējumu).
- nesamaksājams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu).
- smalks Tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams. Tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu.
- pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
- mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.). Tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
- rupjš Tāds, kas nav plāns, arī nav piekļāvīgs (salīdzinājumā ar ko tādu pašu, līdzīgu) - piemēram, par auga daļām.
- neizdevīgs Tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu. Tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas). Tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
- bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot. Tāds, kas nejūt līdzi citiem.
- relatīvs Tāds, kas pastāv, ir raksturojams salīdzinājumā ar ko, attiecībā pret ko. Arī nepilnīgs.
- nosacīts Tāds, kas pēc kādas vienošanās ir pieņemts par pamatu salīdzinošiem aprēķiniem.
- pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- izdevīgs Tāds, kas rada kādu labumu, ērtības, tāds, kam ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- smaržīgs Tāds, kas rada, parasti stipru, smaržu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī (par augiem).
- spožs Tāds, kas samērā stipri atstaro gaismu, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- salds Tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- sāļš Tāds, kas satur samērā daudz sāļu, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- sāļš Tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- neatgriezenisks Tāds, ko nevar ne ar ko atlīdzināt, kompensēt.
- svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto).
- katalektisks Tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu).
- sastats Tāds, kurā izmanto šādu salīdzinājumu, analīzi.
- piedot Tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) - piemēram, par skatienu.
- spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
- stiprs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām). Spēcīgs (3).
- Kā tāds Tāds, kuru nesaista, kuru nesalīdzina ar ko citu.
- nepateicīgs Tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu).
- parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piemēram, ar darbu, palīdzību. Šāda veida morāla saistība.
- mērs Tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko). Arī mērvienība.
- atlīdzība Tas, ar ko tiek atlīdzināts, samaksāts (par ko). Samaksa.
- līdzgājējs Tas, kas iet (kādam) līdzi.
- pirmais Tas, kas ir iepriekš, vispirms minēts (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- pretstats Tas, kas ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgs (salīdzinājumā ar citu tās pašas kategorijas objektu).
- līdznācējs Tas, kas nāk (kādam) līdzi.
- mazākumtautība Tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem).
- pietēst Tēšot izveidot (kam) vēlamo veidu, parasti, (to) pielāgojot. Tēšot pielīdzināt.
- standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas. Šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts.
- Fizioloģiskā bilance To vielu uzņemšanas un patēriņa salīdzinājums, kuras piedalās organisma dzīvības procesos (īpaši vielmaiņā).
- mikseris Trauks no domnas krāsnīm vai stāvcepļa iegūtā čuguna saglabāšanai šķidrā stāvoklī, čuguna ķīmiskā sastāva un temperatūras izlīdzināšanai un sēra atdalīšanai.
- iztrīt Trinot izlīdzināt (robus).
- vadāt Turot aiz saites, pavadas u. tml. (dzīvnieku), panākt, ka (tas) nāk līdzi (parasti dažādos virzienos).
- uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi.
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos).
- ievadāt Vairākkārt vedot, vadājot sev līdzi, pieradināt nākt (līdzi).
- aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt prom. _imperf._ Vest prom. Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas. Arī uzvadīt (1).
- ievest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet, ienāk (kur iekšā).
- izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
- izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk cauri (kam), caur (ko).
- atvest Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt šurp. _imperf._ Vest šurp. Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Pārvietot (kādu uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Vest apkārt.
- ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
- tapiņveltnis Veltnis ar tapiņām augšņu nolīdzināšanai un irdināšanai.
- sekot Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi.
- mērot Vērtējot salīdzināt.
- samērot Vērtējot salīdzināt.
- pieskaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā).
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam). Uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- ņemt Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
- Smilšu vētra Vētra, kas nes līdzi no zemes paceltas smiltis.
- difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
- vazāt Vilkt (ko) līdzi pa zemi (parasti dažādos virzienos). Pieļaut, ka (kas) velkas līdzi pa zemi.
- karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru.
- sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā).
- pienest Virzot, raujot sev līdzi (smiltis), piepildīt (ar tām ko)- par straumi, vēju u.tml.
- aiznest Virzot, raujot sev līdzi, attālināt (par straumi, vēju u. tml.).
- nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
- iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdeņiem, vēju.
- pārnest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) - par straumi, upi, vēju u. tml.
- visvairāk Vislielākajā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinot ar ko citu).
- galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais (salīdzinot ar citiem līdzīgiem).
līdzi citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV