Paplašinātā meklēšana

Meklējam tālu.

Atrasts vārdos (12):

Atrasts vārdu savienojumos (26):

Atrasts skaidrojumos (752):

krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu). Aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem.
pusceļš Aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
frēzēt Ar frēzi (1) apstrādāt (metālu, koku, plastmasu u. tml.).
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Mest nelielu attālumu. Pasviest (1).
noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Sviest nelielu attālumu. Pamest (1).
kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
vīlēt Ar vīli [1] apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
Būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā Atrasties samērā tālu.
(Būt) krietni (arī labā) gabalā, arī būt (jau) gabalā Atrasties samērā tālu.
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
noskriet Ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
pārskriet Ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu).
notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums.
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
atstatu Attālu, patālu.
Pa gabalu, retāk pa gabaliņu Attālu.
atstatums Attālums (1).
atstatums Attālums (2).
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
intervāls Attālums (starp kādiem objektiem).
rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
distance Attālums no starta līdz finišam. Sacīkšu ceļš.
garums Attālums no viena gala līdz otram.
šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem.
augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
gabals Attālums, atstatums.
rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti Ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
distance Attālums.
izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
Balss nesīgums Balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdīt nelielu attālumu.
binoklis Binokulāra optiska ierīce tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
kaimiņos Blakus. Netālu. Tuvumā.
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
noceļot Ceļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Cik tālu acis sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedz (arī sniedzas) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.). Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu. Metālu kalšanas speciālists.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
tuvdarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā mazā attālumā.
sniegums Darbības attālums (parasti kravas celšanas mašīnām).
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums.
Iet tālu ceļu Doties tālu prom.
Iet tālu ceļu Doties tālu prom.
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī. Etakridīns.
nodzenāt Dzenāt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzenāt.
padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
selga Dziļa vieta (parasti jūrā) tālu no krasta.
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku. Paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
noiet Ejot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
terminālis Elektroniskās skaitļošanas mašīnas gala iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei no attāluma.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības.
metālfizika Fizikas nozare, kas pētī metālu un to sakausējumu atomāro uzbūvi un fizikālās īpašības.
bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai.
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149600000 kilometru).
pagrūst Grūžot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Grūst nelielu attālumu.
tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
līmenis Horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā). Horizontāla virsma, ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai.
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
izdēstīt Iedēstīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā (parasti ārzemēs).
izsist Iegūt (piemēram, peļņu, kapitālu u. tml.).
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu. Procenti.
peļņa Ienākums, ko, izmantojot kapitālu, gūst kapitālists.
steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
Slēgta ierinda (arī rinda) Ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu.
iespēlēt Ieskaņot (instrumentālu skaņdarbu).
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu). Mērīt (2).
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
kamermūzika Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam.
laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
teleskops Instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu iegūšanai, izmantojot šo objektu elektromagnētisko starojumu.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Irt nelielu attālumu, neilgu laiku paairēt (1).
noirt Irot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt. Noairēt (2).
Spēka plecs Īsākais attālums no kā centra līdz spēka darbības taisnei.
Izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
Izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita.
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku.
izklāt Izlikt (3) (parasti ko horizontālu).
ieguldīt Izmantot (kapitālu), lai iegūtu peļņu.
izmest Izmērīt attālumu (piemēram, ar soļiem).
Izmērīt tālus ceļus Izstaigāt tālus ceļus.
Izmērīt tālus ceļus Izstaigāt tālus ceļus.
bimetāls Izstrādājums, kas veidots no divu dažādu metālu slāņiem.
eksportēt Izvest (preces, kapitālu) uz ārzemēm.
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties. Izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
nojāt Jājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
izjāt Jāšus doties (parasti kur netālu).
nojoņot Joņojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vielas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
kompānija Kapitālistisks uzņēmums, kurā piedalās atsevišķi kapitālisti katrs ar savu kapitālu.
buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
liedēt Kausēt kopā (parasti metālus).
kalt Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
noklidzināt Klidzinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (bēršana, spiešana, šķelšana).
vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
nokuģot Kuģojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nokūleņot Kūleņot (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt kūleņot.
Diezin kur Kur sevišķi, ļoti tālu.
Diezin (arī diez) kur, arī nezin (arī nez) kur Kur sevišķi, ļoti tālu.
Nezin kur Kur sevišķi, ļoti tālu.
Diezin (arī diez) kurp, arī nezin (arī nez) kurp Kurp sevišķi, ļoti tālu.
Nezin kurp Kurp sevišķi, ļoti tālu.
Fiziskais svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
Vasaras saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā, t. i., 90° attālumā no pavasara punkta.
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
pieziedlapa Lapa pie zieda pamata vai netālu no tā.
palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
nolēkt Lecot, lēcieniem veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes.
pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot.
nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
nolidot Lidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
province Liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs). Valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas.
palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
nolīst Lienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
metālmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto metālu.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
nolīgot Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
Riņķa līnija Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
aploce Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta. Riņķa līnija.
velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu. Lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
Gaisa gabals Ļoti liels attālums.
Gaisa gabals Ļoti liels attālums.
bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu. Ļoti liels daudzums.
pussolis Ļoti mazs attālums.
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā. Tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā. Zibēt.
Līdz bezgalībai Ļoti tālu, ļoti ilgi. Ļoti.
Aiz deviņiem kalniem, arī aiz deviņiem kalniem, deviņām jūrām Ļoti tālu.
Gaisa galā Ļoti tālu.
Gaisa galā Ļoti tālu.
Aiz (trej)deviņiem kalniem, (trej)deviņām jūrām Ļoti tālu.
Aiz (deviņiem, arī trejdeviņiem) kalniem, arī aiz (trej)deviņiem kalniem, (trej) deviņām jūrām Ļoti tālu.
Aiz trejdeviņiem (arī deviņiem) kalniem, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) jūrām, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, aiz trejdeviņiem (arī deviņiem) kalniem Ļoti tālu.
Aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, arī aiz trejdeviņām (arī deviņām) zemēm, aiz trejdeviņiem (arī deviņiem) kalniem Ļoti tālu.
tāltālu Ļoti tālu.
kaimiņmāja Māja, kas atrodas blakus vai netālu.
Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nolaišanās.
Lidojuma tālums Maksimālais attālums, ko lidaparāts var veikt bez nosēšanās.
kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu. Arī apkalums.
pupinizēt Mākslīgi palielināt induktivitāti (elektriskajā kabelī), ieslēdzot (tajā) pēc noteikta attāluma induktivitātes spoles.
dilt Mazināties (par attālumu līdz vietai, uz kuru virzās).
kuģītis Mazs kuģis kā, parasti pasažieru, pārvadāšanai nelielos attālumos pa upēm, ezeriem.
pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
radiotelemetrija Mērīšana no attāluma, izmantojot radioviļņus; mērīšanas rezultātu uztveršana pa radio.
šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas. Lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana (parasti lietišķajā mākslā), kaļot metālu.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
Naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 °C.
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai. Lode [2].
elektrometināšana Metālu metināšana ar elektrisko strāvu.
metalotermija Metālu reducēšana no oksīdiem un citiem savienojumiem. Attiecīgā metalurģijas metode.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
metalīds Metālu savienojums. Metālu un dažu nemetālu savienojums ar metāliskām īpašībām.
veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm.
metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm. Metālapstrāde (1).
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku); slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
netālu Nelielā attālumā, samērā tuvu.
spradzis Neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu apakšdzimtas vabole, kas spēj tālu lēkt.
autokārs Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
Upes (arī upju) tramvajs Neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
Upju tramvajs Neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti par upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
patina Nemetālu izstrādājumu krāsojums, kas imitē šādu kārtu.
panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
nonest Nest (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt nest.
tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
netāl Netālu.
netāli Netālu.
netālis Netālu.
iztālēm No attāluma, no tālas vietas.
Pa gabalu, retāk pa gabaliņu No attāluma.
Nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) No kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu.
Diezin (arī diez) no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei), arī nezin (arī nez) no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) No kurienes (uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu.
Pa gabalu No lielāka attāluma.
notālēm No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas. Iztālēm.
noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
ceļš Noejams vai nobraucams posms, attālums.
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nokātot Noiet, nosoļot (visu attālumu, ceļa gabalu).
nopēdot Noiet, nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
mērījums Noietais, nobrauktais attālums. Attiecīgais gājums, braukums.
nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra.
līdz Norāda uz attālumu starp ko.
no Norāda uz attālumu starp ko.
pa Norāda uz attālumu.
tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja. Pretstats: šeit, te [1] (1).
ciktāl Norāda uz nezināmu attālumu. Cik tālu.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā).
no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
līdz Norāda uz vietu, kura atrodas noteiktā attālumā no kā.
tālums Norāda, ka (kas) aizvirzās, arī virzās samērā tālu, līdz pazūd skatienam.
tālums Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris samērā tālu.
tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
metalo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma. Arī tele- (2).
noārdēt Norūdīt (metālu, tā izstrādājumu).
nodzīt Nostumt (visu attālumu, ceļa gabalu).
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
nukleīds Nukleīnskābes savienojums ar metālu.
varioobjektīvs Objektīvs ar maināmu fokusa attālumu.
karbīds Oglekļa savienojums ar metālu, retāk nemetālu.
metāloptika Optikas nozare, kas pētī metālu optiskās īpašības.
tālskatis Optiska ierīce tālu objektu aplūkošanai.
transfokators Optiska sistēma, kam ir maināms fokusa attālums.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portālu dekoratīvs elements.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai. Viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā.
pagarināt Padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu).
saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
atlaidināt Padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni).
pastarpināt Palielināt attālumu (starp ko) salikumā.
atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd (visu attālumu, ceļa gabalu).
Starpināmais materiāls Papīra vai cita materiāla sloksnes, ko izmanto šādu attālumu veidošanai.
pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā). Padarīt pārāk sentimentālu.
tālāk Pārākā pakāpe --> tālu, tāli.
metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtu. Pievienot (kam) metālu.
granulēt Pārvērst (kādu materiālu, piemēram, metālu, stiklu) granulās (1).
ietālēm Patālu.
ietālu Patālu.
arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
izskriet Paveikt (kādu ceļa gabalu, attālumu).
padzīt Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.). Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot, nelielu attālumu.
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
nopeldēt Peldot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos.
zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā, kosmosā u. tml.).
līnijkopa Piecu taisnu paralēlu, horizontālu līniju kopa nošu rakstībā.
izvest Piegādāt (preces vai kapitālu ārvalstij).
ievest Piegādāt (valstij preces vai kapitālu no ārzemēm).
leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
Kārt (arī karināt) klāt Pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku. Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties. Virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
ekvators Plakne, kas ir perpendikulāra (debess ķermeņa) rotācijas asij un atrodas vienādā attālumā no (tā) poliem.
folija Plāna (krāsaino metālu) loksne, lente.
noplanēt Planējot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
plašums Platība, kas ir tālu pārredzama. Liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta.
Augļu augļi Procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu jaunus procentus.
metālliešana Process, kurā iegūst metāla izstrādājumus, lejot izkausētu metālu veidnēs.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām. Putni, kam ir šāds dzīves veids.
Klejotāji putni Putni, kas rudenī neizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
Klejotāji putni Putni, kas rudeņos neaizcēla uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
norāpot Rāpojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi. Raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
panorāma Redzes loka ietverams skats uz kādu vietu (no augstuma, arī attāluma).
tālregulēšana Regulēšana no attāluma ar telemehānikas līdzekļiem.
dimants Rīks ar šī minerāla kristālu stikla griešanai.
noripināt Ripinot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
noripot Ripojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
polimetāli Rūdas, kuru sastāvā ir vairāku metālu komponenti. Polimetāliskās rūdas.
ārdēt Rūdīt (metālu).
metālrūpniecība Rūpniecības nozare (piemēram, metalurģija, mašīnbūve), kas ietver metālu ražošanu un apstrādi.
metalurģija Rūpniecības nozare, kas ietver metālu ražošanu un apstrādi.
komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu).
galvanomagnētisks Saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām.
monokristālisks Saistīts ar monokrlstālu, tam raksturīgs.
portāls Saistīts ar portālu [1] (1), tam raksturīgs.
portāls Saistīts ar portālu [1] (2), tam raksturīgs.
privātkapitālistisks Saistīts ar privāto kapitālu, tam raksturīgs.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas.
saliedēt Sakausēt (parasti metālus). Cieši savienot ar saistvielu.
retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem. Samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu.
saīsināt Samazināt attālumu starp sākuma un beigu punktu (parasti kustībai).
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
savrup Samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
labs Samērā garš, tāls (piemēram, par attālumu, ceļa posmu).
tālu Samērā lielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
tālu Samērā lielā attālumā no (kā) malas, robežas (virzīties, virzīt).
tāle Samērā liels attālums.
tuvu Samērā mazā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
pastarpām Samērā nelielos attālumos, samērā nelielās (tukšās) vietās (starp ko).
pastarpa Samērā neliels attālums, samērā neliela (tukša) vieta (starp ko).
starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem). Arī sprauga.
nomaļus Samērā tālu nost (no kā).
sārms Sārmu metāla vai sārmzemju metālu hidroksīds. Ūdenī šķīstoša bāze.
tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā mazā attālumā.
pussala Sauszemes (kontinenta salas) daļa, kura tālu iestiepjas jūrā vai ezerā un kurai ir asi izvirzīti krasti.
platsliežu Savienojamā ar «dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu, galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem.
klājenisks Savienojumā «klājeniska trajektorija»: trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
šaursliežu Savienojumā «šaursliežu dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem.
dziļums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu starp vietu (kur iekšā) un (kā) virsmu.
tālums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu.
tālu Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu attālumu.
atstatu Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: noteiktajā attālumā.
attāls Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds (objekts, vieta), kas atrodas norādītajā attālumā.
garš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts attālums no viena gala līdz otram.
plats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam šķērsvirzienā ir noteikts attālums no vienas malas līdz otrai.
atstats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas noteiktā attālumā.
dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
no- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz attālu, nomaļu vietu.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu attālumu, ceļa gabalu.
glicerāti Savienojumi, kas rodas, glicerīna spirta grupās ūdeņradi aizstājot ar metālu.
ķerlauks Segta lauka daļa, kurā ar frontālu uguni iespējams, mērķi sašaut.
punktsēja Sēja, kuru veic ar precīzām izsējas mašīnām, kas visas sēklas ievieto augsnē vienādā attālumā vienu no otras.
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
selenīds Selēna savienojums ar kādu metālu.
sprīdis Sena garuma mērvienība - aptuveni 18 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu). Arī samērā neliels attālums.
gorodki Sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
tālsignalizācija Signalizācija samērā lielā attālumā ar telemehānikas līdzekļiem.
retranslācija Signālu uztveršana un tālāka noraidīšana tādos pārraides traktos, kuros signāls jāraida lielākā attālumā.
sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
paslīdēt Sildot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās. Slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
granāts Silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgos kristālus izmanto par pusdārgakmeņiem.
dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienādiem, bet pretējas zīmes lādiņiem, kuri atrodas viens no otra noteiktā attālumā.
ordināta Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no horizontālās koordinātu ass.
abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordināšu ass.
Logaritmiskā skala Skala, uz kuras punktu attālumi līdz sākuma punktam ir proporcionāli to skaitļu logaritmiem, kas ir atzīmēti uz skalas.
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
oda Skaņdarbs, kurā ir ietverts svinīgs slavinājums. Liriska rakstura svinīga kora dziesma ar instrumentālu pavadījumu.
pacēlums Skaņu artikulācijā - mēles stāvoklis, kustības, ko raksturo ar mēles attālumu līdz aukslējām.
perspektīva Skats tālumā (uz kurieni), aina.
proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru (portālu) un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Skriet nelielu attālumu, neilgu laiku.
noskriet Skrienot veikt (visa attālumu, ceļa gabalu).
noskriet Skrienot, parasti sacensībās, veikt (noteiktu attālumu noteiktā laikā).
noslēpot Slēpojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noslidot Slidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noslīdēt Slīdot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nogāze Slīpa zemes virsma (attiecībā pret horizontālu plakni).
vitriols Smago metālu divlādiņu jonu sulfātu kristālhidrāts.
dendrīti Smalki, sazaroti kristālu saaugumi, kas pēc formas atgādina augus.
nosoļot Soļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
acumērs Spēja noteikt attālumu, apjomu, svaru, ātrumu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
pārvarēt Spēt veikt, parasti ar pūlēm (attālumu).
tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
mešana Sporta disciplīna - sporta rīka (šķēpa, diska, granātas, vesera) raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu.
Šķēpa mešana Sporta disciplīna - šķēpa raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu.
lode Sporta rīks (grūšanai tālumā), kam ir šāda ķermeņa forma.
veseris Sporta rīks mešanai tālumā - metāla lode, ko tērauda trose savieno ar metāla rokturi.
šķēps Sporta rīks mešanai tālumā - samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
granāta Sporta rīks mešanai tālumā, mērķī.
spīdspuldze Spuldze, kurā gaismu rada tālā iepildītās gāzes vai metālu tvaiki elektriskā laukā.
piķēt Stādīt (dēstus) lielākos augšanas attālumos.
pārstaigāt Staigājot veikt (kādu attālumu).
nostaigāt Staigājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu).
kaitēt Stipri karsēt (parasti akmeni, metālu). Karsēt tā, ka izstaro gaismu.
pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Stumt nelielu attālumu.
nostumt Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
Vesera mešana Šāda sporta rīka raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu.
kalt Šādā veidā apstrādājot plastisku materiālu, parasti metālu, gatavot, veidot (ko) no tā.
skriet Šādā veidā virzoties, veikt (kādu attālumu).
noiet Šķietamā kustībā veikt (visu attālumu) - par debess spīdekļiem.
sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
nošļūkt Šļūcot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
iepakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā.
nedziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir samērā netālu no kā malas, robežas u. tml. Netālu.
dziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml. Tālu.
tālu Tā, ka (skaņa) izplatās samērā lielā attālumā.
tālu Tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā lielā attālumā.
tuvu Tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
tuvu Tā, ka (virzoties) atrodas samērā mazā attālumā (no kā, kāda).
tālu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā lielā attālumā.
tuvu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā.
vidū Tā, ka kas atrodas, pastāv, noris aptuveni vienādā attālumā no (kā) malām, pusēm, galiem. Arī tā, ka atrodas (kā) starpā.
tālu Tā, ka rodas samērā liels attālums, parasti starp ķermeņa daļām, līdz tām (virzīt, virzīties).
tālu Tā, ka tiek pārvarēts samērā liels attālums (virzīties, virzīt).
Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
augsts Tāds, kam ir (samērā) liels attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: zems.
zems Tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: augsts.
sīks Tāds, kam ir ļoti mazs attālums starp sākuma un beigu punktu.
šķidrs Tāds, kam ir maz lapu, ziedu, zaru (par augiem). Tāds, kurā starp augiem it samērā liels attālums (par augu kopumu).
augsts Tāds, kam ir noteikts, pastāvīgs attālums no apakšas līdz augšai.
slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
platdeguna Tāds, kam ir plats deguns, kura nāsis novietotas samērā tālu viena no otras.
paaugsts Tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: pazems.
garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: īss.
pagarš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: paīss (1).
pazems Tāds, kam ir samērā mazs attālums no apakšas līdz augšai. Pretstats: paaugsts.
paīss Tāds, kam ir samērā mazs attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: pagarš (1).
neliels Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
pasīks Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (parasti par kustību).
nedziļš Tāds, kam mala, robeža ir samērā netālu (no viduspunkta, centra). Arī netāls.
dziļš Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra). Arī tāls.
nemetālisks Tāds, kam nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
plašs Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām, žestiem).
plats Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām).
plats Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai. Pretstats: šaurs.
šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai. Tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas priekšmetiem, veidojumiem). Pretstats: plats.
paralēls Tāds, kam virzieni ir vienādā attālumā cits no cita.
kontinentāls Tāds, kas atrodas iekšzemē, samērā tālu no piekrastes.
milzīgs Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
milzu Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
netāls Tāds, kas atrodas nelielā attālumā, samērā tuvu.
Ar roku aizsniedzams Tāds, kas atrodas netālu. Tuvs.
paaugsts Tāds, kas atrodas patālu virs horizonta (par debess spīdekļiem).
savrups Tāds, kas atrodas samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
vientuļš Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga). Savrups.
parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita. Tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets. Pretstats: pabiezs.
nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra, tāds, pa ko nenoris dzīva kustība (par ceļu).
nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu).
liels Tāds, kas atrodas samērā tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
augsts Tāds, kas atrodas tālu virs horizonta (par sauli, mēnesi, zvaigznēm u. tml.).
paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita (parasti par priekšmetiem). Tāds, kura sastāvdaļas atrodas vienādā attālumā cita no citas.
paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
piefrontes Tāds, kas atrodas, noris netālu no frontes (tās aizmugurē).
attāls Tāds, kas atrodas, noris samērā tālu no kādas vietas. Patāls.
patāls Tāds, kas atrodas, noris, samērā tālu no kādas vietas. Attāls (1).
kaimiņš Tāds, kas atrodas, pastāv blakus vai netālu (parasti par valsti, apdzīvotu vietu).
tāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā liels attālums.
tuvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris vietā, vidē, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
sekls Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) netālu no (kā) virsmas.
nedziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā netālu no (kā) virsmas.
padziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, arī malas, robežas.
dziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas.
senlaicīgs Tāds, kas attiecas uz samērā tālu pagātni. Tāds, kam piemīt samērā tālā pagātnē radušās īpašības, pazīmes.
kaimiņš Tāds, kas dzīvo blakus vai netālu (piemēram, par tautu, kādas teritorijas iedzīvotājiem).
tāls Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā liels attālums.
tuvs Tāds, kas dzīvo vietā, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
tāls Tāds, kas iedarbojas, ar ko iedarbojas no samērā liela attāluma (piemēram, par darbību, procesu).
tāls Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā liels attālums.
tuvs Tāds, kas ierodas, ir ieradies no vietas, līdz kurai ir samērā mazs attālums.
tālskanīgs Tāds, kas ir tālu uztverams (par skaņu). Tāds, kur tālu izplatās skaņas (par vietu, vidi).
plašs Tāds, kas ir tālu, parasti uz visām pusēm, pārredzams (par dabasskatu).
tālvadāms Tāds, kas ir vddāms no samērā liela attāluma (par ierīci, iekārtu, procesu u. tml.).
tāls Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (parasti par ceļu).
tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
tāls Tāds, kas ir zināms, atzīts vietās, kuras atrodas samērā lielā attālumā (piemēram, par kā slavu, popularitāti).
tāls Tāds, kas izplatās no samērā liela attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā lielā attālumā (parasti par skaņu, gaismu). Tāds, kas ir uztverams no samērā liela attāluma.
tuvs Tāds, kas izplatās no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu). Tāds, kas ir uztverams no samērā maza attāluma.
rets Tāds, kas kādā kopumā atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
mazs Tāds, kas nesasniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu. Arī īss (1).
netāls Tāds, kas noris, notiek nelielā attālumā.
tāls Tāds, kas noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (piemēram, par gājienu, braucienu).
liels Tāds, kas pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
ātrs Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī.
žigls Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī. Ātrs (1).
straujš Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī. Arī ātrs (1).
lēnīgs Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī (parasti par straumi, gaisa plūsmu).
lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
dziļš Tāds, kas plešas tālu un augstu (par debesīm).
tālskanīgs Tāds, kas rada tālu uztveramas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu). Pretstats: biezs.
nomaļš Tāds, kur reti ir sastopami cilvēki (par attālu vietu).
straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību). Tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
pilnmetrāžas Tāds, kura garums ir vismaz piecas daļas (par dokumentālu kinofilmu), tāds, kura garums ir vismaz septiņas daļas (par mākslas kinofilmu).
rets Tāds, kurā kas atrodas, pārvietojas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par stāvokli, norisi u. tml.).
plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību). Tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu.
polimetālisks Tāds, kura sastāvā ir vairāku metālu komponenti.
šķidrs Tāds, kura sastāvdaļas atrodas samērā lielā attālumā (par kā kopumu).
paplāns Tāds, kura sastāvdaļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
plāns Tāds, kura sastāvdaļas atrodas tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumu (par instrumentālu skaņdarbu)
straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi, parasti upi).
parabola Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumi no dotā punkta un dotās taisnes ir vienādi.
hiperbola Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumu starpība līdz diviem dotiem punktiem ir konstants lielums.
elipse Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumu summa līdz diviem dotiem punktiem ir konstants lielums.
tāliene Tāla vieta. Arī samērā liels attālums.
tālšāvējs Tas (tāds), kas šauj samērā lielā attālumā (parasti par artilērijas ieročiem).
tālbraucējs Tas (tāds), kas veic tālus braucienus (parasti par satiksmes automobiļiem, to šoferiem).
kaimiņš Tas, kas atrodas, pastāv blakus vai netālu (parasti valsts, apdzīvota vieta).
kaimiņtauta Tauta, kas dzīvo blakus zemē vai netālu.
notecēt Teciņus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
pārmats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai pārvietojoties pa horizontālu lūzuma virsmu.
tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā, ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
radiotelemehānika Telemehānikas nozare, kas pētī, kā realizējama signalizācija, kontrole, regulēšana un vadība no attāluma, izmantojot radioviļņus.
sfēra Telpas punktu kopa, kas atrodas noteiktā attālumā no dotā punkta.
telurīds Telūra savienojums ar kādu metālu.
province Teritorija (valstī), kas atrodas samērā tālu no centra, no galvaspilsētas.
Dziļa aizmugure Teritorija, kas atrodas tālu no frontes joslas.
atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (metālu), lai stabilizētu (tā) struktūru.
nolidot Tiekot mestam, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par priekšmetiem. Virzoties ar gaisa plūsmu, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu. Tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
gulties Tikt novietotam horizontāli, ieņemt horizontālu stāvokli (par priekšmetiem).
nokrist Tikt spriegi, skarbi izteiktam (par vārdu). Izplatīties netālu, nelielā vietā (par skaņu).
kaitēties Tikt stipri karsētam (parasti par akmeni, metālu). Tikt karsētam tā, ka izstaro gaismu.
novietoties Tikt uzceltam, būvējot izvietotam (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
laidums Tilta daļa no viena balsta līdz otram. Attālums no viena tilta balsta līdz otram.
notipināt Tipinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
Klājeniska trajektorija Trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem). Trajektorija, kura nepaceļas virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
tonnkilometrs Transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 kilometra attālumā.
notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkāt.
notrenkt Trenkt (dzīvnieku visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkt.
notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt triekt.
ferīts Trīsvērtīgās dzelzs oksīda savienojums ar citu metālu oksīdiem.
tuviene Tuva vieta. Arī samērā mazs attālums.
novietot Uzcelt, būvējot izvietot (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā.
komanditsabiedrība Uzņēmums (kapitālistiskajās valstīs), kurā dalībnieku viena daļa ar visu savu īpašumu uzņemas visu ar uzņēmumu saistīto risku, bet otra daļa atbild tikai ar uzņēmumā ieguldīto kapitālu.
lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
banka Uzņēmums, kas realizē starpniecību starp kreditoriem un aizņēmējiem, kā arī tirgojas ar naudas kapitālu.
retranslēt Uztvert un noraidīt tālāk (signālus) tādos pārraides traktos, kuros (tie) jāraida lielākā attālumā.
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
kaimiņvalsts Valsts, kas atrodas blakus vai netālu.
bronza Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
pavest Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavest Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Vest nelielu attālumu, neilgu laiku.
starpināt Veidot noteiktus (rindu, vārdu u. tml.) attālumus ar starpeņiem, plēksnēm.
pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavilkt Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
novelt Veļot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
bagātība Vērtību (dārgakmeņu, dārgmetālu) kopums.
alķīmija Viduslaikos - fantastiska gudrības akmens meklējumi, lai ar tā palīdzību pārvērstu vienkāršus metālus dārgmetālos.
tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana tālumā.
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
Filozofu akmens Viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
kvartālstiga Viena no stigām, kas norobežo kvartālu (2).
izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām.
slānis Viendabīgs (kā, piemēram, vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību. Horizontāli norobežota (kā, piemēram, vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
mežvidus Vieta meža vidū, vieta tālu, dziļi mežā.
vidus Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
turiene Vieta, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja.
tāle Vieta, kas ir tālu pārredzama. Tāls, neierobežots plašums.
tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama. Tāls, neierobežots plašums. Tāle (1).
nomale Vieta, novads, apgabals, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra.
novilkt Vilkt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt vilkt.
gofrēt Viļņveidīgi krokot (audumu, kartonu, metālu u. tml.).
ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus izlieto juvelierizstrādājumos.
novirpuļot Virpuļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
Vidējā peļņas norma Virsvērtības jeb vidējās peļņas attiecība pret visās ražošanas nozarēs ieguldīto kapitālu (izteikta procentos).
turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem. Virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem). Virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu).
turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam.
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.). Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) veic nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.). Virzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu. Virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
diametrs Vislielākais attālums starp diviem (figūras, ķermeņa) punktiem.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
tālums Vispārināta īpašība --> tāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Samērā liels attālums, atstatums.
tuvums Vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Samērā mazs attālums, atstatums.
pavizināt Vizinot pavest, pavadāt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.). Vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku.
vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā.
kaimiņzeme Zeme, kas atrodas blakus vai netālu.
valis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Vaļveidīgie.
vaļveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona košanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Šīs kārtas dzīvnieki. Vaļi.
laime Zīlēšanā (parasti Jaungada naktī) - nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja ielej izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī.
metalurģija Zinātne par metālu rūpniecisku iegūšanu un pirmapstrādi.
metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
kristalogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī kristālus un to īpašības.
telemehānika Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver tālu novietotu objektu kontroles, vadības un signalizācijas teorijas un tehnisko līdzekļu izveidi.

tālu citās vārdnīcās:

Tēzaurs

tālu

MEV

tâlu