Paplašinātā meklēšana
Meklējam rums.
Atrasts vārdos (128):
- rums:1
- arums:1
- trums:1
- agrums:1
- ātrums:1
- bērums:1
- birums:1
- dūrums:1
- forums:1
- garums:1
- gurums:1
- kārums:1
- kūrums:1
- ķērums:1
- lērums:1
- pārums:1
- serums:1
- sērums:1
- sērums:2
- sūrums:1
- tīrums:2
- tīrums:1
- vārums:1
- vērums:1
- virums:1
- caurums:1
- dzērums:1
- iearums:1
- izarums:1
- izirums:1
- kairums:1
- kūtrums:1
- kvorums:1
- mitrums:1
- modrums:1
- mudrums:1
- nīgrums:1
- ņiprums:1
- saarums:1
- sairums:1
- skārums:1
- spērums:1
- svērums:1
- šaurums:1
- šķīrums:1
- tvērums:1
- vairums:1
- drumsla:1
- apbūrums:1
- apgurums:1
- atbirums:1
- atvērums:1
- dzedrums:1
- dzidrums:1
- izvirums:1
- jestrums:1
- kautrums:1
- mundrums:1
- nobirums:1
- nogurums:1
- pagurums:1
- pamirums:1
- pavērums:1
- sabērums:1
- sadūrums:1
- sagurums:1
- savērums:1
- skadrums:1
- spodrums:1
- stigrums:1
- stīgrums:1
- stiprums:1
- šķidrums:1
- uzbērums:1
- uzbirums:1
- vingrums:1
- krumslis:1
- apsvērums:1
- dzestrums:1
- iesvērums:1
- ietvērums:1
- izsvērums:1
- kopātrums:1
- kopgarums:1
- neķītrums:1
- pārgarums:1
- pārgurums:1
- patvērums:1
- piederums:1
- piegurums:1
- piesērums:1
- piesērums:2
- skaidrums:1
- skaudrums:1
- smuidrums:1
- stingrums:1
- uzsvērums:1
- uztvērums:1
- vulgārums:1
- drumstala:1
- aizskārums:1
- nekautrums:1
- pārmitrums:1
- pārtvērums:1
- piešķīrums:1
- pogcaurums:1
- vēdcaurums:1
- drumstalot:1
- robežātrums:1
- šņorcaurums:1
- utilitārums:1
- arumsloksne:1
- caurumsitis:1
- zemesšaurums:1
- drumstalains:1
- mitrumsaturs:1
- sadrumstalot:1
- serumslimība:1
- serumstacija:1
- kreiserātrums:1
- sadrumstalots:1
- ātrumsacīkstes:1
- kristāldzidrums:1
- ātrumsacensības:1
- sadrumstalojums:1
- sadrumstalotība:1
- sadrumstaloties:1
- kristālskaidrums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (502):
- Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- sietuve Apģērba gabals. Piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
- vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
- aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lasīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- toluols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā.
- plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
- temps Ātrums (norisei, darbībai u.tml.).
- Gaismas ātrums Ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
- ātrumsacīkstes Ātrumsacensības.
- mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
- transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
- kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa (Padomju Savienības Eiropas daļā).
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas PSR pamatiedzīvotāji.
- atspole Aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
- ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
- anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
- furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- formalīns Bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku.
- Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- benzols Bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
- zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
- asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
- hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs, reibinošs šķidrums. Etilalkohols, etilspirts, vīna spirts.
- gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem).
- Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
- Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
- Burta augstums Burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
- piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
- novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
- sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
- tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
- tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
- kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
- osa Caurums (cirvī, veserī u. tml.) kāta ielikšanai.
- vēdcaurums Caurums (kā) vēdināšanai. Vēdināšanas caurums.
- iedobums Caurums (kādā virsmā).
- šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
- spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāžņi. Spundes caurums.
- Spundes caurums Caurums (parasti mucai) spundes ievietošanai.
- tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums.
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
- hermetizēt Cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums).
- darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- drumstalot Dalīt atsevišķās sīkās sastāvdaļās. Pārvērst drumstalās.
- perforācija Darbība, process --> perforēt (2). Atvērums, caurums u. tml. (organisma daļā).
- sadrumstalots Divd. --> sadrumstalot.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- drumsla Drumstala.
- drostala Drumstala. Drupata.
- kripata Druska (1), drumstala.
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
- dzidre Dzidrums.
- ievainojums Dziļš aizskārums, aizvainojums.
- maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
- sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
- rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem
- rentgenstari Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem. Rentgenstarojums.
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
- Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
- Ultravioletie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 400 līdz 180 nanometriem.
- Infrasarkanie stari Elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums it aptuveni no 800 nanometriem līdz 5 centimetriem.
- Infrasarkanie stari Elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
- pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa enerģija.
- smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums. Arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
- dakšiņa Gaida piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
- menāža Galda piederums - garšvielu trauciņu statnis. Garšvielu trauciņu komplekts, ko novieto uz statņa.
- Kūku lāpstiņa Galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
- Kūku lāpstiņa Galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
- karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
- cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
- našķis Gardums, kārums.
- valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
- apgrieziens Griešanās ātrums (dzinējam).
- palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss. Šāds maiss kopā ar pārvalku.
- Austrumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
- Austrumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
- Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
- Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka (no tā) izdalās šķidrums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku, panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
- piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
- strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
- rēķins Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
- iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
- luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
- nitrobenzols Indīgs, bāli dzeltens, eļļains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
- karbofoss Insekticīds - eļļains šķidrums ar vāju smaku.
- acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
- dzēriens Īpaši sagatavots šķidrums dzeršanai.
- galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
- apjoms Īpašību kopums (priekšmetam), ko veido garums, platums un augstums.
- siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
- izara Izarums (1).
- emfāze Izcēlums, uzsvērums, akcentējums, arī emocionalitāte (parasti runā).
- ielocījums Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds.
- Hidrauliskā java Java, ko izmanto tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
- Iekšējā jūra Jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
- kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
- kaire Kairums.
- trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- latekss Kaučukaugu piensula. Pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka.
- kilometrāža Kilometros izteikts garums.
- žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
- zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
- novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
- piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
- piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums. Uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
- kokospiens Kokosrieksta sula - balts, pienam līdzīgs šķidrums.
- Tualetes ūdens Kosmētiskais šķidrums sejas ādas kopšanai.
- Tualetes ūdens Kosmētiskais šķirdrums sejas ādas kopšanai.
- pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu. Būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
- kūtrība Kūtrums (1).
- kūtrība Kūtrums (2).
- inerce Kūtrums, bezdarbīgums. Aktivitātes trūkums.
- Relatīvistiskā kvantu mehānika Kvantu mehānika, kas pētī tādu mikro daļiņu kustības, kuru kustības ātrums tuvs gaismas ātrumam.
- augums Ķermenis (cilvēkam). Ķermeņa garums, lielums (cilvēkam).
- broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums.
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs.
- izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- robežātrums Lielākais (arī mazākais) pieļaujamais (kā) ātrums.
- Nospiedošais vairākums Lielākais vairums (cilvēku).
- Nospiedošais vairākums Lielākais vairums (cilvēku).
- steiga Liels ātrums (transportlīdzekļiem).
- Ģeogrāfiskās koordinātas Lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- Meteoroloģiskie elementi Lielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
- Smadzeņu šķidrums Limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
- tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
- sekstants Ļeņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- Trieciena temps Ļoti liels ātrums.
- triecientemps Ļoti liels ātrums. Trieciena temps.
- sinhrondzinējs Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotora griešanās ātrums ir vienāds ar magnētiskā lauka griešanās ātrumu statorā.
- Asaru maisiņš Maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
- Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu Mājas, pajumte, patvērums.
- Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu Mājas, pajumte, patvērums.
- pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa masa.
- mīkla Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
- dimensija Mērījams lielums (piemēram, garums, platums, augstums).
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels. Šāda izstrādājuma gabals.
- padeve Metālgriešanas mašīnu suporta, galda u. tml. kustības ātrums, ko parasti izsaka ar milimetriem sekundē.
- metrāža Metros izteikts (kā) garums.
- dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī). Vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
- Kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties jebkurš Zemes ķermenis vairs neatgriežas uz Zemes.
- Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenim pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
- Paraboliskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Otrais kosmiskais ātrums.
- Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
- Otrais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Paraboliskais ātrums.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Trešais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu Riņķa ātrums.
- Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- Pirmais kosmiskais ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Riņķa ātrums.
- valgme Mitrums (parasti auglīgs, veldzējošs).
- miklums Mitrums (parasti neliels).
- valganums Mitrums (parasti neliels).
- drēgnums Mitrums un vēsums.
- valgums Mitrums, slapjums (parasti neliels).
- modrīgums Modrums (1).
- modrīgums Modrums (2).
- petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
- ēteris Narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
- tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu. Rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
- žurga Netīrs šķidrums. Izmirkusi, netīra masa.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu. Būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
- pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
- pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
- izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot.
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
- kreiserātrums Optimālais (transportlīdzekļa) ātrums.
- etiķskābe Organiska skābe - bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku.
- sviestskābe Organiska skābe - biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- pienskābe Organiska skābe - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā.
- glicerīns Organiska viela (spirts) - biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums.
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
- paēna Pajumte. Arī patvērums.
- attīstīt Palielināt (ātrumu), sasniegt (noteiktu ātrumu) - par mašīnām. Panākt, ka palielinās (mašīnas ātrums).
- kāpināt Palielināt (kā, parasti ražošanas procesa, ātrumu, jaudu, apjomu). Panākt, ka (parasti ražošanas procesam) palielinās ātrums, jauda, apjoms.
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko).
- ielaist Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā). Panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekšā).
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums palielinās. Panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) palielinās.
- palēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums pamazinās. Panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) pamazinās.
- perforēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums.
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu).
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pieliet Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums) piepilda (ko).
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
- ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) tek, plūst.
- izsausēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, caurums, robs).
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā. Piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
- satecināt Panākt, ka (parasti šķidrums) satek [1] (2).
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur u. tml.).
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek cauri (kam), caur (ko).
- nolaist Panākt, ka (šķidrums) notek lejā (parasti par cauruļvadiem).
- uzpludināt Panākt, ka (šķidrums) uzvirzās (kam) virsū.
- liet Panākt, ka (šķidrums), parasti plūstot, virzās (no kurienes, kur u. tml.).
- nolaist Panākt, ka noplūst, izdalās (viss šķidrums, gāze vai šķidruma, gāzes daļa).
- klunkšķēt Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
- pārmitrums Pārāk liels mitrums.
- rombs Paralelograms, kam visu malu garums ir vienāds.
- gaita Pārvietošanās, iešanas veids, maniere, arī ātrums (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- Viršanas temperatūra Pastāvīga temperatūra, kurā noteikts šķidrums vārās, ja spiediens ir nemainīgs.
- paslēptuve Patvertne. Arī patvērums.
- glābiņš Patvērums (no kā bēgot, vairoties).
- patversme Patvērums.
- patvertne Patvērums.
- tversme Patvērums.
- patvēra Patvērums. Arī patvere.
- izdrupums Paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt. Izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī).
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3). Izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
- sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot (1).
- sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot (2).
- sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot (3).
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1). Caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- fluīds Pēc 18. gadsimta fiziķu priekšstatiem - šķidrums, ar ko izskaidrojamas siltuma, elektrības, magnētisma parādības.
- pundurpele Peļu suga, kuras pārstāvju auguma garums ir 6-7 centimetri. Šīs sugas pele.
- blende Piederums (fotoaparāta, filmu uzņemšanas aparāta) objektīva pasargāšanai no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- īpašums Piederums (nemateriāla rakstura).
- biezs Pieduļķots, piesārņots (šķidrums).
- susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
- piesmelt Pieļaut, ka (parasti šķidrums) ieplūst (apavos).
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām). Būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- Pogas caurums Pogcaurums.
- straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
- delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību. Likuma pārkāpums. Interešu aizskārums.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- pussprīdis Puse sprīža. Ļoti niecīgs garums, augstums.
- Garie viļņi Radio viļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10000 metriem.
- Ultraīsi radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
- ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
- Ultraīsi radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem. Ultraīsviļņi.
- Milimetru radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 1 milimetra līdz 10 milimetriem.
- īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
- Īsi radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
- Vidēji radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 100 līdz 1000 metriem.
- Vidējie radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 100 līdz 1000 metriem.
- Garie viļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10 000 metriem.
- Gari radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10 000 metriem.
- Centimetru radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no l centimetra līdz 100 centimetriem.
- Metru radioviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no l metra līdz 10 metriem.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā liek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru). Atskanēt šādam troksnim.
- papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
- prese Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
- spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām. Prese [1] (2).
- papīrturis Rakstāmgalda piederums nelielu papīru novietošanai.
- sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (1). Tikt sadrumstalotam.
- sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (2): tikt sadrumstalotam.
- sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (3). Tikt sadrumstalotam.
- akcentējums Rezultāts --> akcentēt (2). Uzsvērums. Uzsvars. Akcents (2).
- apsvīdums Rezultāts --> apsvīst (2). Mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot.
- gurums Rezultāts --> gurt (1). Nogurums, pagurums.
- piekusums Rezultāts --> piekust (1): nogurums.
- apgurums Rezultāts -> apgurt. Pagurums.
- ierīvēt Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā). Ieziest.
- apkārtmērs Robežas garums (ģeometriskai figūrai). Perimetrs.
- perimetrs Robežas garums (laukumam, kā apjomīga šķērsgriezumam). Apkārtmērs.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai. Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- sasīkumot Sadrumstalot (1).
- destrukcija Sairums, sabrukums. Normālas struktūras izjaukšana.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju. Tāds, kam ir tikai viena dimensija - garums.
- Hidrauliskā java Saistviela, ko lieto mūrēšanai vai betonēšanai tur, kur ir palielināts mitrums, stipra ūdens iedarbība.
- (Ir) kur (savu) galvu (no)likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- (Ir) kur (savu) galvu likt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- (Ir) kur (savu) galvu nolikt Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (parasti pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis).
- Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- Medus rasa Salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis).
- Medus rasa Salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis).
- sega Samērā biezs guļasvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
- rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- steiga Samērā liels (darbības, norises) ātrums. Apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt darbības, norises ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- steiga Samērā liels (parasti cilvēku) virzīšanās ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt virzīšanās ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- strūkla Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.
- asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē organismā.
- dāvinājums Sava īpašuma piešķīrums citam bez atlīdzības.
- simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums.
- Seruma slimība Serumslimība.
- palantīns Sieviešu apģērba piederums - plata, parasti kažokādas vai samta, šalle.
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma.
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml. Arī drupata, drumstala.
- pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
- uzsildīt Sildot panākt, ka (parasti šķidrums, masa) iegūst vēlamo sasiluma pakāpi.
- žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
- ihtiols Sīrupveida šķidrums, kas satur organiskos sēra savienojumus un ko lieto par antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli.
- temps Skaņdarba atskaņošanas ātrums.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums. Skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- Skatuves spogulis Skatuves atvērums skatītāju virzienā.
- Skatuves spogulis Skatuves atvērums skatītāju virzienā.
- nērija Smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras.
- izsnaust Snaužot panākt, ka izzūd, izbeidzas (piemēram, nogurums).
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
- nožņaudzīt Spaidot, žņaugot panākt, ka (no kā) izdalās šķidrums.
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt, lai iztecētu (šķidrums) no kā slapja.
- spars Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei). Augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe.
- izžņaugt Spiežot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izspiest Spiežot panākt, ka atdalās (piemēram, šķidrums).
- izspiest Spiežot panākt, ka atdalās šķidrums (no kā).
- izžņaugt Spiežot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
- sašķaidīt Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums.
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- atvere Sprauga, atvērums (ierīcē).
- atvere Sprauga, atvērums (organismā vai atsevišķā orgānā).
- izjubrs Staltbrieža Austrumsibīrijās pasuga. Šīs pasugas dzīvnieks.
- Miera stāvoklis Stāvoklis, kad (kā) ātrums ir nulle.
- Miera stāvoklis Stāvoklis, kad (kā) ātrums ir nulle.
- stīgrums Stigrums.
- slāpekļskābe Stipra skābe - bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- žiglums Straujums (norisei, procesam, darbībai). Ātrums (2).
- sūrme Sūrums (1).
- sūrme Sūrums (2).
- sūrme Sūrums (3).
- izsusināt Susinot panākt, ka pilnīgi uzsūcas (šķidrums).
- susināt Šādā veidā panākt, ka (mitrums) uzsūcas no kā.
- slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
- zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemes šaurums.
- Zemes šaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemesšaurums.
- diafragma Šīs plāksnītes noteikts atvērums.
- slapjums Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā). Arī mitrums (1).
- Stacionāra plūsma Šķidruma vai gāzes plūsma, kurā daļiņu ātrums nemainās.
- mitrums Šķidrums (parasti nelielā daudzumā).
- slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
- piens Šķidrums (parasti vielu maisījums) baltā krāsā.
- zupa Šķidrums (piemēram, asinis, sula).
- lodūdens Šķidrums lādējamo virsmu tīrīšanai.
- šūnsula Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi.
- sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem liek izvadīts no organisma.
- misa Šķidrums, ko iegūst no iesala un ko izmanto alus raudzēšanai.
- žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
- marināde Šķidrums, ko parasti gatavo no ūdens, etiķa, garšvielām un citiem komponentiem un ko izmanto pārtikas produktu konservēšanai.
- novārījums Šķidrums, kurš ir iegūts, vārot (ko) tajā.
- šķiedenis Šķīdums. Arī šķidrums.
- pušu Tā, ka ir saplīsis, arī ieplīsis. Tā, ka ir radies caurums, bojājums.
- virsskaņa Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu attiecīgajā vidē.
- biržains Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
- ātrgaitas Tāds, kam ir ātra gaita, liels darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem).
- caurs Tāds, kam ir caurums vai caurumi.
- izgriezt Tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem).
- lēngaitas Tāds, kam ir lēna gaita, mazs darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem).
- pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa).
- teleskopisks Tāds, kam ir liels optiskais stiprums (par optisku ierīci).
- vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
- niecīgs Tāds, kam ir mazs lielums (piemēram, garums, ilgums, masa). Ļoti mazs.
- pacaurs Tāds, kam ir neliels caurums vai daži nelieli caurumi.
- inerts Tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums (piemēram, par parādību, attieksmi).
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- pavājš Tāds, kam ir samērā maza intensitāte, stiprums.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazs stiprums, intensitāte (par parādībām dabā).
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels garums.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels garums. Pretstats: garš.
- telpisks Tāds, kam ir trīs dimensijas (garums, platums un augstums).
- šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīgs Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- lancetisks Tāds, kam platākā vieta ir pie pamata, tāds, kam garums ir lielāks nekā platums (parasti par lapām).
- piederīgs Tāds, kas ir (kā) sastāvdaļa, piederums. Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko).
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi). Tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums (par trauku).
- hermētisks Tāds, kas nelaiž cauri gāzi, šķidrumu. Cieši noslēgts (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums) - par telpu, ierīci.
- duļķains Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums. Neskaidrs. Pretstats: dzidrs.
- mitrumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā mitrums.
- drumstalains Tāds, kur ir daudz drumstalu. Tāds, kas viegli drūp, plīst u. tml.
- plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- pagarināts Tāds, kura garums ir lielāks nekā parasti.
- garens Tāds, kura garums ir lielāks nekā platums.
- saīsināts Tāds, kura garums ir mazāks neka parasti.
- iegarens Tāds, kura garums ir mazliet lielāks nekā platums, tāds, kurš ir mazliet pagarināts.
- pilnmetrāžas Tāds, kura garums ir vismaz piecas daļas (par dokumentālu kinofilmu), tāds, kura garums ir vismaz septiņas daļas (par mākslas kinofilmu).
- plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu, biezumu un kuram parasti ir līdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, vielu veidojumiem).
- bezkaunīgs Tāds, kurā izpaužas nesmalkjūtīgums, netaktiskums, aizskārums.
- apmiegoties Tāds, kurā izpaužas nogurums, miegainums.
- gļēvs Tāds, kurā izpaužas pagurums, tāds, kam trūkst spraiguma (par sejas vaibstiem).
- manīgs Tāds, kurā izpaužas veiklība, izveicība, ātrums (piemēram, par kustību, darbību).
- verdošs Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra vai stigra masa u. tml. (par trauku).
- sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- kvadrāts Taisnstūris, kam visu malu garums ir vienāds.
- akcents Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
- uzsvars Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
- veldze Tas, kas veldzē (1). Tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties (1).
- evenki Tautība, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā.
- ietecināt Tecinot panākt, ka (šķidrums) ievirzās (kur iekšā).
- savrupinājums Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā. Teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā.
- notecēties Tekot atdalīties nost. Būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
- Rasas punkts, arī rasas punkta temperatūra Temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.
- Rasas punkta temperatūra, arī rasas punkts Temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Speciālā relativitātes teorija Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
- Dažādmalu trīsstūris Trīsstūris, kam malu garums ir dažāds.
- iztveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka izdalās (mitrums no kā).
- palts Uz līdzenas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums. Laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- peļķe Uz plakanas virsmas izliets , sakrājies u. tml. šķidrums, laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- kopa Uzbērums (parasti zemes, smilšu).
- brustvērs Uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai.
- lasījums Uztvērums, interpretējums (parasti daiļdarbam skatuves mākslā).
- lielums Vairums. Lielākā daļa.
- prosodēma Valodas prosodijas pamatvienība ar noteiktām akustiskām īpašībām un funkciju (piemēram, akcents, garums).
- orkāns Vētra, kuras stiprums pārsniedz 12 balles. Tropiskais ciklons.
- acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs.
- tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piemēram, novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
- skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe - bezkrāsas šķidrums ar asu smaku.
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (3). Arī tvērums (3).
- aizmugure Vieta (aiz ēkas, kokiem u. tml.), kur var patverties. Patvērums.
- refrakcija Viļņa frontes, gaismas stara virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa (stara) izplatīšanās ātrums.
- līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija - garums.
- caurduris Virtuves piederums - trauks ar sīki caurumotu dibenu.
- novadīt Virzot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- ievirzīt Virzot panākt, ka (šķidrums, gaisa plūsma u. tml.) nonāk (kur iekšā).
- ievadīt Virzot, novadot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (piemēram, šķidrums) ieplūst (kur iekšā).
- novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kristālskaidrums (1).
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kristāldzidrums (1).
- laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kūtrums. Arī slinkums.
- mundrība Vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mundrums.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Saliedētības, noteiktas sistēmas trūkums.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Skaidrums (1).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Skaidrums (4).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme. Skaidrums (5).
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stiprums (5).
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stingrums (1).
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stingrums (2).
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stingrums (3).
- šķīstums Vispārināta īpašība --> šķīsts, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī šķidrums.
- viskozums Vispārināta īpašība --> viskozs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stigrums.
- vulgārisms Vulgārums, vulgaritāte (1).
- Nekustamais īpašums Zeme, tās bagātības un celtnes (kā kāda kapitālistisks piederums).
- paviļa Zemes uzbērums, māliem apmūrēts akmeņu vai koku krāvums ap celtnes pamatiem.
- ieziest Ziežot pārklāt (ko, piemēram, ar ziedi, šķidrumu). Ziežot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
rums citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV