Paplašinātā meklēšana
Meklējam zīme.
Atrasts vārdos (39):
- zīme:1
- atzīme:1
- iezīme:1
- nozīme:1
- nozīme:2
- pazīme:1
- zīmenss:1
- degzīme:1
- piezīme:1
- ceļazīme:1
- domuzīme:1
- garumzīme:1
- parādzīme:1
- pavadzīme:1
- robežzīme:1
- ūdenszīme:1
- ugunszīme:1
- vērtszīme:1
- vienzīmes:1
- biedruzīme:1
- dzimumzīme:1
- grāmatzīme:1
- naudaszīme:1
- pieturzīme:1
- pirmnozīme:1
- priekšzīme:1
- rakstuzīme:1
- reklāmzīme:1
- signālzīme:1
- kristamzīme:1
- krustamzīme:1
- pamatiezīme:1
- pamatnozīme:1
- pilnnozīmes:1
- viennozīmes:1
- ievadpiezīme:1
- raksturiezīme:1
- dzimumpazīmes:1
- izdalītājpieturzīmes:1
Atrasts vārdu savienojumos (34):
- Atsaukuma zīme
- Ceļa zīme
- Ceļa zīme
- Domu zīme
- Garuma zīme
- Izsaukuma zīme
- Jautājuma zīme
- Kauna zīme
- Ķīlas zīme
- Ķīlas zīme
- Kristāmā (arī kristāmā) zīme
- Krusta zīme
- Krustamā (arī krustāmā) zīme
- Mīkstinājuma zīme
- Naudas zīme
- Nelaba zīme
- Parādu zīme
- Parādu zīme
- Pazīšanas zīme
- Pērkona (arī uguns) krusts (arī zīme)
- Pieturas zīme
- Pieturas zīme
- Pretēja zīme
- Pretēja zīme
- Saknes (arī radikāļa) zīme
- Saknes (arī radikāļa) zīme
- Savienojuma zīme
- Uguns (arī pērkona) krusts (arī zīme)
- Uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts)
- Valsts Kvalitātes zīme
- Vērtības zīme
- Vērtības zīme
- Zodiaka zīme
- Zodiaka zīme
Atrasts skaidrojumos (778):
- (Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- katarakta Acu slimība, kuras pazīme ir acs lēcas apduļķojums.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme, vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu.
- Zirga kāja Apslēpta negatīva iezīme.
- Zirga kāja Apslēpta negatīva iezīme.
- grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasifikācija.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasificēt.
- rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
- iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei Tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
- Izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
- Izsaukuma zīme Atdalītājpieturzīme (!).
- Jautājuma zīme Atdalītājpieturzīme (?).
- reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
- atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
- Naudas gabals Atsevišķa naudas zīme (parasti monēta).
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- raksturot Atspoguļot, attēlot (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes (mākslas darbā).
- Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- numurs Atzīme (2).
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- remarka Atzīme, piezīme grāmatas lappuses malā.
- pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst. Augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
- piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
- dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku). Dvašot (1).
- dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
- uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes).
- uzturēties Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
- kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
- specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
- puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
- Ceļa zīme Ceļazīme (1).
- Ceļa zīme Ceļazīme (1).
- Ceļa zīme Ceļazīme (2).
- Ceļa zīme Ceļazīme (3).
- Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
- Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
- balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
- balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme, - šīs rases piederīgais.
- dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme. Šīs rases piederīgais.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
- Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
- diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
- iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
- nozīmīte Dem. --> nozīme [2].
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- gravis Diakritiska zīme (`).
- cirkumflekss Diakritiska zīme (~).
- Mīkstinājuma zīme Diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
- tilde Diakritiska zīme, tehniska rakstu zīme (~).
- jumtiņš Diakritiska zīme.
- teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
- iekavas Divpusēja izdalītājpieturzīme: (), [] vai {}.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme (" " vai « »).
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā). Uzturzīme.
- Domu zīme Domuzīme.
- deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes. Arī rečitatīvs.
- kārpa Dzimumzīme.
- degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme.
- krustneši Eiropas krusta karu dalībnieki, kuru apģērbam bija krusta zīme.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturojumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
- intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
- loma Funkcija, uzdevums. Nozīme, nozīmīgums.
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe. Ļoti spilgts pretstats.
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- pamatnozīme Galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme.
- pamatvilciens Galvenā, būtiskākā pazīme, iezīme.
- primāts Galvenā, dominējošā (kā) nozīme.
- pamatiezīme Galvenā, nozīmīgākā iezīme.
- dominante Galvenā, valdošā ideja. Galvenā pazīme.
- Garuma zīme Garumzīme.
- ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas.
- atslēga Grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
- cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
- burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
- iezīme Grafiska zīme, nosacīts apzīmējums.
- atzīme Grafiska zīme.
- rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
- morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
- ekslibris Grāmatzīme (1).
- iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu).
- iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
- iegriezums Griežot ieveidota zīme, raksts (kādā virsmā).
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- mantot Gūt no priekštečiem (piemēram, īpašības, pazīmes).
- repers Ģeodēzija - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās. Pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
- pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
- pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
- pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
- atzīme Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.). Piezīme.
- iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes). Iesaukt.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības). Dot iesauku.
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
- Goda vieta Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
- gars Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.). Arī ievirze.
- līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos).
- notācija Informācijas fiksēšanas sistēma, kurā izmanto speciālus simbolus (burtus, ciparus, nosacītas zīmes u. tml.). Pieraksts, kurā izmantota šāda sistēma.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
- medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- iezīme Īpašība, pazīme (cilvēka raksturā, personībā, psihē).
- starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem). Arī atšķirība.
- nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā).
- īpatnība Īpatnēja iezīme (cilvēkam).
- īpatnība Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai).
- krāsa Īpatnība, raksturīga pazīme (piemēram, kādam laikmetam, videi).
- prominence Izcila nozīme, nozīmība.
- atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- izsaucējs Izsaukuma zīme.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
- pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
- Ģints jēdziens loģ Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
- Ģints jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskās pazīmes.
- Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu grupas būtiskās pazīmes.
- Sugas jēdziens Jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes.
- pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei.
- idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u.tml.).
- iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.).
- izrādīties Kļūt tādam, kam atklājas, ir noskaidrota kāda īpašība, pazīme (par priekšmetiem, parādībām).
- sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
- novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- izkniebt Kniebjot izveidot (kur robus, zīmes u. tml.).
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības. Darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
- krustamzīme Kristamzīme.
- Kristāmā (arī kristāmā) zīme Kristamzīme.
- Krustamā (arī krustāmā) zīme Kristamzīme.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- Krusta zīme Kristīgo reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls. Krusts (1).
- aizrādījums Kritiska piezīme.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Kāškrusts (1).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Ugunskrusts.
- Arheoloģiskais piemineklis Kultūras piemineklis - vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju. Attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- Kursiskās izloksnes Latviešu valodas izloksnes, kurās ir kuršu valodas iezīmes.
- Zemgaliskās izloksnes Latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
- norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu.
- palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
- masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
- darbs Lietderīga darbība, arī pasākums (ilgākam laika posmam), kam ir svarīga nozīme sabiedrības vai indivīda dzīvē.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums. Lieto, lai norādītu, ka tekstā tiek saistīti līdzīgas vai tuvas nozīmes vārdi vai vārdu savienojumi.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus.
- ūdenslīnija Līnijveida ūdenszīme.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
- Mainīt naudu Mainīt naudas zīmes pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- Lietišķā māksla Mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
- linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
- ekslibrists Mākslinieks, kas darina grāmatzīmes (1).
- viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- Saknes (arī radikāļa) zīme Matemātiskās darbības zīme (√).
- Saknes (arī radikāļa) zīme Matemātiskās darbības zīme.
- Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīme sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- Skaistuma kārpiņa Maza dzimumzīmīte sejā. Mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā.
- tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī nāvi, tās tiešos cēloņus, miršanas klīniskās un morfoloģiskās pazīmes.
- litera Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Burtstabiņš.
- burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls. Litera.
- kokarde Metāla nozīme pie formas cepures.
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
- Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- kapeika Monēta, naudas zīme vienas šādas naudas vienības vai vairāku šādu naudas vienību vērtībā.
- mutants Mutācijas (1) procesā radies dzīvnieks, augs, tā pazīme.
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penss Naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Sterliņu mārciņa Naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme.
- santīms Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā, Francijā, Luksemburgā, Šveicē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lats Naudas vienība (buržuāziskajā Latvijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hellers Naudas vienība (Čehoslovakijā, Ungārijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- franks Naudas vienība (Francijā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Alžīrijā, Kongo un citās valstīs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sū Naudas vienība (Francijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- drahma Naudas vienība (Grieķijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- riāls Naudas vienība (Irānā, Šauda Arābijā, Irākā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lira Naudas vienība (Itālijā, Turcijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- soldo Naudas vienība (Itālijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- jēna Naudas vienība (Japānā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rublis Naudas vienība (Padomju Savienībā un pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1922. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- šiliņš Naudas vienība (piemēram, Anglijā, Austrijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peso Naudas vienība (piemēram, Argentīnā, Kubā, Meksikā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- mārciņa Naudas vienība (piemēram, Austrālijā, Ēģiptē, Izraēlā). Attiecīgā naudas zīme.
- krona Naudas vienība (piemēram, Čehoslovakijā, Dānijā, Norvēģijā, Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dinārs Naudas vienība (piemēram, Dienvidslāvijā, Irākā, Tunisijā). Attiecīgā naudas zīme.
- rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piemēram, Spānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- piastrs Naudas vienība (piemēram, Turcijā, Ēģiptē). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- marka Naudas vienība (piemēram, Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Vācijas Federatīvajā Republikā, Somijā). Attiecīgā naudas zīme.
- červoncs Naudas vienība (PSRS no 1922. līdz 1947. gadam) - 10 rubļi. Attiecīgā naudas zīme.
- leja Naudas vienība (Rumānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penijs Naudas vienība (Somijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- reihsmarka Naudas vienība (Vācijā no 1924. gada līdz 1948. gadam). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sentavo Naudas vienība (vairākās Latīņamerikas zemēs). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dongs Naudas vienība (Vjetnamas Demokrātiskajā Republikā). Attiecīgā naudas zīme monēta.
- ēra Naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- guldenis Naudas vienība Holandē. Attiecīgā naudas zīme.
- grasis Naudas vienība pirmsrevolūcijas Krievijā un citās valstīs. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- grasis Naudas vienība Polijā, Austrijā. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- zlots Naudas vienība Polijā. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
- piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
- piecnieks Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
- simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
- trijnieks Naudas zīme triju vienību vērtībā.
- tūkstošnieks Naudas zīme tūkstoš vienību vērtībā.
- Skaidra (retāk tīra) nauda Naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
- Skaidra (retāk tīra) nauda Naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
- Tīra (biežāk skaidra) nauda Naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
- Liela naudaszīme Naudaszīme ar lielu nominālo vērtību.
- Frazeoloģisks saaugums Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes. Idioma.
- epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
- nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme.
- Gotu burti No grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
- nekāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu.
- kāds Norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi.
- par Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru.
- pa Norāda uz (kā) mēru, intensitātes pakāpi. Norāda uz (kā) pazīmes pakāpi.
- kā Norāda uz darbības veikšanas, procesa norises veida, stāvokļa pazīmes pieļāvumu.
- tā Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
- no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi. Norāda uz pazīmes pakāpi.
- tiktāl Norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi.
- daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- kāds Norāda Uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme. Pagaidām, arī līdz šim.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
- Kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
- cik Norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- pats Norāda uz norises, stāvokļa, pazīmes patstāvīgumu, arī spontānumu.
- par Norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi.
- kas Norāda uz parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
- kur Norāda uz pazīmes pakāpi. Norāda uz parādības kvantitātes emocionālu vērtējumu. Cik [2] (2).
- viss Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
- virs- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru.
- pēc Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
- par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
- no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
- no Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt. Pēc.
- par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Arī tāds.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība. Norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- stāvus Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē. Ļoti.
- pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
- viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu). Arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe. Vis- (3).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- signatūra Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem).
- monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
- apzīmējums Nosacīta zīme norādīšanai (uz ko), (kā) apzīmēšanai.
- šifrs Nosacītu zīmju kopa, zīme (kā) saīsinātai apzīmēšanai. Arī kods.
- Nošu atslēga Nošu raksta zīme, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
- kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības.
- raksturot Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- pieturzīme Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums. Parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- ekspresionisms Novirziens 20. gadsimta sākuma buržuāziskajā mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata, mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu un kuram ir zināmas stihiska sociāla protesta iezīmes.
- Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- Kvalificēts noziegums Noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievājumu).
- sajēgums Nozīme (piemēram, vārdam).
- Krūšu nozīme Nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- Krūšu nozīme Nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- (Vārda) leksiskā nozīme Nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- Vārda leksiskā nozīme Nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- Palielinājuma nozīme Nozīme, ko vārdam piešķir palielinājuma afiksi.
- jēga Nozīme, saturs.
- prāts Nozīme, saturs. Arī jēga.
- metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- sēma Nozīmes vismazākā, tālāk nedalāmā vienība.
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs. Tāds, kam ir sevišķa nozīme.
- taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- krusts Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
- regālija Ordenis, medaļa, goda zīme.
- lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
- mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- Balts karogs Padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals. Zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu.
- Baltais karogs Padošanās zīme (parasti karā).
- bonas Pagaidu papīrnaudas zīme (kapitālistiskajās valstīs).
- marka Pagrieziena zīme burāšanas sacīkstēs.
- taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā). Būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- piedot Panākt, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, īpašība, pazīme) paliek nemainīga.
- piezīme Papildu ieraksts, atzīme (kādā tekstā).
- apostrofs Papildu pieturzīme (').
- Papīra rublis Papīra naudas zīme - viens rublis.
- asignācija Papīra naudas zīme.
- Naudas papīrs Papīra naudas zīme.
- banknote Papīrnaudas zīme, ko izlaiž valsts banka.
- sīkums Parādība, apstāklis, darbība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
- pavadonis Parādība, iezīme, kas ir (ar ko) cieši saistīta, ir (kam) ļoti raksturīga.
- virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
- Parādu zīme Parādzīme.
- Parādu zīme Parādzīme.
- parādraksts Parādzīme.
- sterliņš Parasti savienojumā «sterliņu mārciņa»: naudas vienība (Anglijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- ievadpiezīme Paskaidrojoša piezīme, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, kādu rakstu).
- sholijas Paskaidrojumi, tekstoloģiskas piezīmes (antīkajos tekstos).
- pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu.
- vecīgs Pavecs (par cilvēku). Arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku). Arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes. Vecīgs (2).
- mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (2). Tas (piemēram, īpašība, pazīme), kas ir iegūts no priekštečiem.
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (1). Tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
- piedēvējams Paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt. Īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam).
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt. Tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
- vēsma Pazīme, parasti jauna (piemēram, parādībai, norisei), kas ir samērā vāji izteikta.
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
- pēda Pazīmes, kas paliek (pēc kādas darbības, procesa, notikuma u. tml.).
- sliede Pazīmes, kas paliek, piemēram, pēc kādas darbības, procesa, notikuma.
- Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
- Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
- Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
- Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
- zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību, parasti gramatisko formu, kopums.
- Nelaba zīme Pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūra, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem.
- ieperforēt Perforējot ieveidot (kur, piemēram, zīmes, tekstu).
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- saukt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Dēvēt.
- dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Saukt.
- komats Pieturzīme (,).
- semikols Pieturzīme (;).
- daudzpunkte Pieturzīme (...), ko lieto stilistiskos nolūkos. Šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
- divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai parādītu izlaidumu citātos.
- punkts Pieturzīme (.). Arī diakritiska zīme - dažu burtu sastāvdaļa.
- domuzīme Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme (—).
- kols Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme.
- Pieturas zīme Pieturzīme.
- Pieturas zīme Pieturzīme.
- izdalītājpieturzīmes Pieturzīmes, ar kurām izdala vārdus vai vārdu savienojumus (piemēram, iekavas, pēdiņas).
- marginālija Piezīme, norāde, arī apakšvirsraksts uz lappuses malas.
- ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus. Arī iebildums.
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi. Klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu.
- sinonīmija Pilnīga vai daļēja (valodas vienību) nozīmes līdzība.
- asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
- Pretēja zīme Plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
- Pretēja zīme Plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotajā, kvalitātes u. tml. apzīmējumu.
- antonīmi Pretējas nozīmes vārdi (piemēram, "balts" un "melns").
- rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
- oksimorons Pretrunīgas nozīmes vārdu saistījums kāda nojēguma izteikšanai.
- Lietiskie pierādījumi Priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- Lietiskie pierādījumi Priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- atgādinājums Priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko).
- līga Puslokveida zīme, ar ko saista notis, norādot uz atskaņojuma frāzējumu vai uz divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu saistījumu.
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- šķist Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.). Likties [2] (1).
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- Bilžu raksts Raksta tips, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas. Piktogrāfiskais raksts.
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
- Piktogrāfiskais (arī attēlu, bilžu) raksts Raksts, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas.
- Ideogrāfiskais raksts Raksts, kurā katra zīme apzīmē vārdu vai jēdzieniski saistītu vārdu kopu.
- Zilbju raksts Raksts, kurā zīmes apzīmē patskaņu un līdzskaņu savienojumus, kā arī dažus atsevišķus patskaņus un līdzskaņus.
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- Lineārais raksts Raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas).
- ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē jēdzienu.
- rakstuzīme Rakstu zīme.
- dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
- elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
- dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama. Dvesma (3).
- vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- vilciens Raksturīga iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- raksturiezīme Raksturīga iezīme.
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (radusies kādas darbības, procesa, notikuma u. tml. rezultātā).
- iezīme Raksturīga pazīme, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā).
- piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
- akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums).
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai (1). Tāds, kam ir deģenerācijas (1) pazīmes.
- aprakstīt Raksturot, nosaucot kādas (parasti ārējās) pazīmes.
- slīpsvītra Rakstuzīme (1).
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā. Pamatlīdzekļi.
- Goda vieta Redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties). Ievērojama nozīme, nozīmīga vieta.
- patrice Reljefa apgriezta iespiedzīmes forma, kas paredzēta matrices izgatavošanai.
- marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai).
- burtlietuve Rūpnīca vai cehs, kur izgatavo tipogrāfijas burtus un citas iespiedzīmes.
- socioloģisms Sabiedrības parādību Ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
- reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
- piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā.
- kā Saista atkārtojuma locekļus un norāda uz atkārtotā vārda nozīmes pastiprinājumu.
- ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
- jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
- taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
- bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs. Tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs. Tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- Viss vienalga Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
- Viss viens Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
- Viss viens (arī viss vienalga) Saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
- Nekāda gala Saka, ja nav vēlamā rezultāta. Saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt. Saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
- Ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur, arī ko tur tik daudz Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
- pamatnozīme Sākotnējā (valodas vienības) nozīme. Visbiežāk izmantotā, arī ārpus konteksta parasti uztveramā (valodas vienības) nozīme.
- pirmnozīme Sākotnējā, arī galvenā (kā) nozīme.
- pirmnozīme Sākotnējā, vissenākā (valodas vienības) nozīme.
- Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
- Pārākā pakāpe Salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei.
- armija Samērā liela (cilvēku) kopa, kam ir kāda kopēja pazīme, darbība, uzdevums u. tml.
- labi Samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei).
- nolasīties Sapulcēties, sagadīties vienkopus (parasti par ko līdzīgu pēc kādas pazīmes).
- Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).
- Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona). Sarkanā Krusta biedrība. Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
- Sarkanais Pusmēness Sarkanā Pusmēness biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme (austrumu zemēs) - sarkana pusmēness attēls.
- Sarkanais Pusmēness Sarkanā Pusmēness biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme (austrumu zemēs) - sarkana pusmēness attēls. Sarkanā Pusmēness biedrība.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- biezin Savienojumā ar «biezs», «biezi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- solīties Savienojumā ar «būt» formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- garum Savienojumā ar «garš» formām izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- ilgum Savienojumā ar «ilgs», «ilgi» izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- diakritisks Savienojumā ar «zīme»: papildu zīme vienādu rakstu zīmju sīkākai diferencēšanai.
- plānum Savienojumā ar adjektīva «plāns» formām vai apstākļa vārdu «plāni» izsaka īpašības, pazīmes pastiprinājumu.
- bez- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- tik Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda uz īpašības, pazīmes, tās izpausmes, parasti augstu, pakāpi.
- ļoti Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē.
- pārāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas tik pastiprināti, tik augstā pakāpē, ka ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- samērā Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- daudz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme ir ievērojami palielināta, pastiprināta.
- visvairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
- mazliet Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā.
- vairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu).
- maz Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme vāji izpaužas.
- krietns Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu vai arī ar to nozīmē lietotu vārdu norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- pa- Savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pazīmes pamazinājumu, nepilnīgumu.
- pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
- sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, izturēšanās veidu u. tml.
- trīs Sekmju vērtējums, atzīme «apmierinoši» (parasti skolā). Trijnieks.
- trijnieks Sekmju vērtējums, atzīme «apmierinoši» (parasti skolā). Trīs.
- četrinieks Sekmju vērtējums, atzīme «labi» (parasti skolā). Četri.
- četri Sekmju vērtējums, atzīme «labi» (parasti skolā). Četrinieks.
- viens Sekmju vērtējums, atzīme «ļoti neapmierinoši» (parasti skolā). Vieninieks.
- vieninieks Sekmju vērtējums, atzīme «ļoti neapmierinoši» (parasti skolā). Viens.
- divnieks Sekmju vērtējums, atzīme «neapmierinoši» (parasti skolā). Divi.
- divi Sekmju vērtējums, atzīme «neapmierinoši» (parasti skolā). Divnieks.
- piecnieks Sekmju vērtējums, atzīme «teicami» (parasti skolā). Pieci.
- pieci Sekmju vērtējums, atzīme «teicami» (parasti skolā). Piecnieks.
- semantika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju nozīmes.
- reiss Sena naudas vienība (Portugālē, Brazīlijā). Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni. 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- Sēru lente Sēru zīme - melna lente.
- nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīme [2] (2).
- žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīme [2] (2).
- nozīme Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīmīte (2).
- nozīme Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē. Nozīme [2] (1).
- signatūra Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums.
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienādiem, bet pretējas zīmes lādiņiem, kuri atrodas viens no otra noteiktā attālumā.
- zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6) zīmes.
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni. Izteiksme, kurā ir saknes zīme.
- Absolūtā vērtība Skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- Absolūtā vērtība Skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs). Nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- gājiens Skaņu secība bez īpašas tematiskas nozīmes (piemēram, melodijā).
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, irāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
- burts Soda grafiska zīme - kāda nosaukuma vai apzīmējuma sastāvdaļa.
- uzšuve Speciāla, parasti auduma, (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam) uzšūta zīme dienesta pakāpes, apbalvojuma veida u. tml. apzīmēšanai.
- Korektūras zīmes Speciālas, nosacītas zīmes, ar kurām norāda labojumus salikumā.
- sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā). Spēļu kārts.
- Spēļu kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- stars Spilgta (piemēram, psihiska stāvokļa) iezīme, izpaudums.
- dzirkstele Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- dzirksts Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- frazeoloģisms Stabils vārdu saistījums, kam ir vienota nozīme. Frazeoloģiska vienība.
- pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme.
- dižciltība Stāvoklis, kad dzīvniekam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un tas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām, no kurām tie cēlušies.
- suns Suņu dzimtas mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme. Mājas suns.
- moments Svarīgs, izšķirošs apstāklis, svarīga pazīme, nozīmīgs faktors (parādībai dabā vai sabiedrībā).
- medaļa Šāda veida zīme - apbalvojums par nopelniem.
- medaļa Šāda veida zīme - novērtējums, ko (parasti izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- bulta Šāda veida zīme virziena norādīšanai.
- Pieci (arī četri, trīs) ar krustu Šāda zīme aiz sekmju vērtējuma cipara (neoficiāls vērtējama palielinājums).
- signatūra Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā).
- Šķirkļa galva Šķirkļa sākuma daļa līdz nozīmes skaidrojumam vai tulkojumam.
- Šķirkļa galva Šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
- starpšķirne Šķirne, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām šķirnēm, no kurām tie cēlušies.
- pamatīgi Tā, ka (īpašība, pazīme) izpaužas lielā mērā, augstā pakāpē.
- viss Tā, ka pilnībā izpaužas pazīme, darbība, stāvoklis, norise.
- maskulinizēts Tāda, kam ir vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savas šķiras pazīmes, apziņu, tāds (cilvēks), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā. Morāli pagrimis, noziedzīgs.
- dižciltīgs Tāds (dzīvnieks), kam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
- šķirtdzimuma Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- grafisks Tāds (zīmējums, rasējums), kas uzskatāmi raksturo (priekšmetu, parādību) grafika, diagrammas, zīmes u. tml. veidā.
- tuvs Tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības.
- vēsturisks Tāds, kam ir būtiska, paliekoša nozīme sabiedriskās attīstības procesā. Arī tāds, kas reāli eksistējis vai eksistē.
- kauzatīvs Tāds, kam ir darbības cēloņa, iemesla nozīme. Tāds, kas ir saistīts ar darbības cēloni, iemeslu.
- divnozīmīgs Tāds, kam ir divas nozīmes.
- polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes (par valodas vienību).
- nerātns Tāds, kam ir divdomīga, nepieklājīga, parupja nozīme.
- dokumentāls Tāds, kam ir dokumenta (2) nozīme. Tāds, kurā izmantoti dokumenti (2).
- pirmnozīmīgs Tāds, kam ir galvenā nozīme (piemēram, kādā procesā, norisē, kopumā).
- dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē.
- beidzamais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- pēdējais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- pēdīgais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes. Pēdējais (8).
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) - parasti par negroīdiem.
- jēgpilns Tāds, kam ir noteikts, parasti kādiem loģikas nosacījumiem atbilstošs, saturs, nozīme.
- nozīmīgs Tāds, kam ir nozīme [1] (1).
- pasaulvēsturisks Tāds, kam ir nozīme, ietekme visas pasaules vai lielas tās daļas vēsturē.
- posesīvs Tāds, kam ir piederības nozīme. Tāds, kas ir saistīts ar piederību.
- problemātisks Tāds, kam ir problēmas raksturs, pazīmes. Arī nezināms, neatrisināts, apšaubāms.
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem). Tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām Ūnijām (par rakstu, rokrakstu).
- pilnnozīmes Tāds, kam ir sava patstāvīga nozīme (par vārdu).
- sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes, arī izteiksmīgs, tēlains (piemēram, par mākslas darbu, izteikumu, arī darbību).
- taukveida Tāds, kam ir taukiem raksturīgās pazīmes, īpašības.
- viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks.
- monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Viennozīmīgs.
- izteikts Tāds, kam ir tipiskas, raksturīgas pazīmes.
- reljefs Tāds, kam ir tipiskas, raksturīgas pazīmes.
- vaskveida Tāds, kam ir vaskam raksturīgās pazīmes, īpašības.
- sīkumains Tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā). Neievērojams, sīks.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Maznozīmīgs.
- niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- nejēdzīgs Tāds, kam nav nekādas jēgas, nozīmes. Arī aplams.
- nenoteikts Tāds, kam nav skaidri izteiktas raksturīgas pazīmes.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma. Nevērtīgs.
- tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
- senisks Tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes. Arī sens (1).
- sievišķīgs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgas pazīmes.
- raksturīgs Tāds, kam piemīt spilgti izteiktas īpašības, pazīmes.
- līdzīgs Tāds, kam viena vai vairākas (retāk visas) īpašības, pazīmes ir, parasti aptuveni, tādas pašas kā (kam) citam (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
- viduvējs Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem. Tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
- senlaicīgs Tāds, kas attiecas uz samērā tālu pagātni. Tāds, kam piemīt samērā tālā pagātnē radušās īpašības, pazīmes.
- savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības. Arī savdabīgs.
- reliktveida Tāds, kas ir saglabājies kā relikts, tāds, kam ir relikta raksturīgās pazīmes.
- problēmveida Tāds, kas ir saistīts ar problēmu. Tāds, kam ir problēmas raksturs, pazīmes. Arī problēmisks.
- nomināls Tāds, kas ir skaitliski norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- nevīstošs Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka tā nozīme saglabājas ļoti ilgi.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- nebūtisks Tāds, kas nav saistīts ar būtību. Tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
- īsts Tāds, kas nozīmes vai īpašību ziņā atgādina (ko). Gandrīz kā.
- raksturīgs Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme.
- specifisks Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme. Arī raksturīgs.
- izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
- sīks Tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes (par cilvēku).
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura, tāds, kam ir maza nozīme (piemēram, par mākslas darbu).
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes.
- vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
- bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes. Tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
- nenosakāms Tāds, kura pazīmes nav precīzi konstatējamas (piemēram, par krāsu, smaržu, garšu).
- parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu, darbību grupas pazīmēm, kas ir pieņemtas par tipiskām.
- skaidrs Tāds, kura pazīmes pilnīgi atbilst kādiem priekšstatiem, nojēgumiem. Arī īsts (1).
- lapa Tāds, kura raksturīga pazīme ir šādi veidojumi.
- pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme (parasti par kustību, izturēšanos).
- daudznozīmju Tāds, kuram ir vairākas nozīmes. Polisēmisks.
- plakete Taisnstūra formas, parasti maza, plāksne ar reljefu attēlu (rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme).
- Gara milzis Talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme.
- Gara milzis Talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme.
- zīme Tas (piemēram, parādība, īpašība, priekšmets), pēc kā ir iespējams noteikt (kā) stāvokli, arī izveidošanos, turpmāko attīstību. Arī pazīme.
- nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
- zīme Tas (piemēram, uzšuve, nozīme, emblēma, medaļa u. tml.), kas norāda uz kādu darbības sfēru, piederību kādai organizācijai, apbalvojumu par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- virspuse Tas, kam nav dziļāka satura. Tas, kam nav būtiskas nozīmes.
- Tīrais (arī dzīves) sīkums Tas, kas nav svarīgs, nozīmīgs, tas, kam nav būtiskas nozīmes, ietekmes.
- spogulis Tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi.
- sektors Tautas saimniecības daļa, kam ir noteiktas ekonomiskas un sociālas iezīmes.
- defise Tehniska rakstu zīme (-). Savienojuma zīme.
- biedruzīme Tehniska rakstuzīme (=), kas parasti lietota vārdu saistījuma parādīšanai.
- apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml. vai uz pazīmes mēru vai pakāpi.
- predikativitāte Teikuma pamatpazīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
- paragrāfs Teksta daļa (parasti apzīmēta ar cipariem un zīmi §), kas sākas ar jaunu rindu un kam ir samērā patstāvīga nozīme.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā. Vienā līnijā uzrakstītas vai iespiestas zīmes (piemēram, burti, cipari).
- pēcvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. beigās), kurā izteikti autora vai citas personas paskaidrojumi, piezīmes par iespieddarbu, tā autoru.
- priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras un tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
- patēlot Tēlojot atspoguļot, parādīt (parasti kādas detaļas, iezīmes).
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, ar cilvēku darbību saistītas pazīmes, īpatnības.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (piemēram, ģeogrāfiskas, ekonomiskas, klimatiskas) pazīmes, īpatnības.
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai). Monosēmija.
- monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai). Viennozīmība.
- pēda Transportlīdzekļu atstātās pazīmes (kādā vidē, piemēram, iespiedumi, nospiedumi).
- filigrāns Ūdenszīme uz papīra. Papīrs ar ūdenszīmi.
- karte Uz šī attēlojuma pamata izveidota (dabas vai sabiedrības parādības, pazīmes, elementa u. tml.) shēma.
- stodere Uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- funkcija Uzdevums, nozīme, arī darbība (piemēram, kādai sistēmai).
- Aizvērt iekavas Uzrakstīt šīs pieturzīmes otro daļu aiz norobežojamā teksta.
- Atvērt iekavas Uzrakstīt šīs pieturzīmes pirmo daļu norobežojamā teksta priekšā.
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā.
- saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- nomanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī izjust.
- manīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
- samanīt Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības).
- ostrublis Vācijas okupācijas varas 1916. gadā izdota naudas vienība okupētajām Krievijas teritorijām. Attiecīgā naudas zīme.
- ostmarka Vācijas okupācijas varas 1918. gadā izdota naudas vienība okupētajām Krievijas teritorijām. Attiecīgā naudas zīme.
- feniņš Vācu naudas vienība. Attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hegemonija Vadošā nozīme. Pārākums, pārsvars.
- rokraksts Vairākos eksemplāros ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam), kam piemita grāmatas funkcijas un ārējās pazīmes.
- līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
- Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- Semantiskais kalks Valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- semantika Valodas vienības (piemēram, morfēmas, vārda, vārdu savienojuma) nozīme, valodas vienību nozīmju kopums.
- pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības. Valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
- sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes. Valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- semantika Valodniecības nozare, kas pētī valodas vienību nozīmes. Arī semasioloģija.
- semasioloģija Valodniecības nozare, kas pēti vārdu nozīmes. Arī semantika (2).
- kredītbiļete Valsts bankas vai valsts kases izdota īpaša naudas zīme.
- Papīra nauda Valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- redemarkācija Valsts teritorijas robežas pārbaude (parasti atjaunojot vai nomainot robežzīmes).
- Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kas radusies šādā veidā.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) tiešā nozīme Vārda (vārdu savienojuma) nozīme, kurai nav pārnesuma pazīmju.
- pamatforma Vārda gramatiskā forma, ko izmanto, lai atspoguļotu tā morfoloģiskās pazīmes (parasti deklinācijas, konjugācijas tipu).
- Vārda parastā (arī parastajā) nozīmē Vārda tiešajā nozīmē (bez nozīmes pārnesuma).
- Nominālā definīcija Vārda, zīmes nozīmes definīcija.
- Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme Vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- minimumvārdnīca Vārdnīca, kurā ir iekļauti (kādam nolūkam) visnepieciešamākie vārdi un visnepieciešamākās to nozīmes.
- Skaidrojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar, parasti definīciju veida, skaidrojumiem.
- Skaidrojošā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar, parasti definīciju veida, skaidrojumiem.
- blīvējums Vārdrinda, kurā savienoti divi vai vairāki dažādas nozīmes vārdi.
- uzskaitījums Vārdrinda, kurā savienoti vairāki dažādas nozīmes vārdi.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- Apstākļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi. Adverbs.
- adverbs Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi. Apstākļa vārds.
- Apstākļa vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi. Šīs vārdšķiras vārds. Adverbs.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
- kalambūrs Vārdu rotaļa, kas pamatojas uz skaņu līdzību dažādas nozīmes vārdos.
- tetovēt Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu. Ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
- nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- Fiktīvais kapitāls Vērtspapīri (akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes u. tml.), kas to īpašniekam dod tiesības (kapitālistiskajās valstīs) piesavināties daļu virsvērtības - akciju dividenžu vai obligācijas procentu veidā.
- papīrs Vēstules, piezīmes, manuskripti u. tml., kas kādam pieder, ir kāda rīcībā.
- bonistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī papīrnaudas zīmes un bonas.
- Arheoloģiskais piemineklis Vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma).
- Zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma - zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
- Zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma - zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
- Vēja bakas Viegla bērnu infekcijas slimība, kuras raksturīga pazīme ir izsitumi uz ādas.
- sinonīms Viena no divām vai vairākām valodas vienībām, kam nozīme ir pilnīgi vai daļēji līdzīga.
- Dzeltenā kaite Viena no slimībām, kuru pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.
- Dzeltenā kaite Viena no slimībām, kuru pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.
- iekavas Viena no šīs pieturzīmes daļām.
- homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
- fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- sēklaugi Visaugstāk attīstītie augi, kuru raksturīga pazīme ir sēklu veidošanās.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme. Mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu).
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme. Vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
- kultūrarkls Vispārīgas nozīmes arkls ar vērstuvēm un priekšlobītāju kultivētu augšņu aršanai.
- kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes. Priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
- signālzīme Vizuāla zīme, ko izmanto par (kā) signālu.
- deģenerēties Zaudēt normālās bioloģiskās īpašības, pazīmes (par orgāniem, organisma daļām).
- kupica Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- iekavas Zīme (), [] vai {} vai zīme ar kuru norāda uz matemātisko darbību secību.
- bekars Zīme (nošu rakstā) diēza vai bemola atsaukšanai. Atsaukuma zīme.
- naudaszīme Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudas zīme.
- Naudas zīme Zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība. Naudaszīme.
- vēsts Zīme, norādījums (uz ko), arī (kā, parasti gaidāma, iespējama) pazīme.
- Puķu valoda Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
- Puķu valoda Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
- semiotika Zinātnes nozare, kas pētī zīmes un zīmju sistēmas.
- komentārs Zinātniski pamatots izskaidrojums, paskaidrojošas piezīmes (kādam tekstam).
- nervisms Zinātnisks virziens (medicīnā, fizioloģijā), kurā uzsvērta centrālās nervu sistēmas, sevišķi galvas smadzeņu, īpašā nozīme funkciju regulācijā.
- pierādījums Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
zīme citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV