Paplašinātā meklēšana
Meklējam izpaust.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (398):
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties. Ierobežot (piemēram, ieceri).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
- Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- Pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) Ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
- Noplātīt rokas Ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
- Paplest rokas Ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
- piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
- slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
- atgriezties Atkal iestāties. Atkal izpausties.
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
- raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
- palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- Noplātīt muti Atverot un aizverot muti, izpaust izbrīnu.
- izaurot Aurojot radīt (skaņas). Aurojot izpaust.
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
- dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process. Aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
- dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
- strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
- raksturs Cilvēks, kam ir kādas spilgti izpaustas psihiskās īpašības.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
- atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
- izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
- izdziedāt Dziedot izpaust.
- izglāstīt Glāstot izpaust.
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
- ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
- ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
- ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
- aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties. _biežāk_ Iesākties.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.). Īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību). Īsu brīdi spilgti izpausties.
- uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- noslēpums Informācija, ko nedrīkst izpaust.
- palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli).
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- nodusmoties Īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas.
- nobrīnīties Īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu.
- nopriecāties Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- notīksmināties Īsu bridi izjust, arī izpaust tīksmi.
- nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
- pārskriet Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
- uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzmirdzēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
- pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par. Pārdzīvojumu.
- noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
- pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību. Dievināt.
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
- atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu).
- atbalsot Izsacīt, izpaust.
- atdarināt Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam).
- izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
- izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
- ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
- Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
- izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
- gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
- apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
- nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- Ciest klusu Klusēt. Neteikt, neizpaust.
- Ciest klusu Klusēt. Neteikt, neizpaust.
- pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties. Kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi. Kūkojot izpaust.
- izkunkstēt Kunkstot radīt (skaņas). Kunkstot izpaust.
- izlielīt Lielot plaši izpaust. Vairākkārt lielīt.
- izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi). Ilgāku laiku, daudz lielīties.
- pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi). Ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
- izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
- Atraisīt spārnus Ļaut brīvi izpausties (spējām, talantam u. tml.).
- Dot vaļu Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem).
- Atraisīt spārnus Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
- izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
- (Tikpat) kā uz delnas Ļoti skaidri (izteikt, izpaust).
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml. Ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- pārplūst Ļoti spēcīgi izpausties (par jūtām).
- pamatīgi Ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā.
- kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots. Arī eksaltēts.
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
- papaust Mazliet, daļēji izpaust.
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izsacīties (1).
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izteikties (1).
- izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
- klusēt Neizpaust (ko). Neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
- noturēt Neizpaust (piemēram, noslēpumu).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus). Savaldīties.
- Paturēt pie sevis (arī sevī, sev) Neizpaust (savas domas, jūtas u. tml.).
- taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem.
- Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- Turēt (arī glabāt) sveci zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- Glabāt (arī turēt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, maku...
- Turēt (arī glabāt) slepenībā Neizpaust; arī slēpt.
- Turēt (arī glabāt) slepenībā (arī slepeni, noslēpumā) Neizpaust. Arī slēpt.
- glabāt Neizpaust. Slēpt (sevī).
- noslēpums Neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam).
- apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
- palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
- atturēt Neļaut izpausties, parādīties.
- apspiest Neļaut izpausties.
- iesprostot Neļaut izpausties. Aizturēt, savaldīt.
- aizturēt Neļaut izpausties. Savaldīt.
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- Turēt mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
- Noturēt mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
- Paturēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
- Turēt mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
- (Pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
- Palikt starp mums (arī pašu starpā) Netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī likt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- Izsprukt pār lūpām Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
- Parādīt (kādam) pigu Nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
- neizpaužams Nol. divd. --> izpaust.
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
- pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
- plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
- izrādīties Parādīt, klaji izpaust (parasti savas īpašības).
- atveidoties Parādīties, izpausties (kādā veidā). Atainoties, attēloties.
- atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- Pakratīt (arī parādīt) dūri Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- Parādīt (arī pakratīt) dūri (arī kulaku sar.) Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- vīties Parasti savienojumā «vīties cauri»: izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- plūsmot Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli).
- piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
- Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām).
- pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu).
- noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos). Iedegties (3).
- uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
- izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
- iekvēloties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.). Iedegties (4).
- iedegties Pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm).
- iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā).
- izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- atplaukt Pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām). Atraisīties.
- raisīties Pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- pārņemt Pilnīgi izpausties (sejā) - parasti par smaidu.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- izrunāt Plaši izpaust (parasti ko nepamatotu, nepatiesu).
- izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas).
- sapļāpāt Pļāpājot daudz pateikt, izpaust.
- izpļāpāt Pļāpājot izpaust (parasti ko slēpjamu).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (1), izpausties (1).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (2), izpausties (3).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (3), izpausties (2).
- izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām u. tml.), rasties un izpausties (par psihisku stāvokli).
- parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
- Noraudāt pakaļ Raudot, sērojot izpaust skumjas (parasti par mirušo).
- izpaudums Rezultāts --> izpaust (1).
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu). Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust. Runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izsacīt (1).
- izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izteikt (1).
- pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust (ko).
- pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust (ko). Pateikt (1).
- ierobežot Saistīt ar nosacījumiem, pakļaut prasībām (cilvēku darbību, rīcību u. tml.). Neļaut brīvi izpausties, brīvi rīkoties.
- Tie ir tikai ziediņi Saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
- Pārpilna sirds Saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- Pārpilna sirds Saka, ja pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- Pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
- Muti ķešā! Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
- Muti ķešā! Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
- iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- rasties Sākt izpausties, izraisīties (par slimību).
- iesākt Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
- sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
- satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
- sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
- labi Samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei).
- labi Samērā pilnīgi, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei, parādībām dabā).
- tālu Samērā stipri, arī lielā mērā (izpausties). Ļoti.
- Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Iekost lūpā (arī mēlē), arī iekost lūpu (arī mēli) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
- palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
- laist Savienojumā ar «vaļu»: ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
- plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot izpaust.
- iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust.
- Iztaisīt lielas (arī apaļas) acis Skatienā izpaust izbrīnu.
- Sataisīt lielas acis Skatienā izpaust izbrīnu.
- nolīt Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
- gavilēt Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām).
- virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
- izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
- virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī mutuļot (4).
- virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
- iedzelt Spēji izpausties (par smeldzošām sāpēm).
- uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbrāzmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzliesmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzvirst Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
- iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezalgoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezibēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
- iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- ievizēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā).
- izliet Spilgti izpaust (psihisku stāvokli).
- demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, rīcība, izturēšanās.
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām. Būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu.
- mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
- izlieties Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- laistīties Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) - par pozitīvu emocionālu stāvokli.
- zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
- zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
- mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
- mirdzēt Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
- ziedēt Spilgti izpausties (sejā, acīs) - par pozitīvām jūtām, emocionālu stāvokli.
- dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
- iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā). Iegailēties.
- demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
- zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
- sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust. Stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
- izstāstīt Stāstot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
- izstenēt Stenot radīt (skaņas). Stenot izpaust.
- sašauties Strauji, pēkšņi parādīties. Strauji, pēkšņi izpausties.
- Degt zilās liesmās (arī ar zilām liesmām) Strauji, spēcīgi izpausties (naidam, dusmām).
- Kūsāt (arī plūst, iet) pāri malām Strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
- Plūst (arī kūsāt, iet) pāri malām Strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
- izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību). Svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- Starp mums, arī pašu starpā Tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- Pašu starpā, arī starp mums Tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- viegls Tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts.
- slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- aizturēts Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku. Apslāpēts. Apvaldīts.
- tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
- neizsakāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos. Arī ārkārtīgs.
- neizteikts Tāds, kas nav izpausts. Tāds, kas nav darīts zināms citiem.
- mēms Tāds, kas nav izteikts vārdos, skaļi izpausts.
- neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt. Tāds, kas nevar atkārtoties.
- neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust.
- implicīts Tāds, ko vai noprast, tāds, kas nav pilnīgi izpausts.
- paslepens Tāds, ko veic, kas norisinās samērā, arī mazliet slepeni. Tāds, ko nemēdz izpaust citiem.
- izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
- smalks Tāds, kurā kas liek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- saturs Tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- rezerve Tas, kas pastāv psihē un attiecīgos gadījumos var izpausties, iekļaujoties darbībā, rīcībā.
- izspēlēties Tēlojot izpaust sevi, savas dotības.
- satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
- uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
- uzticēties Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam), piemēram, noslēpumu.
- ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
- vīdēt Tikko manāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- vīdēt Tikko manāmi, arī neskaidri izpausties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
- atvīdēt Tikko pamanāmi izpausties (sejā) - par pārdzīvojumu.
- izgāzties Tikt izpaustam (attieksmē pret kādu) - piemēram, par dusmām, niknumu.
- Izslīdēt (arī izsprukt sar.) pār lūpām Tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
- Pārsprukt pār (arī pāri) lūpām Tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
- lauzties Tikt spontāni izpaustam, izteiktam (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi). Izpausties (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi, ko nevēlas izpaust).
- saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko). Aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
- noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu. Arī neatzīt.
- paaugstināties Uzskatīt sevi par pārāku, izpaust savu pārākuma apziņu.
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas). Vaidot izpaust.
- izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas). Vaimanājot izpaust.
- atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
- prasība Vēlēšanās (noteikti, arī kategoriski izpausta) iegūt (ko).
- sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie.
- Dienesta noslēpums Ziņas, ko amatpersona nedrīkst izpaust.
- Dienesta noslēpums Ziņas, ko amatpersona nedrīkst izpaust.
izpaust citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV