Paplašinātā meklēšana
Meklējam pag.
Atrasts vārdos (222):
- pag:1
- pagūt:1
- špaga:1
- pagale:1
- pagāns:1
- pagarš:1
- pagāzt:1
- pagoda:1
- pagona:1
- pagult:1
- pagurt:1
- pagādāt:1
- pagaidu:1
- pagaist:1
- pagaišs:1
- pagalam:1
- pagalde:1
- pagalms:1
- paganīt:1
- pagards:1
- pagārgt:1
- pagasts:1
- pagātne:1
- pagaurs:1
- pagauss:1
- pagavēt:1
- paginēt:1
- paglābt:1
- paglīts:1
- pagluds:1
- paglums:1
- pagļēvs:1
- pagodāt:1
- pagorīt:1
- pagozēt:1
- pagrabs:1
- pagrābt:1
- pagrebt:1
- pagrīda:1
- pagrīde:1
- pagrimt:1
- pagrūst:1
- pagrūts:1
- pagubot:1
- pagulēt:1
- pagulte:1
- pagurds:1
- spageti:1
- špagats:1
- pagaidām:1
- pagaidīt:1
- pagailēt:1
- pagainīt:1
- pagaiņāt:1
- pagaisma:1
- pagājība:1
- pagalvis:1
- pagalvot:1
- pagānība:1
- pagarens:1
- pagaršot:1
- pagaudot:1
- paglabāt:1
- paglaust:1
- paglūnēt:1
- paglupjš:1
- pagrābāt:1
- pagrabēt:1
- pagrauzt:1
- pagreizs:1
- pagrēkot:1
- pagremot:1
- pagrezns:1
- pagrieze:1
- pagriezt:1
- pagriezt:2
- pagrozīt:1
- pagudrot:1
- paguldīt:1
- pagumzīt:1
- pagurums:1
- pagūstīt:1
- pagvelzt:1
- špagists:1
- pagaļgals:1
- pagānisks:1
- pagānisms:1
- pagarināt:1
- pagatavot:1
- pagavilēt:1
- pagāzelēt:1
- pagāzties:1
- paglaimot:1
- paglāstīt:1
- paglaudīt:1
- pagleznot:1
- paglītots:1
- pagodināt:1
- pagraizīt:1
- pagražīgs:1
- pagremdēt:1
- pagreznot:1
- pagrīļīgs:1
- pagrimums:1
- pagrūstīt:1
- pagruzdēt:1
- paguldzēt:1
- pagulšņāt:1
- pagulties:1
- pagurdens:1
- ārpagasts:1
- nepagalam:1
- pagadīties:1
- pagaidceļš:1
- pagaisināt:1
- pagājušais:1
- paganīties:1
- pagarināts:1
- pagastmāja:1
- pagastnams:1
- pagausināt:1
- pagausties:1
- paginācija:1
- paglābties:1
- pagludināt:1
- pagorīties:1
- pagozēties:1
- pagrabināt:1
- pagrābstīt:1
- pagrābties:1
- pagramstīt:1
- pagrauzdēt:1
- pagrebināt:1
- pagrūdiens:1
- pagrūsties:1
- pagrūtināt:1
- paguldināt:1
- pagulēties:1
- paguliezis:1
- pagurdināt:1
- pagurkstēt:1
- pagurkšķēt:1
- papagailis:1
- propaganda:1
- puspagrabs:1
- viņpagasts:1
- pagailēties:1
- pagainīties:1
- pagaiņāties:1
- pagājušogad:1
- pagarlaikot:1
- pagastskola:1
- pagasttiesa:1
- pagastvalde:1
- pagastvecis:1
- pagatavināt:1
- paglabāties:1
- paglausties:1
- paglītoties:1
- pagrābāties:1
- pagrabaugša:1
- pagrabstāvs:1
- pagrasīties:1
- pagrauzties:1
- pagražoties:1
- pagremzties:1
- pagrīdnieks:1
- pagrieziens:1
- pagriezties:1
- pagriezties:2
- pagrīļoties:1
- pagrozījums:1
- pagrozīties:1
- pagrumbains:1
- pagumzīties:1
- pagurķoties:1
- propagandēt:1
- pagaidgrāvis:1
- pagājušonakt:1
- pagājušoziem:1
- pagarinājums:1
- pagarinātājs:1
- pagarināties:1
- pagarlaicīgs:1
- pagatavoties:1
- pagāzelēties:1
- pagleznojums:1
- pagodinājums:1
- pagrabtelpas:1
- pagreznoties:1
- pagrūstīties:1
- leduspagrabs:1
- papagailisks:1
- pagājušonedēļ:1
- pagājušoruden:1
- pagājušovasar:1
- pagausināties:1
- pagrabināties:1
- pagrābstīties:1
- pagramstīties:1
- pagrauzdēties:1
- pagrumbuļains:1
- pagrūtināties:1
- aizpagājušais:1
- ārpagastnieks:1
- papagaiļveida:1
- propagandisks:1
- propagandists:1
- pagarlaikoties:1
- pagastvecākais:1
- papagaiļtulpes:1
- propagandētājs:1
- puspagrieziens:1
- viņpagastnieks:1
- pagaidlīdzeklis:1
- pagājušopavasar:1
- pagastskolotājs:1
- pagastskrīveris:1
- papagaiļveidīgs:1
- vienpagastnieks:1
- pagaidstrādnieks:1
- pagājušosvētdien:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (635):
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki. Tāla pagātne. Senatne.
- pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā.
- ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
- aizpērn Aizpagājušajā gadā.
- aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien.
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis. Apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
- pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
- izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
- ārvalstnieks Ārpagastnieks.
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
- Nokrist uz auss Atgulties, pagulēt.
- Nokrist uz auss Atgulties, pagulēt.
- atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (pēc panīkuma, pagrimuma).
- atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
- piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
- piemiņa Atmiņu kopums (parasti par to, kas pagājis, vairs neeksistē).
- aizgūtnēm Ātri, lielā steigā. Tā, ka tik tikko pagūst.
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
- pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
- Nokratīt pīšļus no (savām) kājām pareti Atteikties no (savas) pagātnes. Atteikties no visa, kas bijis.
- restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
- atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
- ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
- Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
- Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
- Piku pikām Bez noteiktas kārtības, kā pagadās.
- nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
- sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus).
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
- virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
- Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
- Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
- Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
- nogriezties Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
- iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u.tml.
- noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml. Nogriezties.
- aizgriezties Būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
- griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- pavērsties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- āpsis Caunu dzimtas dzīvnieks ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu.
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
- pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde. Pagastmāja.
- pagastmāja Celtne, kurā atradās pagastvalde. Pagastnams.
- Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
- Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
- sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcepināt.
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcept.
- atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
- Pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī. Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
- pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
- viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
- ārpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā.
- radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
- vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
- propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
- robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
- ārpagasts Cits pagasts (pretstatā savam pagastam).
- ārvalsts Cits pagasts.
- viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
- pagaļgals Daļēji sadegušas pagales gals.
- paliatīvs Daļējs, arī pagaidu līdzeklis, pasākums.
- pagrieze Darbība, process --> pagriezt [1] (1).
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
- pagarinātājs Darītājs --> pagarināt.
- apustulis Dedzīgs aizstāvis, propagandētājs.
- Noiet (arī noklīst) no ceļa Degradēties, pagrimt.
- Noklīst (arī noiet) no ceļa, arī noklīst neceļos (arī uz neceļiem) Degradēties, pagrimt.
- Noiet (arī noklīst) no ceļa Degradēties, pagrimt.
- noklīst Degradēties, pagrimt.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
- trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
- aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
- Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
- šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
- ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums.
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai.
- pagarināts Divd. --> pagarināt.
- nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
- Sētas durvis Durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
- kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulvera.
- kafija Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta vai tā surogāta.
- moka Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns. No šāda gurna pagatavots ēdiens.
- ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
- gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
- ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
- pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
- beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
- rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku.
- vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
- paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
- futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
- atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
- laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
- peļastīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām rozetē un vientuļiem zaļgandzelteniem ziediem, kam ir pagarināta ass.
- inversija Hromosomas struktūras pārmaiņas, hromosomas segmentam pagriežoties par 180 grādiem.
- skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
- radiodiversija Ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraide pa radio (propagandas nolūkos).
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- pagādāt Iegādāties, arī pagatavot, izgatavot.
- vakar Iepriekšējā laikposmā. Samērā nesenā pagātnē.
- vakarnakts Iepriekšējā, pagājusī nakts.
- vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī.
- vakardiena Iepriekšējais laikposms. Samērā nesena pagātne.
- vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā.
- vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts.
- vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā.
- vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
- servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
- propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko).
- ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
- povidla Ievārījums, ko pagatavo no augļu biezeņa.
- Pagasta vietnieku pulks, arī pagasta vietnieki Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
- vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
- Pagasta vietnieku pulks, arī pagasta vietnieki (arī aizstāvji, runas vīri) Ievēlēts pagasta pašvaldības orgāns.
- Pagasta vietnieku pulks, arī pagasta vietnieki (arī aizstāvji, runas vīri) Ievēlēts pagasta pašvaldības orgāns.
- nodzīvoties Ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt.
- nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta. Vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļās. Dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
- buks Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts. Āzis (3).
- izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam).
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- nodarīt Izgatavot, pagatavot.
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- nodzert Izlietot dzeršanai, dzērienu pagatavošanai.
- izlaist Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- deģenerēties Izvirst, pagrimt, demoralizēties (par parādībām sabiedrībā).
- piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
- nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas. Vieta, telpa zem šāda pagarinājuma.
- Justies glaimotam Justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ).
- Justies glaimotam Justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ).
- todien Kādā no pagājušajām dienām.
- tonedēļ Kādā no pagājušajām nedēļām.
- tosestdien Kādā no pagājušajām sestdienām.
- tosvētdien Kādā no pagājušajām svētdienām.
- tovasar Kādā no pagājušajām vasarām.
- toziem Kādā no pagājušajām ziemām.
- tobrīd Kādā no pagājušajiem brīžiem, neilgiem laikposmiem.
- togad Kādā no pagājušajiem gadiem.
- tolaik Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
- tomēnes Kādā no pagājušajiem mēnešiem.
- topavasar Kādā no pagājušajiem pavasariem.
- toruden Kādā no pagājušajiem rudeņiem.
- tonakt Kādā no pagājušo dienu naktīm.
- topēcpusdien Kādā no pagājušo dienu pēcpusdienām.
- torīt Kādā no pagājušo dienu rītiem.
- tovakar Kādā no pagājušo dienu vakariem.
- toreiz Kādā no samērā sen pagājušajiem laikposmiem, laika momentiem.
- Šajās dienās Kādā no tikko pagājušajām dienām.
- savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā. Kādreiz (1). Savlaik.
- savlaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā. Kādreiz (1). Savulaik.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
- kādreiz Kaut kad pagātnē. Senāk.
- noieties Kļūt nevīžīgam. Morāli pagrimt.
- padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
- palaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam. Arī morāli pagrimt. Izlaisties (2).
- panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušām, arī nabadzīgam, trūcīgam.
- zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara. Zara kanna.
- anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu. Organiskas krāsvielas.
- topmasts Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums. Slenga.
- stenga Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums. Topmasts.
- veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
- sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
- perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē. Arī saliktā tagadne.
- pluskvamperfekts Laika forma (darbības vārdiem), kas apzīmē darbību, kura ir notikusi pirms kādas citas pagātnes darbības.
- atstatums Laika posms (kas pagājis no kāda sākuma momenta, notikuma).
- Ģeoloģiskais vecums Laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā, piemēram, parādības, priekšmeta) rašanās, izveidošanas un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš cilvēka mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš organisma (dzīvnieka, auga) eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- Vasaras laiks Laiks, kad pulksteņa rādītāji pagriezti par vienu stundu uz priekšu.
- saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
- koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- nostiept Lēni, pagarinot skaņas, nodziedāt.
- Ārējais leņķis Leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā. Būt (7).
- pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies. Pag.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies. Pa [2].
- līkums Līkā daļa, arī pagrieziens (piemēram, ceļam, upei).
- krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens.
- samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas.
- paguldināt Ļaut (dzīvniekiem) pagulēt (ganībās).
- paguldināt Ļaut pagulēt.
- Līdz septītajiem sviedriem Ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam.
- Līdz septītajiem sviedriem Ļoti aizrautīgi, līdz pagurumam.
- Sirma senatne Ļoti sena, tāla pagātne.
- Sirma senatne Ļoti sena, tāla pagātne.
- Ārstnieciskā kosmētika Mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
- Farmaceitiskā receptūra Mācība par zāļu līdzekļu pagatavošanu. Zāļu formu tehnoloģija.
- selsins Maiņstrāvas elektriskā mašīna, ar ko nodrošina mehāniski nesaistītu vārpstu vienlaicīgu pagriešanas par vienādu leņķi.
- Tiesas māja Māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
- Tiesas māja Māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
- Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu.
- Sētas māja Māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski viena virs otras.
- piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- biezenis Masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot vai citādi sasmalcinot augļus, ogas vai saknes.
- ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu
- zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
- pazvelties Mazliet atgāzties, pagāzties (pret ko).
- iepluinīt Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml.
- iestiept Mazliet pastiept, pagarināt.
- iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
- dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu.
- limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- samīcīt Mīcot pagatavot (ko).
- gods Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko). Arī pagodinājums.
- paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
- Pazudis cilvēks Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
- paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
- pazust Morāli pagrimt, degradēties, kļūt nekam nederīgam.
- krist Morāli pagrimt, degradēties. Nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par pelamu, necienīgu.
- izlaisties Morāli pagrimt.
- Staigāt (arī iet) nelabus ceļus Morāli pagrimt.
- Staigāt (arī iet) nelabus ceļus Morāli pagrimt.
- nolaisties Morāli pagrimt.
- pārlopoties Morāli pilnīgi pagrimt (parasti kļūstot par alkoholiķi).
- pārrunas Mutvārdu aģitācijā un propagandā - samērā īss stāstījums par kādu aktuālu jautājumu.
- politinformācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana: attiecīgā nodarbība: politiskā informācija.
- Politiskā informācija Mutvārdu propagandā un aģitācijā - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana. Attiecīgā nodarbība. Politinformācija.
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
- aizvakarnakt Nakti pirms pagājušās nakts.
- pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt. Arī pagrābstīt (1).
- izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
- nevērīgs Nekārtīgi, kā pagadās.
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
- būda Neliels pagaidu miteklis.
- sesks Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
- atēna Neskaidrs (pagātnes notikumu) tēls (atmiņā).
- Pagasta nespējnieks (arī nabags) Nespējnieks, ko uzturēja pagasts.
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
- izvazāt Nevīžīgi izmētāt, novietot, kur pagadās.
- grūdenis No grūstām kaņepēm, zirņiem vai pupām pagatavots ēdiens.
- Melnais krīts No ogli saturoša māla šīfera pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
- Sarkanais krīts No sarkanās dzelzs oksīda krāsas pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
- kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
- zivs No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- pīle No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- tītars No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- atdalījums No telpas, platības norobežota daļa, - nodalījums. Ierīkot pagrabā atdalījumu kartupeļiem.
- knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu daļām).
- priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils. Pils ārējais pagalms.
- grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
- apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā graudu, miltu, sakņu u. tml.) uzglabāšanai.
- mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus.
- pagleznot Noklāt ar krāsu, lai veidotu pagleznojumu (2).
- kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
- pāri Norāda, ka (kāds laikposms, laika moments) ir pagājis.
- tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
- anahronisms Novecojusi parādība, pagātnes palieka.
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
- pabraucīt Paberzēt, arī paglaudīt (ķermeņa daļu).
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu. Arī pagatavot (ēdienu).
- Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu Padomāt, pagudrot.
- Pagrozīt (biežāk palauzīt) galvu Padomāt, pagudrot.
- Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu Padomāt, pagudrot.
- parūpēt Pagādāt, arī pagatavot (parasti ko ēdamu).
- viņdiena Pagājusī diena, kāda no tuvākajām pagājušajām dienām.
- viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm.
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni. Skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm.
- viņgads Pagājušais gads, kāds no tuvākajiem pagājušajiem gadiem.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2).
- pagānība Pagānu paražu, tradīciju kopums. Arī pagānisms.
- atpakaļ Pagātnē, uz pagātni.
- iegriezties Pagriežoties, tiekot pagrieztam, ieņemt citādu stāvokli nekā iepriekšējais.
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem). Apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
- Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domas) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
- paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi.
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi.
- ēna Paliekas (no tā, kas bijis, pagājis).
- cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
- virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari. Cokols (1).
- izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml.).
- Novest no ceļa Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
- Noturēt uz ceļa Panākt, ka (kāds) morāli nepagrimst.
- nogriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- piegriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atgriezt Panākt, ka atvirzās, pagriežas nost (no kā).
- kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi.
- papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes.
- papagaiļveidīgs Papagaiļveida.
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām.
- skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
- receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
- apraudzīt Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.).
- Pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- Pamest skatu (arī skatienu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks. Resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
- laikagrieži Pārmaiņu, pagrieziena posmi laika ritumā.
- Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Dabiskā (arī īstā) tēja Pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
- Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
- leduspagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu. Ledus pagrabs.
- nodrošināties Pasargāties, paglābties (no kā).
- aprakt Paslēpt, paglabāt, ierokot (kur).
- degradācija Pasliktināšanās, pagrimšana, panīkums.
- rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus). Attiecīgā celtne, telpas.
- izstiept Pastiept, pagarināt (parasti ķermeņa daļas).
- izstiepties Pastiepties, pagarināties (parasti par ķermeņa daļām).
- pačamdīt Pataustīt, pagrābstīt (parasti, ko meklējot).
- pačamdīties Pataustīties, pagrābstīties (parasti, ko meklējot).
- Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- frēzējums Paveikta darbība --> frēzēt (1). Priekšmets, kas pagatavots frēzējot.
- meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1). Daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2). Paildzinājums (2).
- pagleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pagleznot (1).
- pagodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagodināt (1).
- pagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pagrozīt (1).
- piešuvums Paveikta darbība, rezultāts --> piešūt (1). Tas, kas ir piešūts (piemēram, tērpa pagarināšanai).
- saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
- Nomest (arī nosviest) pa roku galam Pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās.
- Nosviest (arī nomest) pa roku galam Pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās.
- Zīlēt pēc rokas (arī delnas) Pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
- pagāns Pēc kristietības priekšstatiem - pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs.
- mokasīni Pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi.
- sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (pilnīgi mainot, parasti straujas, kustības virzienu).
- peldkurpes Peldei paredzēti apavi ar pagarinātu pleznveida apakšdaļu.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
- Modernā pieccīņa Pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
- poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
- piestiķēt Piestiprināt (ko), parasti piešujot, lai pagarinātu, paplatinātu auduma, apģērba gabalu.
- retrospekcija Pievēršanās pagātnei. Pagājušo notikumu apskats.
- Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- Atklāta pilsēta Pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- cekulpīle Pīļu dzimtas putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām.
- Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
- Ārējais leņķis Plakans leņķis starp daudzstūra malu un blakusmalas pagarinājumu.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta. Plakans leņķis. Patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
- sermulis Plēsēju kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes).
- cauna Plēsēju kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā. Pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām. Arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
- Komerciālais kredīts Preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu (kapitālistiskajās valstīs, līdz 1931. gadam Padomju Savienībā).
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
- piemiņa Priekšmets, kas ir saistīts ar mirušu cilvēku, kādu pagātnes faktu un izraisa cieņas pilnu attieksmi pret to.
- sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
- ūpis Pūčveidīgo kārtas putns ar iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm.
- puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
- Vēstures avoti Rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Raudzējot pagatavot (ko).
- antisemītisms Reakcionāro šķiru mākslīgi radīts un propagandēts nacionāls naids pret ebrejiem.
- nostāsts Reālistisks, sižetiski nobeigts vēstījums par konkrētiem, vēsturiski pamatotiem faktiem, spilgtiem pagātnes notikumiem, par nozīmīgiem cilvēkiem. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs. Arī teika.
- pagarināties Refl. --> pagarināt (1). Tikt pagarinātam.
- pagarināties Refl. --> pagarināt (2). Tikt pagarinātam.
- pagarināties Refl. --> pagarināt (3). Tikt pagarinātam.
- paglābties Refl. --> paglābt (1). Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- pagrauzdēties Refl. --> pagrauzdēt. Tikt pagrauzdētam.
- pagriezties Refl. --> pagriezt [1] (1). Tikt pagrieztam.
- pagrūtināties Refl. --> pagrūtināt. Tikt pagrūtinātam.
- pagrabs Restorāns, kafejnīca, bars u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
- gurums Rezultāts --> gurt (1). Nogurums, pagurums.
- pagurums Rezultāts --> pagurt (1).
- slota Rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
- lāpsta Roku darbarīks (parasti rakšanai) - dažādas formas, parasti metāla, plātne ar pagaru kātu.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
- torītējs Saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs.
- vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs. Nemoderns. Arī veclaicīgs.
- tolaiku Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
- tālaika Saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē.
- pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
- papagailisks Saistīts ar papagaili, tam raksturīgs.
- propagandisks Saistīts ar propagandu, tai raksturīgs.
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu.
- Aiz muguras Saka par ko pagājušu, notikušu.
- Daudz ūdeņu aiztecējis Saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu.
- Daudz ūdeņu aiztecējis Saka par notikumiem bagātu pagājušu laikposmu.
- Kā atjaunots Saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku.
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem. Arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
- recepte Sastāva un pagatavošanas paņēmiena apraksts (piemēram, ēdienam, vielu maisījumam).
- sasist Sastiprinot ar naglām elementus, sastāvdaļas, pagatavot (ko).
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko), sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izsautēt (1).
- papagaiļveidīgs Savienojumā «papagaiļveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder drukni putni ar īsu kaklu, īsu, izliektu knābi, spilgtu apspalvojumu.
- atpakaļ Savienojumā ar «sen», «nesen», «ilgi», «neilgi» u. tml.: pastiprina tā vārda nozīmi, kurš norāda, ka darbība, process noticis pagātnē.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- krusteja Segta eja ap klostera pagalmu.
- senatne Sena, tāla pagātne.
- tunika Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā.
- Dot vai acs, vai galva Sist, kur pagadās.
- Dot (arī sist) vai acs, vai galva Sist, kur pagadās.
- Dot - vai acs, vai galva Sist, kur pagadās.
- Sist (arī dot) vai acs vai galva Sist, kur pagadās.
- zāģraja Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu.
- zāģzivs Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu. Zāģraja.
- Ķīseļa pulveris Smalki saberztu augļu ekstraktu, cietes un cukura sajaukums ķīseļa pagatavošanai.
- smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
- Trako krekls Speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
- Trako krekls Speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
- lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli.
- virāža Sporta celiņa (piemēram, velotreka) pagrieziena vieta ar slīpumu uz pagrieziena iekšpusi.
- špagists Sportists, kas specializējies paukošanā ar špagu.
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks. Monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
- vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
- pagrimums Stāvoklis --> pagrimt (2).
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, pagasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatība.
- aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt). Steigā nokļūt (kur). Paspēt.
- sētnieks Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas.
- apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
- iegrābt Strauji ievirzīt (kur iekšā) un pagrābt.
- sakult Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
- pacirst Strauji pacelt, pavērst, pagriezt (ķermeņa daļu, parasti galvu).
- Pasviest galvu Strauji pagriezt galvu.
- Pasviest galvu Strauji pagriezt galvu.
- sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
- atsviesties Strauji pagriezties (atpakaļ).
- pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājass uz augšu).
- atmesties Strauji pagriezties atpakaļ.
- atcirsties Strauji pagriezties atpakaļ. Apcirsties.
- pārsviesties Strauji pagriežoties, mainīt sava ķermeņa stāvokli. Arī pārmesties (2).
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzuma. Sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izsutināt.
- Juku jukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības.
- jukjukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības. Juku jukām.
- zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēlī).
- dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa vai tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Piešūt (2).
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- riņķis Tā, ka (laikposms) ir pagājis.
- deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savas šķiras pazīmes, apziņu, tāds (cilvēks), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā. Morāli pagrimis, noziedzīgs.
- pīle Tāds (ēdiens), kas pagatavots no šāda putna kautķermeņa.
- viņējais Tāds (laikposms), kas ir pagājis.
- vēsturisks Tāds (mākslas veids, paņēmiens), kas attēlo pagātnes notikumus.
- virsspiediena Tāds (piemēram, trauks), kurā (ēdiena) pagatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
- punktēts Tāds (ritms), kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- paīss Tāds, kam ir samērā mazs attālums no viena gala līdz otram. Pretstats: pagarš (1).
- svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir (pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- augsts Tāds, kas apliecina (kā) nozīmību, vērtību, pauž lielu pagodinājumu.
- veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem. Tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
- senlaicīgs Tāds, kas attiecas uz samērā tālu pagātni. Tāds, kam piemīt samērā tālā pagātnē radušās īpašības, pazīmes.
- aizpagājušais Tāds, kas bijis pirms pagājušā (laika posma).
- retro Tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- nelabs Tāds, kas dzīvo amorāli, netikumiski. Tāds, kas ir morāli pagrimis. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- pērnais Tāds, kas ir bijis, nolicis vai radies pagājušajā gadā.
- kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk.
- pērnpavasara Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada pavasarī.
- pērnrudens Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada rudenī.
- pērnvasaras Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada vasarā.
- pērnziemas Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada ziemā.
- piemiņa Tāds, kas ir darināts miruša cilvēka, pagātnes Sakta atcerei.
- vecs Tāds, kas ir jau pagājis, bijis (par laiku, laikposmu).
- papagaiļveida Tāds, kas ir līdzīgs papagailim.
- pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem). Tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem graudiem.
- toreizējs Tāds, kas ir noticis, pastāvējis laikposmā, laika momentā, no kura ir pagājis samērā ilgs laiks.
- siers Tāds, kas ir pagatavots no siera, ar siera piedevu.
- caurdurts Tāds, kas ir pagatavots, durot (ko kam) cauri.
- cauršūts Tāds, kas ir pagatavots, piestiprināts u. tml., šujot (ko kam) cauri.
- vēsturisks Tāds, kas ir pagātnes liecinieks, pagātnes vērtību glabātājs.
- vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
- piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar (miruša cilvēka, pagātnes fakta) pieminēšanu un godināšanu.
- vecs Tāds, kas ir saistīts ar pagājušo, bijušo laiku, laikposmu, tiem raksturīgs.
- piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar pagātnes faktu, tāds, kas atgādina kādu pagātnes faktu.
- pirmītējs Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- pēdējais Tāds, kas ir tikko pagājis (par laikposmu). Tāds, kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
- retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni. Tāds, kas ir veltīts pagātnes notikumu apskatam.
- retrogrāds Tāds, kas ir vērsts uz pagātni, tāds, kurā dominē pagātnes elementi.
- pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
- kārtains Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu). Tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
- dzīparains Tāds, kas pagatavots no dzīpariem. Tāds, kurā iestrādāti dzīpari.
- gaļa Tāds, kas pagatavots no gaļas, ar gaļu (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).
- godpilns Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
- gods Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
- pakulains Tāds, kas satur pakulas, tāds, kam ir pakulu piejaukums. Tāds, kas ir pagatavots no pakulām.
- nenogurstošs Tāds, kas strādā, darbojas bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
- pirmītējs Tāds, kas tikko, nesen ir pagājis (par laikposmu). Iepriekšējais.
- vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
- pagaidu Tāds, kas uzturas, dzīvo (kur) pagaidām.
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- pabiezs Tāds, ko ir pagrūti liet (par šķidrumu, masu). Pretstats: pašķidrs.
- savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai). Arī saliekams (3).
- iegarens Tāds, kura garums ir mazliet lielāks nekā platums, tāds, kurš ir mazliet pagarināts.
- gļēvs Tāds, kurā izpaužas pagurums, tāds, kam trūkst spraiguma (par sejas vaibstiem).
- piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
- vijīgs Tāds, no kura vai pagatavot ko staipīgu, valkanu (piemēram, par mālu).
- peristils Taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde.
- Tēvu tēvu (arī tēvutēvu, tēvtēvu) laiki, arī seni laiki Tāla pagātne.
- Seni laiki, arī tēvu tēvu (arī tēvutēvu, tēvtēvu) laiki Tāla pagātne.
- Tēvu tēvu (arī tēvutēvu, tēvtēvu) laiki, arī seni laiki Tāla pagātne.
- Tēvutēvu (arī tēvtēvu, tēvu tēvu) laiki, arī seni laiki Tāla pagātne.
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu).
- paliekas Tas (parasti nevēlamais), kas ir palicis, saglabājies (no pagātnes, no bijušā).
- atliekas Tas (parasti nevēlamais), kas palicis no pagātnes, no bijušā.
- retro Tas, kas ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila iezīmēm.
- pagājība Tas, kas ir pagājis, bijis. Pagātne.
- pagājušais Tas, kas ir pagājis, izbeidzies. Bijušais.
- spilvens Tas, ko gulētājs izmanto par pagalvi.
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Taukšķējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- sirpjspārņi Tauriņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala. Šīs dzimtas tauriņi.
- āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža raga.
- pagrīde Telpa starp grīdu un zemes līmeni (celtnēm, zem kurām nav pagraba).
- pagrabaugša Telpa starp pagraba jumtu un griestiem.
- pagrabtelpas Telpas, kas atrodas pagrabā vai pagrabstāvā.
- pagasttiesa Tiesa, kas darbojās pie pagastvaldes.
- beidzamais Tikko pagājušais (laika posms). Tāds (laika posms), kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
- pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā. Agrāk. Iepriekš.
- padoties Tikt pagatavotam, izveidotam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām.
- pagriezties Tikt pagrieztam (pret ko, uz ko u. tml.) - parasti par acīm, seju, galvu. Tikt pagrieztam (kādā virzienā).
- pagriezties Tikt pagrieztam, parasti neviļus, negribēti.
- demoralizācija Tikumiska, ētiska pagrimšana.
- virāža Transportlīdzekļa pagrieziens ar sānsveri.
- Papagaiļu tulpes Tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas. Šīs grupas tulpes.
- Papagaiļu tulpes Tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas. Šīs grupas tulpes.
- zīmuļturis Uzgalis īsu, parasti norakstītu, zīmuļu pagarināšanai.
- pataupīt Uzmanīgi lietojot, pagarināt (kā, parasti apģērba, apavu) izmantošanas laiku.
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
- grozīt Vadot (piemēram, zirgu), panākt, ka (tas) vairāk kārt pagriežas.
- grozīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) vairāk kārt pagriežas.
- izgrozīt Vairāk kārt panākt, ka pagriežas uz vienu un otru pusi (piemēram, transportlīdzeklis).
- buknīt Vairākkārt (kādu) viegli pagrūst, vairākkārt (kādam) viegli iesist.
- pabuknīt Vairākkārt mazliet iesist, pagrūst.
- izcilāt Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
- izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu un otru pusi (piemēram, ar transportlīdzekli).
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī).
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt ogles (piemēram, krāsnī).
- piebikstīt Vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales).
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhi jās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Reģents.
- reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Pavaldonis.
- Slepenais karš Valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
- savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Vārot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izvārīt (1).
- vecsēta Vecsaimniecības ēkas kopā ar pagalmu.
- pamanīties Veikli pagūt vai spēt (ko izdarīt) - par dzīvniekiem.
- vējgrieze Vēja virziena mainīšanās. Vēja pagriešanās.
- Lidojošās zivis Vējzivjveidīgo kārtas dažādu dzimšu un dažādu sugu dienvidjūru zivis ar pagarinātām krūšu un vēdera spurām.
- apvelt Veļot pārvietot, pagriezt (uz otru pusi), novietot otrādi Velšus pārvietot (uz sāniem). _imperf._ Velt apkārt.
- pārvelties Veļoties, pagriežoties mainīt sava ķermeņa stāvokli.
- sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
- ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām.
- lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
- zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
- žagata Vidēji liels vārnu dzimtas putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti.
- baraka Vieglas konstrukcijas vienstāva pagaidu celtne.
- iebuknīt Viegli iesitot vai pagrūžot, pārmācīt, ietekmēt.
- svira Vienkāršs mehānisms - statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi.
- pagrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> pagrūst (1).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt [1] (1).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt [1] (2), pagriezties [1] (1).
- caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- fraka Vīriešu svinību tērps - žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu.
- ketaveja Vīriešu uzvalks ar mazliet pagarinātiem melniem svārkiem un melni pelēki svītrotām biksēm.
- vizītsvārki Vīriešu vienrindas žakete ar pagarinātu, parasti ar ieloci veidotu, ieapaļu muguras daļu.
- revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
- Salmu atraitnis (arī atraitne) Vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- Salmu atraitnis (arī atraitne) Vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- Absolūtā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- Absolūtā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- ievilkt Virzoties (pagaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
- ķīvīte Zaļganmelns tārtiņveidīgo kārtas atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas.
- skudrlācis Zīdītājs (Meksika, Vidusamerikā, Dienvidamerikā) ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli.
- vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi. Graudaugu (labības) ziedkopa.
- fermāta Zīme nošu rakstā, kas pagarina skaņas vai pauzes ilgumu uz nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
- medicīna Zinātne par cilvēka slimībām (to izcelsmi, norisi, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi), arī pasākumu kopums cilvēka veselības nostiprināšanai, darba spēju saglabāšanai, mūža pagarināšanai.
- paleoklimatoloģija Zinātne, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu klimatu.
- paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos.
- paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to attīstības vēsturi.
- dzinējs Ziņnesis (pagastā).
- receptūra Ziņu kopums par (piemēram, ēdiena, vielu maisījuma) sastāvu un pagatavošanu.
- strazds Zvirbuļveidīgo kārtas, parasti melns, arī pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru, parasti dzeltenu, knābi.
pag citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV