Paplašinātā meklēšana
Meklējam darboties.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (389):
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
- kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
- iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
- trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
- kalpot Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā).
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- Kā sprostā Apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
- pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
- piespiest Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem). Ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
- mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
- Slēgt durvis Beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- Palikt mierā Beigt darboties.
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
- volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
- pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
- niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
- valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
- mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- spiest Cieši, stingri apņemot, satverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz to).
- jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- rūķēties Čakli strādāt, darboties.
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē). Nonākt (4).
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē). Nokļūt (2).
- noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Turēties līnijā Darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
- izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
- ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu). Sadzīvot (1).
- Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- Spēlēt uz jūtām Emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
- Ķerties (kam) klāt Enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam). Arī neveikli darboties, rīkoties.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
- termalizēt Iedarboties (uz ko) ar siltumu.
- šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
- kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
- stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu). Veidot (ko) ar štanci.
- Ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
- ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā) Plosīties.
- izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml.).
- atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
- Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
- Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu. Sākt darboties kādā darbības nozarē.
- dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties. Dzinulis.
- sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
- iedarboties Iesākt darboties (par mehānismu, ierīci).
- pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- spēks Iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot). Spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem). Ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- nojēgties Ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties.
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
- iztrakoties Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām. Nopūlēties.
- nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām). Noņemties.
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- izdarboties Ilgāku laiku, daudz darboties.
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- mesties Interesēties (par ko). Nodarboties (ar ko).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
- atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties (par veciem cilvēkiem).
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
- funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu. Arī darboties.
- tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko). Iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
- svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko). Stipri iedarboties (uz ko) - par siltumu.
- skart Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) - piemēram, par skaņām, smaržām.
- Iedzīvoties (arī iejusties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
- Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
- Iejusties (arī iedzīvoties) lomā Izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
- ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
- spiest Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismu.
- pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot. Arī piereģistrēties.
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- celt Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā).
- Pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.).
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- krist Kaitīgi iedarboties.
- Celt galvu (augstāk) Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām).
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
- zināties Kopīgi darboties, rīkoties. Arī sazināties.
- sadarboties Kopīgi darboties. Savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
- pīties Lēni, arī nemākulīgi darboties (ar ko, ap ko).
- mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
- dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties. Rīkot.
- izmantot Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
- rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
- Līdz nemaņai Ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
- Līdz nesamaņai Ļoti, pārmērīgi (piemēram, darīt, darboties).
- demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
- paskalot Mazliet, daļēji iedarboties ārdoši uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem).
- pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem.
- stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- Stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
- Stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā). Neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- patrakot Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- pasēdēt Neilgu laiku sēdēt. Neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
- paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
- atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
- klusēt Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.). Nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas).
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko) - piemēram, par vielām, vides apstākļiem.
- pieveikt Nevēlami iedarboties (uz ko), arī iznīcināt (ko) - par parādībām dabā.
- piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā).
- kopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu).
- smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
- muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot. Atskaņot skaņdarbu.
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
- sportot Nodarboties ar sportu.
- tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību. Uzturēt tirdznieciskus sakarus.
- dziedāt Nodarboties ar vokālo mākslu.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- uzrunāt Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu).
- Gaisa peldes (retāk vannas) Organisma norādīšana, ļaujot uz to iedarboties gaisam.
- automātisms Orgānu spēja darboties tādu stimulu ietekmē, kuri rodas pašā orgānā.
- pasaimniekot Padarboties, paukoties.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu). Likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
- Izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
- pakustēties Paiet, pastaigāt. Arī padarboties, pastrādāt.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties. Arī iznīcināt (cilvēku).
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties. Iedvesmot. Iejūsmināt.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (cita darba vietā, kolektīvā u. tml.).
- padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
- likvidēt Panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties.
- izkustināt Panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties.
- Sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
- darbināt Panākt, ka darbojas (mehānisms, ierīce), arī ļaut darboties (mehānismam, ierīcei).
- iedarbināt Panākt, ka sāk darboties (piemēram, mehānisms, ierīce).
- celties Parasti savienojumā «celties kājās» vai «celties augšā». Sākt aktīvi darboties.
- kaut Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju).
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru). Kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
- nostāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.).
- nostāt Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.). Nostāties.
- apstāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām).
- apstāties Pārstāt darboties (par organismu, tā daļām).
- nozust Pārstāt darboties (piemēram, kādā nozarē).
- saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties. Mitēties.
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām). Kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- notecēt Pārstāt darboties, izbeidzoties nepieciešamajam atsperes saspriegumam (parasti par pulksteni).
- stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku. Darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
- Nozust no apvāršņa Pārstāt darboties, piedalīties kur, nebūt sastopamam kur.
- Nozust no skatuves Pārstāt darboties, piedalīties kur.
- Nozust no skatuves Pārstāt darboties, piedalīties kur.
- izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.).
- pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- aizgūties Pārstāt darboties. Darboties ar pārtraukumiem.
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties). Pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību). Pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- Iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku).
- Nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties. Pārstāt darboties, darīt ko.
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- Mest kaktā Pārtraukt nodarboties (ar ko).
- Mest kaktā Pārtraukt nodarboties (ar ko).
- (Uz)griezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml.).
- mājot Pastāvīgi atrasties, darboties (kur).
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi, lielā mērā (iedarboties uz ko) - piemēram, par norisi, stāvokli.
- dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties.
- rīstīties Pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām). Pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- aizrīties Pēkšņi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
- sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
- sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piemēram, par smaržu, gaismu, skaņu).
- Sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem). Sākt rīkoties, darboties (par vairākiem, daudziem).
- spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (1). Nodarboties ar (kā) spēli (1).
- spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (2). Nodarboties ar (kā) spēli (2).
- figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur). Tikt nosauktam, pieminētam.
- Iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
- Iziet sporta (arī mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties sporta (mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties sportā (mākslā, literatūrā u. tml.).
- kooperēties Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā. Kooperēties (1).
- plosīt Postoši iedarboties (parasti par vēju, vētru).
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus. Riebt, pūšļot.
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām. Suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
- vējot Pūšot iedarboties (uz ko) - par vēju.
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- ņemties Rīkoties, darboties (ar kādu, ap kādu), apkopjot, aprūpējot (to). Mācīt (kādu), parasti ilgstoši, ar grūtībām.
- izpildīt Rīkoties, darboties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.).
- Iet kopā Rīkoties, darboties kopīgi.
- Iet kopā Rīkoties, darboties kopīgi.
- riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu). Pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
- palīdzēt Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
- uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu...
- aizklīst Risināties, darboties (kādā virzienā) - par domām, iztēli u. tml.
- pulsēt Ritmiski, periodiski darboties (par ierīcēm, mehānismiem).
- darbīgs Rosīgs, enerģisks, vienmēr gatavs darboties, rīkoties (par cilvēku).
- Celt kājās Rosināt darbībai, likt darboties.
- Celt kājās Rosināt darbībai, likt darboties.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
- Turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
- Turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
- Pusdzīvs, pusmiris Saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- Pusdzīvs, pusmiris Saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- Ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- Ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- Gaisma iedegas (retāk aizdegas) Saka, ja gaismas avots sāk darboties.
- Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
- (Un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Viss (ir) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Rokas nolaižas Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
- Rokas nolaižas (retāk atkrīt) Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
- Celties kājās (arī augšā) Sākt aktīvi darboties.
- Celties spārnos Sākt aktīvi darboties.
- atdzīvoties Sākt atkal darboties (par mehānismu).
- Stāties (kam) klāt Sākt darboties (ap ko), sākt apstrādāt (ko).
- (At)vērt durvis Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- (At)vērt durvis Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- Vērt durvis Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- vērties Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- ienākt Sākt darboties (parasti mākslā).
- Noiet pagrīdē Sākt darboties nelegāli.
- Noiet pagrīdē Sākt darboties nelegāli.
- ķerties Sākt darboties, rīkoties (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.).
- sarosīties Sākt darboties, rīkoties, arī sākt klāt iedarbīgam.
- stāties Sākt darboties, rīkoties, strādāt (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.).
- nodalīties Sākt eksistēt, darboties savrup, atsevišķi, patstāvīgi.
- Pielikt spēku Sākt iedarboties ar spēku (uz ko).
- Pielikt spēku Sākt iedarboties ar spēku (uz ko).
- ķerties Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko). Pieķerties (kam).
- Likties kopā Sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt.
- izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
- Pacelt galvu Sākt no jauna darboties, kļūt rosīgam, aktīvam.
- piegriezties Sākt nodarboties (ar ko).
- Iziet uz ledus Sākt nodarboties ar slidošanu (piemēram, sezonas sākumā).
- satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) - piemēram, - par aukstumu.
- satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
- paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- staigāt Savienojumā ar «ceļu»: darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
- pieskarties Skarot (ko), iedarboties (uz to), arī pārveidot (to).
- trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
- nelabi Smagi, grūti (dzīvot, darboties).
- iedvesma Spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- ķerties Spēcīgi ietekmēt, iedarboties (piemēram, par sauli, vēju, aukstumu).
- plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
- iesisties Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
- iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu). Iesisties (3).
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- spars Spēja darboties (ķermenim, tā daļām).
- pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
- rezistence Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām). Pretestība (1).
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā). Rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko).
- rauties Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties.
- rullēt Steigā, pavirši darīt (ko), darboties.
- ražot Strādāt, darboties (par cilvēku).
- plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli. Ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- plēst Strādāt, darboties strauji, arī ar pūlēm.
- Turēties strīpā Strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
- Turēties strīpā (arī līnijā) Strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
- kustēt Strādāt, darboties.
- kustēties Strādāt, darboties.
- ielauzties Strauji parādīties, ieviesties, iedarboties (par parādībām sabiedrībā).
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- patstāvīgs Tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml. izvēle. Tāds, kas nav atkarīgs (no kā), ir spējīgs eksistēt, darboties bez (kā) palīdzības, vadības.
- svaigs Tāds, kam ir vēl neizmantotas, arī atjaunotas spējas darboties (parasti par cilvēku grupu).
- darbīgs Tāds, kas darbojas vai (jebkurā brīdī) var sākt darboties (par parādībām dabā).
- aktīvs Tāds, kas darbojas vai ir gatavs darboties, reaģēt.
- spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
- pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika. Tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
- urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, vēlēšanos darboties (piemēram, par laika apstākļiem).
- pasīvs Tāds, kas nedarbojas vai nav gatavs darboties, reaģēt.
- neizveicīgs Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri strādāt, darboties.
- spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) - par cilvēkiem, to grupām.
- izturīgs Tāds, kas spēj ilgi bez traucējumiem darboties, funkcionēt (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos. Tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- ražīgs Tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi (parasti par māksliniekiem).
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- spītīgs Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārtapt Tēlojot lomu, domāt, pārdzīvot, darboties atbilstoši šai lomai.
- ņemties Trokšņaini darboties, izturēties. Skaļi runāt.
- grāvēties Trokšņaini darboties. Arī ālēties.
- rūpes Turpmākā darbība, turpmāko (parasti neatliekamu, nozīmīgu) darbība kopums, kuru veikšanai nepieciešams sagatavoties, aktīvi darboties.
- pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- Pievērst uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- (Pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- Veltīt uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- (Pie)vērst (arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- vīties Uzturēties (kāda) tuvumā, darboties (ap kādu), izradot sevišķu interesi, uzmanību.
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
- skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām). Kļūst tīrs. Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
- žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
- kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
- risināt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties sasniegt vēlamu iznākumu, rezultātu.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur).
- Noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli. Pārtraukt darboties.
- Noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli. Pārtraukt darboties.
darboties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV