Paplašinātā meklēšana
Meklējam izvirzīt.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (537):
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizkustēties Aiziet, aizvirzīties. _imperf._ Kustēties prom. Aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizlaist Aizvirzīt (aiz kā).
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). _imperf._ Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām). Aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
- Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
- aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Izsviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
- izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspert Ar spērienu attālināt. _imperf._ Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
- izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Izmest (1).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- aiztriekt Ar triecienu attālināt. Ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
- aizvēdīt Ar vieglu pūsmu aizvirzīt prom.
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
- izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Izmesties (2).
- izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
- izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam). Visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
- izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli).
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
- izvērst Būt izvirzītam (uz āru, sānis).
- izvelties Būt izvirzītam no parasta stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
- izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
- ceļgals Ceļa priekšējā, visvairāk izvirzītā daļa. Arī celis.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
- izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
- puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
- Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
- izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
- izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.). Ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, izkļūt (uz tās).
- iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties. Gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizgrābt Grābjot aizvirzīt. _imperf._ Grābt prom. Grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, km u. tml.).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrūst Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts koks, pie kura piestiprina priekšburas.
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1).
- izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- aizirt Irot, airējot aizvirzīt. _imperf._ Irt prom. Irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizairēt.
- izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Izālēties (2).
- izirties Iroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
- izpērties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām.
- izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā. Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur). Arī iztaisnot.
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur). Arī izstiept.
- izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu). Augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- Stādīt jautājumu Jautāt, izvirzīt jautājumu.
- izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
- pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. Vieta zem šādas jumta daļas.
- izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkāpt Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
- izkārpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot aizvirzīt. _imperf._ Kašņāt prom.
- izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izklupt Klupšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izklupt Klupšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izkost Kožot izvirzīt zobus cauri (kam), caur (ko).
- izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties. Ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlēkt Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. _imperf._ Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
- izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- izlidināties Lidinoties izvirzīties.
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- aizliekt Liecot aizvirzīt, aizbīdīt (aiz kā, kam priekšā).
- izliekt Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu).
- izliekt Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
- izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
- izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīt Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
- aizlodāt Lodājot aizvirzīties.
- izlocīt Lokot izvirzīt (detaļu uz augšu, uz āru), atlocīt (sānis).
- izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu).
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlocīties Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizložņāt Ložņājot aizvirzīties.
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- balotēties Ļaut izvirzīt savu kandidatūru balsošanā, vēlēšanās.
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- aizšauties Ļoti ātri attālināties. _imperf._ Šauties prom. Ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz ka), parasti slēpjoties.
- aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
- izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
- izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
- aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.). Metot sasniegt zināmu rezultātu.
- izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). Ilgāku laiku, daudz līkumot.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties. Līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
- izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iznākt Nākot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
- Atstāt ēnā Neļaut izvirzīties.
- Izspīlētas acis Neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli.
- iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- iznest Nesot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem). Izļēpot.
- izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- kronšteins No vertikālas plaknes izvirzīta detaļa (piemēram, kā novietošanai, balstīšanai). Balstenis.
- izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
- aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
- Palikt ēnā Palikt neievērotam, nepamanītam. Tikt pārspētam, neizvirzīties.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- Atstāt ēnā Pārspēt. Neļaut izvirzīties.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties. _imperf._ Lauzties prom. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Izlauzties.
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
- izlavīties Paslepus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlavīties Paslepus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izstiept Pastiepjot izvirzīt (piemēram, roku).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (6).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (7).
- ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
- izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izpeldēt Peldot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai apbalvošanai.
- kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai ievēlēšanai.
- kandidatūra Persona, kas izvirzīta par kandidātu (1).
- bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros). Mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu.
- aizpilināt Pilinot aizvirzīt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. šķidrumu).
- izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu
- plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
- spārns Plākšņveidīgi izvirzīta detaļa, elements.
- izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
- izpogāt Pogājot izvirzīt cauri (pogu pogcaurumam).
- pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa.
- izvirze Process, rezultāts --> izvirzīt (6). Izvirzījums (2).
- izpurināt Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizpūst Pūšot attālināt, aizvirzīt. _imperf._ Pūst prom. Pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izpūst Pūšot izvirzīt (no mutes, piemēram, gaisu).
- izpūst Pūšot izvirzīt (piemēram, gāzi, dūmus) - par mehānismu, ierīci.
- izpūst Pūšot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā).
- izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
- izraut Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izraust Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izraust Raušot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslieties Refl. --> izsliet (3). Būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu). Pacelties (kam pāri).
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (1). Tikt izvirzītam.
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (3). Tikt izvirzītam.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa. Vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- izrībināt Rībinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībināt Rībinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izrībināt Rībinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībināt Rībinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izrībēt Rībot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībēt Rībot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izrikšot Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izrikšot Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izripināt Ripinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizripot Ripojot attālināties. _imperf._ Ripot prom. Ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izripot Ripojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizritināt Ritinot aizvirzīt. _imperf._ Ritināt prom. Ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizripināt.
- izritināt Ritinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izritināt Ritinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izritēt Ritot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izrīvēt Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko). Izberzt.
- izrakties Rokot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- Akadēmiskā laiva Sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un dulliem, kas izvirzīti ārpus borta.
- Akadēmiskā laiva Sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un dulliem, kas izvirzīti ārpus borta.
- Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja (kāds) ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajam prasībām.
- Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
- snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas).
- pussala Sauszemes (kontinenta salas) daļa, kura tālu iestiepjas jūrā vai ezerā un kurai ir asi izvirzīti krasti.
- laponoīds Savienojumā «laponoīdā rase». Eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (samiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- mongoloīds Savienojumā «mongoloīdā rase»: rase, kuras pārstāvjiem raksturīga plakana seja ar stipri izvirzītiem vaigu kauliem, tumsnēja, bieži dzeltenīga āda, taisni, cieti un tumši mati.
- negroīds Savienojumā «negroīdā rase»: lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas. An lielā ekvatoriālā rase.
- puskoka Savienojumā «puskoka lēcējs»: cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
- aizdurt Savienojumā ar "garām": darot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis.
- aizsteigties Savienojumā ar "priekšā": steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā. Nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem.
- prognātisms Sejas profils, kam raksturīgs uz priekšu izvirzīts žoklis.
- pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- izsijāt Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izdzīt Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izdzīt Sitot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izskalot Skalojot izvirzīt (no augsnes) - par palu vai lietus ūdeņiem.
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, aiznest. _imperf._ Skalot prom.
- izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izskrūvēt Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizslēpot Slēpojot attālināties. _imperf._ Slēpot prom. Slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizslidināt Slidinot attālināt. _imperf._ Slidināt prom. Slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslidināt Slidinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izslīdināt Slidinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izslidot Slīdojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslidot Slidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizlidot Slīdoši aizvirzīties (par viegliem priekšmetiem, ko nes gaisa plūsma).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (no kāda stāvokļa).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- izsmelt Smeļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izsoļot Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsoļot Soļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izspietot Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izspiest Spiežot (no iekšpuses), izvirzīt (piemēram, uz sāniem, uz ārpusi).
- izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izspiest Spiežot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izspindzēt Spindzot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izspindzēt Spindzot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izstaigāt Staigājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei.
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā (pāri kam, pār ko).
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kĮūst taisns, tiek saspriegts.
- sastiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, taisns, tiek, parasti pilnīgi, saspriegts.
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus.
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus. Stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izvirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
- noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā. Strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
- aizšaut Strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju).
- noskriet Strauji aizvirzīties, aizplūst (par putekļiem, gāzēm u. tml.). Strauji aizvirzīties (par mākoņiem).
- atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
- izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izšaut Strauji izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
- izmest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā.
- izsviest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm.
- izlēkt Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām.
- izskriet Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- izsisties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsperties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par priekšmetiem.
- izsperties Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlauzties Strauji izvirzīties, izplūst (par vēju, gāzi).
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli. Izgrūt.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par cilvēku pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par baru, pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par baru, pūli.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izstumdīt Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumdīt Stumdot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumt Stumjot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt. _imperf._ Stūrēt prom. Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izstūrēt Stūrējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
- izstūrēt Stūrējot izvirzīt (parasti transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- Akadēmiskā airēšana Šāda braukšana ar laivām, kurām ir kustīgi soliņi un ārpus bortiem izvirzīti dulli.
- izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml.).
- izšaut Šaujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļākt Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt. _imperf._ Šļākt prom. Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izšļākt Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšūt Šujot izvirzīt adatu ar diegu cauri (kam), caur (ko).
- izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izšūpoties Šūpojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšūpoties Šūpojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas sastāvdaļas, asi gali.
- izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidojies (uz priekšu, uz āru u. tml.) - par ķermeņa daļu.
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām).
- aiztaustīties Taustoties aizvirzīties. _imperf._ Taustīties prom. Taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
- iztecēt Teciņus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztecēt Teciņus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztenterēt Tenterējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztenterēt Tenterējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
- izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu. Tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- iztipināt Tipinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztipināt Tipinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aiztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Trenkt prom. Trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aiztriekt.
- aiztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Triekt prom. Triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizdzīt.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izurķēt Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
- pakārties Uz īsu brīdi izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - parasti par galvu.
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
- pakare Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
- izvadīt Vadot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
- izvadīt Vadot izvirzīt (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- izvest Vedot izvirzīt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli.
- izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izvilkt Velkot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvilkt Velkot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izvilkt Velkot, verot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, pavedienu, auklu).
- izvilkt Velkot, verot izvirzīt (piemēram, pavedienu, auklu) cauri (kam), caur (ko).
- izvelt Veļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvelt Veļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izvelties Veļoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izvemt Vemjot izvirzīt no kuņģa (ko).
- izvērt Verot izvirzīt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko).
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos).
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko). Vijot caur aust.
- aizvīties Vijoties aizvirzīties. Vijoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izvīties Vijoties izvirzīties (par augiem).
- izvīties Vijoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izviļņot Viļņojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)- par upi, straumi.
- izvīties Viļoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirmot Virmojot izvirzīties.
- aizvirpināt Virpinot attālināt. _imperf._ Virpināt prom. Virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izvirpināt Virpinot izvirzīt.
- aizvirpuļot Virpuļojot attālināties. _imperf._ Virpuļot prom. Virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- galotne Visaugstākā, visizvirzītākā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- virsotne Visaugstākā, visvairāk izvirzītā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- izzagties Zagšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izzagties Zagšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izvirzīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV