Paplašinātā meklēšana
Meklējam art.
Atrasts vārdos (225):
- art:1
- apart:1
- atart:1
- ieart:1
- izart:1
- noart:1
- paart:1
- saart:1
- skart:1
- uzart:1
- harta:1
- karte:1
- karts:1
- marts:1
- parti:1
- artava:1
- aizart:1
- pārart:1
- pieart:1
- azarts:1
- kartēt:1
- kvarta:1
- kvarts:1
- nartas:1
- starts:1
- artelis:1
- artists:1
- artrīts:1
- artroze:1
- gokarts:1
- karteča:1
- kartīte:1
- kartons:1
- kartūns:1
- kartuša:2
- kartuša:1
- martens:1
- parters:1
- partija:2
- partija:1
- partita:1
- startēt:1
- tartāns:1
- artērija:1
- artikuls:1
- artišoks:1
- aizskart:1
- čartisms:1
- čartists:1
- iearties:1
- izarties:1
- izkartēt:1
- kartelēt:1
- kartelis:1
- karteris:1
- kartings:1
- kartonēt:1
- kartveļi:1
- kvartāls:1
- kvartārs:1
- kvartārs:2
- kvartets:1
- kvartole:1
- neskarts:1
- noarties:1
- paarties:1
- partorgs:1
- paspartū:1
- saarties:1
- skarties:1
- stjuarts:1
- šartrēze:1
- zandarts:1
- arteriāls:1
- arteriola:1
- artēzisks:1
- artikulēt:1
- artiķelis:1
- aparteids:1
- kartonāža:1
- kartotēka:1
- martirijs:1
- particips:1
- partikula:1
- partitūra:1
- partizāns:1
- partneris:1
- pastkarte:1
- spartieši:1
- spartisks:1
- standart-:1
- standarts:3
- standarts:2
- standarts:1
- starteris:1
- artikulēts:1
- artilērija:1
- artistisks:1
- azartspēle:1
- ēdienkarte:1
- gokartists:1
- kartāgieši:1
- kartēzisms:1
- kartodroms:1
- kartogrāfs:1
- kartupelis:1
- kompartija:1
- martencehs:1
- martensīts:1
- mikrokarte:1
- neskartība:1
- partejisks:1
- partercīņa:1
- partijisks:1
- partizānis:1
- partnerība:1
- perfokarte:1
- piestartēt:1
- saskarties:1
- sinartroze:1
- stjuartese:1
- vakartērps:1
- vizītkarte:1
- artilērists:1
- apartamenti:1
- filokartija:1
- kartēzietis:1
- kartingists:1
- kartografēt:1
- kartogramma:1
- kartonējums:1
- kartonētājs:1
- kartotekārs:1
- kartupelājs:1
- kontūrkarte:1
- nestandarta:1
- partijnieks:1
- partikulārs:1
- pastartiesa:1
- pieskarties:1
- pipartrauks:1
- pirmsstarta:1
- poliartrīts:1
- repartīcija:1
- solopartija:1
- spartakiāde:1
- spartānisks:1
- standartums:1
- artikulācija:1
- artistiskums:1
- bonapartisms:1
- bonapartists:1
- departaments:1
- filokartists:1
- gartaustekļu:1
- iekškvartāls:1
- kartogrāfija:1
- kartomantija:1
- kartometrija:1
- kartonāžists:1
- kartupelaine:1
- kikstarteris:1
- kontrolkarte:1
- kvartālstiga:1
- martenceplis:1
- martenkrāsns:1
- neartikulēts:1
- partejiskums:1
- partenokarps:1
- participiāls:1
- partijiskums:1
- partizānisks:1
- priekšstarta:1
- standartizēt:1
- standartmāja:1
- starpkartīte:1
- vienpartijas:1
- bezpartejisks:1
- kartelizācija:1
- karteziānisms:1
- kartogrāfisks:1
- kartometrisks:1
- kartupeļgrozs:1
- kartupeļūdens:1
- martenprocess:1
- martentērauds:1
- martiroloģijs:1
- partenoģenēze:1
- pipartrauciņš:1
- pirmskvartārs:1
- pirmskvartārs:2
- pretpartizānu:1
- pseidoartroze:1
- standartveida:1
- starterbarība:1
- ūdensartērija:1
- vairākpartiju:1
- antipartejisks:1
- dubultkvartets:1
- kartodiagramma:1
- klavierpartija:1
- partenokarpija:1
- partikulārisms:1
- standartizmērs:1
- standartmēbele:1
- standartšķirne:1
- vainagartērija:1
- arterioskleroze:1
- bezpartejiskums:1
- standartformāts:1
- standartīpašība:1
- standartizācija:1
- standartizēties:1
- standartlielums:1
- standartveidīgs:1
- zenītartilērija:1
- kvartsekstakords:1
- partenoģenētisks:1
- sparingpartneris:1
- tranzītpartneris:1
- zenītartilērists:1
- partikulāristisks:1
- pirmsspartakiādes:1
- standartprogramma:1
- starterautomobilis:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (933):
- (Iz)likt kārtis (Iz)zīlēt pēc kartīm.
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
- dancināt Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
- maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
- aizdzīt Aizart (vagu) ciet.
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
- grābstīties Aizskart kādu ar rokām.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Ķerties pie goda Aizskart, aizvainot.
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
- Dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- Aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu Aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
- Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
- Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
- sfigmomsnometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
- sfigmogrāfs Aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai.
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
- iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
- bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes).
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
- acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
- glāstīt Ar glāstu vairākkārt skart.
- piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
- jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
- iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
- aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
- grūst Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
- sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
- Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
- Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
- piesisties Ar triecienu pieskarties. Strauji pieskarties.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu). Uzart.
- saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Uzart.
- noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku). Apart.
- uzgriezt Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
- uzvērst Arot apvērst (zemi). Arī uzart.
- apart Arot apvērst. Apvērst un ieart.
- iearties Arot iemācīties labi art. Art, kamēr aršana sāk veikties.
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
- noart Art (ko) un pabeigt art.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- asaris Asarveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, asaris, ķīsis, zandarts.
- išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
- selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartogralē Mēness virsmu.
- Rakt kartupeļus Atart (retāk atrakt) kartupeļu vagas un vākt atsegtos kartupeļus.
- standartums Atbilsme standartam [1] (1). Atbilsme standarta [1] (2) nosacījumiem.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu.
- durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
- atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
- numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
- distance Attālums no starta līdz finišam. Sacīkšu ceļš.
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
- Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
- prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
- Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
- Spēļu nams Azarta spēļu uzņēmums.
- Spēļu nams Azarta spēļu uzņēmums.
- makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
- Azarta spēle Azartspēle.
- Azarta spēle Azartspēle.
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
- iebakstīt Bakstot pieskarties (kādam).
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts (artilērijas ieroča) stobrs.
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
- Barības vienība Barības vērtības standartmērs.
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
- galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
- frakcija Biedru grupa (politiskā partijā), kuru uzskati atšķiras no partijas pamatuzskatiem.
- apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
- bonapartists Bonapartisma piekritējs.
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
- centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
- Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
- plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
- Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtam u. tml.).
- attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
- durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
- raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
- robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
- robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko). Robežoties (1).
- gulēt Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
- martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
- vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
- piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
- pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to daļām).
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
- Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
- Kartupeļu milti Ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
- atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
- bezpartejisks Cilvēks, kas nav partijas biedrs.
- filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
- spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs. Arī mūžamežs.
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- partercīņa Cīņa parterā (3).
- čartists Čartisma piekritējs.
- aršana Darbība --> art.
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
- pieskare Darbība, process --> pieskarties (1).
- pieskare Darbība, process --> pieskarties (2).
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
- funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
- kartonētājs Darbinieks, kas kartonē.
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem). Būkšķēt.
- vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
- paprika Daudzgadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
- ģenerālsekretārs Dažu komunistisko un strādnieku partiju vadītājs.
- piedvesums Dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa.
- kartīte Dem. --> karte.
- demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs (kapitālistiskajās valstīs).
- politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
- artikulēts Divd. --> artikulēt.
- Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
- kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- būkšķēt Dunēt (par artilērijas ieročiem).
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- Ēdienu karte Ēdienkarte.
- Ēdienu karte Ēdienkarte.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- Zirņu pikas Ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
- Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
- pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
- pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes).
- kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
- standartformāts Formāts, kas atbilst standartam [1] (1). Formāts, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
- frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā). Cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
- rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona.
- karts Gokarts.
- nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- iezīmēt Grafiski attēlot (piemēram, ģeogrāfijas kartē, plānā).
- gruporgs Grupas organizators (partijas, komjaunatnes, sabiedriskās organizācijās).
- topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
- puansons Ģeogrāfijas kartēs - pieņemts apzīmējums (aplis, kvadrāts u. tml.).
- kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
- kartogramma Ģeogrāfiskā karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) parādīti statistiski dati (par kādu parādību) noteiktā teritorijā.
- arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un to blīvuma palielināšanās.
- piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri. Iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
- Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
- laimēt Iegūt azartspēlē (naudu vai mantu).
- Sist (arī kaut) kārti Iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
- Kartogrāfiskais transformators Ierīce kartogrāfisko projekciju transformēšanai.
- Kartogrāfiskais transformators Ierīce kartogrāfisko projekciju transformēšanai.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
- aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
- iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem). Īsu brīdi dārdēt.
- kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
- transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu.
- saart Ilgāku laiku, arī visu laikposmu art. Ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim).
- noarties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam).
- izarties Ilgāku laiku, daudz art.
- izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība. Tās radītais troksnis.
- saarties Intensīvi, arī ilgāku laiku art. Intensīvi, arī ilgāku laiku art tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- standartīpašība Īpašība, kas atbilst standartam [1] (1). Īpašība, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- noglāstīt Īsu brīdi maigi, pa tīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- noglaudīt Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- noglaust Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
- aizdzīt Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai).
- stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita.
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- standartizmērs Izmērs, kas atbilst standartam [1] (1). Izmērs, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
- dziedāt Izpildīt (vokālu partiju).
- aizsniegt Izplešoties, izplatoties, izstiepjoties skart, sasniegt.
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
- kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
- Polārais suns Izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos (parasti artēriju sienās).
- kartelizācija Kapitālistiskajās valstīs - (parasti rūpniecības uzņēmumu) apvienošana kartelī.
- kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
- kartelēt Kapitālistiskajās valstīs - apvienot karteli (parasti rūpniecības uzņēmumus).
- frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
- Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- Mīnu kuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
- masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
- artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā (1).
- zenītartilērists Karavīrs, kas dien zenītartilērijā (1).
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
- perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi.
- kontrolkarte Karte, kurā ieraksta kontroles datus.
- mērogs Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā.
- izkartēt Kartēt un pabeigt kartēt.
- kartēzietis Kartēzisma piekritējs.
- karteziānisms Kartēzisms.
- karte Kartīte (2). Pastkarte, atklātne.
- Grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
- starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
- kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
- kartogrāfs Kartogrāfijas speciālists.
- paspartū Kartona ietvars (piemēram, akvarelim, grafikai).
- pape Kartons (parasti biezs).
- kartupelaine Kartupelājs.
- rācenājs Kartupelājs.
- tupenājs Kartupelājs.
- rācenis Kartupelis.
- tupenis Kartupelis.
- Galda kartupeļi Kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam.
- Jaunie kartupeļi Kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
- Miltaini kartupeļi Kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
- Otrā maize Kartupeļi.
- Otrā maize Kartupeļi.
- Kartupeļu biezputra Kartupeļu biezenis.
- Kartupeļu biezputra Kartupeļu biezenis.
- šķiedenis Kartupeļu biezenis.
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
- naktene Kartupeļu dzimta.
- kartupeļgrozs Kartupeļu grozs.
- kartupelājs Kartupeļu lauks, parasti novākts.
- Kartupeļu racējs Kartupeļu rokamā mašīna.
- miroņgalva Kartupeļu sfings.
- Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- Kartupeļu vēzis Kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
- kārba Kaste (parasti kartona vai metāla, ar vāku).
- klavierpavadījums Klavierpartija instrumentālās vai vokālās galvenās balss pavadījumam.
- Klavieru partija Klavierpartija.
- Klavieru partija Klavierpartija.
- Klavieru kvintets Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.
- Klavieru kvintets Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
- klerikālis Klerikālās partijas biedrs.
- Aiziet partizānos Kļūt par partizānu, pievienoties partizānu vienībai.
- palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- kompartija Komunistiskā partija.
- komunists Komunistiskās partijas biedrs.
- Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam).
- Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju un komunistisko organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam)
- konservatīvs Konservatīvās partijas biedrs.
- konservators Konservatīvās partijas biedrs. Konservatīvais.
- kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija pirmsrevolūcijas Krievijā - galvenā kontrrevolucionārās liberāli monarhistiskās buržuāzijas partija. Šīs partijas biedri.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- iedurties Kustībā cieši skart (kādu virsmu) - par ko smailu.
- piedurties Kustībā skart (kādu virsmu).
- berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā). Berzēties (1).
- šaustīt Kustība strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem.
- šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem. Šaustīt (2).
- strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
- strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā). Berzēties (1). Berzties (1).
- trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.). Berzties (1).
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Berzties (2).
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
- holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
- leiboristi Labēji sociālistiska, reformistiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
- pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra.
- lumsts Laksts (piemēram, kartupeļiem).
- Saeimas strādnieku un zemnieku frakcija Latvijas Komunistiskās partijas vadīta revolucionāro strādnieku un zemnieku frakcija buržuāziskās Latvijas saeimā (no 1928. gada līdz 1933. gadam).
- kolhozs Lauksaimniecības artelis - sociālistiska tipa brīvprātīga darba zemnieku apvienība sabiedriskās lielražošanas organizēšanai.
- Nedalāmais fonds Lauksaimniecības arteļu sabiedriskā īpašuma daļa, kas nav sadalāma starp arteļa locekļiem.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana. Rušināmaugi.
- grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
- liberālis Liberālās partijas biedrs.
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
- Vidējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
- Pakaļējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
- lūpenis Līdzskanis, ko artikulē ar lūpām.
- mēlenis Līdzskanis, ko artikulē ar mēli.
- Labiāls līdzskanis Līdzskanis, ko artikulē, noapaļojot un izstiepjot lūpas. Lūpenis.
- Dentāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
- zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus. Dentāls līdzskanis.
- Dorsāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- Labiodentāli līdzskaņi Līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
- armāda Liela (kara kuģu, tanku, artilērijas vai lidmašīnu) vienība, kas darbojas saskaņoti.
- aorta Lielā asinsriņķošanas loka galvenā artērija.
- monopols Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
- standartlielums Lielums, kas atbilst standartam [1] (1). Lielums, kas atbilst standarta [1] (2) nosacījumiem.
- kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
- martenprocess Lieta tērauda ieguve martenkrāsnī.
- Likt pie arkla Likt art. Likt strādāt.
- bāzt Likt klāt, pieskarties.
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- izolīnija Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām.
- izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
- izoterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- izoglosa Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās. Distrofiskais artrīts.
- izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- mikrokarte Ļoti maza izmēra karte.
- Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
- Partijas skola Mācību iestāde vadošo partijas un padomju darbinieku sagatavošanai.
- Mēmā karte Mācību karte bez uzrakstiem.
- glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt. Arī glausties.
- glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
- glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- standartmāja Māja, kas atbilst standartam [1] (1). Māja, kas atbilst standarta [1] (2) nosacījumiem.
- centrisms Marksismam naidīgs oportūnistisks virziens, kas radās II Internacionāles sociāldemokrātiskajās partijās pirmā pasaules kara priekšvakarā.
- politbirojs Marksistiski ļeņiniskas partijas Centrālās Komitejas vēlēts orgāns kārtēja partijas darba vadīšanai Centrālās Komitejas plēnumu starplaikos.
- Martena cehs Martencehs.
- martenceplis Martenkrāsns.
- martens Martenkrāsns.
- Martena krāsns Martenkrāsns.
- Sērsnu (arī baložu) mēnesis Marts.
- Mācību līdzekļi Materiāli (piemēram, mācību grāmatas, kartes, attēli, modeļi, kinofilmas), ko izmanto mācību procesā.
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
- standartmēbele Mēbele, kas atbilst standartam [1] (1). Mēbele, kas atbilst standarta [1] (2) nosacījumiem.
- planimetrs Mehāniska ierīce laukumu mērīšanai pēc kartēm, plāniem u. tml.
- Ģeogrāfiskais grādu tīkls Meridiānu un paralēļu sistēma (kartē).
- Ģeogrāfiskais grādu tīkls Meridiānu un paralēļu sistēma (kartē).
- Topogrāfiskā uzņemšana Mērījumu kopums apvidus attēlošanai kartē.
- karaspēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes.
- Kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes. Karaspēle (1).
- Kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes. Karaspēle (1).
- krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- Transponējošie instrumenti Mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma.
- soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
- nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija, fašisma izpausmes valdošā forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam).
- polārkamanas Nartas.
- Diferenciālā zemes rente Naturālā vai naudas formā izteikts (lauksaimniecības arteļa) papildu tīrais ienākums, ko iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk novietotiem zemes gabaliem vai arī, produktīvāk izmantojot zemi.
- laimests Nauda vai manta, ko iegūst azartspēlē.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- paart Neilgu laiku, mazliet art (ko).
- paarties Neilgu laiku, mazliet art.
- padancināt Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- uzdurties Nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
- arums Nelīdzena, savandīta, it kā uzarta zemes kārta.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
- piparnīca Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā. Pipartrauciņš.
- tārtiņš Neliels vai vidējs tartiņveidīgo kārtas putns.
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
- klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
- zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas. Nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar šokam (parasti sievieti).
- Iet garām (arī secen) Neskart.
- Aiziet garām Neskart.
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots mežs.
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
- atdalījums No telpas, platības norobežota daļa, - nodalījums. Ierīkot pagrabā atdalījumu kartupeļiem.
- knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
- Beigu spēle Nobeiguma posms šaha, dambretes partijā.
- Beigu spēle Nobeiguma posms šaha, dambretes partijā.
- aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu. Aizskart.
- krist Nokarāties, arī nokarāties un skart (ko), atrasties vertikāli vai slīpi (uz kā, pāri kam) - par matiem, audumu u. tml.
- neaizskarams Nol. divd. --> aizskart.
- neartikulēts Nol. divd. --> artikulēt.
- neskarts Nol. divd. --> skart.
- pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pretī Norāda uz darbību, ko veic kopā, reizē ar kādu, norāda uz partnerību kādā darbībā.
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1] (1). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta (2) nosacījumiem.
- Nospraust kursu Noteikt, aprēķināt un parasti iezīmēt kartē (kā) kursu.
- platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai).
- kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- deklarācija Oficiāls, arī svinīgs (parasti valdības, partijas) principiālu atzinumu, lēmumu paziņojums. Dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- operliteratūra Operu partitūru kopums.
- legālisms Oportūnisma paveids strādnieku kustībā (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kurš neatzīst legālā darba pakļaušanu proletariāta marksistiskās partijas nelegālajam darbam.
- likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
- federālisms Oportūnistisks princips, pēc kura partija sastāv no atsevišķām organizācijām, nepakļaujoties centrālajai vadībai.
- meņševisms Oportūnistisks, marksismam-ļeņinismam naidīgs virziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Viens no starptautiskā oportūnisma paveidiem.
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- partitūra Orķestrim, korim, ansamblim komponēta skaņdarba visu partiju kopējs fiksējums tā, lai vienlaicīgi izpildāmās notis atrastos uz vienas vertikāles.
- kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi) pilnā aršanas dziļumā.
- Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija Padomju Savienības Komunistiskā partija (no 1925. gada līdz 1952. gadam).
- Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
- Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
- Politiskais vadītājs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.
- politdarbinieks Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942.gadam), kas veica politiskas izglītības un audzināšanas darbu. Politiskais vadītājs.
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- Demokrātiskais centrālisms Padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju uzbūves un darbības vadošais princips, kas savieno plašu vietējo kompetenci un demokrātismu ar centralizētu vadību.
- instance Pakāpe, posms (valsts pārvaldes, tiesu, partijas, arodbiedrības) iestāžu pakļautības sistēmā.
- tritons Palielinātās kvartas vai pamazinātās kvintas intervāls, ko veido trīs veseli toņi.
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam.
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
- muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu.
- dārdēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- dunēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- grandēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- graut Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- rībēt Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
- leģenda Paraksts, paskaidrojums (kartei, plānam, attēlam).
- skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
- orientēšanās Parasti savienojumā «orientēšanās sports»: sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientierisms.
- paart Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) art.
- Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
- Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums. Arī egoisms.
- konvents Pārstāvju sapulce (piemēram, valstī, dažās partijās).
- nosvīdināt Partakt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
- opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku. Šo partiju (grupu) frakcija parlamentā.
- Valdošā partija Partija, kam daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
- Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
- Zaļo partija Partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana.
- Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
- Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
- Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
- Marksisma-ļeņinisma universitāte Partijas izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā vispusīgi apgūst marksismu-ļeņinismu.
- Kandidāta stāžs Partijas statūtos noteiktais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
- Ierobežojuma partikula Partikula, kas vārda nozīmē ietvertās attieksmes sfēru sašaurina, ierobežo.
- Modāli voluntatīvās partikulas Partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
- mežabrāļi Partizāni Lielajā Tēvijas karā.
- Tautas atriebēji Partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
- haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkonos, Ungārijā, Moldāvi jā no 15. līdz 19. gadsimtam).
- mežavīrs Partizāns.
- mežinieks Partizāns.
- partizānis Partizāns.
- mežabrāļi Partizānu cīņas dalībnieki pret kontrrevolūciju Latvijas laukos 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, kā arī revolūcijas atplūdu un soda ekspedīciju terora laikā.
- Partizānu karš Partizānu organizēta bruņota cīņa.
- Partizānu karš Partizānu organizēta bruņota cīņa.
- pretspēlētājs Partneris (skatuves mākslā).
- sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- sadurties Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem).
- pastartiesa Pastartiesa.
- nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- atklātne Pastkarte (parasti mākslinieciski izveidota).
- kartīte Pastkarte, atklātne.
- Pakaļējās rindas patskanis Patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
- arums Paveikta darbība, rezultāts --> art. Uzarta vieta.
- iearums Paveikta darbība, rezultāts --> ieart.
- izarums Paveikta darbība, rezultāts --> izart (3).
- kārtājums Paveikta darbība, rezultāts --> kartāt.
- kartonējums Paveikta darbība, rezultāts --> kartonēt. Vienkāršots (parasti grāmatas) iesējums kartona vākos.
- kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kartot [1] (2).
- saarums Paveikta darbība, rezultāts --> saart (1).
- skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart (1).
- skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart (2).
- apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- paspēlēt Pazaudēt (naudu, īpašumu u. tml., parasti azartspēlē).
- nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu).
- sist Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
- modeļapavi Pēc īpaša, parasti nestandarta, modeļa gatavoti apavi.
- arteriola Pēdējais artērijas sazarojums (pirms kapilāriem).
- appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās).
- Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
- Partijas kandidāts Persona, kam rit partijas statūtos paredzētais pārbaudes laiks pirms uzņemšanas par partijas biedru.
- koncertmeistars Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos.
- sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
- piedurties Pieskarties (pie kā, kam klāt).
- Grūst (arī piegrūst) pie sāniem Pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- Grūst (arī piegrūst) pie sāniem Pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- aiztikt Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām). Aizskart.
- aizskart Pieskarties.
- iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
- piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, acī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- partorgs Pilnvarots partijas darbinieks (no 1933. g. līdz 1961. g.).
- pipartrauks Pipartrauciņš
- beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
- pamatiezis Pirmskvartāra vecuma iezis, kas ir saglabājis savu pirmatnējo uzbūvi un sastāvu.
- priekšstarta Pirmsstarta.
- plakandzelzis Plakans dzelzs elements, detaļa, standartizēts velmēts profildzelzs elements.
- žilete Plāns, divpusējs standartizētas formas tērauda asmens bārdas skūšanai.
- patrona Plastmasas vai kartona spole pavediena uztīšanai. Žakaida kartes uztīšanas ierīce.
- aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija. Šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- vigi Politiska partija Lielbritānijā (no 17. līdz 19. gadsimtam) - Lielbritānijas liberālās partijas priekštece. Šīs partijas biedri.
- kongress Politiska partija vai organizācija.
- Politiskā (arī politiskās policijas) pārvalde, arī politiskā apsardze Politiskā policija (buržuāziskajā Latvijā no 1920. gada līdz 1940. gadam), kuras galvenais uzdevums bija cīņa pret Latvijas Komunistiskās partijas vadīto revolucionāro kustību.
- partijnieks Politiskas partijas biedrs.
- Atomu (arī kvantu) pulkstenis Precīza laika mērīšanas iekārta, kuras pamatsastāvdaļa ir atomārais vai molekulārais frekvences kvantu standarts.
- Karteļu cena Preču pārdošanas cena, par kuru vienojas kartelī apvienotās firmas.
- kreiss Progresīvs, revolucionārs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
- Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. gada līdz 1852. gadam).
- Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. līdz 1852. gadam).
- internacionāle Proletariāta starptautiskā revolucionārā himna. PSKP himna un citu komunistisko partiju himna.
- šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- rēkt Radīt šā viena troksni (par, parasti vairākiem, artilērijas ieročiem).
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni). Strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
- Sklandu rausis Rausis ar sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu.
- sklandrausis Rausis ar sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu.
- Sklandu rausis Rausis ar sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu. Sklandrausis.
- nacionālliberāļi Reakcionāra lielburžuāzijas partija Rietumeiropā (piemēram, Vācijā līdz 1918. gadam, Anglijā).
- iearties Refl. --> ieart (2).
- standartizēties Refl. --> standartizēt. Tikt standartizētam.
- iearties Relf. --> ieart (4)
- republikānis Republikāņu partijas biedrs.
- boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
- aizskārums Rezultāts --> aizksart (3).
- aizskārums Rezultāts --> aizskart (2).
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- norakt Rokot novākt (parasti kartupeļus). Rokot novākt, parasti kartupeļus (kādā platībā).
- uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
- stabulēt Runāt, parasti stiepti artikulējot skaņas.
- skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību). Raudzīties (4).
- Bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīt (arī mīdīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Papīra rūpniecība Rūpniecības nozare, kas aptver celulozes, koka masas, papīra un kartona ražošanas uzņēmumus.
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- Neklātienes sacensības Sacensības, kurās dalībnieki startē (sacenšas) dažādās vietās (piemēram, dažādās pilsētās, rajonos).
- Klātienes sacensības Sacensības, kurās visi dalībnieki startē (sacenšas) vienā un tajā pašā vietā.
- Klātienes sacensības Sacensības, kurās visi dalībnieki startē (sacenšas) vienā un tālā pašā vietā.
- kārta Sacensību posms (parasti sporta spēlēs), kurā katra komanda izspēlē vienu spēli, katrs spēlētājs - vienu partiju. Spēļu kopums, ko izspēlē šajā posmā.
- pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā).
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
- Mākslīgais sāgo Sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes.
- vai Saista ar partikulu «vai» ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- partijiskums Saistība ar kādu politisku partiju. Atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem.
- partejiskums Saistība ar kādu politisku partiju. Atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem. Partijiskums.
- arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- kartometrisks Saistīts ar kartometriju, tai raksturīgs.
- kvartārs Saistīts ar kvartāru [1], tam raksturīgs.
- leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
- partenoģenētisks Saistīts ar partenoģenēzi, tai raksturīgs.
- participiāls Saistīts ar participu, tam raksturīgs. Tāds, ko lieto kopā ar participu.
- partikulāristisks Saistīts ar partikulārismu, tam raksturīgs.
- partizānisks Saistīts ar partizāniem, to militāro darbību, partizāniem, to militārajai darbībai raksturīgs.
- spartisks Saistīts ar spartiešiem, tiem raksturīgs.
- komerciāls Saistīts ar tirdzniecību bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
- ģeodēzisks Saistīts ar Zemes virsas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs, šādai mērīšanai, attēlošanai raksturīgs.
- Lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
- atklātne Sākuma posms (šaha, dambretes partijā).
- karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala.
- Uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- Uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (Uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- Lasīt karti Saprast kartes saturu.
- Krokota zona Sarežģīta tektoniskā struktūra, ko nav iespējams tieši kartografēt.
- Krokota zona Sarežģīta tektoniskā struktūra, ko nav iespējams tieši kartografēt.
- kontrdeja Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim.
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
- Nākt saskarē (arī saskarsmē) Saskarties (2).
- Nākt saskarsmē (arī saskarē) Saskarties (2).
- sadurties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- sastapties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- satikties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- sasniegties Saskarties (piemēram, par augu daļām, priekšmetiem).
- sadurties Saskarties un daļēji vai pilnīgi sajaukties (par vielām).
- Nākt saskarē Saskarties.
- kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei.
- kartografēt Sastādīt (kā) karti. Atzīmēt, apzīmēt (ģeogrāfiskajā) kartē vai kartogrammā. Kartēt.
- kartēt Sastādīt (kā) karti. Atzīmēt, apzīmēt (ģeogrāfiskajā) kartē vai kartogrammā. Kartografēt.
- atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, kavalērijas) taktiskā apakšvienība, kurā ietilpst, piemēram, vairākas baterijas, vairāki eskadroni.
- koalīcija Savienība, vienošanās un sadarbība (starp politiskām partijām kapitālistisko valstu parlamentos).
- klājenisks Savienojumā «klājeniska trajektorija»: trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- morganātisks Savienojumā «morganātiska laulība»: laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kartes privilēģijas (feodālismā).
- aizbadīt Savienojumā ar "garām": badot neskart.
- aizknābt Savienojumā ar "garām": knābjot neskart.
- mūžam Savienojumā ar noliegtu verbu vai ar partikulu «ne»: nekad.
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot bībeles priekšrakstus.
- kartāgieši Seno feniķiešu izceļotāju kolonizētās Kartāgas iedzīvotāji.
- kontūrkarte Shematizēta ģeogrāfiskā karte, kuru izmanto par pamatu kartējamo objektu iezīmēšanai (piemēram, skolās, iestādēs).
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- kartonēt Siet (parasti grāmatu) kartona vākos.
- dāma Sieviete - vīrieša partnere, piemēram, dejās, viesībās.
- meņševiks Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
- maoisms Sīkburžuāziski nacionālistiska kustība Ķīnas Komunistiskajā partijā. Šīs kustības uzskatu kopums.
- signatūra Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- kartotēka Sistematizēts kartīšu krājums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- iesist Sitot skart, dot triecienu.
- uzsist Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur).
- kompilēt Skaitļošanas tehnikā - kārtot iepriekš translētus segmentus, apakšprogrammas vai standartprogrammas vienotā programmā.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, 1, ļ, r).
- Laringāla skaņa Skaņa, ko artikulē balsenes dobumā.
- redukcija Skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piemēram, operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildina ļumu dziedātāja vai instrumentālista partijai.
- pacēlums Skaņu artikulācijā - mēles stāvoklis, kustības, ko raksturo ar mēles attālumu līdz aukslējām.
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- ņemt Skart (ar kādu darbību), apstrādāt, arī veikt (ko).
- durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes.
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis. Atskanēt šādam troksnim.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- apsvilināt Skart apsaldējot (par salu, salnu, arī asu vēju). Apraut.
- trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
- trāpīt Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku).
- saskarties Skart vienam otru, citam citu (parasti par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām, priekšmetiem).
- durties Skarties (kur klāt).
- mesties Skarties (pie kā, kam klāt).
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera.
- ateroskleroze Slimība, kuras cēlonis ir holesterīna nogulsnēšanās uz artēriju iekšējām sieniņām.
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu). Sasniegt.
- sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku.
- aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu).
- sociāldemokrāts Sociāldemokrātijas piekritējs. Sociāldemokrātiskas partijas biedrs.
- kaujinieks Sociāldemokrātu partijas biedrs, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
- rente Sociālismā - lauksaimniecības arteļa vai padomju saimniecības papildu tīrais ienākums, kuru iegūst no auglīgākiem vai izdevīgāk izvietotiem zemes gabaliem, kā arī no racionāla līdzekļu ieguldījuma saimniecībā un kura daļu nodod valstij kā zemes īpašniekam.
- Labējie sociālisti Sociālistisko partiju reformistiskie darbinieki (kapitālistiskajās valstīs).
- eseri Sociālistu revolucionārie partija (Krievijā no 1902. līdz 1920. gadam).
- Solo partija Solopartija.
- falangists Spānijas valdošās politiskās partijas («Spānijas falanga») biedrs.
- starterautomobilis Speciāli iekārtots automobilis lidaparāta motora iedarbināšanai. Starteris.
- starteris Speciāli iekārtots automobilis lidaparātu motora iedarbināšanai. Starterautomobilis.
- starteris Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā. Starterbarība.
- starterbarība Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā. Starteris (2).
- laimesspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Azartspēle.
- Laimes spēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (1), azartspēle.
- Laimes spēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (1). Azartspēle.
- apspēlēt Spēlējot (šahu, kārtis u. tml.), pieveikt (partneri).
- starteris Sportā - tiesnesis, kas dod starta signālu sacensībās.
- Tehniskie sporta veidi Sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u.tml. izmantošanu (piemēram, autobraukšana, kartings, aviomodelisms).
- kartings Sporta veids - braukšana ar sporta mikroautomobiļiem - gokartiem.
- paukošana Sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi.
- orientierisms Sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientēšanās sports.
- gokartists Sportists, kas specializējies braukšana ar gokartu.
- kartingists Sportists, kas specializējies kartingā. Gokartists.
- maratonists Sportists, kas startē ļoti garās distancēs.
- dēstīt Stādīt (kartupeļus).
- brāķis Standartam neatbilstošs, zemas kvalitātes.
- tests Standartizēta darbība, darbību kopums, arī darbību programma (kā) pārbaudei, defektu konstatēšanai.
- testfilma Standartizēta kinofilma kopēšanas aparātu un projektoru pārbaudei un regulēšanai.
- rakstlaukums Standartizētas ailes iesējuma stūrī ar būtiskākajām ziņām par to.
- lielums Standartizēts apmērs (parasti ap ģērbam, apaviem). Šāda apmēra numurs.
- izmērs Standartizēts lielums (parasti apģērbam, apaviem). Šāda lieluma numurs.
- numurs Standartizēts un ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts (kā) lielums.
- tests Standartizēts uzdevums, kura izpildes rezultāti ļauj vērtēt izpildītāja psihofizioloģiskos un personības raksturojumus, spējas, zināšanas, prasmes, iemaņas.
- redisspalva Standartraksta spalva (parasti ar platu, uzliektu galu) rakstīšanai ar tušu.
- standartizācija Standartu [1] (2) izstrāde un lietošana darbības reglamentēšanai noteiktā sfērā.
- standartveidīgs Standartveida.
- Starptautiskā sieviešu diena Starptautiska sieviešu solidaritātes diena (8. marts).
- Starptautiskā sieviešu diena Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena (8. marts).
- Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- Otrā Internacionāle Starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- mats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar izsargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju.
- partnerība Stāvoklis, kad (kādi, kas) ir partneru (2) attiecībās.
- durt Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko).
- bortpavadone Stjuarte (lidaparātā).
- stjuartese Stjuarte.
- kartonāžists Strādnieks, kas izgatavo kartonāžu. Kartonāžas rūpniecības speciālists.
- kartonētājs Strādnieks, kas izgatavo kartonu, kartona izstrādājumus. Arī kartonāžists.
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
- saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
- piemesties Strauji pieskarties.
- Iegrūst dunku sānos Strauji skart (kādam, piemēram, sānus) ar elkoni vai dūri.
- Iegrūst dunku sānos Strauji skart kādam sānus ar elkoni vai dūri.
- ķert Strauji skart.
- tvert Strauji skarties (pie kā).
- pārķert Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
- sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt. Strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
- sisties Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) - piemēram, par augiem, to daļām.
- iesisties Strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli).
- iesisties Strauji, pēkšņi skart (piemēram, par gaisa strāvām).
- šņuksts Straujš, īslaicīgs kakla, sejas muskuļu sasprindzinājums (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko pavada samērā skaļa elpa, neartikulētas balss skaņas.
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem). Virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem).
- manifests Svinīgs (piemēram, sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas, mākslinieku grupas) rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
- stampāt Šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.). Šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas).
- mērogs Šādas attiecības grafisks attēlojums (kartē, plānā u. tml.).
- pankūka Šāds sagatavots ēdiens no sīki sasmalcinātu produktu (piemēram, kartupeļu, biezpiena) masas.
- dārdi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- grandi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- graujas Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
- karalis Šaha figūra, kuru zaudējot spēlētājs zaudē partiju.
- iešaut Šaujot skart, trāpīt (ar ko).
- kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
- ciete Šī viela balta pulvera veidā (parasti iegūst no kartupeļiem, rīsiem, kukurūzas, kviešiem).
- leiboristi Šīs partijas biedrs.
- nacionālliberāļi Šīs partijas biedrs.
- eseri Šīs partijas loceklis.
- Uguns aizsegs Šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- Uguns aizsegs Šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- Uzturošā selekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Saglabātājselekcija.
- saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Uzturošā selekcija.
- Uzturošā selekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešaputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas. Saglabātā selekcija.
- sīkmēroga Tāds, kam ir sīks mērogs (par karti).
- mēms Tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem).
- standartveida Tāds, kas atbilst standartam [1] (1). Tāds, kas atbilst standarta [1] (2) nosacījumiem.
- labējais Tāds, kas ir naidīgs progresīvajiem politiskajiem, sabiedriskajiem virzieniem, arī reakcionārs, konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
- uzticams Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neaizskarams Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā. Tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
- dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts, neskarts.
- partijisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju. Tāds, kas atbilst kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem.
- partejisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju. Tāds, kas atbilst kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem. Partijisks.
- antipartejisks Tāds, kas ir vērsts pret politiskas partijas idejiskajiem un organizatoriskajiem principiem. Tāds, kas ir pretrunā ar šiem principiem.
- bezpartejisks Tāds, kas nav partijas biedrs.
- nestandarta Tāds, kas neatbilst standartam. Tāds, kas nav paredzēts standartā.
- vesels Tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
- pirmsspartakiādes Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms spartakiādes.
- pirmskvartārs Tāds, kas pastāv, noris pirms kvartāra.
- pirmsstarta Tāds, kas pastāv, notis (neilgi) pirms starta.
- plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- vairākpartiju Tāds, kurā ir vairākas partijas.
- vienpartijas Tāds, kurā ir viena partija.
- neizskatīgs Tāds, kura izskats vairs neatbilst kādām (kvalitātes, standarta u. tml.) prasībām (par pārtikas produktiem).
- martens Tāds, kurā noris martentērauda ražošana.
- rušināms Tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm).
- nebalsīgs Tāds, kuru artikulējot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
- balsīgs Tāds, kuru artikulējot vibrē balss saites (par valodas skaņu).
- paka Tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā. Veidojums, kas radies, ko iesaiņojot.
- tālšāvējs Tas (tāds), kas šauj samērā lielā attālumā (parasti par artilērijas ieročiem).
- ateroma Tauku un holesterīna izgulsnējums lielo artēriju sieniņā.
- notaustīt Taustot skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
- repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas.
- taksofons Telefona aparāts sarunām par tūlītēju apmaksu (piemēram, ar monētām, žetoniem, magnētiskām kartītēm).
- tēraudkausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsni, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana.
- Tērauda kausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsnī, elektrokrāsnī). Tēraudkausēšana.
- martentērauds Tērauds, kas iegūts martenkrāsnī.
- trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
- sadisms Tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām. Seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
- iecirsties Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti). Strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
- kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu (piemēram, burkānus, kartupeļus).
- iekost Tīšām (ar savu izturēšanos, rīcību, runu) sāpināt, aizskart.
- Klājeniska trajektorija Trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem). Trajektorija, kura nepaceļas virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
- tranzītpartneris Tranzītpārvadājumu partneris.
- papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai.
- Kara tribunāls Tribunāls, kas izskata lietas par noziegumiem, kas vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kartību.
- lode Triecošais elements (šrapnelī, kartečā).
- kapāt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (ko) - piemēram, par lietu, krusu.
- pērt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) - piemēram, par lietu, krusu, arī vēju.
- cirst Triecoties (pret ko), vairākkārt skart, kapāt (ko).
- trihords Trīspakāpju skaņkārta tīrās kvartas robežās (piemēram, mi-sol-la, sol-la-do).
- būkšķis Troksnis, ko rada artilērijas ieroči.
- mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
- kartupeļūdens Ūdens, kurā ir vārīti kartupeļi.
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- Galda karte Uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu.
- Galda karte Uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu.
- vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
- uzplēst Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.).
- saarties Uzart savus tīrumus, laukus u. tml.
- noara Uzarta augsnes virsējā kārta.
- plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
- knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
- uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā.
- līderis Vadonis, vadītājs (piemēram, politiskā partijā, arodbiedrībā).
- plēnums Vadošā (partijas, valsts, sabiedriskas) organizācijas vēlētā orgāna locekļu pilnsapulce.
- glaudīt Vairāk kārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību. Arī glāstīt.
- bikstīt Vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties. Bakstīt, durstīt.
- cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- saplosīt Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
- kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
- bakstīties Vairākkārt skart. Vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu. Grūstīties.
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm. Arī kārpīties (1).
- skrāpēties Vairākkārt skarties pie kā ar ko asu, cietu.
- mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
- mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot. Mīdīt (1).
- sisties Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
- sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
- knibināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
- dauzīties Vairākkārt, arī ilgāku laiku sisties (pret ko), saskarties (ar ko).
- dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem).
- gramstīt Vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt.
- izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- reducēt Vājināt (skaņas) artikulāciju tā, ka mazinās (tās) ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas (tās) zudums.
- Vakara tērps Vakartērps.
- Vakara tērps Vakartērps.
- mape Vākiem līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas, ādas) priekšmets (kā, parasti dokumentu, zīmējumu, nošu) glabāšanai. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- Ņemt kartupeļus Vākt kartupeļus.
- patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
- līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
- monoftongs Valodas skaņa, kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs. Patskanis.
- totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju. Attiecīgā ideoloģijas forma.
- Valsts ciltsgrāmata Valsts standartam atbilstošu, vaislai derīgu tīršķirnes un krustojumu mājdzīvnieku reģistrs.
- delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiska līguma, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs.
- organizācija Valsts, partijas, arī sabiedriska iestāde.
- saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu. Lamu vārds.
- Sausi kartupeļi Vārīti kartupeļi, kurus pēc atdalīšanas no ūdens apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- komercveikals Veikals, kurā preces pārdod bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
- standartizēt Veikt (kā) standartizāciju.
- Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma (buržuāziskajās valstīs), kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
- Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma, kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
- Iedzīšanas brauciens Velosporta disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot pretējās treka pusēs.
- pretpartizānu Vērsts pret partizāniem.
- skrūvspārnis Vertikāla starta un vertikālas nolaišanās lidaparāts, kurā apvienotas helikoptera un lidmašīnas īpašības.
- Kolorado vabole Vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem. Kartupeļu lapgrauzis.
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
- vidusspēle Vidusposms (šaha, dambretes partijā).
- bužināt Viegli (ar pirkstu galiem) skart (galvu), jaucot matus, spalvu.
- piekost Viegli ar zobiem skart (ko).
- pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu. glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
- saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra. Viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- Miega artērija Viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam.
- Miega artērija Viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam.
- piegājiens Viena no starta reizēm sporta veidos, kuros startē vairākkārt.
- kvartālstiga Viena no stigām, kas norobežo kvartālu (2).
- naktene Viengadīgs kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgs lakstaugs (nezāle) ar baltiem ziediem un melnām ogām.
- pieskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskarties (1).
- saskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> saskarties (1).
- skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart (1), skarties.
- skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart (2).
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- vieninieks Viens sportists (airētājs), kas startē individuāli savā laivā. Laiva ar vienu airētāju.
- kartodroms Vieta gokartu sacensībām.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- pozīcija Vieta, kur novietots karaspēks, arī atsevišķs karavīrs cīņai ar pretinieku. Vieta, kur novietoti ieroči (parasti artilērija, ložmetēji) pretinieka apšaudei.
- laizīt Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
- laizīties Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
- gofrēt Viļņveidīgi krokot (audumu, kartonu, metālu u. tml.).
- kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam. Pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam.
- rulāde Virtuoza pasāža dziedāšanā (parasti koloratūrsoprāna partijās).
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām). Būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
- sist Virzoties, pārvietojoties strauji skart. Spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
- sisties Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
- artistiskums Vispārināta īpašība --> artistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nevainība.
- boļševiks Vissavienības Komunistiskās (boļševiku partijas biedrs (līdz XIX kongresam). Komunists.
- Politiskā nodaļa Vissavienības Komunistiskas (boļševiku) partijas, vēlāk - Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas politisks orgāns (līdz 1956. gadam), ko nodibināja atsevišķos sociālisma celtniecības iecirkņos, Bruņotajos Spēkos partijas vadības un politiskā darba pastiprināšanai.
- kapilārs Vissīkākais asinsvads (starp artēriju un vēnu sazarojumiem).
- kanonieris Zemākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un citu valstu armiju artilērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apara Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū.
- Grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
- zenītuguns Zenītartilērijas (2) uguns.
- zenītbaterija Zenītartilērijas baterija.
- zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
- nozīmēt Zīmējot atdarināt, atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, attēlu, shēmu, karti).
- ģeodēzija Zinātne par metodēm Zemes formas, izmēru, gravitācijas lauka noteikšanai, kā arī Zemes virsas vai tās daļu mērīšanai, attēlošanai plānos un kartēs.
art citās vārdnīcās:
MLVV
MEV