Paplašinātā meklēšana
Meklējam gatavot.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (812):
- (Sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā. Adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot. Noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi. Izgatavot (kā) protēzi.
- Zāļu šņabis Alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
- zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
- ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
- maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai. Informēt, arī rīkot.
- iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu).
- salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu). Arī publicēt (parasti periodikā).
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai. Atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens. Arī uzkožamais.
- uzraut Ātri izgatavot, izveidot (ko).
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
- pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums.
- lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
- izaust Aužot izgatavot (audumu). Noaust.
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- saaust Aužot izgatavot (no kāda materiāla). Noaust (1).
- noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā. Aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- noaust Aužot izgatavot.
- uzaust Aužot izgatavot. Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko). Noaust (1).
- sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
- šokbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
- triecienbetons Betons, kas izgatavots formā ar vibrācijas metodi.
- sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus).
- marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu. Izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens. Šīs bļodas saturs.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
- gaidīt Būt sagatavotam (uz ko).
- panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
- uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
- fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
- vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
- sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcepināt.
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcept.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
- nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
- sarūķēt Čakli strādājot, savākt, sagatavot.
- sagatavošana Darbība --> sagatavot.
- Kvalificēts darbs Darbs, kura veikšanai nepieciešama speciāla sagatavotība.
- metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla. Metāla darinājums.
- taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
- tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti).
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties. Dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- Kapātā desa Desa, kas gatavota no kapātas gaļas.
- desinieks Desu gatavotājs. Desu tirgotājs.
- cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
- metāldetaļa Detaļa, kas ir izgatavota no metāla. Metāla detaļa.
- nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
- sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu).
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu).
- dzelžains Dzelžots. Tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda.
- šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
- kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulvera.
- kafija Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta vai tā surogāta.
- moka Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns. No šāda gurna pagatavots ēdiens.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
- garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml.).
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
- kaņepe Ēdiens, kas gatavots no šīm sēklām.
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
- ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
- manna Ēdiens, kas izgatavots no šāda uzturlīdzekļa.
- gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
- saekselēt Ekselējot apstrādāt, arī sagatavot.
- elektrolīts Elektrolīzei sagatavotais šķīdums vai kausējums.
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena. Ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- metālfurnitūra Furnitūra, kas ir izgatavota no metāla. Metāla furnitūra.
- raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
- metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla galantērija.
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu). Izgatavot.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
- izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
- relīns Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no gumijas. Gumijas linolejs.
- linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
- izgriezt Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Gropējot izgatavot, arī sagatavot (M lielāku daudzumu).
- trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
- gribēt Iecerēt, arī gatavoties (ko darīt).
- pagādāt Iegādāties, arī pagatavot, izgatavot.
- stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
- ietecēties Ienākties, nogatavoties.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- ietaisīties Iesākt (ko darīt). Sagatavoties (ko darīt).
- iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
- ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
- ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai.
- Piena virtuve Iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- Piena virtuve Iestāde, kur zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens. Glābšanas josta.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt).
- medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļās. Dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- uzlīme Īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai.
- āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
- buks Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts. Āzis (3).
- desa Īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- Kraklē stikls Īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens.
- stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens.
- guļammaiss Īpaši sagatavots maiss, uz kura var gulēt.
- Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- dzēriens Īpaši sagatavots šķidrums dzeršanai.
- novēloties Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem).
- kalkot Izgatavot (attēla, teksta) kopiju, izmantojot kalku.
- aust Izgatavot (audumu) aužamajos stāvos.
- kopēt Izgatavot (fotoattēlu) no negatīva.
- sadarināt Izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- viltot Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata. Arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
- piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam).
- uzmeistarot Izgatavot (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- izstrādāt Izgatavot (piemēram, vielu).
- iztaisīt Izgatavot (piemēram, vielu).
- izveidot Izgatavot (piemēram, vielu).
- pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- aust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- izaust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- aust Izgatavot audumu.
- iedobt Izgatavot iedobuma (1) veidā (iespiedelementus).
- izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai). Nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
- izlaist Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
- sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sadarināt Izgatavot, izveidot. Arī apstrādāt.
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- nodarīt Izgatavot, pagatavot.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- izdarināt Izgatavot.
- uzmunsturēt Izgatavot.
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
- lietaskoks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls.
- Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
- Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- metālizstrādājums Izstrādājums, kas ir izgatavots no metāla. Metāla izstrādājums.
- asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu. Apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu.
- iemīcīt Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
- sakalt Kājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sakapināt Kāpinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā. Kāpinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
- aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
- bundža Kārba (parasti apaļa, izgatavota no skārda).
- sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā. Kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
- piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izkodināt Kodinot izgatavot.
- zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara. Zara kanna.
- stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piemēram, audus)
- metālkonstrukcija Konstrukcija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla konstrukcija.
- komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
- sers Labības kopums, kas rijā it sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrātiem.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- Lupatu lelle Lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
- Lupatu lelle Lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
- lellinieks Leļļu veidotājs, gatavotājs.
- mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
- pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
- bloks Liels (no būvmateriāliem izgatavots) bluķis.
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens.
- bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam). Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- cukurots Ļoti salds, ar lielu cukura piedevu. Pārkaisīts ar cukuru vai gatavots cukura sīrupā.
- seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
- izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam).
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei).
- izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
- iemaisīt Maisot panākt, ka sajaucas. Maisot sagatavot.
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
- kandža Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens.
- pašdarīts Mājas apstākļos gatavots, parasti alkoholisks, dzēriens.
- pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, dzēriens.
- repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
- acetātzīds Mākslīgā šķiedra (kas izgatavota no acetilcelulozes). No šādas šķiedras izgatavots audums.
- piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
- zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
- samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot. Šādā veidā izgatavot (ko).
- mēbeļnieks Mēbeļu ražotājs, izgatavotājs.
- izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu).
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
- samīcīt Mīcot pagatavot (ko).
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu).
- elastiks Mīksta, elastīga sintētisko šķiedru dzija. No šīs dzijas izgatavots audums.
- mulāžists Mulāžu izgatavotājs.
- sanaglot Naglojot izveidot, izgatavot (ko).
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- žibulis Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
- iešņava Nesālīti kausēti tauki. Plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
- ševrets No aitādas izgatavots ševroādas aizstājējs.
- alunīts No alumīnija loliļas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
- pimi No briežādas izgatavoti silti, ar ornamentu rotāti garie zābaki.
- sāgo No cietes gatavoti putraimi, to kopums.
- rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu. Veltnis.
- šeikers No dažādām sastāvdaļām gatavots dzēriens.
- būris No dēliem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
- rags No dzīvnieka raga gatavota banka [2].
- grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko lieto rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
- grūdenis No grūstām kaņepēm, zirņiem vai pupām pagatavots ēdiens.
- pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
- nūja No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
- Kaņepju piens No kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- Kaņepju piens No kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
- Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
- kviešalus No kviešu graudiem gatavots alus.
- Smilšu (arī sviesta) mīkla No kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- Ķidu zupa No mājputnu ķidām gatavota zupa.
- bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
- Bruņu krekls No metāla izgatavots tērps ķermeņa augšējās daļas aizsargāšanai.
- kopija No negatīva izgatavots fotoattēls.
- Melnais krīts No ogli saturoša māla šīfera pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
- papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
- sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
- kraplaks No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize. Šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- tatami No salmiem gatavots grīdas pārklājs (Japānā).
- mieturis No samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- Sarkanais krīts No sarkanās dzelzs oksīda krāsas pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
- smilškūka No smilšu mīklas gatavota kūka. Smilšu kūka.
- kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
- sudrablietas No sudraba izgatavoti vai apsudraboti izstrādājumi.
- plīvurs No šāda auduma gatavota līgavas galvasrota.
- zivs No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- tūba No šāda materiāla izgatavots zābaks. Veltenis (1).
- spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
- pīle No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- tītars No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
- kristāls No šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki).
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums. No šāda auduma izgatavots apģērbs.
- lavsāns No šādas šķiedras izgatavots audums.
- mahorka No šī auga izgatavota tabaka.
- korķis No šiem audiem vai arī no cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- kaprons No šīs šķiedras izgatavots izstrādājums (parasti audums).
- diegs No tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai).
- sarkanvīns No tumšām vīnogu šķirnēm gatavots, parasti tumši sarkans, vīns.
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
- knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti izstrādājumi.
- ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
- Zoss spalva No zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva.
- grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
- briest Nogatavoties (par augļiem, sēklām u. tml.).
- ienākties Nogatavoties.
- priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sagādāts, sagatavots.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
- iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā.
- sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai. Ierīce sprādziena radīšanai.
- izmaukt Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli).
- maukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli).
- nomaukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli).
- ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu. Arī pagatavot (ēdienu).
- Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- Uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- parūpēt Pagādāt, arī pagatavot (parasti ko ēdamu).
- izgatavot Pagatavot (ēdienu, dzērienu no kādiem produktiem).
- pataisīt Pagatavot (ēdienu).
- sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā. Pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
- sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- pataisīt Pagatavot (ko), sajaucot (ar ko) kopā.
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā. Pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- izbrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
- Sasiet sieru Pagatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot.
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu). Būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
- krītot Pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, līmes un ūdens.
- pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai. Pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
- Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Dabiskā (arī īstā) tēja Pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- treilēt Pārvietot (cirsmās sagatavotos kokmateriālus), velkot (tos) pa zemi.
- Zemes ierīcība Pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- Zemes ierīcība Pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu, zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- litografēt Pavairot litogrāfiski, izgatavot litogrāfiski.
- frēzējums Paveikta darbība --> frēzēt (1). Priekšmets, kas pagatavots frēzējot.
- sagatavojums Paveikta darbība --> sagatavot (1).
- meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (2).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (3).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (4).
- vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2). Vārot gatavotais produkts, viela.
- diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības. Paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
- modeļapavi Pēc īpaša, parasti nestandarta, modeļa gatavoti apavi.
- venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- mokasīni Pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi.
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
- negaidot Pēkšņi, tā, ka pārsteidz nesagatavotu.
- pelavmaize Pelavaina maize. Maize, kas ir gatavota no pelavām.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- beigt Pilnīgi izgatavot (piemēram, priekšmetu).
- izlaist Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
- piepīt Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- nopīt Pinot izgatavot.
- izpīt Pinot izgatavot. Pinot izrotāt.
- sapīt Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- kinolente Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai).
- fotofilma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai). Filma.
- filma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai). Fotofilma.
- saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību). Arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
- Aut kājas Posties, gatavoties (piemēram, ceļam).
- Aut kājas Posties, gatavoties ceļam.
- paraugprece Prece, kas ir izgatavota paraugam. Ļoti laba prece, ko izmanto reklāmai, reprezentācijai.
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā. Presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
- uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu).
- stikls Priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla. Šāda materiāla gabals.
- metāls Priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- dzelzs Priekšmets, kas parasti izgatavots no tērauda.
- koks Priekšmets, konstrukcija, kas izgatavota no koksnes, kokmateriāla.
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots, pinot vai krusteniski sastiprinot, piemēram, klūgas, stieples, stieņus. Izstrādājums, kam ir šāda veidojuma forma vai kas ir līdzīgs šādam veidojumam.
- Čaklo roku pulciņš Pulciņš, kurā skolēni mācās izgatavot dažādas praktiskas lietas.
- pūst Pūšļojot dziedināt. Pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
- sist Putot, kult. Putojot, kuļot gatavot (ko).
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai. Darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu. Materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
- uzraudzēt Raudzējot izgatavot.
- saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības. Raudzējot pagatavot (ko).
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- palīgražošana Ražošana, kas palīdz sagatavot galveno darbu kādā nozarē, kompleksā.
- palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.).
- brūvējums Rezultāts --> brūvēt. Pagatavotais dzēriens.
- galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai.
- stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielākā, pietiekamā daudzumā.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
- Tīkla darbi Rokdarbu tehnika - raksta veidošana uz iepriekš izgatavota tīklveida pamata.
- Sienas avīze Rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un kuru novieto pie sienas.
- Sienas avīze Rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u.tml. kolektīva dzīvi un ko novieto pie sienas.
- uzmargot Rotājot (ar rakstiem, ornamentiem), izveidot, izgatavot.
- Uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- (Uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- Turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- safabricēt Rūpnieciski izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Rūpnieciski izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- fabricēt Rūpnieciski izgatavot (ko).
- Sausais apmetums Rūpnieciski izgatavotas ģipša plātnes.
- Sausais apmetums Rūpnieciski izgatavotas ģipša plātnes.
- sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko).
- izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
- sastrādāt Sagatavot (ko) turpmākajam darbam, darbībai. Arī izstrādāt (2).
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot. Apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu), izpildīt (mācību priekšmetā uzdoto).
- iejaut Sagatavot (mīklu), iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā.
- savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (ko).
- ietaisīt Sagatavot (parasti kādu daudzumu, krājumu).
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot. Šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
- inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
- jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai. Panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- pārstādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) citas operācijas veikšanai.
- iestādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- iemērkt Sagatavot (veļu) mazgāšanai, ievietojot šķidrumā. Sagatavojot mazgāšanai, ievietot (veļu šķidrumā).
- nītīt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
- Nolikt gulēt Sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un noguldīt.
- Likt gulēt Sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un novietot, lai guļ.
- iejaukt Sagatavot lietošanai (piemēram, krāsu), samaisot (to ar kādu šķidru vielu).
- apstrādāt Sagatavot lietošanai, uzglabāšanai, tālākai apstrādei (lauksaimniecības produktus).
- Iejaut maizi Sagatavot maizei mīklu.
- Uztaisīt (arī ietaisīt) dūmu Sagatavot smēķējamo.
- Ietaisīt (arī uztaisīt) dūmu Sagatavot smēķējamo.
- Uztaisīt (arī ietaisīt) dūmu Sagatavot smēķējamo.
- ielikt Sagatavot un ievietot (kur uzglabāšanai, apstrādei).
- ieskābēt Sagatavot un ievietot (parasti traukā, tvertnē) skābēšanai.
- dublēt Sagatavot un izmantot (rezerves ierīci) kāda uzdevuma veikšanai vienā un tai pašā sistēmā.
- iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmās sāls šķīdumā.
- sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
- iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
- iesvaidīt Sagatavot. Izraudzīt un sagatavot.
- kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba) veikšanai.
- sarīkoties Sagatavoties (kāda darba, darbības, pasākuma u. tml.) veikšanai.
- savīstīties Sagatavoties (kādai darbībai, pasākumam).
- sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- notaisīties Sagatavoties (ko darīt).
- savīkšties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Savīkšķīties.
- savīkšķīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Savīkšties.
- izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.).
- aizrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties prom. _imperf._ Rosīties prom.
- Sagatavot stundu Sagatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- Savīstīt dūres Sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
- iešūpoties Sagatavoties un iesākt (piemēram, darbu, kādu pasākumu).
- sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
- saposties Sagatavoties, parasti pilnīgi (kādas darbības veikšanai).
- Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
- Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- Savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai, arī izmantošanai.
- Savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai. Arī izremontēt.
- ķerties Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
- sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties.
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai.
- Krešu salāti Salāti, kas gatavoti no kresēm.
- ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
- uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti, no mannas biezputras vai olas baltuma un augļu, augļu sulas masas, uzputojot to.
- Zaļa siļķe Sālīta, ēšanai īpaši nesagatavota siļķe.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
- uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavots darbībai.
- sastīpot Sastiprināt (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām. Sastiprinot (kā) detaļas ar stīpu vai stīpām, izgatavot, arī izlabot (to).
- sasist Sastiprinot ar naglām elementus, sastāvdaļas, pagatavot (ko).
- sadiegt Sašujot kopā, parasti lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši, atsevišķas detaļas, izgatavot (tērpu).
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko), sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izsautēt (1).
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sanītīt Savērpt nītīs (šķērus). Sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
- svaigs Savienojumā «svaigā veidā»: tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- uzskate Savienojumā «uzskates līdzeklis»: tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- senlietas Senatnē izgatavoti priekšmeti, kas ir iegūti arheoloģiskos izrakumos.
- pašsagatavotība Sevis sagatavotība.
- izsiet Sienot izveidot, izgatavot.
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- Rīku sieva Sieviete, parasti kalpone, kas palīdz gatavot, piemēram, kādas viesības.
- Sildīt biezpienu Sildot rūgušpienu, gatavot biezpienu.
- perlons Sintētiska poliamīdu šķiedra. Izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- neilons Sintētiska šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma. Izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- laktobacilīns Skābpiena produkts, kas izgatavots ar šīs kultūras ieraugu.
- saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā. Skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu).
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
- slīpernieks Slīperu izgatavotājs.
- vienkāršs Smags, arī vienmuļš, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību (par, parasti fizisku, darbu).
- konservēt Speciāli apstrādājot (piemēram, audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
- līme Speciāli sagatavota saistviela, ko izmanto līmēšanai.
- ēdiens Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.
- šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- uzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
- Kvarca spuldze Spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
- Kvarca spuldze Spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
- estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
- saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
- ciets Stingrs, grūti lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu). Tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
- uzsist Strādājot ar āmuru un citiem darbarīkiem, izgatavot, izveidot.
- sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā. Strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu). Strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- sakult Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
- sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā. Šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzuma. Sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izsutināt.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- litogrāfija Šādā tehnikā gatavots mākslas darbs, attēls, teksts.
- kalt Šādā veidā apstrādājot plastisku materiālu, parasti metālu, gatavot, veidot (ko) no tā.
- kalt Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā. Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
- Mīcīt maizi (arī pīrāgus, raušus u. tml.) Šādā veidā gatavot mīklu maizes (pīrāgu, raušu u. tml.) cepšanai.
- Velt sniegavīru Šādā veidā gatavot sniega bumbas, rituļus, lai veidotu sniegavīru.
- spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
- sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- lodēt Šādā veidā vienojot detaļas, elementus, gatavot (ko).
- zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēlī).
- pankūka Šāds sagatavots ēdiens no sīki sasmalcinātu produktu (piemēram, kartupeļu, biezpiena) masas.
- salāts Šī auga, parasti dārza salāta, lapas: ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no šī auga lapām.
- plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos. Šādā veidā gatavot (ko).
- saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
- izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Piešūt (2).
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus). Šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu). Arī pašūt (1).
- sašūties Šujot izgatavot sev (parasti vairākus, daudzus tērpus). Šujot izgatavot sev (parasti tērpu, lielāku daudzumu).
- pašūt Šujot izgatavot.
- uzšūt Šujot izgatavot. Pašūt.
- piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- Svaigā veidā Tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- pīle Tāds (ēdiens), kas pagatavots no šāda putna kautķermeņa.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis. Tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir (pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- pusgatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) nav vēl pilnīgi sagatavots lietošanai (par ēdienu).
- koraļļi Tāds, kas gatavots no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- angoras Tāds, kas gatavots no šo dzīvnieku vilnas (par dziju, audumu u. tml.).
- pusgatavs Tāds, kas ir daļēji izveidots, izgatavots, tāds, kura izveide nav pabeigta.
- nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldu vielu piedevas. Tāds, kam nav pievienotas saldas vielas.
- nesālīts Tāds, kas ir gatavots bez vārāmā sāls piedevas. Tāds, kam nav pievienots vārāmais sāls.
- pašdarīts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu).
- pašbrūvēts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu). Pašdarīts (1).
- pašgatavots Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- nebalināts Tāds, kas ir gatavots no materiāla, kurš nav balināts.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- rupjkviešu Tāds, kas ir gatavots no rupja maluma kviešu miltiem.
- saldkrējuma Tāds, kas ir gatavots no saldā krējuma.
- saldpiena Tāds, kas ir gatavots no saldā piena.
- skābkrējuma Tāds, kas ir gatavots no skābā krējuma.
- stieple Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma. Tāds, kurā šāda izstrādājuma veidojums ir, parasti galvenais, elements.
- pilnpiens Tāds, kas ir gatavots no šāda piena.
- trose Tāds, kas ir gatavots no šādas virves vai virvēm. Tāds, Kurā šāda virve vai virves ir, parasti galvenais, elements.
- pievilcīgs Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- glīts Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- koks Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no koksnes, kokmateriāliem.
- mako Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs kokvilnas šķiedras.
- kokvilna Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs šķiedras.
- pašizgatavots Tāds, kas ir izgatavots ar paša spēkiem, līdzekļiem (ne rūpnieciski).
- salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- smalks Tāds, kas ir izgatavots no augstvērtīga materiāla, tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- sintētisks Tāds, kas ir izgatavots no ķīmiskajā sintēzē iegūtām izejvielām.
- metālisks Tāds, kas ir izgatavots no metāla. Tāds, kura sastāvā ir metāls.
- nātns Tāds, kas ir izgatavots no nātna [1].
- oškoka Tāds, kas ir izgatavots no oša koksnes.
- ozolkoka Tāds, kas ir izgatavots no ozola koksnes.
- polimērs Tāds, kas ir izgatavots no polimēriem [1].
- priežkoka Tāds, kas ir izgatavots no priedes koksnes.
- rupjvadmalas Tāds, kas ir izgatavots no rupjas vadmalas.
- rupjvilnas Tāds, kas ir izgatavots no rupjas vilnas.
- salmi Tāds, kas ir izgatavots no sausiem, parasti labības augu, stiebriem.
- smalkzīda Tāds, kas ir izgatavots no smalka zīda.
- smalkvilnas Tāds, kas ir izgatavots no smalkas vilnas.
- rags Tāds, kas ir izgatavots no šādiem dzīvnieku ragvielas izaugumiem.
- precīzijas Tāds, kas ir izgatavots precīzi, tāds, kas darbojas precīzi (piemēram, par aparātiem, instrumentiem).
- pirkts Tāds, kas ir izgatavots, audzēts nevis mājas apstākļos, bet rūpniecībā, uzņēmumā u. tml. un pērkams, piemēram, tirgotavās, tirgos.
- gatavs Tāds, kas ir izgatavots, derīgs lietošanai (piemēram, par priekšmetu, vielu). Pilnīgi pabeigts.
- paštaisīts Tāds, kas ir izgatavots, izveidots mājas apstākļos, mājsaimniecībā. Tāds, kas ir kāda paša izgatavots, izveidots.
- nekvalitatīvs Tāds, kas ir izpildīts, izgatavots zemā kvalitātē. Tāds, kam ir zema kvalitāte.
- pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem). Tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem graudiem.
- siers Tāds, kas ir pagatavots no siera, ar siera piedevu.
- caurdurts Tāds, kas ir pagatavots, durot (ko kam) cauri.
- cauršūts Tāds, kas ir pagatavots, piestiprināts u. tml., šujot (ko kam) cauri.
- sagatavošana Tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu iestājeksāmeniem vai mācībām kādā mācību iestādē.
- gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt). Tāds, kas ir ar mieru (ko veikt).
- gatavs Tāds, kas ir sakārtots, sagatavots izmantošanai.
- nodevīgs Tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts. Tāds, kas pārsteidz nesagatavotu.
- portatīvs Tāds, kas ir speciāli izgatavots tā, lai to varētu (parasti nesot) pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci. Arī pārnēsājams (2).
- abrazīvs Tāds, kas izgatavots no abrazīviem. Abrazīviem raksturīgs.
- briežraga Tāds, kas izgatavots no brieža ragiem.
- villains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilna Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilnains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju). Tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- nemetālisks Tāds, kas nav izgatavots no metāla.
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai, tāds, kas ir nepilnīgi sagatavots (par ēdienu).
- nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu). Tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu). Tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
- negatavs Tāds, kas nav vēl pilnībā apguvis, piemēram, kādas iemaņas. Tāds, kas nav sagatavots, sagatavojies (kā veikšanai).
- kārtains Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu). Tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
- dzīparains Tāds, kas pagatavots no dzīpariem. Tāds, kurā iestrādāti dzīpari.
- gaļa Tāds, kas pagatavots no gaļas, ar gaļu (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).
- pakulains Tāds, kas satur pakulas, tāds, kam ir pakulu piejaukums. Tāds, kas ir pagatavots no pakulām.
- pārnēsājams Tāds, kas speciāli izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci.
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- pelavains Tāds, kura ir pelavu piejaukums, tāds, kas ir gatavots no pelavām.
- sēnalains Tāds, kurā ir sēnalu piejaukums. Tāds, kas ir gatavots no sēnalām.
- profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme. Arī kvalificēts (3).
- diletantisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums.
- pašdarbniecisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums. Diletantisks.
- režģots Tāds, kura sastāvdaja, elements ir režģis. Tāds, kas ir izgatavots režģa veidā. Tāds, ko klāj režģis.
- režģains Tāds, kura sastāvdaļa, elements ir režģis. Tāds, kas ir izgatavots režģa veidā. Tāds, ko klāj režģis. Režģots.
- nekvalificēts Tāds, kura veikšanai nav vajadzīga speciāla sagatavotība (par darbu). Vienkāršs, nekomplicēts.
- piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
- vijīgs Tāds, no kura vai pagatavot ko staipīgu, valkanu (piemēram, par mālu).
- būvēt Taisīt, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
- uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot. Notamborēt.
- notamborēt Tamborējot izgatavot.
- pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Taukšķējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža raga.
- savelt Tehnoloģiskā procesā veļot vilnas šķiedras, izgatavot (filcu, tūbu, arī apavus).
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- pietēst Tēšot izgatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- iztēst Tēšot izgatavot (priekšmetu, tā daļu).
- notēst Tēšot izveidot, izgatavot.
- satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- gatavoties Tikt gatavotam izmantošanai (par ierīci, transportlīdzekli).
- vārīties Tikt gatavotam šādā šķidrumā.
- Būt darbā Tikt gatavotam, apstrādātam.
- izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
- veidoties Tikt izstrādātam, gatavotam (par priekšmetiem).
- iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam. Būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
- padoties Tikt pagatavotam, izveidotam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām.
- dzimt Tikt veidotam, gatavotam (par priekšmetiem, materiālām vērtībām).
- tītenis Tinot gatavots, iegarens (kāda materiāla) veidojums.
- sleja Tipogrāfiskā salikuma rindu kopums, no kura veido noteikta formāta lappuses. No šāda rindu kopuma izgatavots korektūras novilkums.
- Gatavie apģērbi Tirdzniecībā vai rūpniecībā - pašūti, izgatavoti apģērbi.
- muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā.
- mērcēt Turot (ko) šķidrumā vai kādā masā, gatavot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
- rūpes Turpmākā darbība, turpmāko (parasti neatliekamu, nozīmīgu) darbība kopums, kuru veikšanai nepieciešams sagatavoties, aktīvi darboties.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes. Šādā veidā gatavots ēdiens.
- Uzdot stundu Uzdot (skolēnam) sagatavot stundu.
- pasūtīt Uzdot izgatavot (ko).
- produkts Uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai.
- Papīra nauda Valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- miltēdiens Vārīts ēdiens (piemēram, putra, mērce), kas ir gatavots galvenokārt no miltiem un šķidruma.
- ievārīt Vārot (augļus, ogas ar cukuru), sagatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- izvārīt Vārot izgatavot (parasti ēdienu).
- Izvārīt ziepes Vārot izgatavot ziepes.
- savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Vārot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izvārīt (1).
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- ievēcināt Vēcinot sagatavot (kādai darbībai).
- strādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- sastrādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm.
- šūt Veidojot diegu šuves, vīles, saistīt (kāda materiāla, piemēram, auduma, ādas, gabalus). Šādā veidā saistot detaļas, elementus, gatavot (ko, piemēram, apģērbu, apavus, to daļas), arī veikt (to) apdari.
- liekt Veidojot lokveida formu, gatavot (piemēram, riteni, stīpu).
- siet Veidojot noteiktu mezglu, cilpu sistēmu, darināt, gatavot (ko).
- izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko).
- uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko).
- velteņi Vēļot izgatavots veidojums, piemēram, tekstilmateriāls.
- savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā. Vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
- pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
- kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums.
- ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis. Vārpsta, sprēslīca (parasti kopā ar kodeļu).
- ievēzēt Vēzējot sagatavot (kādai darbībai).
- ievēzēties Vēzējot sagatavoties (kādai darbībai).
- ievicināt Vicinot sagatavot (kādai darbībai).
- čības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti apavi bez papēžiem (piemēram, valkāšanai mājās, sportam).
- rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās.
- rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās. Rītakurpes.
- līmviela Viela, kurai ir līmei raksturīgas īpašības. Viela, no kuras var izgatavot līmi.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- Augšgala krautuve Vieta, kurā koncentrē cirsmā sagatavotos stumbrus izvešanai.
- izvīt Vijot izgatavot.
- novīt Vijot izgatavot.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pievīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
- vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml. Šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
- izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
- Sausais vīns Vīns, kas ir gatavots tikai no augļu sulas bez spirta, cukura piedevām.
- Sausais vīns Vīns, kas ir gatavots tikai no ogu, augļu sulas bez spirta, cukura piedevām.
- medvīns Vīns, kas izgatavots ar medus piedevu.
- savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai. Rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai.
- vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples). Šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
- mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
- liet Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās).
- liet Virzot (kādu masu) veidnē, apvalkā, gatavot (ko no tās).
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu). Virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
- izzāģēt Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Zāģējot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai). Šāda tauku slāņa šķēle, gabals. Šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus, ogas) ilgstošai uzglabāšanai.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
gatavot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV