Paplašinātā meklēšana
Meklējam kārta.
Atrasts vārdos (50):
- kārta:1
- iekārta:1
- sakārta:1
- kārtains:1
- atskārta:1
- ragkārta:1
- toņkārta:1
- aramkārta:1
- gadskārta:1
- ragakārta:1
- skaņkārta:1
- šķirkārta:1
- taukkārta:1
- virskārta:1
- kārtainība:1
- kārtainums:1
- apakškārta:1
- mēriekārta:1
- starpkārta:1
- plānkārtas:1
- vienkārtas:1
- bortiekārta:1
- kinoiekārta:1
- raidiekārta:1
- sildiekārta:1
- spēkiekārta:1
- ārpuskārtas:1
- ievadiekārta:1
- kodoliekārta:1
- palīgiekārta:1
- pilotiekārta:1
- radioiekārta:1
- videoiekārta:1
- zemaramkārta:1
- zenītiekārta:1
- četrkārtains:1
- pieckārtains:1
- plānkārtains:1
- trīskārtains:1
- vienkārtains:1
- papildiekārta:1
- saimniekkārta:1
- signāliekārta:1
- sildamiekārta:1
- daudzkārtains:1
- elektroiekārta:1
- rakstāmiekārta:1
- rentgeniekārta:1
- slēdzējiekārta:1
- sadalītājiekārta:1
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (1291):
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
- dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
- pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
- apakškārta Apakšējā kārta.
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
- videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
- vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
- Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
- pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements. Arī kājsvira.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
- saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
- čaula Ārējā, virsējā daļa. Arī (plāna) kārta, kas sedz, ietver (ko).
- arums Arot apvērstā zemes kārta.
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- zaķzivs Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, zaķzivis.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- tūbīte Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
- platgalve Asarveidīgo kārtas līdz 15 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām.
- zobenzivs Asarveidīgo kārtas līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
- skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
- makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
- asaris Asarveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, asaris, ķīsis, zandarts.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- attaukot Atbrīvot no eļļas kārtas.
- atslāņot Atdalot atbrīvot (no kāda slāņa, kārtas).
- Panorāmas ritenis Atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni.
- seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
- mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta.
- irdne Augsne, zeme. Augsnes, zemes irdenā virskārta.
- kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- erceņģelis Augstākās kārtas eņģelis.
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
- vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
- treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
- lēcaste Augu kaitēklis - kolembolu kārtas kukainis.
- cikāde Augu sūcēju kārtas kukainis, kura tēviņš rada spēcīgas, čirkstošas skaņas.
- Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- monitors Automātiska iekārta radioaktīvā starojuma kontrolei.
- pašpalaidējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) iedarbināšanai.
- pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevējs.
- pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevis.
- plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
- balodis Baložveidīgo kārtas vidēja lieluma drukns putns ar mazu galvu, vāji attīstītu knābi.
- taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
- traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
- tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
- kolembolas Bezspārnu kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
- līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu. Slīkšņa.
- ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
- sarkanblaktis Blakšu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem. Šīs dzimtas kukaiņi.
- mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
- vairogblaktis Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder blaktis ar muguras vairodziņu, kas reizēm klāj arī vēderu. Šīs dzimtas kukaiņi.
- ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas. Šīs dzimtas kukaiņi.
- ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
- mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
- klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
- sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtam u. tml.).
- celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
- iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
- noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- carisms Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- vads Cauruļveida iekārta vielu pārvadīšanai.
- palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
- Darba rasējumi (arī zīmējumi) Celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
- nobrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- Ceļojošais kino Ceļojošā kinoiekārta.
- klājiens Cieša, blīva kārta, kas sedz kādu virsmu.
- garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta.
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai).
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- Dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
- Dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
- dzimumdiena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja. Dzimšanas diena.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Epiderma (1).
- epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta. Virsāda.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
- apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
- zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
- konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- ierīce Darba līdzeklis, kas pievienots tehnoloģiskai iekārtai kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
- ravētājs Darbarīks, arī iekārta, ierīce nezāļu ravēšanai.
- pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
- takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
- pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
- aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
- piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
- darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- daudzkārtu Daudzkārtains.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
- krabis Desmitkāju kārtas vēžu dzimtu grupa, pie kuras pieder, piemēram, saldūdenskrabju, vilnaskrabju dzimta.
- saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
- rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
- panelis Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces.
- orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods). Šīs dzimtas kukaiņi.
- knislis Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi kukaiņi.
- ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri. Šīs dzimtas kukaiņi.
- trūdodiņi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem. Šīs dzimtas kukaiņi.
- kāpurmuša Divspārņu kārtas kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros).
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
- kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
- ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru.
- cekuldūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
- dūkuris Dūkurveidīgo kārtas putns.
- uts Dūrējutu kārtas kukainis.
- ģirļicis Dzeltenbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa. Šādas krāsas kārta.
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
- sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- laucis Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
- Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
- nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
- Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
- palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
- zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
- pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
- sintezators Elektroniska iekārta skaņu ieguvei.
- terminālis Elektroniskās skaitļošanas mašīnas gala iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei no attāluma.
- radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko feļetona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
- slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
- virsmiziņa Epiderma (2). Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
- līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
- lirastis Fazānam līdzīgs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns (Austrālijā).
- muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
- intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu. kārta, konteksts, pieturzīmes.
- gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
- dzērve Gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu.
- pilotiekārta Galvenā iekārta ar vadības pulti kādā iekārtu sistēmā.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas nirējputns.
- perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
- ledusspogulis Gluda ledus virsma. Ledus kārta ar gludu virsmu.
- vāvere Grauzēju kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki un vidēji lieli grauzēji, piemēram, murkšķi, susliki, vāveres.
- bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
- pele Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
- ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
- matgrauzis Grauzējutu kārtas kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem.
- dubultgrīda Grīda, ko veido divas kārtas.
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (iekārta, ierīce) darbojas.
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
- pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
- dumbrcālis Griežveidīgo kārtas raibs, putns ar sarkanu knābi.
- slaka Grupa, kārta (parasti sabiedrībā).
- izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
- izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur). Gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
- pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru). Iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei).
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
- apledojums Iedus kārta, kas apklāj kādu virsmu.
- elektrofotometrs Iekārta (ar fotoelementiem) debess spīdekļu starojuma enerģijas mērīšanai.
- kalte Iekārta (dažādu produktu, materiālu) kaltēšanai.
- relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai.
- starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai.
- pašielaidējs Iekārta (kā) ievirzīšanai mašīnā, ierīcē u. tml.
- maisītājs Iekārta (kā) maisīšanai. Iekārta maisījuma iegūšanai.
- mēriekārta Iekārta (kā) mērīšanai.
- sadalītājiekārta Iekārta (kā) sadalīšanai.
- sildiekārta Iekārta (kā) sildīšanai.
- slēdzējiekārta Iekārta (kā) slēgšanai.
- spektrometrs Iekārta (kā) spektra mērīšanai.
- slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
- termovizors Iekārta (kā) virsmas temperatūras sadalījuma bezkontakta iegūšanai, novērošanai, analīzei.
- centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā.
- reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
- ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
- skarifikators Iekārta (sēklu) skarifikācijai.
- ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē).
- izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces).
- līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
- trimērs Iekārta ar vairākām ripām kokmateriālu garumošanai.
- gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
- detektors Iekārta daļiņu vai starojumu reģistrācijai.
- apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
- spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
- ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
- kompresors Iekārta gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai.
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- iesalnīca Iekārta iesala kaltēšanai.
- raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- modulators Iekārta kāda fizikāla lieluma maiņai.
- induktors Iekārta ķermeņu sasildīšanai ar paaugstinātas frekvences vai augstfrekvences maiņstrāvu.
- lietētājs Iekārta lietēšanai.
- detektors Iekārta maiņstrāvas taisngriešanai (parasti izmanto radiotehnikā).
- skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai.
- krekings Iekārta naftas produktu pārstrādei.
- centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
- antena Iekārta radioviļņa izstarošanai vai uztveršanai.
- radioiekārta Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai, uztveršanai.
- radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
- rentgeniekārta Iekārta rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
- signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- Vagonu apgāzējs Iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
- Vagonu mazgāšanas mašīna Iekārta vagonu ārējai mazgāšanai.
- plastometrs Iekārta vielas plastiskuma mērīšanai.
- kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
- vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
- plazmotrons Iekārta zemas temperatūras plazmas (2) iegūšanai.
- taisngriezis Iekārta, ar ko maiņstrāvas spriegumu pārveido līdzstrāvas spriegumā.
- manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
- Impulsu ģenerators Iekārta, ar kuru iegūst elektriskā sprieguma vai strāvas impulsus.
- hidrofons Iekārta, ar kuru uztver zemūdens skaņas.
- stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- piekare Iekārta, detaļa, kas paredzēta (kā) piekāršanai.
- līnija Iekārta, galvenokārt cauruļvadu sistēma, šķidru vai gāzveida vielu transportēšanai.
- līnija Iekārta, galvenokārt vadu sistēma, elektriskās enerģijas pārvadei.
- radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
- piespiedējs Iekārta, ierīce (kā) piespiešanai.
- rekuperators Iekārta, ierīce (kā) rekuperācijai.
- retranslators Iekārta, ierīce (kā) retranslācijai.
- plēsējs Iekārta, ierīce (kā) sadalīšanai, atdalīšanai.
- sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
- sūcējs Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai.
- žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- palēninātājs Iekārta, ierīce (kāda procesa) palēnināšanai.
- plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
- plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
- reverss Iekārta, ierīce (piemēram, transportlīdzekļa) virziena maiņai.
- raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- vagotājs Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
- rušinātājs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) rušināšanai.
- rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot.
- sublimators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) sublimācijai.
- utilizators Iekārta, ierīce u. tml. (kā) utilizācijai (1).
- tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
- transformators Iekārta, ierīce u. tml., arī sistēma (kā) pārveidošanai, arī pārvadīšanai.
- slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē. Absorbētājs.
- slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
- tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni.
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
- savāktuve Iekārta, ierīce u. tml., tās detaļa (kā) savākšanai. Arī savācējs (2).
- reflektors Iekārta, ierīce, arī iekārtas, ierīces detaļa, elements (kā) reflektēšanai.
- skalotne Iekārta, ierīce, arī tvertne, trauks (kā) skalošanai.
- novads Iekārta, ierīce, arī veidojums (kā) novadīšanai.
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
- skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
- pūtējs Iekārta, ierīce, kas ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
- transportlīdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai. Transporta līdzeklis.
- Transporta līdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai. Transportlīdzeklis.
- Transporta līdzeklis Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. kā transportēšanai. Transportlīdzeklis.
- paātrinātājs Iekārta, ietaise, ierīce (kāda procesa) paātrināšanai.
- līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam.
- ratiņi Iekārta, kam ir riteņi, arī pārvadi, bremzes u. tml. un ko piestiprina zem vagona korpusa gala.
- radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
- priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku.
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- papildiekārta Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu.
- mikrofons Iekārta, kas pārvērš skaņas signālus elektriskajos signālos.
- pastiprinātājs Iekārta, kas pastiprina saņemto jaudu, izmantojot papildu enerģijas avotu.
- kodoliekārta Iekārta, kas ražo kodolenerģiju.
- slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
- bortiekārta Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
- elektroiekārta Iekārta, ko darbina ar elektrisko enerģiju. Elektriskā iekārta.
- vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām.
- Barības galds Iekārta, kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību.
- kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
- Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
- Elektrostatiskā mašīna Iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju).
- Lampu ģenerators Iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
- Elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu.
- vibromaisītājs Iekārta, kurā izgatavo lavas, gāzbetona masu u. tml., maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
- jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu.
- elektromagnēts Iekārta, kurā magnētisko lauku iegūst ar elektrisko strāvu.
- skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni.
- mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
- krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
- reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Kodolreaktors.
- kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
- Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
- Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
- stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
- viļņvads Iekārta, pa kuru izplatās elektromagnētiskie viļņi.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai.
- atmiņa Iekārtas (parasti automāta) daļa, kas fiksē informāciju.
- šļūce Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu.
- sildelements Iekārtas, ierīces u. tml. elements, arī ierīce (kā) sildīšanai.
- slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
- regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
- noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) atvienošanai, pārtraukšanai.
- rāvējs Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
- slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
- uztvērējs Ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai.
- meklētājs Ierīce, iekārta (kā) meklēšanai.
- mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
- padziļinātājs Ierīce, iekārta (kā) padziļināšanai.
- pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
- saturators Ierīce, iekārta (kā) saturācijai.
- sējējs Ierīce, iekārta (kā) siešanai.
- skalotājs Ierīce, iekārta (kā) skalošanai.
- smēlējs Ierīce, iekārta (kā) smelšanai.
- smeltuve Ierīce, iekārta (kā) smelšanai.
- smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
- spodrinātājs Ierīce, iekārta (kā) spodrināšanai.
- spriegotājs Ierīce, iekārta (kā) spriegošanai.
- summators Ierīce, iekārta (kā) summēšanai.
- koagulators Ierīce, iekārta koagulācijai.
- pāļdzinis Ierīce, iekārta pāļu dzīšanai gruntī.
- tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
- stabilizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai.
- termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
- noteicējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
- sargs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) nevēlama novēršanai (parasti kādā sistēmā).
- sadalītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sadalīšanai.
- sijātājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sijāšanai.
- sildītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai.
- sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
- šķirotājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai.
- tīrītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) tīrīšanai.
- vārītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) vārīšanai.
- tvērējs Ierīce, iekārta u. tml., arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa (kā) tveršanai.
- reģenerators Ierīce, iekārta u. tml., kas (ko) reģenerē (Z).
- ražotājs Ierīce, iekārta u. tml., kas ražo (ko).
- turbīna Ierīce, iekārta u. tml., kas veic darbu, griežoties ap savu asi.
- rūceklis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni. Rūcenis (2).
- rūcenis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni. Rūceklis (2).
- satvērējs Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
- satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai. Satvērējs (2).
- sitējs Ierīce, iekārta, arī detaļa sitiena radīšanai.
- translators Ierīce, iekārta, arī programma, kas vienas programmēšanas valodas elementus pārveido citas valodas ekvivalentos elementos.
- šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
- savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilcei (1).
- sitnis Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa sitiena radīšanai.
- savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; arī kolektors (1).
- noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, savākšanai, arī uztveršanai.
- ievads Ierīce, iekārta, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
- Apsildīšanas (arī siltuma) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
- Siltuma (arī apsildīšanas) ķermenis Ierīce, iekārta, kas izstaro siltumu.
- kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
- selektors Ierīce, iekārta, kas reaģē uz noteiktiem signāliem.
- translators Ierīce, iekārta, kas uztver elektriskos signālus un automātiski pārraida tos tālāk.
- skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
- lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
- racējs Ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē.
- padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
- sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
- vācele Ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai. Arī savācējs (2).
- palaidējs Ierīce, ietaise, iekārta (kā) iedarbināšanai.
- kolektors Ierīce, ietaise, iekārta, būve (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novietošanai.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma.
- tvērējdakša Ierīces, iekārtas u. tml. detaļa - dakša (kā) tveršanai.
- tvērējkauss Ierīces, iekārtas u. tml. kausveida mezgls (kā) tveršanai.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums.
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
- Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta, kas savieno telefona līnijas.
- mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
- garīdzniecība Iesvētīto reliģiskā kulta kalpotāju kopums. Īpaša garīgā kārta hierarhiskās baznīcās.
- pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
- pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā. Pārslēgs.
- starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
- pārvalks Iežu kārta, sistēma, kas pārklāj, sedz (ko).
- skorpions Indīgs zirnekļveidīgo kārtas dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu, posmotu ķermeni.
- Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
- Gaismas avīze Informācijas iekārta, kurā tekstu veido ar elektriskajām spuldzēm.
- pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- irde Irdena kārta, slānis.
- istablietas Istabas iekārtas priekšmeti.
- ievilkt Izbūvēt, ierīkot (ar vadiem saistītas iekārtas, ierīces)
- izkārtne Izkārta reklāma.
- klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis.
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
- hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
- ceturtkārt Kā ceturtais pēc kārtas. Ceturtajā vietā.
- otrkārt Kā otrais pēc kārtas. Otrajā vietā.
- piektkārt Kā piektais pēc kārtas. Piektajā vietā.
- pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas. Pirmajā vietā.
- treškārt Kā trešais pēc kārtas. Trešajā vietā.
- reize Kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties). Kārta (2).
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
- kajaks Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām.
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
- palakta Kalšanas iekārtas apakšējā smagā daļa.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
- bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
- plicis Karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
- ešelons Kaujas iekārtas daļa.
- virsklājs Klāja (2) virsējā daļa, kārta.
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
- aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
- Uzaudzēt taukus Kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
- Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
- krāsojums Krāsas (3) kārta (uz kādas virsmas).
- krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
- zivjdzenītis Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums un kas parasti dzīvo tropos.
- zaļvārna Krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām.
- pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- kaimans Krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs tārtiņveidīgo kārtas putns.
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas un ābolu masas.
- ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
- bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- dūrējutis Kukaiņu kārta, kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis. Šīs kārtas kukaiņi.
- plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
- vabole Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
- tauriņš Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
- viendienītes Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
- tīklspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
- tripši Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
- ķērpjutis Kukaiņu kārta, kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem. Šīs kārtas kukaiņi.
- divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri. Šīs kārtas kukaiņi.
- kamielītis Kukaiņu kārta, kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus. Šīs kārtas kukaiņi.
- blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
- prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
- spāre Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
- vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
- makstenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis. Šīs kārtas kukaiņi.
- strautenes Kukaiņu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā. Šīs kārtas kukaiņi.
- lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
- pavards Kurināmā iekārta, parasti ēdiena gatavošanai.
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens.
- ķieģeļceplis Ķieģeļnīca. Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns. Iekārta ķieģeļu ražošanai.
- transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
- flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
- Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- Vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam.
- ūdensblusas Lapkāju kārtas ģints, pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem. Šīs ģints dzīvnieki.
- atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
- saimnieks Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
- saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes. Saimnieki.
- ledājs Ledus kārta (ūdenstilpē), parasti bieza. Ledi.
- Drošs ledus Ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
- Ledus sega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu. Ledus sega.
- gāle Ledus kārta, parasti plāna (piemēram, upē, ezerā).
- sējējs Lence, iekārta (kā) sēšanai.
- saslēgs Lence, iekārta u. tml. (kā) saslēgšanai.
- zobenvalis Līdz 10 metriem garš plēsīgs zobvaļu apakškārtas dzīvnieks, kam uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura.
- lufars Liela asarveidīgo kārtas zivs (Melnajā jūrā, Azovas jūrā) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni.
- tuncis Liela asarveidīgo kārtas zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- nototēnija Liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos.
- sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu.
- menca Liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs.
- omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem.
- Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- Jūras krauklis Liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns.
- grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitas putns.
- sekretārs Liels piekūnveidīgo kārtas putns (Āfrikā) ar garām kājām un cekulu uz galvas.
- trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas Iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
- ragaste Liels vai vidēji liels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis.
- ibiss Liels vai vidējs stārķveidīgo kārtas putns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi.
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem.
- mednis Liels vistveidīgo kārtas putns ar tumšu apspalvojumu.
- vārna Liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām.
- krauķis Liels zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu.
- dundurs Liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis.
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
- zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem.
- Zivju ērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivjērglis.
- zivjērglis Liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu. Zivju ērglis.
- kamene Liels, zemē ligzdojošs plēvspārņu kārtas kukainis ar biezu apmatojumu.
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
- tapt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā. Tikt [1] (6).
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
- Arama kārta Ļoti bieza (parasti netīrumu) kārta.
- Arama kārta Ļoti bieza (parasti netīrumu) kārta.
- (Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
- (Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
- regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementa u. tml. darbību, panākt, ka (fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
- ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
- piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.).
- nīlzirgs Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Behemots, hipopotams.
- hipopotams Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Behemots, nīlzirgs.
- behemots Masīvs pārnadžu kārtas zīdītājs, augēdājs (Āfrikā). Hipopotams, nīlzirgs.
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai.
- licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
- prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
- spiedne Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
- montāža Mašīnas, iekārtas, celtnes u. tml. salikšana no gatavām detaļām. Gatavu detaļu sasaistīšana.
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- cirslis Mazs kukaiņēdāju kārtas zīdītājs.
- Bezdelīgu piekūns Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
- zvirbuļvanags Mazs piekūnveidīgo kārtas putns.
- apodziņš Mazs pūčveidīgo kārtas putns.
- smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- ceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšām šķērssvītrām.
- paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns - viens no lapu ķauķiem.
- čunčiņš Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
- Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
- Harmoniskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
- Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- Melodiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- Dabiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu.
- parašuts Mehānisms, kas troses satrūkšanas gadījumā (liftā, šahtā) novērš ceļamās iekārtas krišanu.
- Hromatiskā gamma Melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros). Skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
- pikša Mencveidīgo kārtas zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas.
- menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
- gneiss Metamorfs, kārtains Iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
- Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- Melodiskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- Harmoniskais minors Minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
- marka Modeļa apzīmējums (mašīnai, ierīcei, iekārtai).
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē). Pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
- muša Mušveida divspārņu apakškārtas kukainis.
- stiebrmuša Mušveida divspārņu apakškārtas sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
- diatonika Muzikālu skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu). Tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to daļām).
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
- arums Nelīdzena, savandīta, it kā uzarta zemes kārta.
- lucītis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- lucis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
- taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
- lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
- šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
- šmerliņš Neliela, ieapaļa karpveidīgo kārtas zivs.
- stagars Neliela, plēsīga stagarveidīgo zivju kārtas zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā.
- trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
- ūbele Neliels baložveidīgo kārtas putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis. Krevete.
- krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis. Garnele.
- raibspārņmuša Neliels divspārņu kārtas kukainis, kuram ir raksturīgi raibi spārni un kura kāpuri dzīvo galvenokārt ziedos.
- paipala Neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns.
- ķivulis Neliels dzeltenzaļš zvirbuļveidīgo kārtas meža putns.
- tītiņš Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
- grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu. Tītiņš.
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes.
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
- lemings Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- sicista Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru. Kārtainā lēcējpele.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem.
- dzeloņcūka Neliels grauzēju kārtas zīdītājs ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras.
- niedrcālis Neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi.
- ormanītis Neliels griežveidīgo kārtas putns, kam ir tumšbrūns apspalvojums ar baltiem plankumiem un vienkrāsainas apakšējās spalvas astē.
- Zivju dzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivjdzenītis (1).
- zivjdzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivju dzenītis.
- tingass Neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- ķeģis Neliels pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltiem plankumiem uz spārniem un astes.
- dzilna Neliels pelēks, melns vai zaļganraibs dzeņveidīgo kārtas putns ar spēcīgu knābi.
- mazlācītis Neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu.
- kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- parazītlapsene Neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu.
- mitrene Neliels posmkāju tipa vienādkāju kārtas vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās.
- plīvurpūce Neliels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
- ķikuts Neliels rūsgandzeltens tārtiņveidīgo kārtas putns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām.
- Mājas apogs Neliels šīs kārtas putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
- trulītis Neliels tārtiņveidīgo kārtas caurceļotājs putns.
- tukāns Neliels vai vidēji liels dzeņveidīgo kārtas tropu putns ar milzīgu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu.
- strupaste Neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti.
- tārtiņš Neliels vai vidējs tartiņveidīgo kārtas putns.
- žubīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem.
- cīrulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu.
- svilpis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēku muguru, sarkanām krūtīm un kaklu.
- kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spilgtu, raibu (parasti dzeltenu, oranždzeltenu vai zaļgandzeltenu) apspalvojumu.
- somzīlīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melnbalts putns ar ļoti garu asti.
- vālodze Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru galos.
- stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu.
- zvirbulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēku apspalvojumu.
- dadzītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Ciglis.
- ciglis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi. Dadzītis.
- cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar slaidu ķermeni un garu asti.
- bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
- svīre Neliels, brūngani melns svīrveidīgo kārtas putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
- grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
- kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
- lakstīgala Neliels, pelēkbrūns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
- ķauķis Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
- pūslītis Neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
- susuris Neliels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti.
- zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
- tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kalām un nelielu kustīgu snuķi.
- iebūve Nepārvietojāmi iebūvēta telpu iekārta.
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē.
- Savu reizi Noteiktā kārtībā, tad, kad ir reize (3), kārta (2).
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārta.
- videoattēls Objekta vai dokumenta attēls uz televizora vai videoiekārtas gala ierīces ekrāna.
- ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma.
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
- Iet no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
- Staigāt (arī iet) no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
- atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu). Likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (piemēram, mašīnai, ierīcei, iekārtai).
- taktēt Panākt, būt par cēloni, ka (iekārta, ierīce u. tml.) darbojas sinhroniski noteiktos laika momentos.
- skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
- pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst.
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
- pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
- ievadīt Panākt, ka (kāda sistēma, iekārta u. tml.) saņem (programmu, informāciju).
- nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
- pilnveidot Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi.
- papagailis Papagaiļveidīgo kārtas tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām.
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšpapīrs.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē it asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu. Tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
- mīksts Par iežu, arī sniega, ledus kārtu. Tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
- inversija Parastās vārdu kārtas maiņa (piemēram, teikumā).
- pupuķis Parasti savienojumā «krāšņais pupuķis»: koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu.
- tārtiņveidīgie Parasti savienojumā «tārtiņveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi). Šīs kārtas putni.
- katls Parasti savienojumā «tvaika katls»: iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- pults Parasti savienojumā «vadības pults»: iekārta, tās daļa ar vadības orgāniem, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai.
- ķauķītis Parasti savienojumā ar «zaļais»: neliels, slaids pelēkzaļš zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
- blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šīs kārtas kukaiņi.
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem. Šīs kārtas kukaiņi.
- panglapsene Parazītlapseņu apakškārtas augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība.
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam). Arī nosūbēt.
- uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- briedis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna).
- vērsis Pārnadžu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas). Šīs dzimtas dzīvnieki.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder divu Āfrikā dzīvojošu sugu pārstāvji.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām.
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei).
- Meža cūka Pārnadžu kārtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
- rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta.
- pārslēgties Pārslēgt (1) - par ierīces, iekārtas vadītāju.
- kārtība Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta. Sabiedrībā izveidojušās attiecības.
- apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas). _imperf._ Dot apkārt.
- pasterizators Pasterizācijas iekārta.
- vibrogrāfs Pašrakstītāja iekārta vibrāciju reģistrēšanai.
- apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (1). Arī metāla kārta, ar ko kas ir apkalts.
- apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot. Sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
- apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt. Zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets). Zeltījums.
- finierējums Paveikta darbība, rezultāts --> finierēt. Finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam).
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4). Uzklātais slānis, kārta.
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot. Lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt. Metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai. Metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
- niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt. Niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
- oderējums Paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2). Aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2). Materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2). Kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- piedegums Paveikta darbība, rezultāts --> piedegt (1). Piedegušās vielas kārta.
- sudrabojams Paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1). Sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1). Tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2). Materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
- zeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt. Zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts.
- aplaist Paziņot (vēsti, ziņu) vairākiem pēc kārtas.
- pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru. Pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra.
- Pēc skaita Pēc kārtas.
- Septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena Pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
- krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
- ķīķis Pelēcīgi brūns piekūnveidīgo kārtas gājputns.
- pelikāns Pelikānveidīgo kārtas ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja.
- pentahords Piecu blakus pa kāpju skaņu rinda. Jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
- pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem.
- piedegas Piedegušās vielas kārta, kas atrodas pie trauka dibena, sienām.
- Trošu ceļš Piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u.tml.
- uzkarināt Piekārt (ierīci, iekārtu u. tml.) citai ierīcei, iekārtai u. tml. tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces, iekārtas u. tml. masu.
- vanags Piekūnveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni.
- lija Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti.
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem.
- vanags Piekūnveidīgo kārtas vidēji liels putns ar samērā īsiem spārniem un garu asti.
- poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
- uzkare Pievienojums piekarot, kurā viena ierīce, iekārta u. tml. pilnīgi uzņem otras (piekārtās) ierīces, iekārtas u. tml. masu.
- pievilkt Pievienot (piemēram, ar vadiem saistītās iekārtas, ierīces).
- sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
- matriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas.
- Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
- Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
- patriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas.
- Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts (1).
- Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts.
- ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
- dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
- kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- pīļknābis Pirmzīdītāju apakšklases dzīvnieks (Austrālijā) ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
- plātne Plakans (kā, piemēram, darba rīka, iekārtas) elements, detaļa. Arī plāksne.
- rāva Plāna krāsaina (kādu vielu) kārta, kas klāj ūdens virsmu (parasti ūdenstilpē).
- pakrējums Plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
- patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
- galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
- plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē.
- paltuss Plekstveidīgo zivju kārtas līdz 5 metriem gara jūras zivs.
- lācis Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
- kaķis Plēsēju kārtas dzimta, kura ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem.
- suns Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu (piemēram, mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks).
- sermulis Plēsēju kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes).
- jenots Plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā). Mazlācītis.
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu. Leduslācis.
- ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas mazākais dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
- ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
- vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmalojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai ballu (ziemā) apmatojumu.
- lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
- cauna Plēsēju kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
- hiēna Plēsēju kārtas zīdītājs, kas pārtiek no maitām (dzīvo Āfrikā, Āzijā).
- līdaka Plēsīga līdakveidīgo zivju kārtas zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu magmu.. plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
- stavrida Plēsīga, galvenokārt tropu jūru, asarveidīgo kārtas zivs.
- plēsējputns Plēsīgs (parasti piekūnveidigo kārtas) putns.
- plēsējdzīvnieks Plēsīgs dzīvnieks (parasti plēsējs, piekūnveidīgo kārtas putns).
- taukplēve Plēves ietverta noslāņojusies taukaudu kārta.
- lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem.
- racējlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis.
- lapsene Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, lapsenes, sirseņi. Šīs dzimtas kukaiņi.
- skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
- jātnieciņš Plēvspārņu kārtas virsdzimta, kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
- pliens Plienakmens, merģelis. Ļoti sablīvēta zemes kārta.
- polimerizators Polimerizācijas iekārta, ierīce.
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana. Zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
- zirneklis Posmkāju tipa klases kārta, pie kuras pieder zirnekļi.
- Atomu (arī kvantu) pulkstenis Precīza laika mērīšanas iekārta, kuras pamatsastāvdaļa ir atomārais vai molekulārais frekvences kvantu standarts.
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
- mērkaķis Primātu kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
- pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- lemurs Primātu kārtas puspērtiķis.
- programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu. Programmētā vadība.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā.
- piecepums Produkta kārta, kas cepšanas procesā ir pielipusi (parasti pie pannas).
- Darba zīmējumi (arī rasējumi) Projektētā celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma realizēšanai nepieciešamie detalizētie zīmējumi (rasējumi).
- ūpis Pūčveidīgo kārtas putns ar iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm.
- apogs Pūčveidīgo kārtas putns.
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- operatorpults Pults kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, ierīces u. tml. vadīšanai, apkalpošanai.
- slaidpirkstainis Puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks, kam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- flamingi Putnu kārta (parasti tropu zemēs), pie kuras pieder putni ar garu kaklu, līku knābi un garām kājām. Šīs kārtas putni.
- gārgaļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale). Šīs kārtas putni.
- pelikānveidīgs Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni.
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis). Šīs kārtas putni.
- pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu. Šīs kārtas putni.
- dzērvjveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste. Šīs kārtas putni.
- dzeņveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš). Šīs kārtas putni.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ. Šīs kārtas putni.
- baložveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, baloži, ūbeles. Šīs kārtas putni.
- dzegužveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, dzeguze. Šīs kārtas putni.
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi). Šīs kārtas putni.
- pūčveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā. Šīs kārtas putns.
- svīrveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder nelieli vai ļoti sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri).
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
- stārķveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids. Kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis). Šīs kārtas putni.
- dūkurveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder saldūdens nirējputni ar vārpstveida ķermeni un garu kaklu. Šīs kārtas putns.
- zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis). Šīs kārtas putni.
- zosveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kājām ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem. Šīs apakškārtas putni.
- revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
- radiolokators Radiolokācijas aparatūra, iekārta.
- radionavigators Radionavigācijas ierīce, iekārta.
- radioorientieris Radiotehniska iekārta, ierīce (kā) orientēšanai.
- radiouztvērējs Radiouztveres aparāts, iekārta.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela). Būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
- Raga kārta Ragakārta.
- ragāda Ragakārta.
- ragkārta Ragakārta.
- rakstāmiekārta Rakstīšanas iekārta (piemēram, telegrāfijā).
- zvīņrāpulis Rāpuļu klases kārta, kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas.
- krokodils Rāpuļu klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes. Šīs kārtas dzīvnieki.
- krokodils Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā).
- krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- Plūsmas līnija Ražošanas iekārta, kas nodrošina saskaņotu un efektīvu ražošanas procesa norisi.
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm).
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā. Pamatlīdzekļi.
- pakārties Refl. --> pakārt (1). Tikt pakārtam. Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- piekārties Refl. --> piekārt (1). Tikt piekārtam.
- noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas piekritējs, republikas aizstāvis.
- resivers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- aprūsējums Rezultāts --> aprūsēt. Rūsas kārta.
- apsūbējums Rezultāts --> apsūbēt. Oksīda, putekļu u. tml. kārta.
- blīvējums Rezultāts --> blīvēt. Ieblīvētie priekšmeti, ieblīvētā starpkārta.
- klājums Rezultāts --> klāt (2). Slānis, kārta, kas sedz kādu virsmu.
- nogulsnējums Rezultāts --> nogulsnēt, nogulsnēties (1). Nogulsnējusies kārta.
- noslāņojums Rezultāts --> noslāņoties (1). Noslāņojusies kārta, slānis.
- sasalums Rezultāts --> sasalt (1). Sasalusi zemes kārta.
- rīve Rīks - metāla, plastmasas u. tml. veidojums ar caurumiem, gar kuru asajām malām ko virza, lai to smalcinātu. Šāds elements (iekārtai, ierīcei).
- kārstuve Rīks, iekārta kāršanai.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai). Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements. Veltnis.
- karuselis Rotējoša mašīna, mehānisms, ietaise, iekārta.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai. Ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- skreja Rotējošs iekārtas elements (kādu materiālu) sasmalcināšanai un sajaukšanai.
- ritenis Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei.
- karuseļstends Rotējošs stends (tehniska iekārta).
- jauda Rūpnieciski izmantojami objekti - mašīnas, tehnoloģiskas iekārtas, rūpnīcas.
- sloka Rūsganbrūns tārtiņveidīgo kārtas naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
- Ekonomiskā bāze Sabiedrības ekonomiskā iekārta zināmā tās attīstības posmā. Ražošanas attiecību kopums.
- vergturība Sabiedriska iekārta, kurā valda vergu (1) darbs.
- sociālisms Sabiedriskā iekārta, pēc marksisma-ļeņinisma mācības - komunisma sabiedriski ekonomiskās formācijas pirmā fāze, kas nomaina kapitālismu un kam raksturīgs augsts dzīves līmenis, cilvēka tiesiskums, ražošanas līdzekļu sabiedriskošana.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp šķirām, sociālām grupām, tautām, valstīm.
- garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta.
- apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
- pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam.
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai. Panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- nekapitālistisks Saistīts ar pāreju no pirmskapitālistiskās iekārtas uz sociālismu bez kapitālistiskās stadijas, šādai pārejai raksturīgs.
- republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas orgānu formu, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas orgānu formai raksturīgs.
- stiegra Saites veida, stiepļveida u. tml. (iekārtas, ierīces u. tml.) elements, ko, saspriedzot rada (tajā) nepieciešamo enerģiju.
- endoderma Saknes (primārās) mizas iekšējā kārta.
- pericikls Saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- refrižerators Saldēšanas iekārtas daļa, kurā, šķidrumam iztvaikojot, rodas zema temperatūra. Saldēšanas iekārta (parasti pārvietojama).
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
- smilšlapsene Sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās.
- apsarmojums Sarmas kārta (uz kā).
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu). Skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus.
- sadarbība Saskaņota (piemēram, iekārtas, ierīces, to daļu) savstarpēja darbība.
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
- asarveidīgs Savienojumā «asarveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas.
- karpveidīgs Savienojumā «karpveidīgās zivis»: zivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, ālanti, līņi, plauži, vimbas, karūsas.
- lapsenīte Savienojumā «laputu lapsenītes»: plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis. Šīs dzimtas kukaiņi.
- lēļveidīgs Savienojumā «lēļveidīgie putni»: putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, lēlis.
- līdakveidīgs Savienojumā «līdakveidīgās zivis»: īsto kaulzivju virskārtas kārta, kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
- mediāls Savienojumā «mediālā kārta»: vidējā kārta.
- mencveidīgs Savienojumā «mencveidīgās zivis»: īsto kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, mencas, vēdzeles.
- morganātisks Savienojumā «morganātiska laulība»: laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kartes privilēģijas (feodālismā).
- mušveida Savienojumā «mušveida divspārņi»: divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
- odveida Savienojumā «odveida divspārņi»-, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi. Šīs apakšārtas kukaiņi.
- palielināts Savienojumā «palielinātā skaņkārta»: skaņkārta, kurā visi trijskaņi visās pakāpēs ir palielināti par pustoni.
- pamazināts Savienojumā «pamazinātā skaņkārta»: skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija.
- papagaiļveidīgs Savienojumā «papagaiļveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder drukni putni ar īsu kaklu, īsu, izliektu knābi, spilgtu apspalvojumu.
- peļveidīgs Savienojumā «peļveidīgie grauzēji»: grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji. Šīs apakškārtas dzīvnieki.
- plekstveidīgs Savienojumā «plekstveidīgās zivis»: zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
- siļķveidīgs Savienojumā «siļķveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, reņģes, brētliņas, laši, taimiņi.
- stagarveidīgs Savienojumā «stagarveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, stagari.
- storveidīgs Savienojumā «storveidīgās zivis»: kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga.
- vējzivjveidīgs Savienojumā «vējzivjveidīgo kārta»: kaulzivju kārta, kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos.
- zobkarpveidīgs Savienojumā «zobkarpveidīgās zivis»: zivju kārta, pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos.
- cūciņa Savienojumā ar «jūras»: neliels grauzēju kārtas dzīvnieks.
- miksolidisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi.
- frīģisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar pazeminātu otro pakāpi.
- eolisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors.
- dzenītis Savienojumā ar «zivju»: mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
- aprīlis Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- augusts Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- decembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- februāris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- janvāris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- jūlijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- jūnijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- maijs Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- marts Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- novembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- oktobris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- septembris Savienojumā ar kārtas skait.: šī mēneša diena, datums.
- piens Savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai. Laktācija.
- iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
- sabloķēt Savienot noteiktā kompleksā, sistēmā, blokā (piemēram, celtnes, ierīces, iekārtas).
- apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
- seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, veido seismoloģisko novērojumu metodes.
- Joniskā skaņkārta Sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors.
- Doriskā skaņkārta Sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar paaugstinātu sesto pakāpi.
- Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- dieviete Sieviešu kārtas dievība (vairāku dievu kultā).
- signalizators Signalizācijas ierīce, iekārta.
- ciklops Sīki airkāju kārtas saldūdens vēži ar vienu aci.
- samuraji Sīko feodāļu kārta (Japānā no 12. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Šīs kārtas pārstāvji.
- moskīts Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos).
- knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
- ods Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis.
- pangodiņš Sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- spožlapsenīte Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās.
- trihogramma Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās. Spožlapsenīte.
- vivere Sīks, arī vidēji liels plēsēju kārtas dzīvnieks ar slaidu vidukli, garu asti un mazu galvu.
- miģele Sīks, vārīgs divspārņu kārtas kukainis ar garām kājām.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis. Asinssūcējs sikspārnis.
- naktssikspārņi Sikspārņu kārtas ģints. Šīs ģints dzīvnieki.
- sildamiekārta Sildiekārta.
- termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas. Siltumizolators.
- siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u.tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u.tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- salaka Siļķveidīgo kārtas zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju.
- siļķe Siļķveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, brētliņas, sardīnes.
- alata Siļķveidīgo zivju kārtas dzimta.
- pelede Siļķveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- pievads Sistēma, ietaise, iekārta (kā) pievadīšanai.
- šūna Skaitļošanas tehnikā - atmiņas elementu grupa vai datu nesēja zona, kam piešķirts noteikts kārtas numurs.
- rekorders Skaitļošanas tehnikā - datu sagatavošanas iekārta to manuālai ierakstīšanai skaitļotāja magnētiskajā lentē.
- mažors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpē) veido lielo trijskani.
- minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
- hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
- Nenoturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nepabeigtības iespaidu, prasa turpinājumu.
- Noturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nobeiguma iespaidu, neprasa turpinājumu.
- Noturīga skaņa Skaņkārtas skaņa, kas rada nobeiguma iespaidu, neprasa turpinājumu.
- mediante Skaņkārtas trešā vai sestā pakāpe.
- ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to.
- Simetriskās skaņkārtas Skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
- lingafons Skaņu ierakstu un atskaņošanas iekārta, ko izmanto, parasti valodu, mācīšanā.
- sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai.
- uzskrūvēt Skrūvējot, griežot (iekārtas, lences) vadības elementu, panākt, ka (kas) uzvirzās augšā.
- lentzivs Slaida asarveidīgo kārtas zivs ar tumši plankumotu mugurpusi un sāniem, dzeltenīgi baltu vēderu, garu muguras un anālo spuru. Islandes lentzivs.
- dzeguze Slaids dzegužveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
- vakarlēpis Slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu. Lēlis.
- lēlis Slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu. Vakarlēpis.
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- Slaucamā iekārta Slaukšanas iekārta.
- sprausla Slēgts, profilēts (iekārtas, ierīces u. tml.) kanāls lielāka ātruma un noteikta virziena piešķiršanai vielas plūsmai, arī strūklas iegūšanai.
- nolaist Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
- skelets Slodzi nesošo detaļu, elementu kopums (piemēram, celtnei, iekārtai, ierīcei).
- Sniega sega Sniega kārta, kas izveidojas, uzsniegot sniegam aukstajā periodā.
- sērsna Sniega segas garoza, kas parasti veidojas, mitrai sniega virskārtai sasalstot.
- auts Sniega, miglas kārta, slānis. Arī krēsla, tumsa.
- piesnigt Sniegot izveidoties sniega kārtai.
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- zilonis Snuķaiņu kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, mamuti, ziloņi.
- sarkans Sociālistiskās revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
- sniegs Soda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
- Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
- Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
- turnīrs Sporta sacensības, kurās dalībnieki vai komandas pēc kārtas cīnās viens ar otru.
- aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
- stagars Stagarveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dzeloņi muguras spuras priekšā.
- dumpis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu.
- stārķis Stārķveidīgo kārtas putns ar garām kājām un kaklu, taisnu un garu knābi.
- gārnis Stārķveidīgs kārtas putns (nedaudz mazāks par stārķi).
- stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (transportlīdzeklim, iekārtai, mašīnai).
- pamatstāvoklis Stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība.
- sagatavotība Stāvoklis, kad (ierīce, iekārta u. tml.) ir lietošanas, izmantošanas kārtībā.
- vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.). Būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
- sterlete Storveidīgo kārtas līdz 16 kilogramiem smaga saldūdens zivs ar vērtīgu gaļu.
- store Storveidīgo kārtas zivs ar lielu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
- kalpot Strādāt algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Būt ierēdnim.
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam).
- kolibri Svīrveidīgo putnu apakškārta (Amerikā), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām (pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem). Šīs apakškārtas putns.
- kabinets Šādas darbistabas iekārta.
- krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
- sisenis Šīs apakškārtas kukainis.
- ēdamistaba Šīs istabas iekārta.
- sikspārnis Šīs kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar vidēji lielām ausīm un samērā platiem spārniem.
- valis Šīs kārtas dzīvnieks.
- prusaks Šīs kārtas kukainis.
- tauriņš Šīs kārtas kukainis.
- termīts Šīs kārtas kukainis.
- vabole Šīs kārtas kukainis.
- Bikšainais apogs Šis kārtas putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam.
- kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
- šūpoles Šūpošanās (parasti rotaļu) ierīce - virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
- bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā nav šķiru.
- Diatonisks stils Tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku).
- piezemēs Tāds, kas atrodas pie augsnes virskārtas, tās tuvumā (parasti par augu daļām).
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- zemaramkārta Tāds, kas atrodas, noris zem aramkārtas.
- perlamutrs Tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas).
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
- ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā. Tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
- diatonisks Tāds, kas pamatojas uz skaņkārtas pamatpakāpju secību.
- pirmspadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās.
- priekšpadomju Tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās. Pirmspadomju.
- vairākkārtu Tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas.
- vienkārtains Tāds, kas sastāv no vienas kārtas.
- slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām sloksnēm, arī kārtām. Arī kārtains (1).
- aiznākamais Tāds, kas seko aiz nākamā. Trešais pēc kārtas.
- vaļējs Tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi).
- ārpuskārtas Tāds, ko veic papildus plānotajam, paredzētajam. Ārpus kārtas.
- pazeme Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- plānkārtas Tāds, ko veido (kā) plāna kārta.
- plānkārtains Tāds, ko veido (kā) plānas kārtas.
- četrkārtīgs Tāds, ko veido četras kārtas.
- daudzkārtīgs Tāds, ko veido daudzas kārtas.
- desmitkārtīgs Tāds, ko veido desmit kārtas.
- deviņkārtīgs Tāds, ko veido deviņas kārtas.
- divkārtīgs Tāds, ko veido divas kārtas.
- pieckārtīgs Tāds, ko veido piecas kārtas.
- septiņkārtīgs Tāds, ko veido septiņas kārtas.
- seškārtīgs Tāds, ko veido sešas kārtas.
- trīskārtīgs Tāds, ko veido trīs kārtas.
- vairākkārtīgs Tāds, ko veido vairākas kārtas, tāds, kas sastāv no vairākām kārtām.
- vienkārtīgs Tāds, ko veido viena kārta.
- ogļains Tāds, kura ārējā kārta ir apdegusi, pārogļojusies.
- kārtains Tāds, kura struktūru veido kārtas (1). Slāņains.
- sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- circenis Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
- sienāzis Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
- kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu. Šīs apakškārtas putni.
- kaija Tārtiņveidīgo kārtas kaijveidīgo apakškārtas vidēja lieluma ūdensputns.
- kuitala Tārtiņveidīgo kārtas lielākais putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi.
- zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti.
- puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi.
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu).
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām.
- šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas strazda lieluma putns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi.
- tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas vidēja lieluma vai neliels putns ar garu knābi.
- ugunturis Tas (piemēram, veidojums, iekārta), kas ir ugunsizturīgs.
- pašiekrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas iekraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- pašizkrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas izkraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- paškrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas kraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- taukkārta Taukaudu kārta, slānis.
- urbējs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs. Šīs dzimtas tauriņi.
- sprīžotājs Tauriņu kārtas dzimta, kur ietilpst vidēji lieli tauriņi, kuru kāpuri pārvietojas sprīžojot un pārtiek no augiem.
- kode Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku. Šīs dzimtas tauriņi.
- lācītis Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi. Šīs dzimtas tauriņi.
- tinējs Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē.
- zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis. Šīs dzimtas tauriņi.
- pūcīte Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs.
- baltenis Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder baltas krāsas tauriņi.
- zīdtauriņš Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
- stiklspārnis Tauriņu kārtas kukainis ar šauriem, caurspīdīgiem spārniem.
- raibenis Tauriņu kārtas kukainis, kam ir raksturīgi raibi spārni
- tastatūra Taustiņu kopums (ierīcei, iekārtai, piemēram, rakstāmmašīnai, skaitļošanas mašīnai, telefona aparātam). Arī klaviatūra (2).
- aparāts Tehniska ierīce, iekārta.
- jauda Tehniskas iekārtas ražotspēja.
- piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas pievada enerģiju. Iekārta, kas piedzen ierīci, mehānismu u. tml.
- telemetrs Telemetrijas ierīce, iekārta.
- palīgpunkts Telpa, vieta, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
- mēbele Telpu iekārtas priekšmets.
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- Skudru lauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
- skudrlauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
- Skudru lauva Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām. Skudrlauva.
- zeltactiņa Tīklspārņu kārtas zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā.
- cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
- sakārties Tikt sakārtam.
- kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.).
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Itālijā (lieto vārda priekšā).
- toņkārta Tonalitāte (1). Arī skaņkārta.
- slaucene Trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu. Attiecīgā slaukšanas iekārtas sastāvdaļa.
- Tonikas trijskanis Trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- Tonikas trijskanis Trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
- trihords Trīspakāpju skaņkārta tīrās kvartas robežās (piemēram, mi-sol-la, sol-la-do).
- batisfēra Trosē iekārta dziļūdens kamera.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
- mutuālisms Utopiska mācība par buržuāziskās iekārtas mierīgu pārveidošanu.
- visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
- apkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties).
- noara Uzarta augsnes virsējā kārta.
- pūkojums Uzkaista pūku kārta (piemēram, uz auduma).
- uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusi kārta uz (kā) virsmas.
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni.
- virpuļotājvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles. Šīs dzimtas vaboles.
- skrejvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles. Šīs dzimtas vaboles.
- mārīte Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem.
- īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni. Šīs dzimtas vaboles.
- mīkstspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi. Šīs dzimtas vaboles.
- ūdensmīļi Vaboļu kārtas dzimta, pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos. Šīs dzimtas vaboles.
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt. Pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
- Konstitucionālā monarhija Valsts iekārta, kurā monarha varu ierobežo konstitūcija.
- aristokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder dižciltīgajām dzimtām.
- federālisms Valsts iekārtas sistēma, kas balstās uz federatīviem pamatiem. Valsts organizatoriskā struktūra, kas pamatojas uz federācijas (2) principiem.
- republika Valsts iekārtas un varas orgānu forma, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku. Valsts, kurā ir šāda valsts iekārtas un varas orgānu forma.
- režīms Valsts politiskā iekārta. Valsts, arī kādas teritorijas valdīšanas metode, veids.
- jūrascūka Vaļu kārtas jūras dzīvnieks.
- zobvaļi Vaļveidīgo kārtas apakškārta (zobainie vaļi), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti). Šīs apakškārtas dzīvnieki.
- narvalis Vaļveidīgo kārtas zīdītājs (Ziemeļu Ledus okeānā).
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- nosprosts Veidojams, iekārta (kā) nosprostošanai.
- sprosts Veidojums, iekārta (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai, gūstīšanai. Arī slazds, lamatas.
- Lidojošās zivis Vējzivjveidīgo kārtas dažādu dzimšu un dažādu sugu dienvidjūru zivis ar pagarinātām krūšu un vēdera spurām.
- skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem. Šīs dzimtas zivis.
- vējzivs Vējzivjveidīgo kārtas plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni.
- Darāmā kārta Verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- šķirt Vērst, parasti pēc kārtas (piemēram, grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi. Šādā veidā vērst lapas (piemēram, grāmatai, burtnīcai).
- transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
- vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns.
- airkāji Vēžveidīgo kārta, kurā ietilpst sīki vēzīši bez čaulas.
- desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
- jenotsuns Vidēja lieluma plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
- kaupa Vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kākaulis.
- kākaulis Vidēja lieluma, zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi. Kaupa.
- lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
- spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti.
- pūkpīle Vidēji liels zosveidīgo kārtas ūdensputna ar spilgtu apspalvojumu.
- pūkmuša Vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega.
- bruņniecība Vidējo un sīko feodāļu privileģēta kārta.
- videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
- videoiekārta Videotehnikas iekārta.
- bruņinieks Viduslaikos - militāro feodāļu kārtas piederīgais.
- segums Vielas, materiāla u. tml. slānis, kārta, kas sedz (kā) virsmu.
- sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst vidēji lieli ūdensdzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām. Šīs kārtas dzīvnieki.
- velme Viena no divām vai vairākām (ierīces, iekārtas u. tml.) detaļām, starp kurām ir spraugas (kā) spiedapstrādei.
- grēvis Vienādkāju kārtas vēzis.
- laputis Vienādspārņu kārtas kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- šķiedra Viendabīga, gara, parasti tieva (piemēram, ieža, vielas) kārta, kas atrodas starp citām kārtām.
- plēve Viendabīga, parasti plāna (samērā sīku vielas daļiņu) kārta uz kā virsmas.
- plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu.
- plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
- vienkārtas Vienkārtains.
- paklājs Vienlaidus (kā) kārta, slānis, kas pārklāj kādu virsmu.
- tecēt Vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām). Darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci).
- mērcētava Vieta (piemēram, ūdenstilpe), arī iekārta, kur (ko) mērcē. Telpa, arī cehs, kur (ko) mērcē.
- kapsēta Vieta, kur novieto nolietotas mašīnas, ierīces, iekārtas (parasti transportlīdzekļus).
- apakšzeme Vieta, rajons, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas, arī dziļos zemes slāņos.
- krātuve Vieta, telpa, iekārta, kur (ko) novieto, lai uzkrātu. Vieta, telpa, iekārta, kur glabājas (kas) uzkrāts.
- pazeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- apakšstacija Vieta, telpa, kur uzstādīta šāda iekārta.
- durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne (piemēram, mēbeļu) nodalījumu noslēgšanai.
- durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne caurstaigājamas ailes aizdarīšanai.
- virskārta Virsēja (kā) kārta.
- augsne Virsējā iežu kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi).
- virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai). Virskārta (parasti pārtikas produktam).
- virsne Virsējā kārta, slānis (pārtikas produktam). Arī virsa (1).
- tonika Visnoturīgākā skaņkārtas skaņa.
- kārtainums Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kārtainība.
- kārtainība Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kārtainums.
- vivere Visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piemēram, mangusts, vivere).
- vista Vistveidīgo kārtas mājputns olu un gaļas iegūšanai.
- fazāns Vistveidīgo kārtas medību putns.
- pāvs Vistveidīgo kārtas putns (Dienvidāzijā) ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem).
- laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti.
- pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi.
- Pērļu vista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi. Pērļvista.
- Pērļu vista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi. Pērļvista.
- irbe Vistveidīgo kārtas putns baloža lielumā.
- tītars Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
- stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
- zaķis Zaķveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst zaķi un truši.
- trusis Zaķveidīgo kārtas zaķu dzimtas zālēdājs mājas vai savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, īsu asti, biezu, mīkstu apmatojumu.
- ķīvīte Zaļganmelns tārtiņveidīgo kārtas atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas.
- zeltgalvītis Zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mazs dziedātājputns, kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena.
- bišudzenis Zaļvārnveidīgo kārtas putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
- lapkāji Zemāko vēžveidīgo kārta, pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas). Šīs kārtas dzīvnieki.
- grunts Zemei virskārtas ieži, kas ir cilvēku inženierceltnieciskās darbības objekts.
- stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, ko veido galvenokārt silīcija un alumīnija minerāli.
- zemaramkārta Zemes kārta, kas atrodas zem aramkārtas.
- snuķaiņi Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai. Šīs kārtas dzīvnieki.
- valis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Vaļveidīgie.
- vaļveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona košanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Šīs kārtas dzīvnieki. Vaļi.
- roņveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piemēram, roņi, valzirgi).
- sikspārnis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums.
- airkāji Zīdītāju kārta, kurā ietilpst, piemēram, roņi, vaļi, delfīni.
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks). Šīs kārtas īpatņi.
- pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu. Šīs kārtas dzīvnieki.
- zaķveidīgie Zīdītāju kārta, pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli zīdītāji ar īpatnēju zobu uzbūvi. Šīs kārtas dzīvnieki.
- plēsējs Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi (piemēram, lāči, vilki, lūši, āpši). Šīs kārtas dzīvnieki.
- grauzējs Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst šādi dzīvnieki.
- zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes. Šīs kārtas dzīvnieki.
- kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi). Šīs kārtas dzīvnieki.
- nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus. Šīs virskārtas dzīvnieki.
- loze Zīmīte ar kārtas numuru karadienestā iesaucamo noteikšanai lozējot (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
- agromeliorācija Zinātnes nozare, kas pētī augšņu uzlabošanu. Pasākumi augšņu uzlabošanai (nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana u. tml.).
- ūdenszirneklis Zirnekļu kārtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī un kam raksturīga ruda, tumšbrūna (ūdenī sudrabaina) krāsa.
- ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas ekoloģiskas grupas dzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei saldūdenī.
- māņzirnekļi Zirnekļveidīgo klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami. Šīs kārtas dzīvnieki.
- ērce Zirnekļveidīgo klases kārta.
- kaulzivis Zivju virskārta, pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies. Šīs virskārtas zivis.
- kašalots Zobaino vaļu apakškārtas liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks.
- delfīns Zobaino vaļu apakškārtas zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi.
- pretzobs Zobs (ierīcei, iekārtai), kas ir vērsts (kam) pretējā virzienā.
- nirpīles Zosveidīgo kārtas apakšdzimta, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens. Šīs apakšdzimtas putni.
- gaura Zosveidīgo kārtas liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi.
- gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
- zoss Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
- gaigala Zosveidīgo kārtas melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu.
- platknābis Zosveidīgo kārtas putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis.
- pīle Zosveidīgo putnu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi putni.
- pīle Zosveidīgo putnu kārtas liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
- murēna Zušveidīgo kārtas plēsīga, līdz trim metriem gara, spilgtas krāsas zivs (dienvidu jūrās un okeānu tropiskajās daļās).
- zutis Zušveidīgo kārtas zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu.
- laidenis Zvejas iekārta, ko nostiprina ūdenstilpē.
- čūska Zvīņaino rāpuļu kārtas dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis).
- hameleons Zvīņrāpuļu apakškārtas dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi.
- ķirzaka Zvīņrāpuļu kārtas dzimta, kurā ietilpst slaidi dzīvnieki ar diviem pāriem īsu kāju un garu asti.
- ķirzaka Zvīņrāpuļu kārtas dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest.
- sniedze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu.
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas.
- žubīte Zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar konisku, spēcīgu knābi.
- sarkanrīklīte Zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs putns, kam galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums ir oranžs.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi.
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
- čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, brūnganpelēks dziedātājputns ar brūngansarkanu spalvu cekulu uz galvas.
- čipste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi.
- plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm.
- dziedātājputns Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar attīstītu balss aparātu.
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar brūnu muguru un raibu vēderu.
- krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar krusteniski izliektu knābi.
- dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar masīvu, spēcīgu knābi.
- Krastu čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti, kurš ligzdo stāvos krastos.
- čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti.
- ērickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar spilgtu apspalvojumu.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa. Parastais svilpis.
- mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību.
- krauklis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi.
- Paradīzes putns Zvirbuļveidīgo kārtas vidēja lieluma putns ar krāšņu apspalvojumu tēviņiem.
- Paradīzes putns Zvirbuļveidīgo kārtas vidēja lieluma putns ar krāšņu apspalvojumu tēviņiem.
- strazds Zvirbuļveidīgo kārtas, parasti melns, arī pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru, parasti dzeltenu, knābi.
- vārna Zvirbuļveidīgo putnu kārtas dzimta, pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi.
- žoklis Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
kārta citās vārdnīcās:
MLVV
MEV