Paplašinātā meklēšana

Meklējam rūk.

Atrasts vārdos (67):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (572):

badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi. Izgatavot (kā) protēzi.
attrūkt Aiztrūkt (1).
Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu). Pārtrūkt.
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu.
aptrūkties Aptrūkt (1).
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
Krūkļu baltenis Baltenis, kura kāpuri parazitē uz krūkļiem.
liess Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs.
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
anarhija Bezvaldība, valdības trūkums.
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
brūklenājs Brūklene (1), brūkleņu cers. Arī brūkleņaudze.
brūklenājs Brūklenēm apaugusi vieta.
brūkleņaudze Brūkleņu audze.
dzērvene Brūkleņu dzimtas mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām.
mellene Brūkleņu dzimtas mūžzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
zilene Brūkleņu dzimtas vasarzaļš puskrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums.
izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties.
iebrukt Brūkot lejup, salūzt, izjukt.
uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
pieklibot Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
klibot Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem.
Krist kopā (arī čupā sar.) Būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
Tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) Censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
Savilkt jostu ciešāk Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) Ciest pārtikas trūkumu.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Pleiķis (2).
pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu. Plikgalvis.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
ietrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem).
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar izkārtu mēli Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
rūcējs Darītājs --> rūkt.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
mētra Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
Komerciālais akts Dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
bezdūšība Drosmes, uzņēmības trūkums. Gļēvulība.
posts Dziļa nabadzība, liels trūkums.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
(Tikko) vilkt dzīvību Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
(Tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
(Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Dzīvot ļoti lielā trūkumā.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
analfabētisms Elementāru zināšanu trūkums.
astma Elpas trūkuma lēkme.
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu. Apgrūtināti elpot, arī runāt.
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu). Filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu). Fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi. Ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
gļēvulība Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums.
negriba Gribas, rosmes trūkums.
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
iešļirkt Ieplūst ar nelielu strūklu (parasti no šļirces).
ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas raidīšanai.
miglotājs Ierīce šķidruma smidzināšanai ar gaisa, gāzes strūklu. Arī pulverizators.
protēze Ierīce, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošu ķermeņa daļu.
Šķēru sargs Ierīce, kas novērš defekta rašanos, ja pārtrūkst diegi.
monitors Ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai).
duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas. No šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu.
ierūkties Iesākt rūkt (par dzinējiem, ierīcēm u. tml.). Īsu brīdi rūkt.
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierūkties.
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
šļirce Instruments, ierīce u. tml. - cilindrs ar virzuli šķidruma strūklas radīšanai vai šķidruma sūkšanai.
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
neizglītība Izglītības trūkums.
lakūna Izlaidums tekstā, posms, kura trūkst tekstā.
aizrūcināt Izraisīt rūkšanu (iedarbinot motoru vai citu ierīci).
izšļākt Izskalot, izmazgāt (ar spēcīgu strūklu).
Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
bads Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
iztrūkums Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
iebrucējs Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā).
anarhija Kārtības, organizētības, vadības trūkums. Nekārtība, stihiskums, haoss.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
pulverizēt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
smidzināt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
pieņemt Kļūdaini uzskatīt (par ko citu), piemēram, pārpratuma vai zināšanu trūkuma dēļ.
zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
Cukurslimības (arī diabētiskā) koma Koma, ko izraisa insulīna trūkums.
nenoteiktība Konkrētības, noteiktības trūkums.
bezkontrole Kontroles trūkums.
vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
hipokinēzija Kustību trūkums (organismam). Mazkustība.
inerce Kūtrums, bezdarbīgums. Aktivitātes trūkums.
neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai).
Pussabrukšanas periods Laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
pleiķis Laukums (ādā), kur trūkst apmatojuma.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
izmērēt Ļoti novājēt barības trūkuma dēļ.
vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
parašuts Mehānisms, kas troses satrūkšanas gadījumā (liftā, šahtā) novērš ceļamās iekārtas krišanu.
nesāts Mērenības trūkums (ēšanā, dzeršanā).
krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
amorālisms Morāles noliegšana. Tikumības trūkums. Amoralitāte, netikumība.
Tukša kabata Naudas, arī līdzekļu trūkums.
Tukša kabata Naudas, arī līdzekļu trūkums.
Bada nāve Nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
Bada nāve Nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
nekaunība Negatīva rakstura īpašība, kam raksturīgs kauna, smalkjūtības trūkums.
parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks. Cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs. Tāds, kam trūkst iniciatīvas.
nelādzība Nekārtības, trūkumi.
nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā). Konsekvences trūkums.
nabadzība Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
grūtības Nepietiekamība, trūkums.
deficīts Nepietiekams daudzums. Trūkums.
manko Nepilna preču masa. Iztrūkums kasē.
vaina Nepilnība, neatbilstība kādām prasībām, normām. Trūkums [1] (4).
robs Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
defekts Nepilnīgums, trūkums, bojājums (priekšmetā).
disproporcija Nesamērība, (daļu) neatbilstība. Proporcionalitātes trūkums.
nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
mazvērtība Neticība sev, saviem spēkiem. Savu trūkumu, parasti pārspīlēta, izjūta.
iegult Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ.
grubulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
grumbulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
Ēnas puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Arī trūkumi.
Tumšās (biežāk ēnas) puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Arī trūkumi.
Ēnas (retāk tumšās) puses Nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā). Trūkumi.
aizelsties Nokļūt stāvoklī, kad sajūt elpas trūkumu.
noieties Nokļūt trūkumā, nabadzībā.
neiztrūkstošs Nol. divd. --> iztrūkt.
nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot). Arī izjukt (1).
Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
Kārt ubaga kuli (biežāk tarbu) kaklā (retāk plecos) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
Kārt (ubaga) tarbu (retāk kuli) plecos (biežāk kaklā) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
Kārt ubaga tarbu (retāk kuli) kaklā (retāk plecos) Nonākt galējā trūkumā. Sākt ubagot.
Noiet no grauda Nonākt nevēlamā stāvoklī (piemēram, trūkumā, nabadzībā).
tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē). Arī ārišķība.
nemaz Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu.
bez Norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu.
bez Norāda, ka trūkst, ka nav kā. Pretstats: ar.
albīnisms Normālas pigmentācijas trūkums.
norūkties Norūkt (1).
norūkties Norūkt (3).
bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums.
iztrūkt Notrūkt (parasti par pogu).
attrūkt Notrūkt.
pamērēt Novājēt barības trūkuma dēļ.
labot Novērst (bojājumu, defektu, trūkumus u. tml.).
Aizpildīt robu (arī robus) Novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.).
Aizpildīt robu (arī robus) Novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.).
aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
dezorganizācija Organizētības trūkums. Kārtības jaukšana, disciplīnas neievērošana. Nesaskaņotība, sajukums.
vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus. Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam).
papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
rucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
gāzt Panākt, ka grūst, brūk u. tml.
iebrucināt Panākt, ka iebrūk [1] (1).
ierūcināt Panākt, ka. Iesāk rūkt (dzinējs, ierīce).
Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
tumsība Parasti savienojumos «gara tumsība», «garīgā tumsība»: zināšanu trūkums, aprobežotība.
meklēt Pārbaudot censties konstatēt (trūkumus, kļūdas u. tml.).
piepūderēt Pārklāt ar pūderi (parasti parūku, matus).
notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
parūkots Parūkains.
pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (1).
pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (2).
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
satrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> satrūkt.
diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības. Paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties. Uztrūkties.
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
pieskalot Piepildīt (piemēram, ar sanesumiem), ūdens strūklu, plūsmu.
nemākulība Pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums (kāda darba, darbības veikšanai).
pietrūkties Pietrūkt (1).
Pietrūkt pulvera Pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt).
Pietrūkt pulvera Pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt).
iztrūkt Pietrūkt.
piesieties Pievērst uzmanību kļūdām, trūkumiem, norādīt uz tiem. Arī kritizēt.
aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, norādīt (uz kādu faktu, parasti trūkumiem, kļūdām u. tml.).
leikoderma Pigmenta trūkums ādā.
haoss Pilnīgs sistēmas trūkums. Liela nekārtība, juceklis.
ierūkt Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
strūklot Plūst strūklas veidā.
skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aiznest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
neprasme Prasmes trūkums.
skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm.
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību. Attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Arī apātija.
apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Vienaldzība.
transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
bezcerība Psihisks stāvoklis, ko izraisa cerību, izredžu trūkums.
čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
šļirkstēt Radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
žļirkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē).
šķielēšana Redzes defekts - kopredzes trūkums, kas parasti ir saistīts ar vājredzību.
neredzība Redzes trūkums, aklums.
aklums Redzes trūkums.
ietrūkums Rezultāts --> ietrūkt.
neizdarība Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība.
uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
norīdīt Rīdot suņus, panākt, ka tie uzbrūk (kādam) un parasti sakož (to).
aritmija Ritma trūkums.
bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piemēram, telpā, laikā). Tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā).
ierūcināt Rūcot, ar rūkoņu ievirzīties (kur iekšā).
norūkt Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu).
šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
sabrukt Sagāzties un pārvērsties drupās. Sagrūt (1). Arī brūkot nonākt avārijas stāvoklī.
retorisks Saistīts ar retoriku (2), tai raksturīgs. Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, tāds, kas ir māksloti emocionāls, pacilāts.
apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu.
izslāpt Sajust stipru gaisa trūkumu.
(Kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz. Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
Skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu.
Bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, nepilnību, ja (kas) atbilst kādām prasībām, normām.
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Kaverna izkrīt Saka, ja izveidojas kaverna (parasti plaušās), sabrūkot audiem.
(Vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(Vēl) ir pulveris pulvernīca (arī ragā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(Vēl) ir pulveris ragā (arī pulvernīcā) (sauss) Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(Vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) sauss Saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
Ir plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
Ir (arī kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu. Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
Ņem (arī rauj) elpu ciet Saka, ja trūkst gaisa, ir grūti elpot.
Ņem (arī rauj) elpu ciet Saka, ja trūkst gaisa, ir grūti elpot.
Kas kait (arī kaiš) Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
Kas vainas, arī kas par vainu? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums. Atrautība, savrupība.
kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
steiga Samērā liels (darbības, norises) ātrums. Apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt darbības, norises ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
steiga Samērā liels (parasti cilvēku) virzīšanās ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt virzīšanās ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
nesaskaņa Saskaņas, savstarpējas atbilstības trūkums.
nesaskaņa Saskaņas, vienprātības trūkums.
piekasīties Saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem. Izraisīt strīdu.
avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna trūkums organismā.
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties (no miega).
uztrūkties Satrūkstoties pacelties spārnos (parasti par putniem).
uztrūkties Satrūkstoties, arī uzbudinājumā strauji piecelties (kājās, sēdus).
retorika Satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma. Pārdzīvojuma patiesuma trūkums, mākslota emocionalitāte, pacilātība.
pussabrukšana Savienojumā «pussabrukšanas periods»: laikposms, kurā caurmērā puse no sākotnējiem attiecīgās radioaktīvās vielas atomiem sabrūk.
tumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
ne- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
bez- Savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
bez Savienojumā ar daudzuma apzīmējumu norāda uz kā iztrūkumu līdz kādam daudzumam.
bez Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu vai arī uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko apzīmē pamatvārda sakne.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds.
turpat Savienojumā ar skaita, lieluma apzīmējumu norāda, ka līdz minētajam skaitam, lielumam mazliet pietrūkst.
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
asimetrija Simetrijas trūkums vai tās neievērošana.
Pulsa deficīts Sirds pukstam atbilstoša pulsa sitiena trūkums.
Pulsa deficīts Sirds pukstienam atbilstoša pulsa sitiena trūkums.
pieslāpt Skābekļa trūkuma dēļ sākt degt vājāk (piemēram, par uguni, liesmām).
pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, aiznest. _imperf._ Skalot prom.
ieskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, ievirzīt (kur iekšā).
sprausla Slēgts, profilēts (iekārtas, ierīces u. tml.) kanāls lielāka ātruma un noteikta virziena piešķiršanai vielas plūsmai, arī strūklas iegūšanai.
beri-beri Slimība - avitaminoze, ko izraisa BI vitamīna trūkums organismā, piemēram, ja uzturā lieto vienīgi pulētos rīsus.
skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās.
aizdusa Spēcīgi izteikts elpas trūkums.
rūkamība Spēja (materiālam) rūkt.
nespēks Spēka trūkums, fizisks vājums. Bezspēks.
bezspēks Spēka trūkums. Nespēks.
bālasinība Spilgtu iezīmju, nozīmības trūkums (piemēram, mākslas darbā).
atonija Spraiguma, elastīguma trūkums (audiem, orgāniem).
izsprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt.
pasprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt. Izsprukt (3).
tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu. Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
vakuums Stāvoklis, kad ir pilnīgs (kā) trūkums.
deficīts Stāvoklis, kad izdevumi pārsniedz ienākumus. Iztrūkums.
nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā). Kārtības trūkums. Pretstats: kārtība.
nespēks Stāvoklis, kad trūkst drosmes, gribas, garīgas enerģijas (kā veikšanai, pārvarēšanai).
kampt Strauji elpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
iekampt Strauji ieelpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
pieklupt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
šļākt Strauji, spēcīgi virzīt (kā, parasti šķidras vielas) strūklu, šalti.
fontāns Strūklaka.
Strūklas sūknis Sūknis, kurā izmanto kādas vielas strūklas enerģiju.
pavediens Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
fontāns Šķidruma strūkla, ko no caurules vai plaisas (parasti uz augšu) izmet spiediena spēks.
pagrūts Tā, ka izjūt samērā lielu trūkumu, sarežģījumus.
grūts Tā, ka izjūt trūkumu, sarežģījumus.
Būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā Tā, ka nav, trūkst alkoholisku dzērienu.
Būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā Tā, ka nav, trūkst naudas.
defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, - arī vienpusīgs.
vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
bezatbildīgs Tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas darītāja atbildības trūkums.
beztiesisks Tāds (stāvoklis, dzīve, politisks režīms), kad trūkst politisko vai civilo tiesību.
bezjūtīgs Tāds, Aurā izpaužas jūtu, pārdzīvojuma vai līdzjūtības trūkums.
tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) trūkums (par laikposmu).
pliks Tāds, kad kā trūkst (par laikposmu).
nevarīgs Tāds, kam (piemēram, vecuma, slimības dēļ) trūkst spēka, tāds, kas ir fiziski vājš, nespēcīgs.
vārgs Tāds, kam (slimības, vecuma, attīstības traucējumu dēļ) trūkst fiziska spēka (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Arī nevarīgs (1), nespēcīgs (1).
sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
kūtrs Tāds, kam ir raksturīgs aktivitātes, enerģijas trūkums (par psihisku stāvokli).
inerts Tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums (piemēram, par parādību, attieksmi).
mietpilsonisks Tāds, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums. Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām). Tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
grēcīgs Tāds, kam ir trūkumi, vājības. Arī netikumīgs, nosodāms.
neuzņēmīgs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas. Gļēvs.
gļēvs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas. Mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs.
tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Arī tumsonīgs.
klibs Tāds, kam kājas ir dažāda garuma, tāds, kam kādas kājas trūkst (parasti par galdu, gultu, krēslu).
nevainojams Tāds, kam nav nekādu trūkumu, nepilnību. Ļoti labs.
bezzobains Tāds, kam nav zobu. Tāds, kam trūkst lielākās daļas zobu.
nevainojams Tāds, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personības īpašības.
plikgalvains Tāds, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu (par cilvēkiem).
bezcerība Tāds, kam raksturīgs cerību, izredžu trūkums. Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
nedrošs Tāds, kam raksturīgs noteiktības, pašpaļāvības, arī apņēmības trūkums.
sasaistīts Tāds, kam rīcībā, darbībā, saskarsmē piemīt biklums, nebrīvība, trūkst nepiespiestības, atraisītības.
šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.).
nespēcīgs Tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai, pārvarēšanai. Arī nevarīgs (3).
mazdūšīgs Tāds, kam trūkst drosmes, uzņēmības.
kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs (1), lētticīgs.
naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
bezspēcīgs Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
šaursirdīgs Tāds, kam trūkst iejūtības (pret citiem). Bezjūtīgs, vienaldzīgs, neatsaucīgs.
sājš Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma (piemēram, par vārdiem, izteicieniem). Arī garlaicīgs, neinteresants.
netikls Tāds, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs.
nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
nabags Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā. Nemantīgs, trūcīgs. Nabadzīgs (1).
nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma. Nemantīgs, trūcīgs.
patvaļīgs Tāds, kam trūkst pamatojuma.
mākslots Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (parasti par mākslas darbu).
mazs Tāds, kam trūkst pašapziņas. Pazemīgs.
remdens Tāds, kam trūkst pietiekamas aktivitātes, degsmes darbībā. Arī samērā vienaldzīgs, neatsaucīgs.
vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība.
norobežots Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma. Arī vienpusīgs.
nelāgs Tāds, kam trūkst saskaņas, draudzīguma (par cilvēku attiecībām).
nedrošs Tāds, kam trūkst stingrības, noteiktības, arī tāds, kas ir nevienmērīgs, nestabils (parasti par soļiem, gaitu).
neaudzināts Tāds, kam trūkst uzvedības iemaņu.
neizglītots Tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē). Tāds, kas pilnībā nepārzina savu specialitāti.
muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, gāzes strūklai plūstot no reaktīvās sprauslas.
samākslots Tāds, kam, parasti ievērojami, trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (piemēram, par mākslas darbu).
vārgs Tāds, kas (piemēram, psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
strūklains Tāds, kas atgādina strūklu. Arī svītrains, joslains.
paliess Tāds, kas barības vielu trūkuma dēļ ir samērā panīcis (par augiem).
tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
ilustratīvs Tāds, kas ir mākslinieciski pasīvs, tāds, kam trūkst dziļākas problemātikas.
nomākts Tāds, kas ir pasīvs, kam trūkst prieka, cerību.
nepilnīgs Tāds, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tāds, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Tāds, kurā ir trūkumi, nepareizības.
steidzīgs Tāds, kas ir saistīts ar laika trūkumu (par laikposmu).
vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs, arī tāds, kam trūkst vēriena, plašuma, greznības.
netikumīgs Tāds, kas izturas, rīkojas pretēji morāles normām. Tāds, kam ir raksturīgs tikumības trūkums.
piekasīgs Tāds, kas mēdz saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem. Tāds, kas izraisa strīdu.
nevarīgs Tāds, kas prasmes, iemaņu, zināšanu trūkuma dēļ nespēj ko veikt.
tālstrūklas Tāds, kas rada garu strūklu. Tāds, kurā izmanto garu strūklu.
smilšstrūklas Tāds, kas rada smilšu strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.). Tāds, kurā izmanto smilšu strūklu (par darbību, procesu).
tvaikstrūklas Tāds, kas rada tvaika strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.). Tāds, kurā izmanto tvaika strūklu (par darbību, procesu).
nekritisks Tāds, kas savā vērtējumā izceļ pozitīvo, neanalizējot trūkumus.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
parūkains Tāds, kas valkā parūku. Tāds, kam ir uzlikta parūka.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma (piemēram, par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
ražens Tāds, kur neka netrūkst. Ienesīgs, varens.
nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
nekritisks Tāds, kurā ir izcelts pozitīvais, bet nav analizēti trūkumi.
saspīlēts Tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
nedrošs Tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums.
bezcerīgs Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
necienīgs Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko). Tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana.
nespēcīgs Tāds, kurā izpaužas fizisko spēku trūkums.
vārgs Tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, spēku trūkums (par kustībām, darbību u. tml.).
bezspēcīgs Tāds, kurā izpaužas gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu trūkums.
steidzīgs Tāds, kurā izpaužas laika trūkums, nevaļa.
mazcienīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekama cieņa, arī cieņas trūkums.
gurdens Tāds, kurā izpaužas nespēks, spara, enerģijas trūkums.
nedrošs Tāds, kurā izpaužas noteiktības, pašpaļāvības, arī apņēmības trūkums.
gļēvs Tāds, kurā izpaužas pagurums, tāds, kam trūkst spraiguma (par sejas vaibstiem).
nemākulīgs Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums. Tāds, ko veic, gatavo bez pietiekamām zināšanām, iemaņām, prasmes.
diletantisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums.
pašdarbniecisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums. Diletantisks.
bezspēcīgs Tāds, kurā izpaužas spēka trūkums.
bezprincipiāls Tāds, kurā izpaužas stingru principu, normu trūkums.
beztalantīgs Tāds, kurā izpaužas talanta trūkums.
nevienlīdzīgs Tāds, kurā izpaužas vienādu tiesību trūkums.
naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Naivs (2).
haotisks Tāds, kurā trūkst sistēmas. Arī nekārtīgs, juceklīgs.
nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
samierniecisks Tāds, kuram ir raksturīga, arī kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), protesta trūkums, iecietīgums (pret ko nevēlamu).
sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts. Tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
neērtība Tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu. Ērtību trūkums.
nobrukums Tas, kas brūkot ir atdalījies nost.
nepilnība Tas, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tas, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Trūkums, nepareizība.
(Pārāk) dārgs prieks Tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
(Pārāk) dārgs prieks Tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
sūkties Tecēt lēni, tievā strūklā vai pa pilieniem (parasti cauri kam).
avantūrisms Tieksme uz avantūrām. Atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
aizgūties Tik strauji, ka pietrūkst elpas.
uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas, arī uzbrūk (kādam).
piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
pārtrūkt Trūkstot pārdalīties.
satrūkt Trūkstot sadalīties.
Likt elpu ciet Trūkt gaisam, būt grūti elpot. Izraisīt elpošanas traucējumus (piemēram, par smaku).
nekārtība Trūkumi, nepilnības.
mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina. Negatīva parādība, nevēlama īpašība.
vārgs Trūkums, posts, ciešanas. Arī slimība.
Trūkuma zāle Trūkumzāle.
trūkumzāle Trūkumzālīte.
lenkt Tuvoties, sekot (kam, parasti dzīvniekam), medījot (to), uzbrūkot (tam).
sifons Tvaika strūklas aparāts vilkmes palielināšanai lokomotīves katla kurtuvē stāvēšanas laikā.
ūdensstrūkla Ūdens strūkla.
ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas spēku transportlīdzekļa pārvietošanai rada, izmetot ūdens strūklu.
vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
ietrenkt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
ietriekt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
iedzīt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks), strauji atkāpjoties, ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
sakrist Uzbrūkot strauji saķerties (par cilvēkiem).
klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
krist Uzbrukt, mesties virsū, (par dzīvniekiem). Uzbrūkot cieši tvert ar zobiem, knābi, nagiem u. tml.
bezuzraudzība Uzraudzības trūkums.
neaudzinātība Uzvedības iemaņu trūkums.
rūcināt Vairākkārt rūkt (par dzīvniekiem).
bezvaldība Valsts varas trūkums.
Koka galva Veidne parūku izgatavošanai, to frizēšanai.
Koka galva Veidne parūku izgatavošanai, to frizēšanai.
sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu.
negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt).
uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni).
skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot.
pelagra Viena no slimībām, kas rodas, ja organismā trūkst nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu.
sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
uzrūciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrūkt.
pleicība Vietumējs apmatojuma trūkums.
mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī kustību trūkums (organismam). Hipokinēzija.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Tīrības trūkums.
sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Saliedētības, noteiktas sistēmas trūkums.
tolums Vispārināta īpašība --> tols; šīs īpašības konkrēta izpausme. Iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm.
tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Trūkums, nabadzība.
Garīgā (arī gara) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
Gara (arī garīgā) tumsonība (arī tumsība, tumsa) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
lēcējzirneklis Zirneklis, kas neauž ķeramtīklus, bet medījumam uzbrūk ar lēcienu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa rūk.