Paplašinātā meklēšana

Meklējam tvert.

Atrasts vārdos (18):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (670):

(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
Dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
aiztvert Aizsniegt un satvert.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
saķert Apcietināt. Notvert un atņemt brīvību.
apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji). Noskārst.
apskārst Apjaust, aptvert.
apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
apvīt Apņemt, aptvert (par rokām).
apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību). Apskaut.
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām).
uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).
atjēgt Aptvert, saprast.
ola Apvalkā ietverta olšūna.
atjaust Apzināties, atskārst, aptvert.
dzirdēt Ar ausi uztvert (skaņas).
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
noķert Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
uzķert Ar maņu orgāniem uztvert.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
noķert Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu). Notvert (2).
Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
atmanīt Atģist, aptvert.
atķert Atģist, atjēgt, aptvert.
iekļaut Atrasties (kam) cieši visapkārt. Arī ierobežot (ko). Ietvert (4).
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
Gudra (arī gaiša) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne.
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
nosēdbaseins Baseins, tvertne, tilpe nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
kontrolaka Bedre, tvertne (piemēram, drenāžas darbības) kontrolēšanai.
lazda Bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā.
sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu. Arī hermētiskuma zudums (kam).
ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
slīgt Būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt (3).
grimt Būt ietvertam, iekļautam (kur).
aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
Ķert rokā Censties panākt, notvert.
ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
sekot Censties uztvert, saprast (ko).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
apkļaut Cieši aptvert. Aņemt (no visām pusēm).
iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
pieķerties Cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.).
iekosties Cieši satvert (ar zobiem). Ieķerties (ar zobiem).
(Pa)spiest (arī saspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
Saspiest (arī paspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
ieķerties Cieši satvert ar rokām, pirkstiem.
pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
apkampt Cieši satvert. Sakampt.
slēgt Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
Spiest roku Cieši tvert (kāda roku) parasti sveicinot.
cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai).
kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
Muzikālā dzirde Cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
reālists Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
satvere Darbība --> satvert (1).
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (1).
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (2).
pārtvere Darbība, process --> pārtvert (3).
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
pārtvērējs Darītājs --> pārtvert.
satvērējs Darītājs --> satvert (1).
tvērējs Darītājs --> tvert.
uztvērējs Darītājs --> uztvert (1).
bāka Degvielas tvertne.
protokols Dokuments, kurā ietverts (kā, piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa.
klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
Elektromagnētiskā indukcija Elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam, laukam kontūra ietvertajā daļā.
rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
vakuumfiltrs Filtrs, kam filtrāta savākšanas tvertnē ir radīts retinājums.
stulbs Garīgi aprobežota, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs (1).
stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
kailgliemezis Gliemežu dzimtas dzīvnieks ar čaulas neietvertu ķermeni.
gliemene Gliemis, kura ķermenis ietverts divvāku čaulā.
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi.
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas). Cieši ietvert (kājas) - par apaviem.
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
Ietrenēt aci (arī acis) Iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas). Cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
skalotne Iekārta, ierīce, arī tvertne, trauks (kā) skalošanai.
radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm).
nest Ietvert (sevī) kā organisku sastāvdaļu.
ieslēgt Ietvert (skatienā).
kadrēt Ietvert kadrā (1).
iekapsulot Ietvert kapsulā.
apņemt Ietvert no visām pusēm (par parādībām dabā).
aptvert Ietvert redzes lokā. Uztvert (par skatienu).
aptvert Ietvert savas darbības, arī ietekmes sfērā (parasti visu).
aptvert Ietvert sevī (parasti liela daudzumu, arī ko plašu).
saturēt Ietvert sevī, savā sastāvā.
ieveidot Ietvert, attēlot (mākslas darbā).
ievietot Ietvert, iekļaut (krājumā, iespieddarbā u. tml.).
ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
Glabāt (savā) sirdī Ietvert, slēpt sevī.
Glabāt (savā) sirdī Ietvert, slēpt sevī.
ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
radioatbalss Īsajos radioviļņos atkārtoti uztverts radiosignāls uztveršanas punktā.
devīze Īss teiciens, kurā ietverta galvenā, vadošā doma.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) - par slimību.
apjēgt Izprast, aptvert.
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, rasti teksta, saturu).
spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Izlietot, izmantot, arī patērēt.
ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
Stiepjams jēdziens Jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
tvert Just, uztvert (ar maņu orgāniem).
matīt Just, uztvert.
raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums. Oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
stulbt Kļūt nespējīgam aptvert, saprast. Arī mulst.
iekniebties Kniebjot satvert (ar nagiem, spīlēm u. tml.).
pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma).
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība.
salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
apliekt Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Liekt apkārt.
aplikt Liekot (ko) apkārt, apņemt, aptvert.
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē).
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut. Iekļaut.
apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, Ietvert).
izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
Kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
Kā vēža spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.). Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
Telpiski mākslas veidi Mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
baseins Mākslīga ūdens tvertne.
maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
Teksta uzdevums Matemātisks uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskā valodas tekstā.
koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu. Būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
aizmirst Neaptvert (ko izdarīt, piemēram, aiz pārsteiguma, pārdzīvojuma).
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
Tumšās krāsās Negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert. Arī pasmaržot (1).
pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu. Ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
apjaust Neskaidri uztvert (parasti ar redzi).
pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
Nezināt, kur dēties Nezināt, kur palikt, patverties.
visapkārt No visām pusēm (pilnīgi ietvert).
apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt.
sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku).
neaptverams Nol. divd. --> aptvert.
netverams Nol. divd. --> tvert.
viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu. Norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts.
neieskaitot Norāda uz to, kas nav ietverts kādā kopumā. Izņemot (2).
bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā. Izņemot, neieskaitot.
no Norāda uz to, kurā ietverto, ievietoto izmanto kādai darbībai.
sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi.
viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu.
pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu. Pārtvert (1).
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
Padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
Pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt. Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību. _sar._ Iznīcināt, nogalināt.
satvert Notvert, sagūstīt (piemēram, likuma pārkāpēju).
saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
likties Novietoties, arī tverties, glābties.
ieņemt Ņemot ievirzīt (kur iekšā). Ņemot ietvert (kur iekšā).
Ņemt (kādu) zem rokas Ņemt, tvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
kļaut Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm.
deklarācija Oficiāls, arī svinīgs (parasti valdības, partijas) principiālu atzinumu, lēmumu paziņojums. Dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem).
saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
izmantot Padarīt (parasti kultūras vērtības) par pamatu (kam), ietvert par sastāvdaļu (kam).
izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
pierast Pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem.
secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam.
aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam. Palikt nesaprastam nenovērtētam.
Iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
Aizslīdēt gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
Paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
Paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
Paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Noskaidrot galvu Panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes). Panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
Ķert rokā (arī ciet) Panākt, notvert.
Paņemt (kādu) zem rokas Paņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās. Pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
Ierobežojuma partikula Partikula, kas vārda nozīmē ietvertās attieksmes sfēru sašaurina, ierobežo.
tikties Pārvietojoties sākt uztvert, parasti redzēt (piemēram, vietu, parādību dabā), arī nokļūt (pie tās).
sastapt Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
sastapties Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
pārmainīt Pateikt savu un uztvert cita (domu).
glābties Patverties (no kā nevēlama).
paglābties Patverties (no kā nevēlama).
apslēpties Patverties.
paslēpties Patverties.
atompatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
kodolpatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
paslēptuve Patvertne. Arī patvērums.
pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (1).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (2).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (3).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (4).
ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (5).
pārtvērums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtvert (1).
tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (1).
tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (2).
tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (3).
uztvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uztvert (1). Uztvere.
atģist Pēkšņi aptvert, saprast.
Iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) Pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
Iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) Pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
atģisties Pēkšņi saprast, aptvert. Atjēgties.
atjēgties Pēkšņi saprast, aptvert. Attapties.
izdzirdēt Pēkšņi uztvert (skaņu).
izjust Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi).
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi). Izjust.
apkļauties Piekļaujoties aptvert, apņemt (no visām pusēm).
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
Izziņas priekšmets Pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa vai darba rīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu).
pārredzēt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu).
pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu). Ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
appīt Pinot aptvert (pinumu ap ko, kam apkārt).
appīt Pinot, veidojot (pinumu), aptvert (ko).
pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, elementāru prasmju, iemaņu veidošana.
pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša organizācija.
taukplēve Plēves ietverta noslāņojusies taukaudu kārta.
jēgt Prast, mācēt. Saprast, aptvert.
skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm.
aptvere Process --> aptvert (2). Aptveršana. Saprašana.
profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
plasēt Raidīt bumbu uz tādu vietu, kur pretiniekam ir grūti to uztvert.
piltuvspalva Rasēšanas spalva ar piltuvveida tvertni tušas iepildīšanai.
pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu) - parasti par gaismu, smaržu, skaņu.
atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
Redzēt (arī skatīt) rožainā gaismā Redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
Skatīt (arī redzēt) rožainā gaismā Redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
apokalipse Reliģiska satura grāmata, kurā ietverti pravietojumi par cilvēces un pasaules likteņiem.
ieskābēt Sagatavot un ievietot (parasti traukā, tvertnē) skābēšanai.
noķert Sagūstīt (kādu). Notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
samatīt Sajust, uztvert.
Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
Galva noskaidrojas Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
apgūt Sākt izmantot, ietvert savas darbības lokā (kādu teritoriju).
sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piemēram, ko satvertu, kur ievietotu). Īsu brīdi kratīt.
pārķert Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā). Pārtvert (2).
tīne Samērā liela (senas konstrukcijas) tvertne.
slikti Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
labi Samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
referāts Samērā plaša publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, sanāksmēs, konferencēs, kongresos u. tml.), kurā, parasti koncentrētā veidā, ietverti faktu, darbības, notikumu analīzes rezultāti, vispārinājumi, ieteikumi, prognozes.
Saņemt (kādu) zem rokas Saņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
iekļaut Saņemt, satvert no visām pusēm.
ietvert Saņemt, satvert no visām pusēm.
sanagot Saņemt, satvert.
just Saprast, aptvert, arī apzināties.
attapt Saprast, aptvert.
atrast Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
ietvert Saturēt sevī (sastāvdaļas, daļas). Aptvert.
Kratīt roku (kādam) Satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot.
Pakratīt roku (kādam) Satvert (kāda) delnu un to īsu brīdi kratīt, parasti sveicinot, sveicot.
(Pa)kratīt roku (kādam) Satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.
uztvert Satvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
noķert Satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas). Notvert (1).
paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
saņemt Satvert (parasti ar roku), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba pogu, apkakli, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu.
Paņemt pavadā Satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
Paņemt pavadā Satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
piekosties Satvert ēsmu tā, ka pieķeras pie zvejas rīka āķa (par zivīm).
uzkosties Satvert ēsmu tā, ka uzķeras (uz zvejas rīka āķa) - par zivīm.
uztvert Satvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli).
purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
aprīt Satvert un norīt (parasti par dzīvniekiem). Norīt.
kratīt Satvert un šādā veidā kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
pieķerties Satvert zvejas rīka āķi (par zivīm).
apņemt Satvert, aptvert (ar plaukstām).
paņemt Satvert, arī ierīt (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.).
iegrābt Satvert, ieņemt (saujā, piemēram, smiltis, graudus).
saņemt Satvert, lai dabūtu, iegūtu (parasti naudu).
saņemt Satvert, lai saturētu, arī pieturētu, lai novietotu, pārvietotu (par rokām, pirkstiem).
aizķert Satvert, saņemt (aiz gala, malas, stūra).
aizņemt Satvert, saņemt (aiz kā).
pieturēt Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos.
satvarstīt Satvert.
uravot Saucot «urā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urravot (2), urrāt (1).
urravot Saucot «urrā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urrāt (1).
urrāt Saucot «urrā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urravot (2).
saglaust Saudzīgi saņemt kopā, satvert (ko) lielākā daudzumā.
laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai ko ietvertu, apņemtu.
saķerties Savstarpēji pasniegt un satvert (vienam otra, citam cita roku).
vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
zemestauki Sēnes, kuru jaunie olveida augļķermeņi, kas ietverti stingrā, bālganā apvalkā, sākumā attīstās zemē.
Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
Dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
gaume Skaistuma izpratne. Spēja uztvert un vērtēt skaistumu.
oda Skaņdarbs, kurā ir ietverts svinīgs slavinājums. Liriska rakstura svinīga kora dziesma ar instrumentālu pavadījumu.
sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam). Arī saskatīt.
saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
saskatīt Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko). Skatoties atklāt, konstatēt (ko).
saskatīt Skatoties, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
ieskaut Skaujot ietvert (rokās).
nolaist Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
pasniegt Sniedzot pavirzīt (roku) tā, ka (kāds to) var satvert, lai sasveicinātos, atvadītos, apsveiktu u. tml.
sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku.
stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
maņa Spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt.
ierosināmība Spēja (šūnai) uztvert pārmaiņas ārējā vidē un reaģēt uz tām.
Viegla (arī laba, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
Laba (arī viegla, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
Viegla galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
Zelta galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
izjūta Spēja emocionāli uztvert, izprast (kādu parādību, tās īpašības) un pārdzīvot.
kapacitāte Spēja ietvert (piemēram, informācijas, estētiskā pārdzīvojuma) noteiktu daudzumu.
reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
apziņa Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
Dzirdes atmiņa Spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
Dzirdes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar dzirdi.
Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
ietilpība Spēja uzņemt, ietvert (kā) noteiktu daudzumu.
dzirde Spēja uztvert skaņas.
izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
Muzikālā dzirde Spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību.
garša Spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
sensibilitāte Spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā. Stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos). Tas, kas ir ietverts, iekļauts (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (1).
uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (2). Iespēja uztvert (2).
izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
pārredzamība Stāvoklis, kad var aptvert, skaidri izprast (ko).
sakrampēt Stingri satvert (rokā, pirkstos).
izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
aizgrābt Strauji satvert (aiz kā).
pakampt Strauji satvert (ar zobiem), paņemt (mutē) - par dzīvniekiem.
paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā. Paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
paķert Strauji satvert (mutē) - par dzīvniekiem. Pakampt (2).
izķert Strauji satvert un atņemt.
izķert Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
uzķert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
pakampt Strauji satvert, paņemt (ko). Pagrābt.
nokampt Strauji satvert, sagrābt.
paķert Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
sakampt Strauji satvert, saņemt (ko). Sagrābt (2).
ieķert Strauji satvert, saņemt.
saķert Strauji satvert, saņemt.
pārķert Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
ķerties Strauji tvert ar zobiem, lai kostu (parasti par suni).
kampt Strauji tvert, ņemt (ko). Grābt.
ķerties Strauji tvert, ņemt (pie kā, aiz kā u. tml.).
ķert Strauji tvert, ņemt.
pagrābt Strauji un stingri paņemt, satvert (ko).
nogrābt Strauji un stingri satvert, saķert (aiz kā, pie kā u. tml.).
sagrābt Strauji un stingri satvert, saņemt (ko).
grābt Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
ķerstīties Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
klupt Strauji virzīties uz priekšu un tvert.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
piesūknēt Sūknējot (šķidrumu, gāzi), piepildīt (ar to, piemēram, tvertni).
kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu. Šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
apšalkt Šalcot apņemt, ietvert.
apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert. Apšalkt.
sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto, piemēram, tehnoloģiskā procesā (kā) ievietošanai.
hidropults Šķidrumu izsmidzināšanas ierīce, kas sastāv no tvertnes, sūkņa un smidzinātāja.
pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
roka Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
Starp rindām Tā, ka var uztvert, nojaust tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
frazējums Tāds skaņdarba atskaņojuma izkārtojums, lai varētu uztvert tā iedalījumu, periodus, cezūras u. tml.
truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
gaismjutīgs Tāds, kam piemīt spēja uztvert gaismu, tāds, kam piemīt spēja reaģēt uz gaismu.
jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.). Tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto). Pasvešs. Arī savāds, neparasts (1).
dulls Tāds, kas ir apdullis, nespēj labi uztvert apkārtējās parādības, arī iereibis (par cilvēku).
netverams Tāds, kas ir tik īslaicīgs, acumirklīgs, ka to nav iespējams sajust, uztvert, arī konstatēt.
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi). Arī ārkārtīgs.
neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert. Arī ārkārtīgs.
nepieejams Tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast.
noklausīts Tāds, kas ir uztverts klausoties.
neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt. Arī ārkārtīgs.
nodevīgs Tāds, kas ļauj citiem uztvert to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
pretlokācijas Tāds, kas traucē, neļauj uztvert objektu ar radiolokācijas ierīcēm.
neīsts Tāds, kas, parasti pēc izskata, ir līdzīgs (kam), atgādina (ko), tāds, ko var (maldīgi) uztvert (par ko citu).
redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
pārjuteklisks Tāds, ko nevar sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto).
pazīstams Tāds, ko uztver kā tāpatīgu, tāds, kas ir iepriekš uztverts un iegaumēts.
pieejams Tāds, ko var aptvert, aplūkot.
juteklisks Tāds, ko var sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
alegorisks Tāds, kurā ietverta alegorija, - saistīts ar alegoriju. Raksturīgs alegorijai.
divkāršs Tāds, kurā ietvertas divas vienveidīgas vai līdzīgas parādības, norises.
vairākkāršs Tāds, kurā ietvertas vairākas vienveidīgas vai līdzīgas parādības, norises.
pamācošs Tāds, kurā ir ietverta pamācība. Tāds, no kura izriet pamācība. Tāds, kurā izpaužas tieksme pamācīt (1).
direktīvs Tāds, kurā ir ietvertas direktīvas.
rezolutīvs Tāds, kurā ir ietverti atzinumi, secinājumi, lemjoši ieteikumi galīgā veidā (par dokumentiem).
pamatojums Tāds, kura nozīmē ir ietverts (kā) patiesuma pierādījums, arī paskaidrojums (par ko).
laiks Tāds, kura nozīmē ir ietverts laika nojēgums (parasti par gramatiskajām formām).
nolūks Tāds, kura nozīmē ir ietverts šāda rezultāta nojēgums (parasti par gramatiskajām formām).
ietilpīgs Tāds, kurā var ietvert daudz informācijas. Tāds, kurā ietverts daudz informācijas.
pašizgāzējs Tas (tāds), kura tvertni, tilpni u. tml. var sasvērt kādā virzienā kravas izgāšanai (par transportlīdzekli).
pūcīte Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs.
tvarstīties Taustīties, lai satvertu (ko). Arī tvarstīt (2).
sataustīt Taustot sameklēt (ko). Taustot sākt sajust, uztvert (ko).
uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko). Taustot sākt sajust, uztvert (ko).
grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert. Sagrābāt (2).
sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert. Sagrābstīt (2).
mainīt Teikt savu un uztvert cita (domu).
dubultportrets Tēlotājas mākslas darbs, kurā ietverti divu cilvēku portreti.
noklusēt Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas.
izpausties Tikt atveidotam, ietvertam (parasti mākslas darbā).
ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti.
nojukt Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
kļauties Tikt ņemtam, tvertam no vairākām vai visām pusēm.
saņemt Tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi. Tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam). Uztvert (piemēram, iespaidus).
iekrist Tikt pieķertam, notvertam.
aizķerties Tikt uztvertam, palikt, saglabāties (apziņā, atmiņā u. tml.).
Noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
Nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
Nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert, parasti pilnīgi (tajā, piemēram, ķermeņa daļu).
ietīt Tinot (ko) visapkārt, ietvert (tajā).
ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijas novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
Apmiglot (arī aizmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast.
Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
ūdenstvertne Ūdens tvertne.
Tehniskā universitāte Universitāte, kurā ietvertas tikai tehnikas specialitātes.
krist Uzbrukt, mesties virsū, (par dzīvniekiem). Uzbrūkot cieši tvert ar zobiem, knābi, nagiem u. tml.
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
taustīt Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.
iesūkt Uzņemt, ietvert sevī (parasti šķidrumu).
skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts.
absorbēt Uzsūkt, pilnīgi ietvert.
uzņemt Uztvert (1) (ko) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
just Uztvert (ar maņu orgāniem) - par dzīvniekiem.
sajust Uztvert (ar maņu orgāniem), parasti pilnīgi, arī precīzi (par cilvēkiem).
just Uztvert (ar maņu orgāniem).
ievērot Uztvert (ar redzi). Ieraudzīt.
izlobīt Uztvert (kā būtību, jēgu).
saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
noķert Uztvert (kāda skatienu).
uzpazīt Uztvert (kādu, ko) kā iepriekš pazītu, arī, parasti pēkšņi, pazīt.
izlasīt Uztvert (ko, parasti acīs, skatienā).
ost Uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Sajust, uztvert (smaku, smaržu).
apbrīnot Uztvert (ko) ar apbrīnu.
pazīt Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
pierast Uztvert (ko) par labi zināmu, arī parastu, ikdienišķu...
saskatīt Uztvert (ko), parasti pilnīgi, arī precīzi (par acīm).
manīt Uztvert (parasti ar tausti, dzirdi). Arī just.
ievērot Uztvert (pēc kādām pazīmēm), parasti, atšķirot no citiem.
pamanīt Uztvert (pēc kādām pazīmēm), parasti, atšķirot no citiem. Ievērot.
justies Uztvert (savu stāvokli) - par dzīvniekiem.
just Uztvert (signālu, informāciju) - par ierīcēm, aparātiem.
sajust Uztvert (signālu, informāciju), parasti pilnīgi, arī precīzi (par ierīcēm, aparātiem).
viedēt Uztvert ar redzi (parasti vāji, neskaidri).
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu).
ieraudzīt Uztvert ar redzi, arī pamanīt.
manīt Uztvert ar redzi. Redzēt, saskatīt.
abstrahēt Uztvert atrauti (no kā).
atdalīt Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu.
norobežot Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu.
noņemt Uztvert no citas detaļas, cita elementa (kādu fizikālu procesu) - par detaļu, elementu.
aprast Uztvert par nepieciešamu, nemainīgu (ko ilgstošu).
izjust Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
uzņemt Uztvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli).
pārvadīt Uztvert un izplatīt tālāk organismā (kairinājumu, impulsu u. tml.).
uzklausīt Uztvert un izprast (piemēram, daiļdarbā).
Izlobīt kodolu Uztvert un izprast galveno, būtisko.
Izlobīt kodolu Uztvert un izprast galveno, būtisko.
retranslēt Uztvert un noraidīt tālāk (signālus) tādos pārraides traktos, kuros (tie) jāraida lielākā attālumā.
pieņemt Uztvert un reģistrēt (piemēram, radiogrammu, telefonogrammu).
izjust Uztvert, apzināties (piemēram, kādas parādības, priekšmeta īpašību) un pārdzīvot.
tvert Uztvert, arī izprast.
sagaršot Uztvert, arī konstatēt (kā) garšu, parasti pilnīgi, precīzi.
pamanīt Uztvert, arī sajust (piemēram, ar dzirdi, ožu).
sajust Uztvert, arī saprast un, parasti emocionāli, pārdzīvot (piemēram, parādību, taktu). Izjust (3).
nomanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī izjust.
manīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
samanīt Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības).
lasīt Uztvert, izprast (ko, parasti daiļdarbu, mākslas darbu).
iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē).
izjust Uztvert, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību) un pārdzīvot.
nostādīt Uztvert, izprast, arī aplūkot (ko no kāda viedokļa, ar kādu tendenci u. tml.).
romantizēt Uztvert, iztēloties (ko) idealizēti, ar emocionālu pacēlumu.
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
notvert Uztvert, pamanīt.
nomanīt Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu).
saņemt Uztvert, parasti sporta spēlēs (kustībā esošu priekšmetu - bumbu, ripu).
atšķirt Uztvert, sajust (ko no kāda kopuma). Izšķirt.
lasīt Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu). Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem).
salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
pienvads Vads, pa kuru piens no slaukšanas aparāta nonāk kopējā piena tvertnē.
cisterna Vagons vai automobilis, uz kura platformas vai šasijas ir uzmontēta šāda tvertne.
tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem). Arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
snaikstīt Vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
taustīties Vairākkārt taustīt, parasti, ko meklējot, cenšoties ko satvert.
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
tvarstīt Vairākkārt tvert (ar lūpām, zobiem u. tml.).
tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu). Taustot (ko), censties satvert (to).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
apbraukāt Vairākos braucienos vai viena brauciena vairākos paņēmienos ierasties (vairākās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus). Braukājot aptvert (visu teritoriju, visas vietas).
iesējums Vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
tiesības Valsts noteiktas vai sankcionētas uzvedības normas, izturēšanās obligāti noteikumi, to kopums, kurš ir ietverts valsts varas orgānu aktos (piemēram, likumos) un kura izpildi nodrošina valsts ar piespiedu līdzekļiem.
vēdisms Vēdās ietverto senindiešu reliģisko ticējumu un rituālu kopums.
rezervuārs Veidojums (piemēram, tvertne, balons, baseins) kādas (parasti šķidras, gāzveida) vielas uzglabāšanai, arī transportēšanai.
tilpne Veidojums, konstrukcija (piemēram, celtnē, iekārtā, lencē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, parasti, lai (to) uzglabātu, transportētu. Arī tvertne.
Parastais vekselis Vekselis, kurā ietverta kādas personas saistība samaksāt vekselī minētajai personai norādīto naudas summu noteiktā termiņā un vietā.
pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu.
ievērpt Vērpjot ietvert (pavedienā).
vekselis Vērtspapīrs - likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietverta naudas saistība.
videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
pieturēt Viegli satvert ar roku un atbalstīt (kādu).
pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā). Saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt).
ligatūra Vienā burtstabiņā (literā) ietverts divu vai vairāku burtu saistījums, arī attiecīgais attēls nospiedumā.
aptvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> aptvert (1).
satvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> satvert (1).
tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (1).
tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (2).
tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (3). Arī tvērums (3).
aizmugure Vieta (aiz ēkas, kokiem u. tml.), kur var patverties. Patvērums.
pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku. Arī mājoklis, mājvieta.
redzespunkts Vieta, no kuras tiek uztverta telpas vai plaknes daļa. Noteikta vieta telpā vai plaknē, ko uztver acs.
slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
ievīt Vijot ietvert (vijumā). Vijot iestiprināt (kur iekšā).
apvīt Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem).
vīngliemezis Vīngliemežu dzimtas dzīvnieks ar masīvā čaulā ietvertu ķermeni.
sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
lapkāji Zemāko vēžveidīgo kārta, pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas). Šīs kārtas dzīvnieki.
Sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus.
metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem. Vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums.

tvert citās vārdnīcās:

Tēzaurs

tvert

MLVV

tvert

MEV

tver̂t