Paplašinātā meklēšana

Meklējam ieva.

Atrasts vārdos (81):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Ievas kostīmā

Atrasts skaidrojumos (677):

Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
herma Apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots sengrieķu dieva Hermesa galvas skulpturāls attēls.
Ugunsdzēsības aparāts Aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
griezt Ar ko asu radīt (ievainojumu, brūci).
pāršaut Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko). Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
ieskandināt Ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus).
jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
pārspert Ar spērienu ievainot.
iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
aizšaut Ar šāviņu ievainot.
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
Ādas raudze Ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
Ārējā asiņošana Asins izplūšana no ārēļām brūcēm, ievainojumiem.
Uzkārt roku kaklā Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums. Rieva (ādā).
durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nonāvējot vai ievainojot apvainotāju.
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt. Badot ievainot.
pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt. Badot ievainot.
bajāriene Bajāra sieva.
izbakstīt Bakstot ievainot.
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma.
bandiniece Bandinieka [1] sieva.
baronese Barona sieva vai meita.
melnalksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
brāļasieva Brāļa sieva.
mārša Brāļa sieva.
ietaļa Brāļa sieva. Vīra brāļa sieva.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
brīvkundze Brīvkunga sieva.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā. Arī dūriens (2).
atklāt Būt (kāda laikmeta) sākumam, ievadījumam.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
izgrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (seja grumbas, rievas u. tml.).
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.).
iezīmēt Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas).
iezīmēt Būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam).
ievadīt Būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
vagot Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
cariene Cara sieva.
pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
iecirpt Cērpot radīt ievainojumu.
pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
bezdievis Cilvēks, kas netic dievam. Arī ateists.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
(Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
ievade Darbība --> ievadīt (2).
ievade Darbība --> ievadīt (5).
pievade Darbība, process --> pievadīt (2).
pievade Darbība, process --> pievadīt (3).
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
Blakus sieva Daudzsievībā - nepilntiesīga sieva.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
vedekla Dēla sieva.
dēlasieva Dēla sieva. Vedekla.
rievdēlis Dēlis, kura virsmā ir izveidota rieva vai rievas.
sieviņa Dem. --> sieva.
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bola un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru. Vakara sākuma daļa. Pievakare.
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
pagoda Dieva attēls (Austrumāzijā) - maza porcelāna figūra ar kustīgu galvu.
pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs. Arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā.
ordālija Dieva tiesa (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
Pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
Pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana. Atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā). Cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
Debesu manna Dieva žēlastības izpausme.
Debesu manna Dieva žēlastības izpausme.
sadurt Durot savainot. Saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes. Durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
Iekšējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
dzirnavniece Dzirnavnieka sieva. Dzirnavu īpašniece.
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
terminālis Elektroniskās skaitļošanas mašīnas gala iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei no attāluma.
galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim.
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos līdz ar gaisu (piemēram, smaržu).
Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
firstiene Firsta sieva vai meita.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai arstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai).
grāfiene Grāfa sieva vai meita.
graudniece Graudnieka sieva.
Siekalu dziedzeri Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu). Ļoti skaists, harmonisks.
ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
iegriezt Griežot radīt ievainojumu, bojājumu (kur).
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
līnija Grumba, rieva (ādā).
švīka Grumba, rieva (ādā).
vaga Grumba, rieva.
sisties Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā).
hercogiene Hercoga sieva.
ķimene Iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai.
sadabūt Iegūt (ievainojumu), saslimt (ar ko).
ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē).
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada.
pievadtīkls Iekārtu, ietaišu u. tml. tīkls (kā) pievadīšanai.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
pantogrāfs Ierīce uz elektriskā transportlīdzekļa jumta elektriskās enerģijas pievadei no kontaktvada.
ievads Ierīce, iekārta, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
čūlot Ilgi nedzīt. Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
preludēt Improvizējot spēlēt kā ievadu.
Pasīvā imunitāte Imunitāte, ko organisms iegūst pēc antivielas ievadīšanas.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
izstīdzēt Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
pastīdzēt Izaugt samērā garam, tievam un vārām (par augiem).
pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem). Tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
augt Izraisīt iekaisumu (par infekcijas slimību, kuras pretpote ir ievadīta organismā).
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem). Durties (2).
apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus).
pravietot Iztulkot un sludināt dieva gribu.
sarievot Izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas.
nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
pigmentēt Jaukt ar pigmentiem (2), ievadīt pigmentus.
līgava Jauna sieva.
kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
mesija Jūdaismā - dieva apsolītais glābējs. Kristiānismā - Jēzus Kristus.
degt Just dedzinošas, sūrstošas sāpes (parasti no ievainojuma).
kalējiene Kalēja sieva.
pievadkanāls Kanāls (kā) pievadīšanai.
Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
Derivācijās kanāls Kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
karaļpāris Karalis un viņa sieva. Karaliene un viņas vīrs.
karaliene Karaļa sieva.
sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
kazaciete Kazaka (1) sieva vai meita.
kazaciete Kazaka (2) sieva vai meita.
kazaciete Kazaka (4) sieva vai meita.
kazaciene Kazaka (5) sieva.
izkalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
sakalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Izkalst (2).
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Sakalst (2).
Pārkāpt laulību Kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
Pārkāpt laulību Kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētot.
sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētoties.
aizdzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
aizknābt Knābjot ievainot.
pārknābt Knābjot ievainot.
pārkniebt Kniebjot ievainot.
kņaziene Kņaza sieva.
skenēt Konstatēt ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanos (organismā, tā daļā).
pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni.
iekost Kožot ievainot.
pārkost Kožot ievainot.
izkost Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.). Kožot radīt (ievainojumu).
Svētā Trīsvienība Kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību.
krodzinieks Kroga īpašnieka sieva.
kunigaite Kunigaiša sieva.
kūrfirstiene Kūrfirsta sieva vai meita.
ķeizariene Ķeizara sieva.
ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, mācību kursu, lekciju ciklu).
ievadierīce Lence (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai). Pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā).
lielkņaziene Lielkņaza sieva.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
tā Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
ļaudava Līgava. Jauna sieva.
linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
lēdija Lorda vai baroneta sievas tituls. Lorda vai baroneta sieva.
zākas Ļauns izsmiekls, nievas.
aizaudzēt Ļaut vai panākt, ka (ievainojums) pārklājas ar jauniem audiem.
svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm). Tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
maharane Maharadžas galvenā sieva.
imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
markgrāfiene Markgrāfa sieva vai meita.
marķīze Marķīza (1) sieva vai meita.
marķīze Marķīza (2) sieva vai meita.
marķīze Marķīza (3) sieva vai meita.
tampons Marles, arī varēs gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
rievsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir rievas un izciļņi.
zobsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir zobveida rievas un izciļņi. Arī rievsavienojums.
vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
dzītiņa Mazs dzijas galiņš, arī tieva dzija.
kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
stereotaksija Metode elektrodu ievadīšanai noteiktos smadzeņu punktos.
nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
supozitorijs Mīksta zāļu forma, ko ievada taisnajā zarnā.
aizmīt Minot ievainot.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas. Operas vai baleta uvertīras paveids.
saimniece Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva. Nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja.
pavaldīt Neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku).
pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelīde.
prelīde Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem). Prelūdija.
dendrīti Nervu šūnas izaugumi, kas pievada šūnai impulsu.
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāju, roku).
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot. Durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
pārcirtums No cirtiena iegūts ievainojums.
tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu. Šāda pinuma gabals.
mieturis No samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
tīkliņš No tievas stieples darināts elektrods.
izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
(Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās Nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
(Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās Nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājlopu pirms nobeigšanās).
paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Nievas.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko). Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā).
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
cienījams Oficiālas uzrunas ievadījums.
cienīts Oficiālas uzrunas ievadījums.
godājams Oficiālas uzrunas ievadījums. Cienījamais.
godāts Oficiāls uzrunas ievadījums. Cienīts.
uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml. Izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
pādišahiene Pādišaha sieva.
rasties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par kādu defektu, ievainojumu).
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (parasti ievainojuma gadījumā).
izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
pane Pana [1] (2) sieva.
dziedināt Panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
dedzināt Par ievainojumu, arī sāpēm.
svaigs Par ievainojumu, brūci.
trīsvienība Parasti savienojumā «Svētā Trīsvienība»: kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
eņģelis Pārdabiska būtne, dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa veids.
sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu). Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). _imperf._ Augt ciet.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
ticība Pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
padot Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko ar mehānismu, ierīci u. tml. uz kā, kur u. tml.). Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko uz kā, kur u. tml.) - par mehānismu, ierīci u. tml.
balzamēt Pasargāt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermeni no trūdēšanas, ievadot konservējošas vielas.
serumprofilakse Pasīvā imunizācija, ko veic, ievadot organismā serumu.
ievadpiezīme Paskaidrojoša piezīme, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, kādu rakstu).
iespiedums Paveikta darbība --> iespiest [1] (2). Rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (3).
ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (4).
ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (5).
ievalcējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievalcēt.
ievaskojums Paveikta darbība, rezultāts --> ievaskot.
ievazājums Paveikta darbība, rezultāts --> ievazāt.
nievājums Paveikta darbība, rezultāts --> nievāt. Arī nievas.
sabadījums Paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt (1). Badot radītais ievainojums.
uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, elektronu skaitļojamā mašīnā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
Pastarā diena Pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
Pasaules gals Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - pasaules bojāeja saskaņā ar dieva vai dievu gribu.
prīmuss Petrolejas pavards, kura deglim petroleju pievada ar gaisa spiedienu, kas radīts slēgtā telpā, izmantojot sūkni.
marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
iedurt Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu).
rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
pievakars Pievakare.
vakarpuse Pievakare. Vakara sākuma daļa.
pieturēt Pievaldīt (parasti darba dzīvnieku), lai nepieļautu ātru gaitu.
pierauties Pievaldīties.
pielūgt Pievērsties (dievam) ar lūgšanu.
sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā. Pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu).
Zem sievas tupeles Pilnīgā sievas pakļautībā, arī varā.
Zem sievas tupeles Pilnīgā sievas pakļautībā, arī varā.
pilskundze Pilskunga sieva.
pārplaisāt Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
pārsprāgt Plaisājot, sprēgājot (kam, parasti ādai), rasties ievainojumam (tajā).
peļaste Plāna, tieva matu pīne.
pārplēst Plēšot ievainot.
ieplēst Plēšot, skrāpējot ievainot.
ieplēst Plēšot, skrāpējot radīt (kur skrambu, ievainojumu).
pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, brūcei (tajā).
izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni).
iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti). Pļaujot radīt brūci, ievainojumu.
pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
popiene Popa [1] sieva.
puspārinieks Precējies kalps (lauku saimniecībā), kura sieva negāja saimnieka darbā.
dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru. Sieva.
dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva.
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības no produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retā, lai ārstētu slimību. Vakcīna
svešķermenis Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa.
programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu. Programmētā vadība.
pusgraudniece Pusgraudnieka sieva.
skart Radīt ievainojumu (par ko tādu, kas virzās, tiek virzīts).
dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks ir uzrakstījis dieva atklāsmes iedvesmots un ko baznīca ir atzinusi par autoritatīviem (piemēram, Bībele, Korāns).
krevele Raupja, atmiruši norobežota ādas vai gļotādas kārta. Sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
ievadreferāts Referāts, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, konferenci, sanāksmi).
ievaisloties Refl. --> ievaislot.
ievalkāties Refl. --> ievalkāt. Tikt ievalkātam.
Dieva sods Reliģijā, mitoloģijā - dieva nolemts sods.
lūgšana Reliģiska ceremonija, tās sastāvdaļa - vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību. Šādā ceremonijā izmantojamais teksts.
svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upurēt (1).
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedot (1).
panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas dievu identificē ar dabu un uzskata dabu par dieva iemiesojumu.
okazionālisms Reliģiski ideālistiska doktrīna (17. gadsimtā), kas ķermeņa un dvēseles attieksmes skaidroja ar nejaušu dieva ietekmi.
krunka Rieva (dzīvnieka ādā).
skreja Rieva (iekārtā, ierīcē u. tml.), pa ko virzās rites gultņi.
grumba Rieva (parasti sejas ādā).
krunka Rieva (parasti sejas ādā). Grumba (1).
nūts Rieva (priekšmetā), parasti īpaši izveidota.
kaķis Rieva, kas izveidota vietā, kura iezīmēta ar šo darbarīku.
rievots Rievains (1).
rievots Rievains (2).
glābt Rīkoties, lai saglabātu, arī dziedētu (ko ievainotu).
trolejbuss Ritošs bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai (parasti pilsētās), kura kustību nodrošina līdzstrāva, kas tiek pievadīta motoram pa gaisa vadiem un kontaktstieni.
ievadruna Runa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci u. tml.).
uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada, iesāk (sapulci, konferenci, kādu pasākumu u. tml.).
sābrene Sābra (1) sieva.
saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa daļu).
propedeitika Sagatavošanas nodarbību kopums, ievads (kādā zinātnes nozarē).
vai Saista ar partikulu «vai» ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
vai Saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis «vai».
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli «vai» ievadītā palīgteikumā.
Līdz kāzām sadzīs Saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
Līdz kāzām sadzīs Saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
Dieva pirksts Saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
Dieva pirksts Saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
atklāt Sākt, ievadīt (kādu darbību, pasākumu u. tml.).
iesākties Sākties, tikt ievadītam (par laika posmu).
ievadījums Sākuma daļa, ievads (piemēram, daiļdarbam).
prologs Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
uvertīra Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis «vai».
izretināt Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogali not, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā).
noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas, cilvēka cieņu pazemojošas nievas.
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā ko nolieto, kas nolietajās vai ko ievaino.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā rodas ievainojums.
pamāt Savienojumos «pamāt sveicienu», «pamāt sveikas», «pamāt ardievas»: mājot sveicināt, atvadīties.
segliniece Seglinieka sieva.
Iekšējā sekrēcija Sekrēcija, kuras produkti tiek ievadīti tieši limfā vai asinīs.
komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam.
ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
fenikss Senēģiptiešu mitoloģijā - putns, Saules dieva iemiesojums. Seno romiešu mitoloģijā - putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem.
vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
sievele Sieva (1).
sievene Sieva (1).
vecene Sieva (1).
laulene Sieva.
Laulātā draudzene Sieva.
Dzīves (arī mūža) draudzene Sieva.
Dzīves (arī mūža) draudzene Sieva.
Mūža (arī dzīves) draudzene Sieva.
Laulātā draudzene Sieva. Dzīvesbiedre.
sievasbrālis Sievas brālis. Svainis.
sievasmāsa Sievas māsa. Svaine.
sievasmāte Sievas māte.
sievastēvs Sievas tēvs.
svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
krustmeita Sieviete (parasti jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
krustmāte Sieviete, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
mātīte Sieviete. Arī sieva.
pangodiņš Sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu. Siltumietilpība.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
pievads Sistēma, ietaise, iekārta (kā) pievadīšanai.
pleitēties Sisties (pret ko), parasti ievainojot, bojājot.
piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus).
izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt. Sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce. Pārsist.
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu).
Lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
Lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
noskrambāt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
noskrāpēt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
iegriezt Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) - parasti par ko asu.
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā). Būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā). Skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu).
kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem).
durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2).
noskrambāt Skrambājot ievainot. Būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
noskrāpēt Skrāpējot ievainot.
ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
skroderiene Skrodera sieva.
(Uz)likt ragus Slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
Uzlikt ragus Slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
Likt ragus Slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
izārdīt Smagi ievainot, sadragāt (ķermeņa daļas).
mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām). Tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
pārsist Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojuma, bojājumu.
pārcirst Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojumu, bojājumu.
pārspiest Spiežot ievainot.
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
izspridzināt Spridzinot ievainot.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Krusta biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
invaliditāte Stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudētas darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
svilt Stipri smelgt (parasti par ievainojumu). Būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
svilināt Stipri smelgt, parasti ilgstoši (par ievainojumu). Būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
iecirst Strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu) tā, ka (tā) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
piesūkt Sūcot pievadīt (ko).
piesūknēt Sūknējot pievadīt (ko).
sveikas Sveicieni šķiroties, atvadoties. Ardievas.
atvadas Sveiciens šķiroties. Ardievas.
šņīpa Svītra. Arī rieva.
šņīpains Svītrains. Arī rievains.
vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā).
gruntnieks Šādas personas sieva.
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala.
pāršķelt Šķeļot ievainot (ķermeņa daļu).
pāršķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) šķēlumu, atvērumu, arī bojājumu, ievainojumu.
injekcija Šķidru vielu ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai).
iešļircināt Šļircinot ievadīt (šķidru vielu, parasti medikamentu).
pušu Tā, ka it ievainojums, brūce.
rupjš Tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli).
smalks Tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli). Tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu).
stobriņveida Tāds, kam ir samērā tievas caurules forma, veids.
tievkājains Tāds, kam ir tievas kājas.
šņaucams Tāds, kas ir paredzēts ievadīšanai caur deguna gļotādu, parasti ieelpā (par pulverveida vielu, parasti tabaku).
smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām). Tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
dzēlīgs Tāds, kas izraisa sāpes, apsārtumu, arī ievaino ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem).
viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.). Tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu). Tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
vesels Tāds, kas nav slims, ievainots. Tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
bezdievīgs Tāds, kas netic dievam. Arī ateistisks.
svēts Tāds, kas pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienā parastās realitātes. Tāds, kas ir saistīts ar dieva, dievības izpausmi, atklāsmi.
sāpīgs Tāds, kas sāp, tāds, kurā izraisās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, arī bojājumu, ievainojumu (piemēram, par asiem priekšmetiem, lodēm).
dievticīgs Tāds, kas tic dieva esamībai, visvarenībai. Reliģiozs, dievbijīgs.
reliģiozs Tāds, kas tic dieva vai dievu esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.
dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, tā varenībai, jūt bijību pret to, cītīgi izpilda reliģiskos priekšrakstus.
ieeja Tāds, kas tiek ievadīts ar šādu iekārtu. Tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) - par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
iekšķīgs Tāds, ko ievada organisma iekšienē (par zāļu vielām).
nievīgs Tāds, kurā izpaužas nievas. Nievājošs.
nievājošs Tāds, kurā izpaužas nievas. Nievīgs.
smeldzīgs Tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.). Tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm). Arī smeldzošs (2).
vesels Tāds, kurā nav slimības procesu, ievainojumu, bojājumu (par organismu, ķermeni, tā daļām).
pūšams Tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem).
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas (1).
tamponāde Tampona ievadīšana brūcē vai organisma dobumā.
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedojums (1).
ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upuris (1).
tievkājis Tas (tāds), kam ir tievas kājas.
ievads Tas, ar ko ievada, iesāk.
dzelonis Tas, kas apvaino, ievaino kāda jūtas u. tml. (piemēram, vārdi, izturēšanās).
harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas pievada enerģiju. Iekārta, kas piedzen ierīci, mehānismu u. tml.
ievads Teksts (iespieddarba sākumā), kas ievada (šajā darbā).
pamāte Tēva sieva attiecībā pret viņa agrākā laulībā dzimušiem bērniem (parasti, ja īstā māte ir mirusi).
tante Tēvamāsa vai mātesmāsa. Tēvabrāļa vai mātesbrāļa sieva.
dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai. Reliģiozas jūtas. Dievbijība.
dievbijība Ticība dievam, tā varenībai, bijība pret to, reliģisko priekšrakstu cītīga izpildīšana.
bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
marlīne Tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
spicglāzīte Tieva glāzīte (2).
adata Tieva metāla stieplīte vai caurulīte ar smailu galu duršanai vai dūrienveida pieskarei.
Mednieku desiņa Tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt.
pavadiņa Tieva, izturīga saite (kā piestiprināšanai).
maikste Tieva, parasti gara, kārts.
galotne Tievais gals (saknei).
galotne Tievais gals (zaram), kur atrodas augšanas pumpuri.
iesākties Tikt ievadītam pašā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku). Tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
ievandīties Tikt ievandītam (kur iekšā).
Dabūt nazi (arī dunci) ribās Tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci).
Dabūt nazi (arī dunci) ribās Tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci).
Dabūt lodi krūtīs (arī pierē, ribās) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
Dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
Dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) Tikt nošautam. Tikt ievainotam ar lodi.
pienākt Tikt pievadītam (piemēram, par elektrisko strāvu).
kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
Miesas bojājums Trauma, ievainojums.
Miesas bojājums Trauma, ievainojums.
goniometrija Trigonometrijas ievaddaļa, mācība par leņķu mērīšanu.
milzt Tūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ievainojumu).
pārmīt Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to).
nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
mičot Uzņemt (jaunlaulāto) sievas kārtā, saskaņā ar rituālu apmainot vainagu pret sievas galvassegu.
saimniece Uzņēmuma (parasti neliela) īpašnieka vai nomnieka sieva. Šāda uzņēmuma īpašniece vai nomniece.
žēlīgs Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
apmilzt Uztūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
milzums Uztūkums (parasti ap ievainojumu), kas veidojas, rodoties zemādas sastrutojumam.
durstīt Vairākkārt durot, bakstot, radīt sāpes, ievainojumu.
sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus.
sabakstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīties (1).
graizīt Vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu).
nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
vakcinācija Vakcīnas ievadīšana (cilvēka vai dzīvnieka) organismā.
vārs Vārīgs, viegli ievainojams, iebojājams, arī tāds, kam nepieciešama rūpīga kopšana (par augiem, to daļām). Arī glezns (1).
tetovēt Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu. Ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
rievot Veidot (kā virsmā) rievu (1) vai rievas.
šņīpāt Veidot svītras, līnijas, arī rievas.
svētība Veiksme, labklājība, pārticība, kas ir iegūta ar dieva vai dievu gādību.
ievilkt Velkot (ar ko asu, smailu), ieveidot (kādā virsmā svītras, rievas u. tml.).
kaltētājventilators Ventilators gaisa pievadīšanai vai aizvadīšanai kaltē.
odaliska Verdzene harēmā. Blakus sieva harēmā.
lūgt Vērsties (pie dieva) ar lūgšanu (2). Lūgšanā izteikt (dievam) vēlēšanos (par ko, pēc kā).
stāvdrena Vertikāla drena ūdens ievadīšanai dziļākos augsnes slāņos.
kanelūra Vertikāla rieva kolonnas vai pilastra stāvā.
gāzbetons Viegls celtniecības materiāls - šūnains betons, ko iegūst, betona masā ievadot gaisu vai arī šai masai piejaucot vielas, kas rada gāzes.
rentgenkontrastvielas Vielas, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta attēlu.
šķiedra Viendabīga, gara, parasti tieva (piemēram, ieža, vielas) kārta, kas atrodas starp citām kārtām.
stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu. Šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā.
Svētā vieta Vieta, kas ir saistīta ar dieva, dievu vai svēto darbību un kļuvusi par pielūgsmes objektu.
mute Vieta, pa kuru var ievadīt (kur iekšā).
Attieksmes vietniekvārds Vietniekvārds, kas parasti ievada palīgteikumu
Attieksmes vietniekvārds Vietniekvārds, kas parasti ievada palīgteikumu.
vikontese Vikonta sieva vai meita.
šrafēt Vilkt rasējumā tievas paralēlas līnijas (piemēram, ēnojuma parādīšanai).
krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
krustbērns Vīrietis vai sieviete (parasti jaunietis vai jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas ievada viņu savā arodā, profesijā.
krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
Salmu atraitnis (arī atraitne) Vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
Salmu atraitnis (arī atraitne) Vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
Laulātais pāris Vīrs un sieva.
pāris Vīrs un sieva.
Laulātie draugi Vīrs un sieva. Dzīvesbiedri.
Laulātais pāris Vīrs un sieva. Dzīvesbiedri.
laulāts Vīrs vai sieva (laulības attiecībās).
Otrā puse Vīrs, arī sieva.
Otrā puse Vīrs, arī sieva.
ragnesis Vīrs, kuram ir neuzticīga sieva.
cienīgs Vīrs, sieva.
cienīts Vīrs, sieva.
tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi.
tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
tālab Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli «ka» ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli «ka» ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples). Šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
spraust Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
durt Virzīt (miesā, ķermenī), parasti ar triecienu, piepūli (piemēram, adatu, nazi), radot sāpes, ievainojumu.
sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
piegādāt Virzot (kā plūsmu), pievadīt (to kam) - piemēram, par vadiem.
nievīgums Vispārināta īpašība --> nievīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī nievas.
rievainums Vispārināta īpašība --> rievains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Rievainība (1).
rievainība Vispārināta īpašība --> rievains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Rievainums (1).
rievainība Vispārināta īpašība --> rievains (2) šīs īpašības konkrēta izpausme. Rievainums (2)
rievainums Vispārināta īpašība --> rievains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Rievainība (2).
iezāģēt Zāģējot radīt bojājumu. Zāģējot radīt ievainojumu.
irigācija Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi. Apūdeņošana.
apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi. Irigācija.
zemnieksieva Zemnieka sieva. Arī zemniece.
saimniece Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva. Zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece. Sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā.
dīgļstobrs Ziedputekšņu veidojums tieva stobra veidā, pa kuru putekšņa kodols nonāk dīgļsomā.
zvejnieksieva Zvejnieka sieva. Arī zvejniece.

ieva citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ieva

MLVV

ieva

MEV

iẽva