Paplašinātā meklēšana
Meklējam iegūt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (21):
- Ar asinīm iegūts (arī izcīnīts)
- Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts)
- Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts)
- Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības
- Iegūt laiku
- Iegūt laiku
- Iegūt nosaukumu
- Iegūt roku
- Iegūt roku
- Iegūt savu seju
- Iegūt savu seju
- Iegūt sirdi
- Iegūt sirdi un roku
- Iegūt sirdi un roku
- Iegūt sirdi un roku
- Iegūt vārdu
- Iegūt vārdu (arī nosaukumu)
- Iegūt vārdu (arī nosaukumu)
- Iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu
- Iegūt vārtus (arī grozu)
- Iegūt vietu
Atrasts skaidrojumos (998):
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
- lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.
- kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
- atkarot Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
- Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- Iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu Apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
- vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
- miksēt Apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus. Apkrāpt.
- izcīnīt Ar aktīvu darbību iegūt.
- uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
- visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
- noblēdīt Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
- izblēdīt Ar blēdību iegūt (no kāda). Izkrāpt.
- ieblēdīt Ar blēdību iegūt.
- dagerotips Ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums.
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
- saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
- saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
- izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu). Iekarot.
- fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
- izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
- uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko).
- projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
- projekcija Ar optisku ierīci iegūts (kā) attēls uz ekrāna.
- plastikāts Ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls.
- izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
- sacīnīt Ar pūlēm, grūtībām iegūt, sagādāt.
- saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
- ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- sfigmogramma Ar sfigmogrātu iegūtā līkne.
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
- skenogramma Ar skeneru iegūts attēls.
- spektroheliogramma Ar spektroheliogrāfu iegūts Saules attēls monohromatiskā gaismā.
- mecotinta Ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls.
- mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
- fotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (parasti uz fotopapīra).
- mikrofotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
- mikroprojekcija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
- uzņēmums Ar šādu paņēmienu iegūts attēls. Fotogrāfija (2).
- stereofotogrāfija Ar šīs fotogrāfijas nozares metodēm un līdzekļiem iegūts attēls.
- ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām).
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
- tomogramma Ar tomogrāfu iegūts attēls.
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
- Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
- organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
- nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
- izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
- atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
- atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
- atgūt Atkal iegūt, iemantot.
- atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
- rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
- noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev. Arī atsavināt.
- atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
- sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- palaist Atstāt neizmantotu, neiegūtu.
- hologramma Attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
- rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
- trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
- ekstrapolēt Attiecināt parādības daļas novērojumos iegūtos secinājumus uz visu parādību.
- attēls Atveidojums, kas iegūts ar optisku instrumentu vai ar atspoguļojumu uz kādas virsmas.
- novīdēt Atvēlēt (ko izmantot, iegūt).
- izaudzēt Audzējot iegūt.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus. Hibrīds.
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
- biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
- sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
- sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
- piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko). Ar burvību radīt, izveidot.
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
- pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
- pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
- paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
- kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
- trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- Meklēt ceļu uz sirdi Censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- Tīkot pēc (kāda) sirds Censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- apcelt Censties iegūt kāda simpātijas.
- mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas. Vingrināties.
- cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
- uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā. Uzstrādāties, uzkalpoties (1).
- uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
- sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā. Cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
- izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
- demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
- kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
- nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Negausis (2).
- ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
- bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
- mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
- haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu. Cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
- Niedru cukurs Cukurs, kas ir iegūts no cukurniedrēm.
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
- Vitamīnu preparāti Dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
- piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
- grābt Dabūt, iegūt.
- ņemties Dabūt, iegūt.
- nogrābt Dabūt, iegūt.
- saķert Dabūt, iegūt.
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme. Pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
- pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
- ieguve Darbība --> iegūt (7). Iegūšana.
- vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
- reprodukcija Darbība, process --> reproducēt (1). Tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko).
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
- iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
- piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
- haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu. Darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
- taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
- rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
- Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
- Ievingrināt mēli Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
- sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
- uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
- uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
- uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi).
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- monopolizēt Dot vai iegūt monopoltiesības (uz ko).
- atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
- atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
- piedzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
- sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu). Piedzīvot (4).
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus. Hibrīds.
- seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
- ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali.
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma. Mikstūra. Tinktūru maisījums.
- kokoseļļa Eļļa, kas iegūta no kokosriekstiem.
- piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu). Filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
- filtrāts Filtrējot iegūta viela.
- aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
- piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu). Fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
- pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru). Fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
- uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
- cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
- pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
- fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
- sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu).
- piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
- stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
- piehalturēt Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu). Arī piepelnīt.
- pārcukurot Hidrolizēt (ko), lai iegūtu cukurus.
- oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
- Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- Aktīvā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece (3).
- sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
- kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- paķert Iegādāties, iegūt. Arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- Atrast ceļu - atrast Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
- Atrast ceļu Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
- Tvaika katls Iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
- baudīt Iemantot, iegūt, saņemt.
- Gūt grozu Iemetot bumbu grozā, iegūt punktu(s) basketbola spēlē.
- Augstu kāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
- izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
- Iesist vārtus Ieraidīt (bumbu, ripu u.tml.) vārtos, iegūt punktu (piemēram, futbola, hokeja spēlē).
- Iemest vārtus (arī grozu) Ieraidot (piemēram, bumbu) vārtos (grozā), iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
- Iegūt vārtus (arī grozu) Ieraidot, piemēram, bumbu vārtos (grozā), iegūt punktu(s) sporta spēlē.
- Iemest (arī iesist) vārtus Ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, iegūt punktu(s) (sporta spēlē).
- multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
- deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu sadedzināšanai, lai iegūtu siltumu vai gaismu.
- instruments Ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
- Mūzikas instruments Ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
- kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna.
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
- rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
- serde Iežu materiāls, kas ir iegūts ģeoloģiskās izpētes urbumā.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- sasēdēt Ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām). Sastāvēties.
- serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
- izspiest Intensīvi izmantojot (dabas objektu), iegūt (ko).
- izspiest Intensīvi izmantojot (mašīnas, ierīces u. tml.), iegūt (ko).
- izspiest Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem).
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
- jautāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- prasīt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- vaicāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- monopols Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem.
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
- ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- ilgoties Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku). Izpaust šādu tieksmi.
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
- iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot uzzināt, iegūt priekšstatu.
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
- rentgenografēt Izmantojot rentgenstarojumu, iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas.
- ieguldīt Izmantot (kapitālu), lai iegūtu peļņu.
- izkāpt Izņemot kāres, iegūt (medu).
- pavedināt Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
- kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas). Atspirdzināt.
- saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļās) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
- medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
- pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē). Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu. Apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu.
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
- lidot Izturēties (pret kādu cilvēku) sevišķi laipni, uzmanīgi, lai iegūtu (tā) labvēlību, mīlestību.
- aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas.
- macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
- rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
- metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā).
- nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
- Atmaksāšanās laiks Kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
- trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
- iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļaut.
- pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
- stiķis Kāršu spēlē - vienā sitienā iegūtais karšu kopums.
- nokaulēt Kaulējoties iegūt (ko) par lētāku cenu.
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
- nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
- sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā.
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
- pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
- pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- atdzīvoties Kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā).
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa.
- lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
- pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
- fotokopija Kopija, kas iegūta fotografējot.
- izkrāpt Krāpjot iegūt (ko no kāda).
- madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- kserokopija Kserogrāfiski iegūta kopija.
- izkult Kuļot iegūt (graudus).
- iekult Kuļot iegūt (labību, pākšaugu sēklas).
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- anhidrīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
- lufa Ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru. No šī auga augļiem iegūtā šķiedra.
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nolaupīt Laupot iegūt, piesavināties.
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielauzt Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
- riekšava Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt).
- Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
- izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).
- krist Ļoti aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā), censties iegūt (tā) simpātijas.
- Par neko Ļoti lēti (iegūt, nopirkt, arī atdot, pārdot).
- kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt (parasti kādu priekšmetu).
- kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt. Arī alkt. Kārot (2).
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- apgūt Mācoties, vingrinoties iegūt (māku, iemaņas). Iemācīties izmantot (paņēmienu, metodi).
- krāsoties Mainīt vai iegūt krāsu (2) kādā norisē.
- iemainīt Mainot iegūt (par ko, arī pret ko).
- pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
- pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām).
- pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
- Uz nomaksu Maksājot pa daļām (pirkt, iegūt).
- izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
- kinematogrāfija Māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjutīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna.
- ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus. Attiecīgā darba tehnika.
- samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā. Makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- nomakšķerēt Makšķerējot iegūt.
- malums Malšanas rezultātā iegūtais sasmalcinājums.
- samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), sasmalcināt. Maļot (iekārtā, ierīcē), iegūt (kādu produktu).
- iemalt Maļot iegūt.
- samangot Mangojot iegūt, dabūt.
- krāpt Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
- aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod. Šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
- samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nomedīt Medījot iegūt.
- sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu). Sameklēt (1).
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus). Ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, faktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
- nomērcēt Mērcēt un pabeigt mērcēt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- metāllējums Metālliešanas procesā iegūts izstrādājums.
- hologrāfija Metode, ar kuru gaismas viļņu lauku fiksē uz fotoplates, lai iegūtu, piemēram, priekšmeta telpisku attēlu.
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piemēram, baļķi, kluči).
- cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzes kvalitāti.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
- sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- sanabagot Nabagojot iegūt, dabūt; saubagot.
- kopienākums Naudas ieņēmums, kas ir iegūts vairākās vai daudzās ražošanas nozarēs, uzņēmumos u. tml.
- nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli). Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipt.
- Skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus).
- Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- Palikt ar garu degunu Neiegūt cerēto, palikt tukšā.
- Neredzēt kā savas ausis (arī savu ausu) Neiegūt, nedabūt.
- Neredzēt kā savas ausis (arī savu ausu) Neiegūt, nedabūt.
- Zaudēt spēli Neiegūt, nepanākt.
- Zaudēt spēli Neiegūt, nepanākt.
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm).
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju). Neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm).
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
- Kreisā prece Nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
- piesavināties Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
- piesavināt Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā. Piesavināties (1).
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- Pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
- Pazaudēt no redzes lauka (arī no redzes loka, acīm) Nespēt vairs iegūt informāciju (par kādu, ko).
- mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
- Vecuma maize Nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
- Vecuma maize Nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam. Šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
- Augu eļļas No augiem iegūti taukskābju glicerāti.
- Ēteriskās eļļas No augiem iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši šķidrumi.
- Ēteriskās eļļas No augiem iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši šķidrumi.
- Melnais varš No bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē.
- pārcirtums No cirtiena iegūts ievainojums.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
- kaņepājs No kaņepju stiebriem iegūta šķiedra.
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra. Stikla šķiedra.
- Stikla šķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra. Stiklšķiedra.
- Stikla šķiedra No kausēto stikla iegūta šķiedra. Stiklšķiedra.
- Kūdras pakaiši No kūdras iegūti pakaiši.
- liepkoks No liepas iegūts kokmateriāls.
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus. Parafīneļļa.
- lavsāns No naftas produktiem iegūta, poliestera siltumizturīga šķiedra.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- rožūdens No rožu ziedlapām iegūts tualetes ūdens.
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības attīstību un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
- mīnijs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
- vērmele No šī auga iegūtā sula, tinktūra, tēja u. tml.
- krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
- kapoks No šī koka iegūtā šķiedra.
- safrāns No šī krokusa drīksnas iegūta garšviela, krāsviela.
- diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai).
- tekstilmateriāls No tekstilšķiedrām iegūts materiāls.
- kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā. Urbuma serde.
- skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
- nogulēt Nokavējot, neievērojot u. tml., neiegūt, neizmantot (ko).
- ieraust Nopelnīt (naudu), iegūt (peļņu) ar nolūku iedzīvoties.
- pēc Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko). Norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- uz Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
- rinda Noteikta secība, kārtība, kādā cilvēki seko cits citam (piemēram, lai ko nopirktu, iegūtu). Vieta šajā secībā.
- pārbaudīt Novērtēt (mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas).
- saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā. Ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu).
- pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Pielasīt (1).
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- Ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
- mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- krāt Pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu).
- iznākt Pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem).
- tumst Pakāpeniski iegūt tumšu vai tumšāku krāsas toni.
- noslīdēt Pakāpeniski iegūt zemāku kvalitāti.
- nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļās), iegūt stipru ādas iekaisumu.
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
- Likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kāda labumu.
- (Uz)likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- Likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- Uzlikt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- Likt (visu) uz vienas kārts Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- Aiziet gar degunu Palikt neiegūtam.
- iekarot Panākt, iegūt sev, neatlaidīgi darbojoties. Izcīnīt.
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- atņemt Panākt, ka zaudē (to, kas piešķirts vai iegūts).
- atņemt Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem). _imperf._ Ņemt nost.
- Nosmelt krējumu Paņemt, iegūt kā labāko daļu.
- sapirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā. Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (mantu, produktu u. tml.) savā īpašumā, rīcībā.
- izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu). Tikt apbalvotam.
- nonomāt Par samaksu iegūt lietošanā (uz laiku).
- ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību.
- pārsauļot Pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu.
- pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
- katls Parasti savienojumā «tvaika katls»: iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālu mehānisko vai siltuma enerģiju.
- pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- pārklausīt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
- Kārties (vai) nost Pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
- pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko). Šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
- Izgriezt pogas Pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies.
- (Iz)griezt pogas (ārā) Pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies. Būt pārākam.
- Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- Dabiskā (arī īstā) tēja Pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
- izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
- pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā).
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
- sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
- selekcija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir iegūt jaunus cilvēkam vajadzīgus organismus vai uzlabot esošo organismu īpašības.
- noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu).
- izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2). Piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- kodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kodināt [1] (1). Ornaments, attēls u. tml., kas iegūts kodinot.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1). Kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- ķēriens Paveikta darbība, rezultāts --> ķert (3). Tas, kas ir iegūts ķerot, gūstot.
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2). Izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- mantojums Paveikta darbība, rezultāts --> mantot (2). Tas (piemēram, īpašība, pazīme), kas ir iegūts no priekštečiem.
- nokūlums Paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1). Kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums. Kūlums (1).
- pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (1). Pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
- pētījums Paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut. Pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (1). Šķinot iegūto augu daļu kopums.
- tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1). Tralējot iegūtais (kā) daudzums.
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot. Informācija, kas iegūta vērojot.
- konts Paveiktajā, iegūtajā.
- rēķins Paveiktajā, iegūtajā.
- sakars Pazīšanās, sadarbība (parasti savtīgos nolūkos) ar ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem var iegūt palīdzību, atbalstu u. tml.
- sist Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
- Taisīt naudu Pelnīt, iegūt daudz naudas.
- nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, kādas vērtības, atlīdzību).
- nopelnīt Pelnot iegūt iespēju iegādāties, nopirkt (ko).
- atpirkt Pērkot iegūt (to, kas pieder citam). Nopirkt (no kāda).
- iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (mājas, zemi).
- iepirkties Pērkot iegūt savā īpašumā mājas, zemi.
- nopirkt Pērkot iegūt.
- iepirkties Pērkot, maksājot nodrošināt, iegūt sev (kādu labumu).
- izpētīt Pētījot pilnīgi izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
- cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
- pārsolīt Piedāvājot, dodot lielāku atlīdzību par citiem, iegūt (ko). Izsolē pārspēt (kādu).
- Būt kabatā Piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem).
- piekrāpt Piemānīt (kāda), lai iegūtu sev labumu.
- pieplēst Pieprasīt un iegūt (ko) papildus.
- fakts Pieredzē iegūta atziņa, pēc kuras izdara secinājumus.
- skola Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.
- prakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot kādu, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- nozvejot Piesaistīt sev (kādu). Arī iegūt (ko).
- piesmirkt Piesūcoties ar mitrumu, kļūt smacīgam, iegūt nepatīkamu smaku.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, iegūt vēlamās īpašības.
- dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- izcelties Pievērst sev uzmanību, iegūt ievērību (ar savām īpatnībām, rīcību). Atšķirties no citiem.
- izmācīties Pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos.
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- trafarets Plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas. Arī šablons (1).
- mežkopība Plānveidīga mežu audzēšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
- noplēst Plēšot atdalīt nost. Plēšot atdalīt (daļu no kā), lai iegūtu (ko).
- saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- saplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā daudzuma. Plūcot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli).
- sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu).
- savākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml., iegūt (kā) ražu.
- sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- māka Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai). Prasme.
- piedzīvojums Praktiska darbība iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums. Pieredze (2).
- pieredze Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
- skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
- Dzīves gudrība Praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem). Apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni).
- Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
- Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
- Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
- Hormonāls preparāts Preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- Hormonāls preparāts Preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, panāktu, sasniegtu.
- ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
- zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe. Cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
- piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
- dokuments Raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
- Nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) Rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūlēm.
- Krist (retāk birt) no debesīm (arī no gaisa) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Birt (biežāk krist) no debesīm (arī no gaisa) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- Krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) mutē (arī klēpī, rokās, plaukstā) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) plaukstā (arī rokās, klēpī, mutē) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) rokās (arī plaukstā, klēpī, mute) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu. Pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu).
- Dzīt (arī dzenāt) rubli Raust naudu. Ar pūlēm censties iegūt naudu.
- mistrs Raža, produkcija, kas iegūta no šādas augu kopas.
- saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu).
- negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā). Fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- iekrāsoties Refl. --> iekrāsot (1). Kļūt krāsainam, iegūt kādu nokrāsu.
- iemalties Refl. --> iemalt (1). Maļot tikt iegūtam.
- pārmācīties Refl. --> pārmācīt (2). Mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
- sareizināt Reizinot iegūt (kā) reizinājumu.
- rektifikāts Rektifikācijā iegūtā viela.
- sarēķināt Rēķinot iegūt (kā) skaitlisko vērtību. Arī aprēķināt.
- rentgenogramma Rentgenogrāfiski iegūts, parasti fotogrāfisks, attēls.
- atklājums Rezultāts --> atklāt (2). Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- dabūjums Rezultāts --> dabūt (1). Tas, kas ir dabūts, iegūts.
- ieguvums Rezultāts --> iegūt (1). Tas, ko iegūst savā īpašumā, lietošanā, rīcībā.
- ieguve Rezultāts --> iegūt (7).
- sariekstot Riekstojot iegūt (riekstus) lielākā daudzumā. Riekstojot iegūt (riekstu lielāku daudzumu).
- sarakt Rokot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Rokot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pierakt Rokot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības. Rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- norūgt Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- rusts Rustējot iegūts rūsgans krāsas tonis. Rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā.
- sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli. Recot iegūt vēlamās īpašības.
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem). Sasmakt (par gaisu).
- izcīņa Sacensība, cenšanās iegūt (sportā balvu, uzvaru u. tml.).
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- sasaimniekot Saimniekojot sagādāt, iegūt (ko) lielākā daudzumā. Saimniekojot sagādāt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
- eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem. Tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
- praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu darba procesā, kādās darbībās. Tāds, kas ir iegūts šādā veidā.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs. Tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu. Tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
- Piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle Saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- Piesūcies (biežāk piezīdies) kā dēle (arī kā ērce) Saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- Piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle (arī kā ērce) Saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- Kā (paša) dieva sūtīts Saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
- Kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts Saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
- Loterijā laimēts (arī vinnēts) Saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu. Saka par ko nevērtīgu.
- Loterijā laimēts (arī vinnēts) Saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu. Saka par ko nevērtīgu.
- Loterijā vinnēts (arī laimēts) Saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu. Saka par ko nevērtīgu.
- Nauda guļ (zemē) Saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
- Nauda guļ (zemē) Saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Krīt kā mušas uz zirga (biežāk medu) Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Amats rokā Saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- Skola rokā Saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
- Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
- Nāk kā pa reni Saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
- Nāk kā pa reni Saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
- Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
- Acis krīt no pieres ārā (arī laukā) Saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
- Acis krīt no pieres laukā (arī ārā) Saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
- Nauda griežas (arī nāk griezdamās) Saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- Nauda nāk (griezdamās) (arī griežas) Saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- Nauda griežas (arī nāk (griezdamās)) Saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- Apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
- Apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
- Apetīte nāk (arī aug) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
- Aiziet gar degunu Saka, kad paliek bez kā gandrīz jau iegūta.
- Nauda nesmird Saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
- Nauda nesmird Saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
- sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
- uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.). Vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- izsālīties Sāloties iegūt vēlamo sāls koncentrāciju (par pārtikas produktu).
- samedīt Sameklēt, iegūt, parasti ar pūlēm, grūtībām (ko vajadzīgu, vēlamu).
- sasmirkt Samirkt. Piesūcoties ar mitrumu, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku.
- intervija Saruna (ar kādu personu), lai iegūtu informāciju, parasti publicēšanai.
- nākt Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) - par augiem, dzīvniekiem.
- notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
- paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- saņemt Satvert, lai dabūtu, iegūtu (parasti naudu).
- nocept Sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- triacetāts Savienojumā «celulozes triacetāts»: viela, no kuras iegūst tekstilšķiedras. No šīs vielas iegūtās tekstilšķiedras.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības gaiļa tiek iegūta zināma veiklība, prasme.
- lēkšana Savienojumos «lēkšana no tramplīna», «lēkšana ar slēpēm»: sporta veids - planējošs lidojums uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm no tramplīna iegūto inerci.
- patronāts Senajā Romā - patrona aizbildniecība pār nepilntiesīgiem vai trūcīgiem pilsoņiem, lai ar varu iegūtu sev politisku ietekmi.
- senlietas Senatnē izgatavoti priekšmeti, kas ir iegūti arheoloģiskos izrakumos.
- Veļu kults Seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (sēņu lielāku daudzumu).
- piesēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- plūksna Sīka daļa, kas rodas, saplucinot, saraujot (ko). Sīka, plāna daļa, kas iegūta, atdalot kādu kārtu (no kā).
- uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- Kupināt pienu Sildīt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu.
- silikagels Silīcija dioksīds, kas iegūts makroporainas masas veidā.
- plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei.
- sasirot Sirojot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Sirojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūka ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni. Izteiksme, kurā ir saknes zīme.
- Logaritma bāze Skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- Logaritmu bāze Skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību. Arī izskaitļot.
- izskaitļot Skaitļojot iegūt (rezultātu). Skaitļojot aprēķināt.
- saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā skaitu).
- kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
- Kult sviestu Skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
- Kult sviestu Skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
- izskalot Skalojot (smiltis), iegūt (piemēram, dzintaru, zeltu).
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- izslaukt Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu).
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- (Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- (Ar) sviedriem slacīt (arī laistīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- (Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt) Smagi fiziski strādāt (pie kā). Smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- malt Smalcināt (ko) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras berž, rada triecienus, arī spiež. Šādā veidā smalcinot ko, iegūt (kādu produktu).
- malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež. Šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu).
- rūgt Soda veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties. Arī skābt.
- kinohronika Sodas fiksācijas rezultātā iegūtie kinokadri.
- kinoizmēģinājums Sodas filmēšanas rezultātā iegūto kinokadru kopa.
- Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
- Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Lopkopības pārraugs.
- iekāre Spēcīga baudkāra tieksme iegūt (pretējā dzimuma cilvēku).
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- iekāre Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās iegūt.
- Prizmatiskais spektrs Spektrs, kas iegūts prizmai sadalot saliktu gaismu tās komponentos.
- Prizmatiskais spektrs Spektrs, kas iegūts, prizmai sadalot saliktu gaismu tās komponentos.
- saspekulēt Spekulējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Spekulējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- iespēlēties Spēlējot iejusties, spēlējot iegūt iemaņas, veiklību (parasti sporta spēlē).
- izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju).
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
- piespiest Spiežot augļus, pievienot (iegūto šķidrumu pie kā, kam klāt).
- noraut Spraigi strādājot, darbojoties, nopelnīt, iegūt.
- sastaigāt Staigājot sagādāt, iegūt.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- viskoze Stigra masa, ko iegūst no celulozes. No šādas masas iegūta ķīmiska šķiedra. Audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- Rīgas melnais balzams Stiprs alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
- Rīgas melnais balzams Stiprs alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādas no augiem iegūtas vielas.
- sabraukt Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt.
- sastrādāt Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko).
- izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu). Nopelnīt.
- iestrādāties Strādājot iegūt darba iemaņas.
- sapelnīt Strādājot iegūt iespēju par saņemto samaksu iegādāties, nopirkt (ko).
- Ievingrināt roku Strādājot iegūt veiklību, prasmi kādā darbā.
- sastrādāties Strādājot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi strādāt.
- iestrādāt Strādājot, darba procesā iegūt (kādu rezultātu).
- piepelnīt Strādājot, pelnot iegūt papildus (piemēram, naudas summu). Nopelnīt (ko) papildus.
- piepelnīties Strādājot, pelnot iegūt sev papildu materiālos līdzekļus.
- izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
- halturēt Strādāt, lai iegūtu blakus peļņu. Strādāt, lai viegli nopelnītu.
- pelnīt Strādāt, lai par saņemto samaksu iegādātos, iegūtu (ko).
- sapelnīt Strādāt, veikt ko un iegūt (noteiktu, arī nepieciešamu naudas summu, atlīdzību).
- pelnīt Strādāt, veikt ko un iegūt (samaksu, atlīdzību).
- pelnīties Strādāt, veikt ko un iegūt samaksu, atlīdzību.
- kulstīt Strauji maisīt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
- izsūkt Sūcot iegūt (barību) - par dzīvniekiem.
- kopienākums Summa, ko veido kādā laikposmā iegūtais tīrais ienākums un darba samaksa. Bruto ienākums.
- sasust Sūtot iegūt nepatīkamu smaku (parasti par apģērbu, apaviem).
- izsust Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu).
- darbs Šāda darbība (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas dod iespēju iegūt eksistences līdzekļus. Nodarbošanās.
- kult Šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- savākt Šāda veidā iegūt (kā) ražu lielākā daudzumā: šādā veidā iegūt (kā ražas lielāku daudzumu).
- slaukt Šādā veidā iegūt (pienu) no dzīvnieka.
- metālkeramika Šādā veidā iegūts materiāls.
- kupāža Šādā veidā iegūts produkts.
- celuloze Šāda viela, kas iegūta no koksnes.
- sašaut Šaujot iegūt (ko, parasti medījumu) lielākā daudzumā. Šaujot iegūt (kā, parasti medījuma, lielāku daudzumu).
- sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
- paprika Šī auga auglis. Garšviela, kas iegūta no šī auga augļiem.
- saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- šķērsprofils Šķērsgriezumā iegūts (kā) profils (2).
- novārījums Šķidrums, kurš ir iegūts, vārot (ko) tajā.
- linšķiedra Šķiedra, kas iegūta no liniem.
- lini Šķiedra, kas iegūta no šī auga stiebriem.
- sašķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzuma).
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- roka Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.
- Uz (kā) rēķina Tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
- hibrīds Tāds (augs, dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju (1).
- pienīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), no kura var iegūt daudz piena.
- gaļīgs Tāds (dzīvnieks), no kura var iegūt daudz gaļas (1).
- jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no aitas kautķermeņa.
- ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (piemēram, par darba līkiem, ierīcēm, iekārtām).
- neražīgs Tāds, kad ir slikti audzis un iegūta maza raža (par laikposmu).
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē. Arī mācīts (2).
- pieredzējis Tāds, kam ir labas praktiskajā darbībā iegūtas zināšanas, iemaņas.
- ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanas, tieksme iegūt zināšanas (2).
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2). Ziņkārīgs.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk. Nepiepildāms. Negausīgs.
- negausīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk. Alkatīgs.
- svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir (pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- nesātīgs Tāds, kas cenšas iegūt, sasniegt par daudz, tāds, kas savās prasībās neievēro mērenību.
- abstrakts Tāds, kas iegūts abstrakcijas ceļā, domās atdalīts no konkrētā.
- hibrīds Tāds, kas iegūts ar hibridizāciju (2).
- Ar asinīm iegūts (arī izcīnīts) Tāds, kas iegūts, izcīnīts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
- ilgs Tāds, kas iegūts, radies lielākā laika posmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā. Arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm.
- pazaļš Tāds, kas ir iegūts no samērā nesen nozāģēta, nocirsta augoša koka, krūma (par malku, arī kokmateriāliem).
- koks Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no koksnes, kokmateriāliem.
- mako Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs kokvilnas šķiedras.
- kokvilna Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs šķiedras.
- sintētisks Tāds, kas ir iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā, arī tāds, kas ir sintezēts ķīmiski pēc dabā esoša parauga (par vielām).
- pailgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā ilgā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- neilgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā īsā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- netīrs Tāds, kas ir iegūts, sasniegts ar negodīgiem, zemiskiem līdzekļiem.
- kopējs Tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- sintētisks Tāds, kas ir izgatavots no ķīmiskajā sintēzē iegūtām izejvielām.
- madarains Tāds, kas ir krāsots (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- pašiegūts Tāds, kas ir paša iegūts.
- hektogrāfisks Tāds, kas ir raksturīgs, piemērots hektogrāfam. Tāds, kas iegūts, pavairojot ar hektogrāfu.
- šapirogrāfisks Tāds, kas ir raksturīgs, piemērots šapirogrāfam. Tāds, kas ir iegūts, pavairojot ar šapirogrāfu.
- laboratorisks Tāds, kas ir saistīts ar laboratoriju. Tāds, kas ir veikts, arī iegūts laboratorijā.
- kamerāls Tāds, kas ir veicams iekštelpās (piemēram, par ekspedīcijās iegūtu materiālu apstrādi). Telpās esošs, telpām piemērots.
- komerciāls Tāds, kas ir veidots ar nolūku iegūt lielus ienākumus (piemēram, par mākslas iestādi, mākslas darbu).
- neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
- Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) Tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
- Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) Tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piemēram, par priekšmetiem).
- mantrausīgs Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu. Arī skops.
- uzmedots Tāds, kas neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt (kādu) par vīru (sievu), arī iegūt (kāda) draudzību.
- dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam). Iedzimts.
- vilinošs Tāds, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu. Tāds, ko tiecas iegūt.
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- jauniegūts Tāds, kas tikko vai nesen ir iegūts.
- ūdens Tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tajās (par dzīvniekiem).
- pienācīgs Tāds, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
- lauks Tāds, ko audzē brīvā dabā (par augiem, parasti dārzeņiem). Tāds, kas ir iegūts no augiem, ko audzē brīvā dabā (par augļiem).
- pieejams Tāds, ko var saņemt, iegūt (parasti bez grūtībām) lietošanai, izmantošanai.
- četrkrāsu Tāds, kurā izmantotas četras krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- divkrāsu Tāds, kurā izmantotas divas krāsas, lai iegūtu vairākus krāsu toņus.
- nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- kurināms Tāds, kurā ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
- hibrīds Tas (augs, dzīvnieks), kas ir iegūts ar hibridizāciju (1).
- visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
- logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis, lai iegūtu doto skaitli.
- hibrīds Tas, kas ir iegūts ar hibridizāciju (2).
- gājums Tas, kas radīts, iegūts, nopelnīts. Arī raža.
- satecināt Tecinot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Tecinot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- grims Tēlojamai lomai atbilstošais izskats, kas iegūts, piemēram, ar krāsām, uzlīmējumiem, plastisko materiālu.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma.
- tēraudlējums Tēraudliešanas procesā iegūts izstrādājums.
- martentērauds Tērauds, kas iegūts martenkrāsnī.
- pudlingtērauds Tērauds, kas ir iegūts pudlingošanas procesā.
- Saldēt nagus Tērēt laiku, velti cerot ko panākt, iegūt.
- Saldēt nagus Tērēt laiku, velti cerot ko panākt, iegūt.
- izcepties Tiekot ceptam, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
- uzcepties Tiekot ceptam, iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- piesmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (ļaunu kvalitātes pakāpi).
- taisnība Tiesība (piemēram, ko iegūt, izmantot).
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- percepcija Tieša, jutekliska (kā) uztvere, ko nodrošina ar maņu orgāniem iegūtās informācijas analīze un sintēze.
- izkrist Tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo.
- nākt Tikt ieceltam (piemēram, amatā), iegūt (piemēram, slavu, varu).
- nākt Tikt iegūtam (piemēram, par ražu, par lomu zvejā, arī mantu, naudu).
- Iekrist klēpī (arī rokās) Tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- Nākt (kāda) rokās Tikt iegūtam, kļūt par (kāda) īpašumu.
- sanākt Tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā).
- nākt Tikt iegūtam, saņemtam, arī atgādātam (no kurienes).
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai. Arī zāles.
- satirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā. Tirgojoties, pārdodot iegūt (kā, parasti naudas, lielāku daudzumu).
- ietirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (naudu).
- mikseris Trauks no domnas krāsnīm vai stāvcepļa iegūtā čuguna saglabāšanai šķidrā stāvoklī, čuguna ķīmiskā sastāva un temperatūras izlīdzināšanai un sēra atdalīšanai.
- satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo sportisko formu. Uztrenēties.
- ietrenēties Trenējoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas, veiklību.
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties iegūt vēlamo, parasti sportisko, formu.
- ingvers Tropu lakstaugs, kura saknes satur ēteriskās eļļas. Garšviela, kas iegūta no šī auga.
- piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
- ņemt Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- ieubagot Ubagojot iegūt.
- izubagot Ubagojot iegūt. Arī izlūgties.
- saubagot Ubogojot iegūt, dabūt.
- izdegt Uguns, karstuma iedarbībā iegūt vajadzīgo kvalitāti (piemēram, par ķieģeļiem).
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
- biznesmenis Uzņēmējs, komersants, veikalnieks (parasti tāds, kas cenšas visiem līdzekļiem iegūt peļņu).
- propaganda Uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- lasīt Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
- dzirdēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
- redzēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
- savākt Vācot iegūt (barību, tās krājumus) - par dzīvniekiem. Vācot (barību), piepildīt (ko ar to).
- savākt Vācot, piemēram, ziedojumus, iemaksas, iegūt (parasti naudas kopumu, līdzekļus); arī sakrāt (1).
- rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
- rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko. Arī rakņāties (1).
- iemeloties Vairākkārt melojot, iegūt prasmi melot. Pierast melot.
- sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus.
- sabakstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīties (1).
- iepraktizēties Vairākkārt veicot (kādu darbību), iegūt zināšanas, prasmi, veiklību. Ievingrināties.
- ievingrināties Vairākkārt vingrinoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas. Iegūt prasmi, veiklību (piemēram, veikt kādu darbu).
- kupāža Vairāku (piemēram, vīna, tējas) šķirņu sajaukšana, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
- zupa Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma. Vira [1].
- vira Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma. Zupa (1).
- novārīt Vārot iegūt (kā) izvilkumu.
- Nošaut divus (retāk trīs) zaķus ar vienu šāvienu Veicot vienu darbu, uzdevumu u. tml., iegūt divkāršu (retāk trīskāršu) rezultātu.
- kristalizēties Veidoties ļoti skaidri, iegūt ļoti skaidru formu (piemēram, par domu, priekšstatu).
- svētība Veiksme, labklājība, pārticība, kas ir iegūta ar dieva vai dievu gādību.
- patentēt Veikt likumā paredzētās darbības, lai iegūtu ekskluzīvās tiesības (uz izgudrojumu).
- burt Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
- prasība Vēlēšanās (noteikti, arī kategoriski izpausta) iegūt (ko).
- Ķert (tukšu) vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- Ķert tukšu vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- Ķert (tukšu) vēju Veltīgi meklēt, gūstīt. Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- novērot Vērot (ko), lai iegūtu informāciju (par to).
- aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar noteiktiem jautājumiem, lai iegūtu vajadzīgās ziņas.
- savēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā daudzumā. Vēžojot iegūt (vēžu lielāku daudzumu).
- pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- kārdinošs Vicinošs, aizraujošs. Valdzinošs, tāds, ko kāro iegūt.
- izejviela Viela, no kuras var ko iegūt rūpnieciskā pārstrādē.
- rentgenkontrastvielas Vielas, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta attēlu.
- taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas. Arī tauki.
- zīmējums Viens no grafikas pamatveidiem - unikāls attēls, kas iegūts brīvā darbībā ar roku, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus - punktus, līnijas, laukumus. Ar šādiem tēlošanas līdzekļiem veidots darbs.
- ūdensguve Vieta, kurā tiek iegūts ūdens.
- vingrināties Vingrināt sevi, cenšoties iegūt kādas fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas.
- suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
- savīst Vīstot iegūt vēlamās īpašības.
- spoguļvizieris Vizieris (piemēram, fotoaparātam, kinokamerai), kurā izmanto ar spoguli iegūtus attēlus.
- lata Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot apaļkoku neliela profila sloksnēs.
- dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) dažus centimetrus biezās plāksnēs.
- planka Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot platu baļķi (apaļkoku) biezās plāksnēs.
- Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Zaudēt (ko iegūtu vai gandrīz iegūtu).
- Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu.
- Grāmatu gudrība Zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
- Grāmatu gudrība Zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
- izglītība Zināšanas, ko iegūst vai kas iegūtas, mācoties (parasti mācību iestādē).
- spekulācija Zināšanu ieguve ar dedukciju, nebalstoties uz pieredzi. Šādā veidā iegūtās zināšanas.
- Vidējā izglītība Zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas ļauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
- aerofotogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī metodes topogrāfisko karšu izstrādāšanai pēc attēliem, kuri iegūti, fotografējot apvidu no lidaparātiem. Apvidus fotografēšana no lidaparātiem.
- Radiācijas fizika Zinātnes nozare, kas pētī, kā iegūt apstarošanas ceļā vielas ar vēlamām īpašībām.
- disertācija Zinātnisks darbs, kuru autors publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu.
- sazagt Zogot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Zogot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- nozagt Zogot iegūt, piesavināties.
- loms Zvejā iegūtās zivis. Zvejā iegūto zivju kopums, daudzums.
- nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo dzīvnieku kopums (noteiktā laikposmā).
- sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- nozvejot Zvejojot iegūt.
iegūt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV