Paplašinātā meklēšana
Meklējam mis.
Atrasts vārdos (267):
- mis:1
- misa:1
- mise:1
- mist:1
- āmis:1
- misis:1
- bomis:1
- ģīmis:1
- jumis:1
- kāmis:1
- rāmis:1
- misija:1
- misiņš:1
- misiņš:2
- mistrs:1
- dzimis:1
- kurmis:1
- ķirmis:1
- memmis:1
- prāmis:1
- sirmis:1
- velmis:1
- iemist:1
- izmisa:1
- izmist:2
- izmist:1
- kumiss:1
- omisks:1
- samist:1
- samist:2
- misiņot:1
- misione:1
- misters:1
- mistika:1
- mistrot:1
- aplamis:1
- retumis:1
- šķelmis:1
- visumis:1
- emisārs:1
- emisija:1
- izmisis:1
- komisks:1
- komisms:1
- ķīmisks:1
- ķīmisms:1
- mīmisks:1
- piemist:1
- premisa:1
- tomisms:1
- tomists:1
- zemisks:1
- misējums:1
- misēklis:1
- misēties:1
- mistiķis:1
- mistisks:1
- mistrājs:1
- mistrāls:1
- laikumis:1
- reizumis:1
- velbomis:1
- vietumis:1
- anēmisks:1
- animisms:1
- atomisms:1
- demisija:1
- filmisks:1
- izmisība:1
- izmisīgs:1
- izmisums:1
- izsamist:1
- komisārs:1
- komisija:1
- kosmisks:1
- poēmisks:1
- remisija:1
- ritmisks:1
- termisks:1
- termists:1
- urēmisks:1
- misionārs:1
- mistērija:1
- mistrains:1
- paretumis:1
- aritmisks:1
- bohēmisks:1
- dinamisks:1
- dinamisms:1
- dūmistaba:1
- eifēmisms:1
- endēmisks:1
- izmisties:1
- keramisks:1
- komiskums:1
- līgumisks:1
- likumisks:1
- numismāts:1
- optimisms:1
- optimists:1
- pesimisms:1
- pesimists:1
- polemisks:1
- polemisms:1
- polemists:1
- racēmisks:1
- rotmistrs:1
- samistrot:1
- seismisks:1
- tikumisks:1
- totēmisks:1
- totēmisms:1
- vahmistrs:1
- zemiskums:1
- misticisms:1
- mistificēt:1
- mistraudze:1
- mistrojums:1
- mistroties:1
- jaundzimis:1
- krītširmis:1
- velnaģīmis:1
- akadēmisks:1
- akadēmisms:1
- anatomisks:1
- atomistika:1
- bioķīmisks:1
- demisionēt:1
- ēdamistaba:1
- ekonomisks:1
- ekonomisms:1
- ekonomists:1
- epidēmisks:1
- ģeoķīmisks:1
- kompromiss:1
- mežķīmisks:1
- neotomisms:1
- neotomists:1
- pamisēties:1
- pandēmisks:1
- piemistrot:1
- poēmiskums:1
- reformisms:1
- reformists:1
- reklāmisks:1
- reklāmists:1
- ritmiskums:1
- samisēties:1
- sistēmisks:1
- slalomists:1
- tandēmists:1
- termistors:1
- tilpumisks:1
- tomistisks:1
- misiņbronza:1
- misiņsmilga:1
- augstdzimis:1
- agroķīmisks:1
- agronomisks:1
- animistisks:1
- demisezonas:1
- dinamiskums:1
- ekstrēmisms:1
- ekstrēmists:1
- fotoķīmisks:1
- guļamistaba:1
- izotermisks:1
- komisariāts:1
- komisionārs:1
- konformisms:1
- leģitīmisms:1
- leģitīmists:1
- likumiskums:1
- metonīmisks:1
- monosēmisks:1
- netikumisks:1
- numismātika:1
- panorāmisks:1
- piroķīmisks:1
- polemiskums:1
- poligāmisks:1
- polisēmisks:1
- pretķīmisks:1
- problēmisks:1
- problēmists:1
- rekviēmisks:1
- seismiskums:1
- sinonīmisks:1
- tikumiskums:1
- toponīmisks:1
- toponīmists:1
- transmisija:1
- transmisīvs:1
- uniformists:1
- misionārisms:1
- algoritmisks:1
- astronomisks:1
- ekonomiskums:1
- endotermisks:1
- hidroķīmisks:1
- kodolķīmisks:1
- logaritmisks:1
- metronomisks:1
- mikroķīmisks:1
- numismātisks:1
- optimistisks:1
- pantomīmisks:1
- patronīmisks:1
- pesimistisks:1
- poliritmisks:1
- programmisks:1
- radioķīmisks:1
- samistroties:1
- sistēmiskums:1
- taksonomisks:1
- termoķīmisks:1
- traģikomisks:1
- traģikomisms:1
- virskomisārs:1
- mistifikācija:1
- mistifikators:1
- jaunpiedzimis:1
- spinakerbomis:1
- aerodinamisks:1
- bezkompromisa:1
- kodoltermisks:1
- koloīdķīmisks:1
- metroritmisks:1
- neotomistisks:1
- netikumiskums:1
- panorāmiskums:1
- piemistrojums:1
- plazmoķīmisks:1
- problēmiskums:1
- rakstāmistaba:1
- reformistisks:1
- reihskomisārs:1
- sinonīmiskums:1
- stenotermisks:1
- stereoķīmisks:1
- taksidermists:1
- temporitmisks:1
- torakotomisks:1
- traheotomisks:1
- transformisms:1
- elektroķīmisks:1
- hidrodinamisks:1
- kristālķīmisks:1
- leģitīmistisks:1
- magnetoķīmisks:1
- metālkeramisks:1
- pjezokeramisks:1
- pretepidēmisks:1
- termodinamisks:1
- traģikomiskums:1
- transmisijeļļa:1
- politekonomisks:1
- ūdensslalomists:1
- reihskomisariāts:1
- sociālekonomisks:1
- sociālreformisms:1
- sociālreformists:1
- transformistisks:1
- radioastronomisks:1
- rentgenastronomisks:1
- sociālreformistisks:1
- magnetohidrodinamisks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1303):
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku, (ne)ļauties izmisumam.
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
- (Ne)nolaist dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
- jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
- nistagms Acs ābola nepatvaļīga, ātra, ritmiska raustīšanās.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- Akadēmiskā airēšana Airēšana akadēmiskajā laivā.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
- kirijs Aktinīdu grupas ķīmiskais elements.
- lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.
- protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements.
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
- nelabi Amorāli, netikumiski.
- Uroģenitālā sistēma Anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
- aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
- apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši).
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
- nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
- figurācija Ar melodiskiem un ritmiskiem elementiem dažādota muzikāla faktūra.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
- piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
- pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
- rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
- selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
- siderostats Astronomisks instruments. Ar kustīgu, plakanu spoguli.
- atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- apkust Atkust, nokust (visapkārt vai vietumis).
- noraisīt Atmisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
- atomisms Atomistika.
- radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
- Kurmja rakums (arī cēlums) Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- Kurmja rakums Augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- virskomisārs Augstāka ranga komisārs (1).
- komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
- kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
- čemurzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
- hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
- vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
- pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
- Neiznests bērns Bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā imperiālistiskās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko kundzību.
- fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
- kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
- Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
- izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
- porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
- ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
- izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties.
- Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
- radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
- spīgot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- spīguļot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- bēdāt Būt izmisušam, nelaimīgam.
- korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
- šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
- iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
- saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
- fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- pārceltuve Celtuve. Prāmis.
- apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem). Daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
- Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
- puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
- Sausā destilācija Cietu vielu termiska sadalīšana bezgaisa vidē.
- Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
- Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
- Pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī. Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- optimists Cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms.
- pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
- ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
- pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
- vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
- prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
- ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
- izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- mistifikators Cilvēks, kas mistificē (2).
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
- kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
- klauns Cirka mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- ieplēst Daļēji saplēst. Vietumis saplēst.
- akcija Darbība, rīcība (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
- mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
- raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
- gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
- dažviet Dažā vietā, dažās vietās. Vietumis.
- kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- palaikam Dažreiz, reizumis.
- zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
- siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
- apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
- rāmītis Dem. --> rāmis.
- atkāpties Demisionēt.
- seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
- Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
- Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
- kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru 4 taktsmērā. Šis dejas mūzika.
- puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība.
- izmisis Divd. --> izmist [1].
- duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās daļās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
- dipodija Divu pēdu apvienojums ritmiskā vienībā.
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus).
- vārsmošana Dzejas valodas ritmiska organizēšana.
- ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
- emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
- saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
- Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- Pašdarbīgie iedzīvotāji Ekonomiski patstāvīgie iedzīvotāji.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
- ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
- Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.
- Naudas saimniecība Ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas-preču attiecības.
- protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
- Rūpniecības apvērsums Ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu.
- grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli. Attiecīgais mācību priekšmets.
- ekonomists Ekonomisma piekritējs.
- plānotājs Ekonomists
- tautsaimnieks Ekonomists (1).
- ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs.
- Galvaniskais elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
- voltampērmetrija Elektroķīmiska vielu analīzes un pētīšanas metode.
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
- Transmisiju eļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai. Transmisijeļļa.
- transmisijeļļa Eļļa zobratu pārvadu eļļošanai. Transmisiju eļļa.
- siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
- komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
- muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
- nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
- Izotopiskais efekts Fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
- kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
- virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
- kosmofizika Fizikas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmosā un kosmiskajos ķermeņos.
- konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
- pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
- puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
- Dzimšanas gads Gads, kurā (kāds) ir piedzimis.
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
- liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
- maršs Gājiens ierindā (parasti ritmiskā, vienmērīgā solī).
- organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
- sēpija Galvkāju klases gliemis, kura organismā rodas brūns sekrēts.
- kalmārs Galvkāju klases jūras gliemis.
- talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
- Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- Skāba garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- Salda garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- Sīva garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- Sāļa garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- Rūgta garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- perlamutrene Gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene.
- gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
- gliemene Gliemis, kura ķermenis ietverts divvāku čaulā.
- sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- gaišs Gudrs, attīstīts. Arī tikumisks. Arī izglītots.
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
- okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā.
- petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
- deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
- travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā. Šī žanra dzejolis.
- intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
- kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
- pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- apgrauzt Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
- sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
- apkodīt Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
- apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis).
- iešūpot Iemidzināt (piemēram, par maigām, ritmiskām skaņām).
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
- iebalēt Iesākt balēt. Mazliet, arī vietumis nobālēt.
- iegriezt Iesākt griezt. Daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
- ielobīt Iesākt lobīt. Mazliet, arī vietumis atlobīt
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
- Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
- komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
- rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
- nogulumieži Ieži, kas radušies no citu iežu mehāniskas un ķīmiskas sairšanas produktiem.
- Iežu sadēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
- Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
- Ķīmiskā dēdēšana Iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
- samist Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist. Ilgāku laiku mist (līdz noteiktam brīdim).
- koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
- neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
- ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem. Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība (2).
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
- Radības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- Kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds Īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- darbība Īpašību izpausme (vielām, fizikālām vai ķīmiskām parādībām).
- Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
- Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra.
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par ekonomiskām parādībām).
- emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- izmisties Izmist [1].
- izsamist Izmist.
- Krist izmisumā Izmist.
- izmisa Izmisums.
- izmisība Izmisums.
- bloķēt Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
- izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums kādā koordināšu plaknē.
- Iezīmētais atoms Izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu). Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Arī mirdzēt.
- Dzīt izmisumā Izraisīt izmisumu.
- Dzīt izmisumā Izraisīt izmisumu.
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
- neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
- slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
- jaunpiedzimis Jaundzimis (par bērnu).
- kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
- blokāde Kādas valsts (politiska vai ekonomiska) izolācija no citām valstīm.
- Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
- apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
- bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
- Kara komisārs Kara komisariāta vadītājs.
- Kara komisārs Kara komisariāta vadītājs.
- Kodoltermiskais karš Karš, kurā izmanto kodoltermiskos ieročus.
- Kodoltermiskais karš Karš, kurā izmanto kodoltermiskos ieročus.
- Ķīmiskais karš Karš, kurā izmanto ķīmiskos ieročus.
- Ķīmiskais karš Karš, kurā izmanto ķīmiskos ieročus.
- Kārtas numurs Kārtas skaitlis (ķīmiskajam elementam).
- Kārtas numurs Kārtas skaitlis (ķīmiskajam elementam).
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
- kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu. Attiecīgais kinomākslas žanrs.
- moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus. Klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- Nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
- Nokārt galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam. Iesākt dzeltēt.
- panīkt Kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam.
- samežģīties Kļūt neritmiskam, nevienādam (par soļiem).
- izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā [1] (1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
- bērzs Koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām.
- slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
- Koksnes sausā pārtvaice Koksnes termiskā sadalīšana hermētiski noslēgtā iekārtā.
- kokgrauzis Koksngrauzis. Arī ķirmis.
- Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
- Situāciju komēdija Komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūst komēdijas tēli.
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- Konfliktu komisija Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
- Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
- Mandātu komisija Komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras.
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
- Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
- Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
- pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām.
- Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
- Muzikālā komēdija Komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām. Arī operete.
- burleska Komiska rakstura skaņdarbs.
- humors Komiskais (parasti mākslas darbā). Komiska situācija, notikums.
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas. Komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- raksturkomika Komisku raksturu atklāsme (mākslā).
- komisms Komiskums (1).
- komika Komisms, komiskais.
- Kosmosa medicīna Kosmiskā medicīna.
- Kosmosa medicīna Kosmiskā medicīna.
- pulsārs Kosmiskā radiostarojuma avots, kas strauji un regulāri maina starojuma intensitāti.
- Kosmosa raķete Kosmiskā raķete.
- Kosmosa raķete Kosmiskā raķete.
- metagalaktika Kosmiska sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
- bezgalība Kosmiskā telpa, debesis.
- Kosmiskais (arī kosmosa) kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā.
- Kosmosa kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmiskais kuģis.
- Kosmiskais kuģis Kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā. Kosmosa kuģis.
- Saules sistēma Kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
- Radiācijas josla Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
- kosmonavigācija Kosmisko lidaparātu navigācija.
- pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni.
- kvazārs Kosmisks radioavots, kas optiski ir līdzīgs zvaigznei.
- Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- Kult rakstā Kult (ar spriguļiem) ritmiski.
- Kult rakstā Kult (ar spriguļiem) ritmiski.
- Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- Fizikālā ķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielu uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu.
- Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmas ķīmija.
- Plazmas ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā. Plazmoķīmija.
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas, kuras izraisa gaisma.
- piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
- masspektrs Ķīmiskā elementa izotopu masu sadalījuma fotogrāfisks attēls vai diagramma.
- reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
- anhidrīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
- oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
- atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
- atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu (par vielām).
- Ķēdes reakcija Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- Ķēdes reakcija ķīm., fiz Ķīmiskā reakcija vai kodolreakcija, kurā līdztekus reakcijas produktiem rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- oksidēšanās Ķīmiska reakcija, kurā palielinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
- reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
- Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
- Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
- Kovalentā saite Ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- sintēze Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga.
- Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
- kalifornijs Ķīmiskais elements - aktinīdu grupas radioaktīvs metāls.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
- skandijs Ķīmiskais elements - balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem.
- skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze.
- hēlijs Ķīmiskais elements - cēlgāze.
- kriptons Ķīmiskais elements - cēlgāze.
- ksenons Ķīmiskais elements - cēlgāze.
- neons Ķīmiskais elements - cēlgāze.
- sērs Ķīmiskais elements - cieta, trausla, dzeltena viela.
- urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls.
- germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls.
- berilijs Ķīmiskais elements - ciets, viegls, sudrabaini balts metāls.
- hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze.
- stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
- zelts Ķīmiskais elements - dzeltens, spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
- fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze.
- vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks, plastisks metāls.
- slāpeklis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smakas un garšas.
- ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas.
- fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos.
- argons Ķīmiskais elements - inerta gāze.
- lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls.
- irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls.
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks metāls.
- cēzijs Ķīmiskais elements - ļoti mīksts sudraba krāsas metāls.
- litijs Ķīmiskais elements - ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls.
- jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu.
- prezodīms Ķīmiskais elements - metāls.
- rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas metāls.
- indijs Ķīmiskais elements - mīksts, balts, viegli kūstošs metāls.
- cerijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls.
- bārijs Ķīmiskais elements - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls.
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru.
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls.
- tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls.
- kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu.
- torijs Ķīmiskais elements - pelēcīgi balts radioaktīvs metāls.
- platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru.
- dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
- bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls.
- selēns Ķīmiskais elements - pelēks nemetāls.
- silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls.
- titāns Ķīmiskais elements - pelēks, ļoti ciets metāls.
- niobijs Ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs metāls.
- radons Ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā.
- tehnēcijs Ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls.
- varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu.
- broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums.
- magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls.
- antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls.
- hafnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā).
- niķelis Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls.
- rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts radioaktīvs metāls.
- cirkonijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets metāls.
- mangāns Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, trausls metāls.
- rēnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls.
- kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls.
- kālijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
- alva Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls.
- rutēnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini pelēks metāls.
- telūrs Ķīmiskais elements - sudrabaini pelēks trausls metāls.
- bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts metāls.
- rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs metāls.
- molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls.
- dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā.
- volframs Ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls.
- kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls.
- alumīnijs Ķīmiskais elements - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību.
- cinks Ķīmiskais elements - zilgani balts metāls.
- hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls.
- svins Ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags, mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls.
- tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls.
- neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls.
- tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls.
- arsēns Ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā.
- ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts.
- perhidrāts Ķīmiskais savienojums ar ūdeņraža peroksīdu.
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa.
- Tintes zīmulis Ķīmiskais zīmulis.
- Tintes zīmulis Ķīmiskais zīmulis.
- merkurometrija Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto dzīvsudraba sāļu šķīdumu.
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismas jutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- Koksnes sausā pārtvaice Ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne.
- tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
- herbicīdi Ķīmiski līdzekļi nevēlamu augu apkarošanai.
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
- raticīdi Ķīmiski vai bioloģiski līdzekļi grauzēju iznīcināšanai.
- saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties (par vielām, elementārdaļiņām).
- sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
- transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
- metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatisms.
- metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatoze.
- ķimikālijas Ķīmiskie reaģenti un preparāti.
- Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
- Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
- Cikliskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros atomi ir saistīti ciklos.
- Cikliskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros atomi ir saistīti ciklos.
- Organiskie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kuros galvenais elements ir ogleklis.
- balinātājs Ķīmiskie vai citi līdzekļi, kas noder balināšanai.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astatīns.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām.
- ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam).
- katalīze Ķīmisko reakciju ātruma maiņa katalizatoru ietekmē.
- radiolīze Ķīmisko vielu un savienojumu sadalīšanās radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma iedarbībā.
- pesticīds Ķīmisks līdzeklis kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
- monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
- polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
- starpsavienojums Ķīmisks savienojums, kas rodas kādā norises starpposmā.
- hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
- skābe Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus.
- Organiskais savienojums Ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni.
- zoocīds Ķīmisks vai bioloģisks preparāts, ko lieto peļveidīgo grauzēju un citu nevēlamu mugurkaulnieku iznīcināšanai.
- sintēze Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem: komplicētu ķīmisku savienojumu iegūšana no vienkāršākiem savienojumiem.
- izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
- attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums, kura šķīdumā attīsta (filmas, plates).
- biosintēze Ķīmisku vielu sintēze dzīvnieku un augu vielmaiņas procesā.
- leiboristi Labēji sociālistiska, reformistiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
- humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
- Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
- Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
- Precīzs (arī pareizs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
- ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements.
- prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements.
- leģitīmists Leģitīmisma piekritējs.
- līgans Lēni, ritmiski mainīgs (par skaņām).
- mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- Astronomiskās koordinātas Lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
- valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
- apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
- čir Lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
- klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
- Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
- nāvēklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis.
- Logaritmiskā līnija Logaritmiskās funkcijas grafiskais attēlojums.
- rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- riebeklis Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
- psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
- verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
- versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
- problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
- problēmstunda Mācību stunda, kurā izmanto problēmisko mācību paņēmienus.
- horeogrāfija Mākslas veids, kurā dzīves īstenību emocionāli atspoguļo ar ritmiskām kustībām un pozām.
- plutonijs Mākslīgi radīts ķīmiskais elements.
- neptūnijs Mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
- ķiņķēziņš Maza, komiska figūriņa.
- apkurtēt Mazliet izkurtēt (visapkārt vai vietumis).
- apbalēt Mazliet nobalēt. Izbalēt (vispāri vai vietumis).
- aprīvēt Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
- apskrambāt Mazliet saskrambāt (visapkārt vai vietumis).
- apskrāpēt Mazliet saskrāpēt (visapkārt vai vietumis).
- apspaidīties Mazliet saspaidīties (visapkārt vai vietumis).
- iesērēt Mazliet, arī vietumis aizsērēt (2).
- ielauzīt Mazliet, arī vietumis ielauzt
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
- iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
- ieknibināt Mazliet, arī vietumis nodrupināt.
- iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu. Ieaugt sūnas.
- ieurbināt Mazliet, arī vietumis paurbināt.
- iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
- iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
- ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
- iebužināt Mazliet, arī vietumis sabužināt.
- iedriskāt Mazliet, arī vietumis sadriskāt.
- iedurstīt Mazliet, arī vietumis sadurstīt.
- iegraizīt Mazliet, arī vietumis sagraizīt.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt (parasti drēbi, papīru).
- iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
- ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
- ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
- iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
- ieplaisāt Mazliet, arī vietumis saplaisāt.
- ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
- iepūt Mazliet, arī vietumis sapūt.
- ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
- ieskrambāt Mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu).
- iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt. Spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
- iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
- ietrūdēt Mazliet, arī vietumis satrūdēt.
- ietrunēt Mazliet, arī vietumis satrunēt.
- ietrupēt Mazliet, arī vietumis satrupēt. Ietrunēt.
- ietrusēt Mazliet, arī vietumis satrusēt.
- pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības. Mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības. Mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
- sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
- skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums.
- noēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
- sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Saēst (3).
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
- Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- Sārmu metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī.
- aktinīdi Mendeļejeva periodiskās sitēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs.
- segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
- potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze retumis ar purva bērza mistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
- vēris Mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām vielām.
- sterilizācija Mikroorganismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
- Valsts noslēpums Militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule. Makrokosmoss. Pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss.
- makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule. Makropasaule. Pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule.
- slāpeklis Minerālmēsli, kas satur šo ķīmisko elementu.
- uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus.
- Paraboliskais ātrums Minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku. Otrais kosmiskais ātrums.
- Riņķa ātrums Minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu. Pirmais kosmiskais ātrums.
- rekviēms Mirušo piemiņai veltīta mise.
- mistiķis Misticisma, mistikas (1) piekritējs.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi. Arī ļoti daudz.
- liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni. Sprādziens.
- eksplodēt Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni. Sprāgt.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
- Pazudis cilvēks Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
- heroīns Narkotiska viela - ķīmiski pārveidots morfīns.
- trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība. Ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
- nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
- pauguriņš Neliels izcilnis (parasti anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
- piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
- cūcība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
- riebeklība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
- cūcīgs Nelietīgs, zemisks. Nekrietns.
- minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums.
- neotomists Neotomisma piekritējs.
- labils Nepastāvīgs, mainīgs (par vielām, ķīmiskiem procesiem).
- trūkt Nepiemist (par vajadzīgu, nepieciešamu, vēlamu īpašību, pazīmi, spēju).
- Radioaktīvais izotops Nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte.
- Radioaktīvais elements Nestabils ķīmiskais elements, kam piemīt radioaktivitāte.
- netikumīgs Netikumisks (1).
- netikumīgums Netikumiskums (1).
- nelīdzens Nevienmērīgs, nelīdzsvarots. Tāds, kas nav ritmisks, noris ar pārtraukumiem.
- matrona No brīviem vecākiem dzimusi, likumiskā laulībā esoša cienījama sieviete (Senajā Romā).
- Nodot komisijā Nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
- iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
- samist Nonākt izmisumā. Arī izmist [1].
- Kā smejies Norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- aritmija Normāla (sirds) darbības ritmiskuma traucējumi.
- apslaucīt Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).
- atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
- fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo (ar sabiedriskiem vai ekonomiskiem mērķiem nesaistītu vai netieši saistītu) rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt). Gadīties.
- gadīties Notikt, būt (reizumis, dažkārt).
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
- apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- numismāts Numismātikas speciālists.
- taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
- likvidatorisms Oportūnistisks meņševistisks novirziens (Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam), kas prasīja likvidēt revolucionāro partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
- starporbīta Orbīta, no kuras kosmiskais lidaparāts pāriet uz stacionāro orbītu.
- nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
- pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- Ekonomiskais karš Organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku.
- komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
- Skāba smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- Salda smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- Sāļa smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- Sīva smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- Rūgta smarža (arī smaka) Ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- atbrīvot Padarīt (cilvēku) brīvu (politiski, ekonomiski, tiesiski).
- aptraipīt Padarīt netīru (vietumis). Notraipīt.
- ritmizēt Padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku.
- ritmizēt Padarīt ritmisku (2).
- ritmizēt Padarīt ritmisku (3).
- Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
- Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- laikumis Palaikam, reizumis.
- Siltuma neitroni Palēnināti neitroni, kas ir termodinamiskā līdzsvarā ar neitronu palēninātāja atomu kodoliem.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās.
- izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
- zilgalvīte Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām, zili violetiem vai tumši ziliem, retumis baltiem, ziediem blīvā vārpā stublāja galotnē.
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- kovalents Parasti savienojumā «kovalentā saite»: ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- rāmis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmis»: apkāre. Rāmītis (3).
- elements Parasti savienojumā ar «galvaniskais»: elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
- elements Parasti savienojumā ar «ķīmiskais»: viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
- misiņot Pārklāt (secīgi) ar misiņa komponentiem.
- apdūņot Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
- apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
- aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis).
- burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā). Attiecīgais žanrs.
- grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks. Arī dīvains, neparasts.
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
- oligarhija Pārvaldes forma, kura valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai. Šāda cilvēku grupa.
- metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
- darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
- Valsts drošība Pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
- Valsts drošība Pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
- aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem).
- kausējums Paveikta darbība, rezultāts --> kausēt [2] (2). Termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
- piemistrojums Paveikta darbība, rezultāts --> piemistrot.
- apgraizīt Pavirši apgriezt [2] (visapkārt vai vietumis).
- apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- stingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
- sastingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- mutācija Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa.
- samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā. Pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
- Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- Saules plankumi Periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- komitents Persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina.
- būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām).
- krāsot Piemist, būt raksturīgam (kādam) - par krāsu (2).
- iemājot Piemist.
- iemist Piemist.
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām (piemēram, audumu, koksni), parasti, lai aizsargātu no mitruma, puves, aizdegšanās.
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
- leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- nobloķēt Pilnīgi izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai pārējās valsts.
- izaugt Pilnveidoties, izvērsties (piemēram, ekonomiski, politiski).
- pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to.
- pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to. Pavadoņpilsēta.
- Verdzības iekārta Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
- ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
- dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
- kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- minerāls Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā.
- pretplāns Plāns, kuru pieņēmis uzņēmums, ražošanas apvienība u. tml. un kurā ietverti augstāki rādītāji salīdzinājumā ar tiem uzdevumiem, ko apstiprinājusi augstāk stāvoša organizācija.
- reģions Plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
- josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
- pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām. Leopards.
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
- strofika Poētikas nozare, kas pētī pantu un dzejoļu formu ritmiski intonatīvo uzbūvi un izmantojumu.
- polemisms Polemiskums.
- polisemantisks Polisēmisks.
- reālpolitika Politika, kurā ņem vērā reālos politiskos, ekonomiskos, ideoloģiskos u. tml. apstākļus.
- atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
- atbrīvošana Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras pakļautības likvidēšana.
- Caurlaides tipa pirts Pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija).
- uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē) veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- Tikumiskais ideāls Priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- Priežu mētrājs Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
- Priežu mētrājs Priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
- damaksnis Priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- mistifikācija Process, arī rezultāts --> mistificēt (2).
- metamorfisms Process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā.
- reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
- mistifikācija Process, rezultāts --> mistificēt (1).
- skaldprodukti Produkti, vielas, kas rodas, ja (kas) fizikāli vai ķīmiski skaldās, tiek skaldīts.
- ciešanas Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar bēdām, izmisumu.
- kosmopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmiskā psiholoģija.
- Kosmiskā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī, kā kosmiskā lidojuma apstākļi ietekmē kosmonautu psihi. Kosmopsiholoģija.
- revolūcija Radikāls pavērsiens visā sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā struktūrā, kurš noved pie savu laiku pārdzīvojušās sabiedrības iekārtas gāšanas, valsts varas nonākšanas progresīvākas šķiras rokās, progresīvākas sabiedriskās iekārtas rašanās.
- polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls.
- aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabbalts metāls.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- radioobservatorija Radioastronomiska observatorija.
- Kosmiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas prognozē kosmiskā starojuma bioloģisko ietekmi ilgstošos kosmiskos lidojumos.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas). Atskanēt šādam troksnim.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām). Atskanēt šādām skaņām.
- čivināt Radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem).
- kurkstēt Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- kramšķināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
- urkšķēt Radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām). Arī rukšķēt.
- klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gai otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
- klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- urrināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt.
- urināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urrināt.
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
- elsot Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
- elst Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
- figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
- dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
- nīšstāvs Rāmis, kurā iestiprina nītis.
- izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, an apstākļi. Sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
- apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
- apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
- apdūņoties Refl. --> apdūņot. Tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
- mistroties Refl. --> mistrot (1). Tikt mistrotam.
- mistroties Refl. --> mistrot (2). Tikt mistrotam.
- samistroties Refl. --> samistrot. Tikt samistrotam.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- reformists Reformisma piekritējs.
- sociālreformisms Reformisma teorija un prakse starptautiskajā sociālistiskajā kustībā.
- Konstruktīvais sociālisms Reformistisks virziens Anglijas strādnieku kustībā.
- Konstruktīvais sociālisms Reformistisks virziens Anglijas strādnieku kustībā.
- reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs.
- pareizēm Reizēm, reizumis.
- reizreizēm Reizēm, reizumis.
- brīžiem Reizēm, reizumis. Dažreiz.
- Reižu reizumis Reizēm. Šad un tad. Reizumis.
- Reižu reizumis pareti Reizēm. Šad un tad. Reizumis.
- teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
- atklāsme Reliģiski ideālistiskajā filozofijā - pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
- askētisms Reliģiski mistiska mācība par nepieciešamību cīnīties pret jutekliskām baudām, lai panāktu tikumisku pilnību un saskarsmi ar dievu.
- fotomehānika Reproducēšanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus.
- izretis Retumis.
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
- kvartole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot četrās vienlīdzīgās daļās.
- kvintole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot piecās vienlīdzīgās daļās.
- septole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot septiņās vienlīdzīgās daļās.
- sekstole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
- triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļās.
- cezūra Ritmiska pauze vārsmā.
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
- rečitatīvs Ritmiski brīvs dziedājums, kas intonatīvi ir tuvs runai (parasti operās, oratorijās).
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
- klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
- dungot Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem).
- dungot Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko).
- padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
- dzeguļi Ritmiski sakārtoti rotājumi, izciļņi dzegā (1).
- pulsēt Ritmiski, periodiski darboties (par ierīcēm, mehānismiem).
- peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas. Šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
- ritmika Ritmiskums.
- aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
- velbomis Rotējošs bomis (ierīcē, iekārtā u. tml.) kustības pārnešanai.
- urbt Rūdīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt, urrināt.
- stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju. Arī deklamēt.
- Ķīmiskā rūpniecība Rūpniecības nozare, kurā iegūst ķīmiskās izejvielas un ražo dažādas vielas.
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
- parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā).
- Ekonomiskā bāze Sabiedrības ekonomiskā iekārta zināmā tās attīstības posmā. Ražošanas attiecību kopums.
- civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija. Sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
- sociālisms Sabiedriskā iekārta, pēc marksisma-ļeņinisma mācības - komunisma sabiedriski ekonomiskās formācijas pirmā fāze, kas nomaina kapitālismu un kam raksturīgs augsts dzīves līmenis, cilvēka tiesiskums, ražošanas līdzekļu sabiedriskošana.
- feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
- kapitālisms Sabiedriski ekonomiska formācija, kuras ražošanas attiecību pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un algotā darbaspēka ekspluatācija.
- korozija Sabrukšana, sadēdēšana (iežiem) ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā.
- korozija Sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem).
- korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu. Attiecīgais žanrs.
- rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
- pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
- pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
- macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem).
- sadrūvis Sadrūmis.
- sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- izgrūt Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
- formula Saīsināts apzīmējums vielas ķīmiskajam sastāvam.
- animistisks Saistīts ar animismu, tam raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
- koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs.
- mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- organisks Saistīts ar ķīmiskiem savienojumiem, kuros galvenais elements ir ogleklis, šādiem savienojumiem raksturīgs.
- leģitīmistisks Saistīts ar leģitīmismu, tam raksturīgs.
- mistisks Saistīts ar misticismu, mistiku (1), tai raksturīgs.
- neotomistisks Saistīts ar neotomismu, tam raksturīgs.
- numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- reformistisks Saistīts ar reformismu, tam raksturīgs.
- kultūrsaimniecisks Saistīts ar sociālekonomisko attīstību un kultūru.
- sociālreformistisks Saistīts ar sociālreformismu, tam raksturīgs.
- tomistisks Saistīts ar tomismu, tam raksturīgs.
- totēmisks Saistīts ar totēmu, totēmismu, tiem raksturīgs.
- traģikomēdijisks Saistīts ar traģikomēdiju, tai raksturīgs. Traģikomisks (1).
- transformistisks Saistīts ar transformismu, tam raksturīgs.
- ģeoķīmisks Saistīts ar Zemes ķīmisko sastāvu, tam raksturīgs.
- vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
- garša Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
- Degunu iebāzis (retāk iedūris) Saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
- Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- Slāpst asiņu Saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- (Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
- (Ja) dievs (arī dieviņš) dos Saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
- Sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- Prāts (ir) nemierīgs, arī sirds (ir) nemierīga Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- Nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi Saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- Velns (arī nelabais) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- (Pats) nelabais (arī velns) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- Velns (arī nelabais) dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- Kā ierijis (ko) Saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- Sirds nošļūk zemu (arī uz leju) Saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- (Ja) dieviņš (arī dievs) dos Saka, norādot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
- misiņbronza Sakausējums, kurā ir misiņa un bronzas komponenti.
- apkošļāt Sakošļāt (visapkārt vai vietumis).
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām. Fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
- apslapināt Saslapināt (visapkārt vai vietumis).
- kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei.
- sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
- riba Sastāvdaļa, elements (piemēram, karkasam, celtnei, priekšmetam), kas reizumis ir lokveidīgi izliekts un balsta vai savieno (ko). Arī parasti lokveidīgi izliekts, izcilnis.
- nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
- pogaļa Sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
- simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- svaigs Savienojumā «svaigā veidā»: tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- šur Savienojumā «šur (un) tur»: vietumis, dažviet, arī vairākās vietās.
- transurāna Savienojumā «transurāna elements»: radioaktīvs ķīmiskais elements, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs).
- gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
- sārmzemju Savienojumā ar «metāli»: Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
- gadīties Savienojumā ar verba nenoteiksmi norāda, ka darbība notiek reizumis, dažkārt.
- transmisija Savienojumos «mantošanas transmisija», «mantojuma transmisija»: mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- retzemju Savienojumos «retzemju elementi», «retzemju metāli»: ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst skandiļs, itrijs, lantāns un lantanoīdi.
- tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos.
- Pārveduma rublis Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes valstu kolektīvā valūtas vienība.
- organisms Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu, sastāvdaļu sistēmiska vienība. Arī sistēma.
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
- kārība Savtīga, parasti zemiska, tieksme, kāre (pēc kā).
- kārta Secība, kādā notiek likumiskās mantošanas un piedzinēju prasījumu apmierināšana.
- seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts ar seismogrāfu.
- seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, veido seismoloģisko novērojumu metodes.
- rekapitulācija Senču (strukturālo, ķīmisko, funkcionālo) pazīmju atkārtošanās mūsdienu organismu ontoģenēzē.
- ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas. Kiniķis.
- Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- Romiešu cipari Seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizumis lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- Sieviešu darbs Sieviešu piedalīšanās sabiedriskajā ražošanā (atkarā no sabiedriski ekonomiskās formācijas).
- meņševiks Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
- turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
- sirms Sirmis.
- šķimelis Sirmis.
- Ķīmiskais līdzsvars Sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās.
- Ķīmiskais līdzsvars Sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās.
- paradigmatika Sistēmisko attieksmju kopums starp valodas vienībām.
- problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma. Problēmiskā situācija.
- trioksīds Skābekļa savienojums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 3. Ķīmiskā elementa (III) oksīds.
- pentoksīds Skābekļa savienojums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 5. Elementa (V) oksīds.
- Kārtas skaitlis Skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
- Kārtas skaitlis Skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
- Logaritmiskais lineāls Skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajam skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
- Logaritmiskais lineāls Skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
- kaukt Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
- izbrēkt Skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt. Raudot izkliegt.
- pavadījums Skaņdarba atskaņojums (kādas ritmiskas darbības papildināšanai, sekmēšanai).
- sparkšķis Skarba, parasti ritmiska, skaņa.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- komiķis Skatuves mākslinieks, komisku lomu tēlotājs (parasti teātra, cirka mākslā).
- bufonāde Skatuves uzvedums ar pārspīlētu komismu, smieklīgām situācijām. Attiecīgais žanrs.
- ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrambājot radīt (piemēram, brūci).
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
- ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
- apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
- apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
- dilemma Slēdziens, kas satur divas premisas, kuras izslēdz viena otru.
- spiegošana Slepena informācijas vākšana, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- spiegot Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- rozenkreicieši Slepenu, (galvenokārt reliģiski mistisku) biedrību locekļi (17. un 18. gadsimtā, piemēram, Vācijā, Krievijā, Holandē).
- Sieviešu slimības Slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. Sieviešu dzimumorgānu slimības.
- Sieviešu slimības Slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. Sieviešu dzimumorgānu slimības.
- polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Polisa.
- Tautas saimniecības bilance Sociālistiskajās valstīs - ekonomisko rādītāju sistēma, kas raksturo paplašinātās sociālistiskās atražošanas tempu un apjomu, galvenās proporcijas un savstarpējās attiecības tautas saimniecībā.
- Tautas kontrole Sociālistiskās kontroles veids, kad plašas darbaļaužu masas, darba vietās ievēlot savus pārstāvjus, kontrolē ekonomisko, saimniecisko un kultūras celtniecību un piedalās valsts pārvaldē.
- Labējie sociālisti Sociālistisko partiju reformistiskie darbinieki (kapitālistiskajās valstīs).
- sociālreformists Sociālreformisma piekritējs.
- šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- garša Specifiska (vielas, produkta) ķīmiskā īpašība, ko uztver kā ko saldu, rūgtu, skābu vai sāļu.
- fermenti Specifiskas olbaltumvielas, kas paātrina bioķīmiskos procesus organismā.
- garša Spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piemēram, sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
- ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā (1). Slalomists (2).
- ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā (2). Slalomists (3).
- mehānisms Starp stāvokļu, starpprocesu kopums, kas veido kādu (piemēram, ķīmisku, bioloģisku) norisi.
- masons Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Brīvmūrnieki.
- brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Masoni.
- sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (kas) atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
- bezlaulība Stāvoklis, kad cilvēks neatrodas likumiski reģistrētā laulībā.
- svabadība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības. Stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1).
- brīvība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības.
- kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
- viskoze Stigra masa, ko iegūst no celulozes. No šādas masas iegūta ķīmiska šķiedra. Audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi. Termiskās apstrādes speciālists.
- steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem. Šīs dejas mūzika.
- palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu. Ķīļrāmis.
- Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību.
- iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību. Valsts iekšējās lietas.
- Valsts iekšējās lietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu, tiesisko kārtību. Iekšlietas.
- Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- Reižu reizēm Šad un tad. Reizēm, reizumis.
- tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela.
- elsas Šņācošs, ritmisks troksnis.
- Svaigā veidā Tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
- pirmdzimts Tāds (bērns), kas ģimenē ir piedzimis pirmais.
- deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savas šķiras pazīmes, apziņu, tāds (cilvēks), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā. Morāli pagrimis, noziedzīgs.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli. Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
- daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem vai aizstāt vairākus atomus, vairākas atomu grupas ķīmiskos savienojumos.
- trīsvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura oksidēšanas pakāpe ir trīs.
- vienvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens.
- četrvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir četri.
- divvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi.
- parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- nesamierināms Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- bēdīgs Tāds, kam ir bēdas (1). Noskumis, skumjš.
- svaigs Tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem).
- sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs, tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.
- mazasinīgs Tāds, kam ir mazasinība. Anēmisks.
- pabēdīgs Tāds, kam ir nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet noskumis, skumjš.
- mērens Tāds, kam ir nosliece uz kompromisiem (politiskajā darbībā, pārliecībā).
- sinonīms Tāds, kam ir raksturīga sinonīmija. Sinonīmisks.
- optimistisks Tāds, kam ir raksturīgs optimisms.
- pesimistisks Tāds, kam ir raksturīgs pesimisms.
- īdzīgs Tāds, kam ir slikts garastāvoklis. Nelaipns, sadrūmis.
- varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
- viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks.
- aritmisks Tāds, kam nav ritma, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirds darbību, pulsu). Neritmisks.
- uroģenitāls Tāds, kas anatomiski un funkcionāli ir gan izvadorgāns, gan dzimumorgāns.
- morāls Tāds, kas atbilst morāles normām. Tikumisks.
- nebrīvs Tāds, kas atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
- nelabs Tāds, kas dzīvo amorāli, netikumiski. Tāds, kas ir morāli pagrimis. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- amorāls Tāds, kas dzīvo, rīkojas pretēji morāles principiem. Netikumisks.
- saistīts Tāds, kas ietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām.
- zvērināts Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- organisks Tāds, kas ir cieši, sistēmiski saistīts ar cilvēka psihi, raksturu, personību, cilvēka būtību.
- iedzimts Tāds, kas ir dzimis un uzaudzis kādā noteiktā vietā.
- sapņains Tāds, kas ir iegrimis domās, savās iztēles ainās, tēlos. Tāds, kam ir raksturīgs domīgums, fantazēšana.
- sintētisks Tāds, kas ir iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā, arī tāds, kas ir sintezēts ķīmiski pēc dabā esoša parauga (par vielām).
- netīrs Tāds, kas ir iegūts, sasniegts ar negodīgiem, zemiskiem līdzekļiem.
- sintētisks Tāds, kas ir izgatavots no ķīmiskajā sintēzē iegūtām izejvielām.
- zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
- mazisks Tāds, kas ir nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pretķīmisks Tāds, kas ir paredzēts aizsardzībai pret ķīmiskajiem uzbrukumiem, ķīmisko ieroču iedarbības novēršanai.
- metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
- neiznests Tāds, kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu (par bērnu).
- starpsezonu Tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (parasti par mēteli). Demisezonas.
- problēmveida Tāds, kas ir saistīts ar problēmu. Tāds, kam ir problēmas raksturs, pazīmes. Arī problēmisks.
- pilnvarots Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai (par personu, organizāciju u. tml.).
- kašķains Tāds, kas ir saslimis ar kašķi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- traks Tāds, kas ir saslimis ar trakumsērgu (par dzīvniekiem).
- padots Tāds, kas kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā ir pakārtots, pakļauts tās augstākajam posmam, personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu. Pakļauts (2).
- izlīdzniecisks Tāds, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
- dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo. Arī možs, mundrs, optimistisks.
- nekronēts Tāds, kas nav pilnvarots veikt (ko, piemēram, kādu amatu). Tāds, kas ir patvaļīgi ieņēmis (piemēram, kādu amatu).
- svabads Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā u. tml.) pakļautībā, atkarībā. Tāds, kas nav atkarīgs, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm. Brīvs (1).
- brīvs Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
- nesaistīts Tāds, kas neietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām. Brīvs.
- brīvs Tāds, kas neietilpst ķīmiskā savienojumā ar citām vielām. Nesaistīts.
- katalītisks Tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē (par ķīmisku reakciju).
- saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
- inerts Tāds, kas parastajos apstākļos ir ķīmiski neaktīvs.
- stings Tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- žūrija Tāds, kas piešķir godalgas, prēmijas konkursā, sacensībās, izstādē u. tml. (parasti par komisiju, padomi).
- jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis (par dzīvnieku mazuli).
- pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā. Arī primārs.
- neorganisks Tāds, ko veido ķīmiskie elementi un to savienojumi, tāds, kas ir saistīts ar ķīmiskajiem elementiem un to savienojumiem (izņemot lielāko daļu oglekļa savienojumu).
- dzimts Tāds, kur (kāds) ir dzimis.
- bezkompromisa Tāds, kur nav kompromisa. Tāds, kas nepieļauj kompromisu.
- radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
- nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
- neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga.
- pakļauts Tāds, kura darbību kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā vada tās augstākais posms, personas ar plašākām pilnvarām, lielāku varu.
- ūdens Tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju). Tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
- izmisīgs Tāds, kurā izpaužas izmisums.
- izmisis Tāds, kurā izpaužas izmisums. Izmisīgs.
- nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums. Tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
- optimistisks Tāds, kurā izpaužas optimisms.
- pesimistisks Tāds, kurā izpaužas pesimisms.
- neķītrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Arī ļoti netikumisks, amorāls.
- siltasiņu Tāds, kura ķermeņa temperatūra ir pastāvīga un nemainās atkarībā no vides temperatūras (par zīdītājiem, putniem). Homotermisks, homoterms.
- svinorganisks Tāds, kurā ogleklis ir ķīmiski saistīts ar svina (par metālorganiskiem savienojumiem).
- zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
- sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
- zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns.
- gaišs Tāds, kura saturs atspoguļo optimismu, prieku, pacilātību.
- daudznozīmju Tāds, kuram ir vairākas nozīmes. Polisēmisks.
- savienots Tāds, starp ko attīstības gaitā ir izveidojies anatomisks saistījums (par organisma daļām).
- rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība.
- baigs Tas (parasti kas mistisks), kas izraisa baiļu, drūmuma, nomāktības izjūtas. Arī spoks.
- Ķēdes suns Tas, kas ir gatavs veikt jebkuru, parasti negādīgu, zemisku, uzdevumu (kā) interesēs.
- Ķēdes suns Tas, kas ir gatavs veikt jebkuru, parasti negodīgu, zemisku, uzdevumu (kā) interesēs.
- zemisks Tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu.
- intervents Tas, kas militāri vai ekonomiski iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- sektors Tautas saimniecības daļa, kam ir noteiktas ekonomiskas un sociālas iezīmes.
- groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
- magnetosfēra Telpa, kura atrodas applanētu un kuras fizikālās īpašības nosakaplanētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
- Sangvinisks temperaments Temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
- Sangvinisks temperaments Temperaments, kam raksturīga intensīva, līdzsvarota, dinamiska psihisko procesu norise.
- izotermija Temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
- province Teritorija ar kādām, piemēram, ekonomiskām, ģeoloģiskām īpatnībām.
- rajons Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (piemēram, ģeogrāfiskas, ekonomiskas, klimatiskas) pazīmes, īpatnības.
- Tieces rajons Teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
- siltumapstrāde Termiskā (piemēram, pārtikas produktu, dažādu materiālu) apstrāde.
- siltapstrāde Termiski (piemēram, pārtikas produktu, dažādu materiālu) apstrāde. Siltumapstrāde.
- atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (metālu), lai stabilizētu (tā) struktūru.
- tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
- kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
- kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas).
- zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
- zaļš Termiski neapstrādāts.
- rūdīšana Termisks (materiālu) apstrādes process, kurā (tos) sakarsē virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesē, tā palielinot (to) izturību, triecienstingrumu.
- termorezistors Termistors.
- termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pētī siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
- Izotermisks process Termodinamisks process, kas noris nemainīgā temperatūrā.
- Kritiskais stāvoklis Termodinamisks stāvoklis, kad zūd atšķirība starp vielas gāzveidīgo un šķidro fāzi.
- Kritiskais stāvoklis Termodinamisks stāvoklis, kad zūd atšķirība starp vielas gāzveidīgo un šķidro fāzi.
- civiltiesības Tiesību nozare, kas regulē īpašumtiesiskās, līgumiskās, mantošanas, ģimenes un citas attiecības sabiedrībā.
- skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
- ētisks Tikumīgs, tikumisks.
- demoralizācija Tikumiska, ētiska pagrimšana.
- bezgrēcīgs Tikumiski nevainojams, pilnīgs (ticīgo uztverē).
- neaptraipīts Tikumiski nevainojams.
- morāle Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam).
- tomists Tomisma piekritējs.
- merkantilisms Topošās buržuāzijas ekonomiska mācība un politika, pēc kuras valsts bagātības un kapitāla uzkrāšanai un pavairošanai jāizveido aktīva tirdzniecības bilance, preces vairāk izvedot nekā ievedot.
- totēms Totēmisma - dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci.
- traģikomisms Traģikomiskums (1).
- traģikomisms Traģikomiskums (2).
- mikseris Trauks no domnas krāsnīm vai stāvcepļa iegūtā čuguna saglabāšanai šķidrā stāvoklī, čuguna ķīmiskā sastāva un temperatūras izlīdzināšanai un sēra atdalīšanai.
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
- Slīkoņa baļķis Ūdenī nogrimis vai grimstošs liels koks.
- Slīkoņa baļķis Ūdenī nogrimis, arī grimstošs liels koks.
- celtuve Ūdens transportlīdzeklis pārcelšanai (piemēram, pār upi vai ezeru). Prāmis.
- plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
- Ķīmiskais uzbrukums Uzbrukums ar ķīmiskajiem ieročiem.
- problēmuzdevums Uzdevums, ko izvirza problēmiskajās mācībās. Problēmiskais uzdevums.
- Problēmiskais uzdevums Uzdevums, ko izvirza problēmiskajās mācībās. Problēmuzdevums.
- Problēmiskais uzdevums Uzdevums, ko izvirza problēmiskajās mācībās. Problēmuzdevums.
- skrejvaboles Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles. Šīs dzimtas vaboles.
- kamerālisms Vācu ekonomiskās domas attīstības virziens (17. un 18. gadsimtā), uz kura pamata veidojās vācu buržuāziskā politiskā ekonomija.
- dziesmuspēle Vācu komiskā opera ar runātiem dialogiem un parasti ar idillisku sadzīves sižetu. Attiecīgais operas žanrs.
- vahtmeistars Vahmistrs.
- rekviēms Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - šādas mises mūzikas daļa.
- Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
- Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
- tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
- Žņaudzīt rokas (arī pirkstus) Vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdās.
- pļaustīt Vairākkārt, arī vietumis pļaut.
- Tautas komisārs Valdības loceklis - tautas komisariāta vadītājs.
- Tautas komisārs Valdības loceklis - tautas komisariāta vadītājs.
- stagflācija Valsts ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga cenu paaugstināšanās, inflācija ražošanas, tirdzniecības saimniecisko procesu depresijas apstākļos.
- dzimtene Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
- Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- gravēt Veidot (ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem) gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- sintezēt Veidot (ķīmisku savienojumu) pēc dabā esoša savienojuma parauga.
- darboties Veikt paredzētos uzdevumus (par kongresiem, apspriedēm, komisijām u. tml.).
- zvērināts Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- tūba Velts, biezs, blīvs vilnas, ķīmiskās u. tml. šķiedras materiāls.
- Toniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- bagātība Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi).
- manta Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi). Bagātība (2).
- sūtniecība Vēstniecība. Arī diplomātiskā misija.
- virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- Triviālais nosaukums Vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda").
- nācija Vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir raksturīga kopīga valoda un psihiskā struktūra, kopēja teritorija un ekonomiskā dzīve. Tauta, kas sasniegusi samērā augstu attīstības pakāpi.
- zinātne Vēsturiski nosacīts sistēmisks teorētisko zināšanu ieguves, organizācijas un realizācijas veidu kopums.
- rumba Vidusamerikāņu cilmes ritmiski spraiga sarīkojumu deja 4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
- inhibitors Viela, kas kavē kādas ķīmiskas reakcijas norisi.
- Reakcijas viela Viela, kas piedalās ķīmiskā reakcijā.
- Reakcijas viela Viela, kas piedalās ķīmiskā reakcijā.
- Ķīmiskais elements Viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
- katalizators Viela, kura izmaina ķīmiskas reakcijas ātrumu, bet kuras sastāvs reakcijā ķīmiski neizmainās.
- savienojums Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem.
- Radioaktīvā viela Viela, kuras sastāvā ķīmiskā savienojuma vai piejaukuma veidā ietilpst radioaktīvo elementu atomi.
- substrāts Viela, vide, kas ir nepieciešama kāda, parasti ķīmiska.
- smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu. Attiecīgā ožas sajūta.
- smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu. Attiecīgā ožas sajūta.
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
- vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
- termogrāfija Vielu termiskā analīze.
- nigrols Viena no transmisiju eļļām - naftas pārtvaices pārpalikums.
- stāvs Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
- izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
- izotopi Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu paveidi, kuriem ir vienādi kodolu elektriskie lādiņi, bet dažādi masas skaitļi.
- plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu kopums (ķīmisko elementu periodiskās sistēmas vienā un tai pašā vietā).
- oksidēšana Viena vai vairāku elektronu atņemšana atomam ķīmiskā reakcijā.
- izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām.
- intervencija Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervence (1).
- intervence Vienas valsts vai vairāku valstu militāra vai ekonomiska iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās. Intervencija.
- Zemā lobēlija Viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem.
- Konjugētās saites Vienkāršās vai divkāršās ķīmiskās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
- viennozīmes Viennozīmīgs (1). Monosēmisks.
- dzimtene Vieta, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
- iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis kādā vietā (pilsētā, ciemā u. tml.).
- iebalts Vietumis balts. Tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi.
- iedurstīt Vietumis iedurt (smailus, asus priekšmetus).
- Šur (un) tur Vietumis, dažviet, arī vairākās vietās.
- retumis Vietumis.
- retuviet Vietumis. Arī retumis.
- Celties un krist (retāk kristies) Viļņoties augšup un lejup. Ritmiski, viļņveidīgi kustēties uz augšu un leju.
- Celties un kristies (biežāk krist) Viļņoties augšup un lejup. Ritmiski, viļņveidīgi kustēties uz augšu un leju.
- kazaks Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem.
- audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā). Virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties. Virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- patriciāts Visbagātāko, visprivileģētāko iedzīvotāju slānis, kam bija ekonomiskā un politiskā vara pilsētā (feodālismā).
- molekula Vismazākā vielas daļiņa, kurai piemīt visas attiecīgajam savienojumam raksturīgās ķīmiskās īpašības.
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Dinamisms (1).
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekonomiskums Vispārināta īpašība --> ekonomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netikumiskums Vispārināta īpašība --> netikumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- panorāmiskums Vispārināta īpašība --> panorāmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poēmiskums Vispārināta īpašība --> poēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- polemiskums Vispārināta īpašība --> polemisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- problēmiskums Vispārināta īpašība --> problēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seismiskums Vispārināta īpašība --> seismisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinonīmiskums Vispārināta īpašība --> sinonīmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sistēmiskums Vispārināta īpašība --> sistēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tikumiskums Vispārināta īpašība --> tikumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tilpumība Vispārināta īpašība --> tilpumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traģikomiskums Vispārināta īpašība --> traģikomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traģikomiskums Vispārināta īpašība --> traģikomisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemiskums Vispārināta īpašība --> zemisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas. Arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
- ķimizācija Vispusīga ķīmisko materiālu un ķīmisko pārstrādes procesu un metožu ieviešana (tautas saimniecības nozarēs).
- ķimizēt Vispusīgi ieviest ķīmiskos materiālus un ķīmiskos pārstrādes procesus un metodes (tautas saimniecības nozarēs).
- Pirmatnējā kopiena Vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
- Pirmatnējā kopiena Vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
- Palaist dūšu Zaudēt drosmi, garīgo spēku. Ļauties izmisumam.
- Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
- Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
- izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas. Demoralizēties (2).
- kolonija Zeme, kam nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts - metropoles - varā. Arī metropoles nomale.
- sesks Zemisks cilvēks.
- dzimtbūšana Zemnieku ekspluatēšanai paredzētu, feodāļu radītu ārpusekonomisku spaidu forma (feodālismā).
- komikss Zīmējumu sērija, kurā attēlots komiska stāsta vai piedzīvojumu žanra stāsta saturs un kurai pievienoti attiecīgi paskaidrojumi.
- Sabiedriskais ideāls Zināmas sociālas grupas ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstošs priekšstats par vispilnīgāko sabiedrisko iekārtu.
- kosmoķīmija Zinātne par kosmisko ķermeņu ķīmisko sastāvu un ķīmiskajiem procesiem tajos.
- metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
- ģeoķīmija Zinātne par Zemes ķīmisko sastāvu.
- bioķīmija Zinātne, kas pētī dzīvās dabas fizikāli ķīmiskās un ķīmiskās parādības.
- hidroloģija Zinātne, kas pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus, ķīmisko sastāvu.
- Radiācijas ķīmija Zinātnes nozare, kas pēlī jonizējošā starojuma izraisītās ķīmiskās pārmaiņas vielā.
- hidroķīmija Zinātnes nozare, kas pētī dabisko ūdeņu ķīmisko sastāvu un īpašības.
- kristālķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko saiti starp atomiem un to telpisko izvietojumu kristālos.
- observatorija Zinātniskās pētniecības iestāde, kas izdara, piemēram, astronomiskus, ģeofizikālus, meteoroloģiskus novērojumus un pētījumus.
- Kosmiskā medicīna Zinātņu (piemēram, medicīnas, bioloģijas) komplekss, kas pētī cilvēka dzīvības norises drošību un optimālos nosacījumus kosmiskās telpas apstākļos.
- Kosmiskā medicīna Zinātņu (piemēram, medicīnas, bioloģijas) komplekss, kas pētī cilvēka dzīvības norises drošību un optimālos nosacījumus kosmiskās telpas apstākļos.
- patentzinības Zinātņu nozare, kas pētī (piemēram, informatīvos, juridiskos, ekonomiskos, psiholoģiskos) darbību aspektus, kuri ir saistīti ar izgudrojumu, kā arī ar cita veida rūpniecisko īpašumu tiesisko aizsardzību.
- Simbiotiska zvaigzne Zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas.
- Simbiotiska zvaigzne Zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas.
mis citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV