Paplašinātā meklēšana
Meklējam rasties.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (670):
- (Ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- (Ap)mest (arī (ap)liekt) loku (arī līkumu) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- (Ie)spert (arī (ie)celt sar.) (savu) kāju (arī kājas) (Ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
- aizsaukt Aicināt, likt ierasties.
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
- Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
- paņemt Aizvest (kādu) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā). Atrasties (piemēram, bezdarbībā).
- (Ap)mest līkumu (arī loku) Apvirzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
- noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp. Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
- iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
- paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
- Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
- pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
- apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā.
- būt Atrasties (kā) rīcībā (par faktiem, spriedumiem u. tml.).
- būt Atrasties (kā) rīcībā (par pasākumiem, laiku).
- stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
- aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
- iekļaut Atrasties (kam) cieši visapkārt. Arī ierobežot (ko). Ietvert (4).
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- notupēt Atrasties (kur visu laikposmu).
- novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
- būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
- peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem.
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs). Ierobežot (1), iekļaut (1).
- Atrasties iepriekšējā apcietinājumā Atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
- sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (1).
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
- Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- Salikt rokas klēpī Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- Sabāzt degunus kopā Atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
- gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
- zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī. Arī bezdarbībā gulšņāt.
- Dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
- karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
- degt Atrasties karsonī, drudzī.
- dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
- rotāties Atrasties kustībā, virzībā. Būt kustīgam.
- aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- Justies kā uz nāvi notiesātam Atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
- klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā). Arī būt klusam.
- atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
- karot Atrasties naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
- snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
- Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
- Griezties kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- Griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
- Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) Atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
- zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
- Būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā Atrasties samērā tālu.
- (Būt) krietni (arī labā) gabalā, arī būt (jau) gabalā Atrasties samērā tālu.
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita). Krustoties (citam ar citu).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
- mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
- Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- saskarties Atrasties tieši līdzās (kam).
- pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
- būt Atrasties un eksistēt, pastāvēt (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
- Gulēt uz ceļiem (arī ceļos) Atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
- kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- Stāvēt uz ceļiem Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
- Stāvēt uz galvas Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- Stāvēt uz rokām Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
- karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
- sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
- gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
- iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
- pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
- atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
- nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
- izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
- aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
- iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
- mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- būt Atrasties, uzturēties (kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kustēties Atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
- smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
- atskriet Ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes).
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
- atkļūt Atvirzīties šurp. Atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
- apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.). Apgrozīties (3).
- Virināt (arī vārstīt) durvis Bieži ierasties (kur).
- Vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis Bieži ierasties (kur).
- Virāt (biežāk virināt, arī vārstīt) durvis Bieži ierasties (kur).
- Virināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis Bieži ierasties (kur).
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
- iebraukt Braukšus ierasties.
- atbraukt Braukšus ierasties. _imperf._ Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās Būt (atrasties, nodot) drošībā.
- Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām Būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
- čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
- ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
- mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
- ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā. Mudžēt.
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
- stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
- vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
- pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
- šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
- Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
- Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
- iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
- apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
- iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
- turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
- virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
- bazēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
- izvietot Būt novietotam, atrasties kādā secībā (organismā, tā daļās).
- ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
- sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
- Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
- Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- Gulēt uz gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Gulēt uz gultas (arī slimības gulta) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- nogulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
- gulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
- Noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
- (No)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
- Turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
- nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvokli, situācijā).
- nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
- rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
- robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
- robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko). Robežoties (1).
- nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
- čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
- blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
- gulēt Būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam.
- pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
- šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
- slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
- Būt kā diega galā (biežāk kā diegā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvokli.
- Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
- kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā. Degt.
- šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
- Gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) Būt, atrasties tuvumā.
- peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
- uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
- palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
- ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
- lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
- iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
- iznākt Būt, rasties ienākumiem.
- Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- Griezties uz augšu (arī apkārt) Būt, rasties nelabuma sajūtai.
- Meklēt kopēju valodu Censties saprasties.
- Meklēt kopīgu valodu Censties saprasties.
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
- spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā). Atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
- gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- (Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- (Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
- nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
- pazust Doties uz nezināmu vietu, atrasties nezināmā vietā un tāpēc nebūt sastopamam samērā ilgāku laiku.
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
- piemājot Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā).
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem. Eksistēt (kur) - par augiem.
- piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms). Gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
- stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
- Iespert (savu) kāju (arī kājas) Ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur).
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku). Ierasties, lai parādītu (kādam), ka atrodas (kur, kā tuvumā).
- saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
- saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
- apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
- atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā).
- attriekties Ierasties (parasti steidzīgi).
- nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- Nākt (arī stāties) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu liesāts.
- Stāties (arī nākt) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Nākt (arī stāties) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu. Apmesties.
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi). Ierasties (uz kādu laiku).
- būt Ierasties un piedalīties. Arī ierasties.
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
- apciemoties Ierasties vienam pie otra ciemos.
- vizitēt Ierasties vizītē.
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma.
- ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
- apmeklēt Ierasties, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko).
- Iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku).
- ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes.
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- Spert (arī celt sar.) (savu) kāju (arī kājas) Iet, nākt, arī ierasties (kur).
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- dirnēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur). Dirnēt.
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur) miegā. Ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
- dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
- nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur). Ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
- pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu.
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
- sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
- ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem.
- atdzīvoties Izraisīties, rasties atkal (par jūtām, īpašībām u. tml.).
- ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (par pārdzīvojumiem).
- samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem.
- izpeldēt Izveidoties, rasties (apziņā).
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
- samesties Izveidoties, rasties (par augiem, to daļām).
- iemesties Izveidoties, rasties (par kādu parādību, procesu u. tml.).
- ieperināties Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
- ievilkties Izveidoties, rasties (sejā) - par vaibstiem, grumbām u. tml.
- izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē. Pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml. Iedomāt.
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi. Mētāties (5).
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties).
- sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties). Sānis (2).
- slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties. Līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- turēt Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē).
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka (kur) novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- piesūtīt Likt ierasties (pie kāda).
- Saukt priekšā Likt ierasties kur (piemēram, liesā).
- Saukt priekšā Likt ierasties kur (piemēram, tiesā).
- Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Saukt (arī vest) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, Ietvert).
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur). Lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni). Izprasīties.
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- nokļūt Mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt atrasties (kādā stāvoklī).
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās).
- vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi.
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt). Mazliet uz vienu pusi.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties. _imperf._ Nākt šurp. Nākot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt). Uz vienu pusi. Arī tālāk, savrup.
- slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipt.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem). Pazust (1).
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
- iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
- kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
- uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
- Nokrist kā no debesīm (arī no gaisa, mākoņiem) Negaidīti ierasties.
- uzpeldēt Negaidīti parādīties, uzrasties.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
- uzrasties Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā).
- uzrasties Negaidīti, arī nevēlami ierasties, parādīties (kādā vietā).
- iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam. Gadīties.
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- kavēt Neierasties laikā (darbā, mācībās u. tml.).
- kavēties Neierasties paredzētajā laikā.
- Nerādīt (ne) acu (arī acis) Neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
- kavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.).
- nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.). Kavēt (3).
- pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
- pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā). Neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
- pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur).
- Pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
- Pagadīties pie rokas (arī pa rokai) Nejauši būt, atrasties tuvumā.
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
- iezagties Nemanāmi rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
- Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs).
- zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām). Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
- izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- krist Nokarāties, arī nokarāties un skart (ko), atrasties vertikāli vai slīpi (uz kā, pāri kam) - par matiem, audumu u. tml.
- Pazust bez vēsts Nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
- Pazust bez vēsts Nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
- pagūt Nonākt, ierasties laikā.
- paspēt Nonākt, ierasties laikā.
- uzspēt Nonākt, ierasties laikā.
- sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā). Likt atrasties (kādā vienībā, grupā). Arī ieskaitīt.
- pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Arī noklāt (5).
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Pārklāt (3).
- noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārta.
- pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
- pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām). Pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko). Briest.
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu). Arī rasties (1).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām). Arī rasties (4).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Arī rasties (3).
- mesties Pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm).
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni). Neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
- atrietināt Panākt, ka tesmenī pirms slaukšanas sāk rasties, pieplūst piens (slaucamiem mājdzīvniekiem).
- atrasties Parādīties, ierasties (par ko nozudušu). Noskaidroties (par ko nezināmu).
- līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam).
- pavadīt Parasti būt sastopamam, atrasties kāda tuvumā, arī sekot kādam (par dzīvniekiem). Būt izplatītam, parasti sastopamam kā tuvumā (par augiem).
- nogulēt Parasti savienojumā ar «varēt, spēt»: varēt (spēt) atrasties guļus stāvoklī.
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam). Arī nosūbēt.
- uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
- atvākties Pārnākt dzīvot ar visām mantām, visu iedzīvi. _imperf._ Vākties šurp. Atnākt, ierasties.
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- nokļūt Pārvietojoties ierasties (pie kāda).
- pienākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu). Ierasties (kur, pie kā).
- sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nomainīt Pastāvēt, atrasties vienam pēc otra, citam pēc cita.
- mājot Pastāvīgi atrasties, darboties (kur).
- Nokļūt (arī nonākt) (kāda) rokās (arī nagos) Pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā.
- Nonākt (arī nokļūt) (kāda) rokās (arī nagos) Pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā.
- Nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) Pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- izcelties Pēkšņi iesākties, rasties.
- iekāroties Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- iedzelt Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
- iedurties Pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
- iekvēloties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.). Iedegties (4).
- uzzibsnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) - parasti par domām.
- uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzmirdzēt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzmutuļot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzplaiksnīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzvandīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzviļņot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzvirmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
- uzkrist Pēkšņi uzrasties (par dzīvniekiem).
- uzkrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, arī uzrasties (1).
- nokrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, parādīties (kur).
- sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
- figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur). Tikt nosauktam, pieminētam.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā.
- pārplaisāt Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
- pārsprāgt Plaisājot, sprēgājot (kam, parasti ādai), rasties ievainojumam (tajā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, brūcei (tajā).
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam. Plīstot (kam), rasties (par caurumu).
- pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā). Plīstot, sprāgstot pārdalīties.
- līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.). Būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku).
- Papildu (arī adventīvais) pumpurs Pumpurs, kas var rasties jebkurā auga orgāna vietā.
- zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
- uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē).
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām u. tml.), rasties un izpausties (par psihisku stāvokli).
- riņķis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā. Arī rotēt.
- saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.).
- sarunāt Runājot saprasties (ar kādu).
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
- dīgt Sākt rasties, veidoties (piemēram, par jūtām).
- sagriezties Sākt virpuļot (par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.). Pēkšņi rasties (par kā virpuli).
- tālu Samērā lielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- tuvu Samērā mazā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu). Būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
- (At)rast kopīgu valodu Saprasties.
- Atrast (arī rast) kopīgu valodu Saprasties.
- Rast kopīgu valodu Saprasties.
- (At)rast kopīgu valodu Saprasties.
- Nolikties (arī (ie)likties) gultā Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvokli.
- Gulties (arī nogulties) slimības gultā Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvokli.
- iegult Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Likties (arī ielikties, nolikties) gultā Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Gulties (arī nogulties) slimības gultā Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Ielikties (arī likties, nolikties) gultā Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Nogulties slimības gultā Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- nolikties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- Gulties (arī nogulties) slimības gultā Saslimt tā, nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- skraidīt Secīgi rasties vairākās vai daudzās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- lielisks Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- rezonators Sistēma, kurā ārēja impulsa iedarbībā var rasties ilgstošas periodiskas svārstības.
- indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu. Atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
- pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko).
- guļa Slimība (parasti smaga, saistīta ar nepieciešamību atrasties guļus stāvoklī).
- Nogulēt uz gultas (arī slimības gultā) Slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
- Nogulēt slimības gultā (arī uz gultas) Slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
- kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā. Arī attiecīgā nometinājuma vieta. Nelabvēlīgu, apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
- iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- uzskriet Spēji rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
- sāniski Stāvokli uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.). Sānis (3).
- sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.). Sānis (3).
- atsteigties Steigšus ierasties. _imperf._ Steigties šurp.
- nomods Šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.).
- uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu). Tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
- taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
- starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
- līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties).
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- nepiederīgs Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur).
- nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas). Tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā). Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur). Nepiederīgs (1).
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem). Apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu). Rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
- izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstibas pakāpi (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu).
- pielipt Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) - par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
- palikt Tikt atstājam (kādā vietā). Atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
- paiet Tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nostāties Tikt lietotam, atrasties (kādā teksta vietā) - par valodas vienībām.
- sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.).
- nākt Tikt sūtītam šurp, atrasties ceļā šurp, arī tikt saņemtam (par sūtījumu).
- iet Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).
- stāvēt Tikt turētam, atrasties (kur) - par dzīvniekiem.
- karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
- karāties Turēties (kur), ar rokām pieķeroties. Turoties (kur, pie kā), atrasties (kur).
- uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- mugura Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).
- plecs Uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties).
- kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).
- uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
- nodzīvot Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda).
- Izvirināt durvis (arī durvju durvis) Vairākkārt ierasties (kur). Ierasties pie daudziem.
- apbraukāt Vairākos braucienos vai viena brauciena vairākos paņēmienos ierasties (vairākās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus). Braukājot aptvert (visu teritoriju, visas vietas).
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem. Atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits.
- aplocīties Veidot loku, atrasties lokveidā (ap ko).
- tēloties Veidoties, rasties (domās, iztēlē u. tml.).
- riesties Veidoties, rasties (kur) - par šķidrumu.
- dzimt Veidoties, rasties (par domām, atziņām, idejām u. tml.).
- darboties Veikt darbību (1), neatrasties miera stāvoklī.
- taisni Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli).
- apbraukt Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
- izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
- nākt Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus (par cilvēku).
- spiesties Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem). Būt, atrasties ciešā kopumā.
- Liekt (arī mest) līkumu (arī loku.) Virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- vilkties Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu).
- liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt). Atrasties, būt novietotam lokveidā.
- atzagties Zagšus ierasties. _imperf._ Zagties šurp.
rasties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV