Paplašinātā meklēšana
Meklējam celt.
Atrasts vārdos (48):
- celt:1
- celtne:1
- apcelt:1
- atcelt:1
- iecelt:1
- izcelt:1
- nocelt:1
- pacelt:1
- sacelt:1
- uzcelt:1
- celties:1
- celtnis:1
- celtuve:1
- aizcelt:1
- pārcelt:1
- piecelt:1
- puscelts:1
- celtnieks:1
- celtspēja:1
- piepacelt:1
- apcelties:1
- izcelties:1
- nocelties:1
- pacelties:1
- sacelties:1
- uzcelties:1
- jaunceltne:1
- pārcelties:1
- pārceltuve:1
- piecelties:1
- torņceltne:1
- celtniecība:1
- augstceltne:1
- jauniecelts:1
- jaunuzcelts:1
- palīgceltne:1
- torņceltnis:1
- celtniecisks:1
- vibroceltnis:1
- konsolceltnis:1
- pontonceltnis:1
- tvērējceltnis:1
- elektroceltnis:1
- traktorceltnis:1
- pilsētceltnieks:1
- pilsētceltniecība:1
- kapitālceltniecība:1
- pilsētceltniecisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (59):
- (Ie)spert (arī (ie)celt sar.) (savu) kāju (arī kājas)
- (Iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā)
- (Pār)mest (arī celt) tiltu
- (Sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu
- (Uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri
- Būvēt (biežāk celt) gaisa pilis
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos)
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos)
- Celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus
- Celt (arī sliet) degunu mākoņos (arī gaisā), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus
- Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā)
- Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā)
- Celt (kādam) neslavu
- Celt (retāk būvēt) gaisa pilis
- Celt (retāk būvēt) gaisa pilis
- Celt (retāk būvēt) gaisa pilis
- Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus)
- Celt (vai) (septītajās) debesīs
- Celt (vai) (septītajās) debesīs
- Celt (vai) septītajās debesīs
- Celt augšā
- Celt augšā (vecas lietas)
- Celt augšā (vecas lietas)
- Celt augšā (vecas) lietas
- Celt āzi par dārznieku
- Celt āzi par dārznieku
- Celt āzi par dārznieku
- Celt degunu par augstu
- Celt degunu par augstu
- Celt degunu par augstu
- Celt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā)
- Celt galvu (augstāk)
- Celt galvu (augstāk)
- Celt godā
- Celt godā
- Celt iebildumus
- Celt ierunas
- Celt kājās
- Celt kājās
- Celt ķildu
- Celt neslavu
- Celt priekšā
- Celt priekšā
- Celt saulē (arī saulītē)
- Likt (arī celt) galdā
- Likt (arī celt) galdā
- Ne (pa) celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu)
- Ne(pa)celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu)
- Necilāt (biežāk ne(pa)celt, ne(pa)kustināt) ne ausis (arī ausu)
- Nekustināt (arī nepakustināt, ne(pa)celt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu)
- No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.)
- No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.)
- Sēt (arī celt sar.) naidu
- Sliet (arī celt, mest) kūkumu (arī kupri)
- Sliet (arī celt) degunu (gaisā, arī mākoņos)
- Spert (arī celt sar.) (savu) kāju (arī kājas)
- Uz pjedestāla (no)stādīt (arī (uz)celt, (pa)celt u. tml.)
- Uz pjedestāla stādīt (arī celt u. tml.)
- Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus)
Atrasts skaidrojumos (962):
- palē Administratīva celtne (Francijā).
- pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā.
- logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
- nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai. Konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, cel koka celtnes.
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
- pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
- rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās lasādes portāla.
- defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- apcelties Apcelt (1).
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
- sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes).
- fasāde Aprise (celtnei).
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
- korpuss Apveids (celtnei).
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes)- daļa.
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
- labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
- Rausties augšā Ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
- pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa. Skurstenis.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā. Šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa. Dūmenis.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- piestutēties Ar pūlēm piecelties, uzslieties.
- uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
- joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
- noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai). Arī apveids.
- ārsiena Ārējā siena (telpai, celtnei).
- eksterjers Ārējais (celtnes) izskats.
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- atlaist Atbrīvot (no darba, pienākumiem). Atcelt (no amata).
- gāzt Atcelt no amata.
- pazemināt Atcelt no ieņemamā amata un pārcelt zemākā amatā.
- nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt celt.
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas. Drupas.
- gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
- Celties augšā Atmosties no miega un piecelties.
- iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
- novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
- Traukt (arī traukties) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
- Traukties (arī traukt) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
- Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- Pakratīt pirkstu (arī ar pirkstu) Ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas. Piecelties (2).
- atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni). Pārcelt.
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu. Atcelt.
- augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- Nedrīkstēt ne elpot Baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.).
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai. Celtniecības brigāde.
- pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
- pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
- stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
- pagoda Budistu kulta celtne.
- nolaisties Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
- grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
- nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā). Izcelties (3), atdalīties (3).
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
- margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu. Būt tīram.
- Karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
- Būt zem jumta Būt pajumtē, telpā, celtnē.
- pieplakt Būt pazemam (parasti par celtnēm).
- Būt zem jumta Būt pilnīgi uzceltam.
- starot Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
- laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
- apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu). Sacelt (2).
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
- guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
- piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to).
- uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu). Uzcelt (4).
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
- uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
- pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu. Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
- ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
- ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām. Atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
- jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
- sienmale Celtnes sienas malējā josla. Telpa gar celtnes sienu.
- būvdarbi Celtniecības darbi (piemēram, darbi celtniecības objektā).
- Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
- būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
- konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
- kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
- būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
- izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
- sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
- iedzīvotāji Cilvēki, kas dzīvo (kādā dzīvoklī, celtnē u. tml.).
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- Rīta putns Cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
- Rīta putns Cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
- celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā. Celtniecības speciālists.
- šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
- Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
- būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
- konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju.
- pacelties Daļēji piecelties, uzcelties.
- pabrukt Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni). Daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
- sacelšanās Darbība --> sacelties.
- celtniecība Darbība, process --> celt (5). Būvju celšana.
- celtniecība Darbība, process --> celt (6).
- izcelšanās Darbība, process --> izcelties.
- jaunbūve Darbība, process, kurā (kas) tiek celts.
- lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
- cēlējs Darītājs --> celt.
- izcēlējs Darītājs --> izcelt.
- pacēlējs Darītājs --> pacelt.
- pārcēlējs Darītājs --> pārcelt.
- sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu). Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
- Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
- klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- dekors Dekoratīva (telpas, celtnes ārsienas) apdare.
- Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
- Likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.
- sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
- palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā). Liela sabiedriska celtne (Itālijā).
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
- rakt Durt, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- Sētas durvis Durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- kanāls Eja (piemēram, starp celtnēm, ledū, klintī).
- vecēka Ēka, kas ir celta senatnē. Ļoti veca ēka.
- elektroinstalācija Elektriskais tīkls (kādā celtnē, telpā u. tml.).
- elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
- pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss. Vieta, kur atrodas šāds komplekss.
- Parādes durvis Galvenās durvis celtnes fasādē.
- Parādes durvis Galvenās durvis celtnes fasādē.
- rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām).
- galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
- galerija Garš, šaurs balkons gar celtnes fasādi.
- godāt Greznot, izcelt.
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- pamatne Grunts masīvs, uz kuru celtnes pamati pārnes slodzi.
- būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem.
- pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
- kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
- sacelt Iecelt (amatā vairākus, daudzus).
- nolikt Iecelt (amatā), norīkot (kādai darbībai).
- uzcelt Iecelt (amatā), uzdot veikt kādu pienākumu.
- kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētos orgānos ar šo orgānu lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
- iesēdināt Iecelt, iekārtot (kādu amatā).
- uzlikt Iecelt, norīkot amatā (parasti uz kuģa).
- miertiesnesis Iecelta amatpersona, kas iztiesā civillietas un krimināllietas miertiesā.
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos. Ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
- iemītnieks Iedzīvotājs (dzīvoklī, celtnē).
- Pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
- Pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
- iekšsiena Iekšējā siena (celtnei). Sienas iekšējā puse (telpā).
- kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa.
- iekšdarbi Iekšējās apdares darbi (celtniecībā).
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
- greifers Ierīce kravas satveršanai (piemēram, celtņiem).
- pašgrābis Ierīce kravas satveršanai grābjot (piemēram, celtņiem). Greiters.
- sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus.
- stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, kuģiem vai lidaparātiem.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
- stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- brukt Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm).
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem). Ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- būvinženieris Inženieris celtnieks.
- tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
- maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
- kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos. Kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- mazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai.
- tīrītava Īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) tīrīšanai.
- lidosta Īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai. Lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
- novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
- mošeja Islama reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- sānistaba Istaba, kas atrodas (celtnes) sānu daļā. Arī blakusistaba.
- stūristaba Istaba, kas atrodas celtnes stūrī.
- vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām.
- kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā).
- trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā).
- atēnot Izcelt (ko) - parasti par tumšu fonu.
- izsvērt Izcelt (parasti ar sviru).
- uzsvērt Izcelt (piemēram, domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti izceltā, akcentētā.
- psiholoģizēt Izcelt, parasti pārmērīgi (kā) psihes analīzi, tās īpatnību nozīmi.
- akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- Parādīt (ko) no labās puses Izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- (Pa) rādīt (ko) no labās puses Izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- Parādīt (ko) no sliktās puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (Pa) rādīt (ko) no sliktās puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (Pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
- frazēt Izcelt, veidot (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
- uzspīdēt Izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- spīdēt Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
- ziedēt Izcelties apkārtnē ar savu spilgtumu, krāšņumu. Būt spilgtam, krāšņam.
- atšķirties Izcelties ar kādām sevišķām īpašībām, pazīmēm (starp citiem, līdzīgiem).
- izlēkt Izcelties ar ko negaidītu, neparastu (parasti pelamu, nosodāmu).
- krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu. Saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
- degt Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu). Būt tādam, kas rotā (ko).
- izrasties Izcelties, izveidoties.
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
- pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) - par uguni.
- svaidīt Izraudzīt un iecelt.
- paskats Izskats (priekšmetam, telpai, celtnei).
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
- samontēt Izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.).
- pārklāt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
- pārsegt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
- izbūvēties Izveidoties, izplesties (celtniecības gaitā).
- izbūve Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa.
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
- jaunbūve Jaunceltne.
- Mūra java Java, ko izmanto, piemēram, celtņu pamatu, sienu mūrēšanai.
- vidusjoms Joms, kas atrodas celtnes vidusdaļā.
- sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
- pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. Vieta zem šādas jumta daļas.
- nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas. Vieta, telpa zem šāda pagarinājuma.
- flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
- Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
- Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
- Kapitālā celtniecība Kapitālceltniecība.
- Nekustamā manta Kapitālistisks īpašums - zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības. Nekustamais īpašums.
- Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
- sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu).
- kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums. Celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
- Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
- Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītuinteresi.
- krāsot Klāt (celtnes) ārpusi, (telpas) sienas, griestus, grīdu u. tml. ar krāsu (3).
- slieties Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
- klāsts Koka platforma (piemēram, celtnes pamatnei, skatuvei).
- vairogs Koka, metāla u. tml. plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
- būvkoki Kokmateriāli, ko lieto celtniecībā.
- lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā.
- valde Koleģiāls veidojums (vēlēts vai iecelts) organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai, arī administratīvs vai pašvaldības institūts.
- režģogs Konstrukcija celtnes pamatu nostiprināšanai.
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
- jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas. Šīs konstrukcijas segums.
- Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
- rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā. Tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā). Izcelties (3).
- mālēt Krāsot (celtnes, telpas). Arī gleznot.
- baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- Arhitektūras piemineklis Kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- klēts Lauksaimniecības celtne graudu uzglabāšanai.
- sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
- tirgus Laukums, īpaša celtne, arī telpa, kur plaši pērk un pārdod lauksaimniecības vai rūpniecības preces. Šādu preču plaša pirkšana un pārdošana.
- priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu). Lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
- pietrausties Lēnām, parasti ar grūtībām, piecelties (kaļas, arī sēdus).
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu: lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties.
- uzsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties. Arī uzcelties.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties no ūdens virsmas un nolaisties uz tās.
- amfībija Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz ūdens, gan uz sauszemes.
- Uzņemt augstumu Lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
- bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss. Telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
- stalts Liels, augsts, samērīgs (piemēram, par celtni, kuģi).
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- Kur nu (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma nozīmi.
- Kur nu (vēl), arī kur tad (vēl) Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- Kur nu vēl, arī kur tad vēl Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- piecelt Likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību.
- piecelt Likt (kādam) piecelties.
- Pacelt (biežāk piecelt) kājās Likt piecelties, panākt, ka pieceļas.
- Celt kājās Likt piecelties.
- Celt kājās Likt piecelties.
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve.
- sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve. Spraislis (2).
- reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- mirdzināties Ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
- mežs Ļoti liels (kā augšup pacelta, vertikāla) kopums.
- templis Ļoti nozīmīga celtne, arī iestāde (parasti kultūrā).
- šauties Ļoti strauji celties (no guļus, sēdus, tupus stāvokļa).
- uzsprāgt Ļoti strauji piecelties (kājās, retāk sēdus).
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- samans Mālu, kūtsmēslu, salmu, astru maisījums, ko izmanto celtniecībā.
- montāža Mašīnas, iekārtas, celtnes u. tml. salikšana no gatavām detaļām. Gatavu detaļu sasaistīšana.
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa. Šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā celtnē, telpu kopumā.
- pasvērt Mazliet pacelt.
- piepacelt Mazliet pacelt.
- sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
- Triumfa arka Memoriāla celtne - brīvi stāvoši vārti ar vienu vai trim ieejas ailām. Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
- uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
- atzīmēt Minēt, izcelt (piemēram, kāda nopelnus).
- pils Monumentāla reprezentatīva rakstura, parasti grezna, celtne.
- mauzolejs Monumentāli celtas kapenes.
- panteons Monumentāli celtas kapenes. Arī mauzolejs.
- Lēkt no miega (augšā) Mosties un celties.
- Lēkt no miega (augšā) Mosties un celties.
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko), papildinot iepriekš uzcelto.
- uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
- kazarma Neizskatīga celtne.
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
- kiosks Neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs).
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojuma (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- tirdziņš Neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
- priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
- uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu). Pārspīlēt (ko).
- šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā). Apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- mezonīns Nepilns stāvs celtnes augšējā daļā, augšējais pusstāvs.
- guļžogs No guļkokiem celts žogs.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
- Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
- krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
- fortifikācija Nocietinājumu celtniecība. Arī nocietinājumi.
- sekretariāts Nodaļa, arī orgāns (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu. Šādas nodaļas, arī orgāna darbinieku kopums. Telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī orgāns.
- Dabūt zem jumta Nogādāt pajumtē, telpā, celtnē.
- nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot.
- piejume Nojume (pie celtnes sienas). Arī piebūve.
- markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules). Nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā.
- nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu).
- aiziet Nonākt, pārcelties (jaunā vietā, jaunos dzīves apstākļos).
- uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts no miega, piecelts.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi.
- inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
- nozīmēt Norīkot, iecelt (par ko).
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
- lūka Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā).
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā. Pārcelt (6).
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
- profils Noteikta, raksturīga (piemēram, priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni).
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums. Celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
- uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
- kārta Objekts (celtniecības kompleksā), ko uzceļ atsevišķā, noteiktā celtniecības posmā.
- pieņemt Oficiāli (ar attiecīgu lēmumu) atzīt par pabeigtu, lietošanai, izmantošanai derīgu (parasti celtni, objektu).
- Pasliet galvu Pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
- uztakelēt Pacelt buras (piemēram, jahtai).
- Sasliet galvu Pacelt galvu.
- uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi.
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu).
- pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu).
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
- putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- pieklusināt Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
- klusināt Padarīt vājāk uztveramu. Neizcelt.
- izēnot Padarot tumšu (kā) toņu, izcelt (to).
- niša Padziļinājums (piemēram, celtnes sienā, iežu veidojumā).
- balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos). Trupa, kas tajā uzstājas. Izrāde, kas tajā notiek.
- pievērst Pagriezt, pacelt (pret ko).
- sēsties Pakāpeniski grimt (piemēram, par celtni).
- nosēsties Pakāpeniski iegrimt (piemēram, par celtni, tās daļu).
- nosēsties Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
- sēsties Pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu).
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām).
- traversa Palīgierīce (celtnim) kravas piestiprināšanai.
- paviļa Pamati (celtnei), ko veido atsevišķi stāvoši stabi.
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (celtnei).
- būvpamatne Pamatne, uz kuras balstās celtne.
- fundaments Pamats (celtnei, tās sastāvdaļai).
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
- sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
- nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
- uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
- nolaist Panākt, ka (parasti pacelta konstrukcija, detaļa) slīdoši pārvietojas zemāk vai ieslīd (kur iekšā).
- uzcelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas). Pacelt (1).
- pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu).
- mītne Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
- izskatīties Par celtni, telpu, priekšmetu.
- izskatīties Par celtni, telpu, priekšmetu.
- helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
- nolaisties Par paceltu ķermeņa daļu.
- uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- celties Parasti savienojumā «celties kājās» vai «celties augšā». Sākt aktīvi darboties.
- slieties Parasti savienojumā ar "augšā": celties, parasti pēc gulēšanas.
- uzlēkt Parasti savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
- pārnest Pārcelt (uz citu, parasti vēlāku, laiku).
- atcelt Pārcelt šurp (piemēram, ar laivu, plostu).
- pagarināt Pārcelt uz vēlāku laiku (parasti termiņu).
- pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
- pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt).
- doties Pārcelties (uz kurieni), aizceļot (uz kādu vietu) - par cilvēku.
- pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- pārvilkties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- aizvadāties Pārcelties uz citu dzīves vietu.
- ceļot Pārcelties, pārvietoties.
- aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
- paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- konservēt Pārtraucot izmantot, celt, attīstīt tālāk (piemēram, celtnes), saglabāt (tās) kādā stāvoklī.
- padome Pārvaldes, administratīvs vai padomdevējs orgāns, kas sastāv no ievēlētām vai ieceltām personām.
- komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
- rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem.
- pārkārtot Pārveidot (piemēram, telpas, celtnes) iekārtojumu.
- kolonna Pārvietojama darba vienība (parasti celtniecībā, remontdarbos).
- aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu). Pārcelt.
- pārvākties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu). Arī pārcelties (1).
- migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) - par iedzīvotājiem.
- padot Pasniegt, arī pacelt (ko ar darbarīku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu.
- stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.). Būt izturīgam pret kādu iedarbību.
- rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus). Attiecīgā celtne, telpas.
- cēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> celt.
- pacēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pacelt.
- pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt.
- bezkarkasa Pašnoturīgs, bez nesošā iežģa (par celtnēm, celtņu konstrukcijām).
- piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa. Vieta pie šādas daļas.
- izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (1).
- izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (5).
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (3).
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (4).
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (5).
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (6).
- pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (1).
- pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (3).
- pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (8).
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1). Kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā.
- stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot. Stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2). Attiecīgs celtniecības veidojums.
- Rokas augšā! Pavēle pacelt rokas un padoties.
- Rokas augšā! Pavēle pacelt rokas un padoties.
- atsaukt Paziņot, izsludināt, ka (lēmums, rīkojums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā. Atcelt.
- Dīdīt pādi Pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties. Uztrūkties.
- pietrūkties Pēkšņi un strauji piecelties (parasti kājās, sēdus).
- trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
- perons Pie celtnes piebūvēta zema (parasti segta) akmens terase.
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu glabāšanai).
- Piesliet kājās Piecelt (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- uzsliet Piecelt ar grūtībām kājās (cilvēku vai dzīvnieku).
- pacelt Piecelt, uzcelt kājās, sēdus u. tml.
- Sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem). Sākt rīkoties, darboties (par vairākiem, daudziem).
- pieslieties Piecelties (parasti no sēdus vai guļus stāvokļa).
- pierausties Piecelties (parasti smagnēji).
- uzslieties Piecelties sēdus, arī pussēdus (no guļus stāvokļa).
- uzslieties Piecelties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- Izslieties kājās Piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
- Izslieties visā (arī pilnā) augumā Piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
- Izslieties kājās Piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
- uzrausties Piecelties, parasti ar grūtībām.
- uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- izcelties Piecelties, uzcelties (no gultas).
- pacelties Piecelties, uzcelties kājās (no kā). Piecelties sēdus, pussēdus u. tml.
- Pacelties kājās Piecelties.
- uztikt Piecelties.
- dumpoties Piedalīties dumpī [1], sacelties.
- vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
- piesaistīt Pielāgot (celtnes projektu) konkrētajai vietai.
- pālis Pilnīgi vai daļēji gruntī iedziļināts pamatu konstrukcijas elements, piemēram, celtnes slodzes pārnešanai uz dziļāku pamatnes slāni.
- Arhitektūras piemineklis Pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
- palasts Pils (feodālismā). Grezna, pilij līdzīga celtne (piemēram, reprezentācijai).
- kastelāns Pils uzraugs. Sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- pilsētceltnieks Pilsētceltniecības speciālists.
- pilsētceltniecība Pilsētu celtniecības process.
- kazarma Pirmsrevolūcijas Krievijā - celtne, kurā atradās strādnieku kopmītne.
- Sporta pils Plaša celtne, kas paredzēta sporta sacensībām, masu pasākumiem fiziskajā kultūrā.
- vairogs Plaša paceltas platformas daļa, kur atsedzas pamatklintājs.
- vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskajās celtnēs).
- telpīgs Plašs, ietilpīgs (par telpu, celtni).
- kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
- kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
- Portāla (arī portālais) celtnis Portālceltnis.
- Portālais (arī portāla) celtnis Portālceltnis.
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
- graut Postīt, pārvērst drupās (parasti celtnes).
- spīķeris Preču noliktava (parasti īpašā celtnē).
- fronte Priekšējā (celtnes) līnija, arī (celtnes) priekšpuse.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
- saslaistīt Primitīvi, arī pavirši sasliet (parasti celtni).
- saimniecība Privātai, arī individuālai, ģimenes lauksaimnieciskai ražošanai paredzēta zemes platība līdz ar attiecīgajām celtnēm, inventāru, lauksaimniecības dzīvniekiem. Darbu kopums šādā ražošanā. Arī lauku mājas.
- izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piemēram, kāda objekta celtniecībai).
- Darba zīmējumi (arī rasējumi) Projektētā celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma realizēšanai nepieciešamie detalizētie zīmējumi (rasējumi).
- pusstāvs Puse no celtnes stāva.
- siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums.
- mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni.
- nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā).
- saimniecība Ražošanas nozare šādā uzņēmumā, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, zemes platību u. tml. kopums.
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā. Pamatlīdzekļi.
- kapitālceltniecība Ražošanas uzņēmumu un dzīvokļu celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu un to kvalitatīvu pilnveidošanu.
- saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
- celties Refl. --> celt (1). Virzīties uz augšu.
- celties Refl. --> celt (2).
- izslieties Refl. --> izsliet (3). Būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu). Pacelties (kam pāri).
- nocelties Refl. --> nocelt (1). Tikt noceltam.
- nocelties Refl. --> nocelt (2). Tikt noceltam.
- nolaisties Refl. --> nolaist (2). Tikt nolaistam (par paceltu priekšmetu).
- pacelties Refl. --> pacelt (4). Tikt paceltam.
- pacelties Refl. --> pacelt (5). Tikt paceltam.
- pacelties Refl. --> pacelt (6). Tikt paceltam.
- sacelties Refl. --> sacelt (1). Tikt saceltam.
- sacelties Refl. --> sacelt (3). Tikt saceltam.
- mirkšķināt Reflekioriski nolaist un pacelt plakstiņus (acīm).
- mirkšķināt Reflektoriski nolaist un pacelt (plakstiņus).
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta. Arī templis, baznīca, dievnams.
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
- cēlums Rezultāts --> celt.
- lietot Rīkoties (piemēram, ar dabas bagātībām, celtnēm) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- kordons Robežapsardzes postenis. Arī apsardze. Šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne.
- izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus). Rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.).
- Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā Runājot pacelt pirkstu, lai īpaši pievērstu, citu. uzmanību teiktajam.
- Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā Runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
- Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā Runājot pacelt pirkstu, lai vairāk pievērstu citu uzmanību teiktajam.
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
- kinoteātris Sabiedriska celtne vai celtnes daļa kinofilmu izrādēm.
- forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
- sabūvēties Sabūvēt (2) sev. Arī uzbūvēt sev (piemēram, celtni).
- sasliet Sacelt (parasti apkakli).
- saspicēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
- sasmailēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem).
- saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) - par dzīvniekiem. Sabozt.
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai).
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
- sasliet Sacelt, parasti stāvus (ķermeņa daļas).
- sabuntoties Sacelties (6).
- pacelties Sacelties (parasti par vēju).
- sabozties Sacelties stāvus (par matiem, spalvām).
- stāvojums Sadalījums stāvos (parasti celtnei).
- nodot Sagādāt iespēju izmantot, lietot (piemēram, celtni, inventāru, teritoriju).
- sagrūt Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm). Sabrukt (1). Arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī.
- rija Saimniecības celtne (ar apsildīšanas ierīci, māla klona grīdu) labības žāvēšanai, labības kulšanai. Šādas celtnes telpa labības žāvēšanai.
- klēts Saimniecības celtne lauksaimniecības produktu, tekstiliju uzglabāšanai.
- šķūnis Saimniecības celtne, arī telpa, parasti labības, lopbarības, malkas, darbarīku glabāšanai.
- celtniecisks Saistīts ar celtniecību (1), tai raksturīgs.
- skatuve Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
- pilsētceltniecisks Saistīts ar pilsētceltniecību, tai raksturīgs.
- Ceļas no pelniem Saka par to, kas tiek atjaunots, no jauna celts.
- Ož pēc pulvera Saka, ja draud izcelties kautiņš.
- Ož pēc pulvera Saka, ja draud izcelties kautiņš.
- sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piemēram, telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem. Arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
- tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
- šahta Samērā garš, vertikāls dobums, eja (piemēram, celtnēs, iekārtās, iežos).
- nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas. Arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- spārns Sānu daļa, sānu korpuss (celtnei).
- flīģelis Sānu korpuss, spārns (celtnei).
- sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
- sargmājiņa Sargiem, sardzei paredzēta (neliela) celtne.
- riba Sastāvdaļa, elements (piemēram, karkasam, celtnei, priekšmetam), kas reizumis ir lokveidīgi izliekts un balsta vai savieno (ko). Arī parasti lokveidīgi izliekts, izcilnis.
- sagumt Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- sagubt Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- uztrūkties Satrūkstoties pacelties spārnos (parasti par putniem).
- uztrūkties Satrūkstoties, arī uzbudinājumā strauji piecelties (kājās, sēdus).
- likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
- apcelties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcelt (l, 2).
- lēkt Savienojumā ar «augšā», «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
- pielēkt Savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties.
- celšus Savienojumā ar verba «celt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko). Būt pārsvarā (par ko citu).
- pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.).
- sabloķēt Savienot noteiktā kompleksā, sistēmā, blokā (piemēram, celtnes, ierīces, iekārtas).
- Vārāmais namiņš Savrupa celtne (piemēram, slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
- korpuss Savrupēja celtnes daļa.
- pasāža Segta savienojuma eja starp celtnēm. Plaša segta galerija ar tirgotavu rindu.
- lievenis Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas).
- palievenis Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas). Lievenis.
- amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- prokonsuls Sēnalā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju.
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāls.
- galasiena Siena, kas norobežo (celtni, telpu) garenvirzienā.
- starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās.
- šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās. Starpsiena (1).
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
- detaļplānojums Sīki izstrādāts (celtnes, apbūves) plānojums.
- detaļprojekts Sīki izstrādāts (celtnes, apbūves) projekts.
- plāns Sīki izstrādāts (kāda objekta, piemēram, celtnes, teritorijas) rasējums, shēma.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt. Atzinīgi novērtēt
- mālēt Slikti, parasti nekvalificēti, krāsot (celtnes, telpas). Slikti, parasti neprofesionāli, gleznot.
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- skelets Slodzi nesošo detaļu, elementu kopums (piemēram, celtnei, iekārtai, ierīcei).
- smaile Smaila (celtnes, tās sastāvdaļas) augšējā daļa. Augstākais (celtnes) punkts.
- Individuālie zemnieki Sociālisma celtniecības periodā - zemnieki, kas ar saviem ražošanas līdzekļiem un personisko darbu apstrādā zemi, ko valsts tiem nodevusi lietošanā bez maksas.
- Tautas kontrole Sociālistiskās kontroles veids, kad plašas darbaļaužu masas, darba vietās ievēlot savus pārstāvjus, kontrolē ekonomisko, saimniecisko un kultūras celtniecību un piedalās valsts pārvaldē.
- Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam; sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
- Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam: sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
- Komunistiskā darba kustība Sociālistiskās sacensības forma, kas raksturīga plašas komunisma celtniecības periodam: sacensība par komunistisku attieksmi pret darbu.
- saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
- parks Speciāli iekārtota teritorija (parasti ar attiecīgām celtnēm) transportlīdzekļu un mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
- atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem. Pacelties gaisā (par lidaparātiem).
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā). Būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- stadions Sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu. Arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās).
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains (celtņu, ielu, dārzu) apgaismojums (parasti svētkos, svinībās).
- pažobele Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu.
- diafragma Starpsiena īpašam nolūkam (celtnēs, tehniskās ierīcēs).
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- ugunsnedrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība.
- ugunsbriesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud izcelties vai izceļas ugunsgrēks. Arī ugunsgrēks.
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piemēram, celtnes, mēbeles detaļā).
- Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
- Proletariāta diktatūra Strādnieku šķiras politiskā vara, ko tā nodibina buržuāzijas varas gāšanas un sociālistiskās revolūcijas uzvaras rezultātā, lai likvidētu sociālo un nacionālo apspiestību un uzceltu sociālistisku sabiedrību. Valsts vara pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu.
- Traukties augšā Strauji celties kājās. Strauji celties no miega stāvokļa.
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu). Ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- iegrūt Strauji iegrimt (par zemi). Sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
- Pacirst (retāk pamest) galvu uz augšu (arī augšup) Strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
- Pamest (biežāk pacirst) galvu uz augšu (arī augšup) Strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
- Sacirst galvu Strauji pacelt galvu uz augšu (parasti par zirgu).
- pacirst Strauji pacelt, pavērst, pagriezt (ķermeņa daļu, parasti galvu).
- uzšauties Strauji pacelties, tikt paceltam uz augšu (par ķermeņa daļām).
- pietraukt Strauji piecelt.
- uzrauties Strauji piecelties (kājās, sēdus).
- uzšauties Strauji piecelties (kājās, sēdus).
- saslieties Strauji piecelties, pacelties (sēdus).
- pietraukties Strauji piecelties.
- uzsperties Strauji piecelties.
- pieķert Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
- saslieties Strauji sacelties stāvus (par matiem, ķermeņa daļām).
- paķert Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
- Ieraut galvu apkaklē. Uzsist (arī uzcirst) apkakli Strauji uzcelt apkakli.
- Uzcirst (arī uzsist) apkakli Strauji uzcelt apkakli.
- Uzsist (arī uzcirst) apkakli Strauji uzcelt apkakli.
- uzsist Strauji uzcelt, uzliekt (uz augšu, piemēram, asti).
- spert Strauji virzīt (piemēram, mest, celt).
- nokrist Strauji, parasti nespēkā, nolaisties (par paceltu roku, plecu). Strauji, parasti nespēkā, noliekties (par galvu).
- konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam).
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali. Šādas celtnes stūris.
- iela Šāda josla kopā ar celtņu rindām gar to.
- mūris Šādā veidā celta aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni).
- kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
- pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
- azbests Šķiedrains minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- Uz rokām (arī rokas) Tā, ka ir pacelts rokas (rokā).
- smails Tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.).
- šaurs Tāds, kam ir neliela, arī nepietiekama platība (par celtnēm, telpām).
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- stabots Tāds, kam ir vairāki, daudzi stabi (1) - par celtni, tās daļu.
- agrīgs Tāds, kas agri uzcēlies vai mēdz agri celties.
- plašs Tāds, kas aizņem lielu platību (par telpu, celtni).
- starpstāvu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp celtnes stāviem.
- skaļš Tāds, kas cenšas pievērst sev uzmanību, izcelties. Neapvaldīts.
- mūris Tāds, kas ir celts šādā veidā.
- sarkanķieģeļu Tāds, kas ir celts, veidots no sarkanajiem ķieģeļiem.
- puscelts Tāds, kas ir iesākts celt, bet nav uzcelts (par celtni).
- uzsvērts Tāds, kas ir īpaši izcelts - par raksturīgu īpašību, pazīmi.
- pālis Tāds, kas ir izveidots uz šādiem elementiem, tāds, ko balsta šādi elementi (par celtni, konstrukciju).
- peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.). Tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
- svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
- vējnoturīgs Tāds, kas ir noturīgs pret vēja iedarbību (parasti par celtnēm, konstrukcijām).
- gaiss Tāds, kas ir pacelts virs zemes. Tāds, kas atrodas virs zemes.
- krāšņs Tāds, kas ir patīkams ar skaistu elementu bagātīgumu un daudzveidīgumu (par celtnēm, apbūvi).
- sarkankarogots Tāds, kas ir rotāts ar sarkaniem karogiem. Tāds, kurā nes, ved paceltus sarkanus karogus vai sarkanu karogu (piemēram, par gājienu).
- stāvots Tāds, kas ir sadalīts stāvos (parasti par celtni).
- reprezentabls Tāds, kas izceļas ar ko, ir ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, par celtni, telpu).
- respektabls Tāds, kas izraisa ievērību, izceļas ar savu apjomu, kvalitāti, izskatu (piemēram, par celtni, priekšmetu).
- kopējs Tāds, kas ko apvieno, saista vienā un tai pašā vietā (piemēram, par celtni, telpu, priekšmetu).
- kluss Tāds, kas necenšas pievērst sev uzmanību, izcelties.
- slēgts Tāds, kas no visām pusēm ir norobežots, tāds, kam ir sienas un jumts (par telpu, celtni). Tāds, kas nav vaļējs.
- vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni). Tāds, kas nav slēgts.
- stacionārs Tāds, kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
- jauniecelts Tāds, kas tikko vai nesen ir iecelts (piemēram, kādā amatā).
- jaunuzcelts Tāds, kas tikko vai nesen ir uzcelts.
- lielbloku Tāds, kas veidots no lieliem blokiem (par celtnēm, to daļām).
- lielpaneļu Tāds, kas veidots no lieliem paneļiem (par celtnēm, to daļām).
- frontāls Tāds, kas vērsts (ar priekšpusi) pret skatītāju (piemēram, par celtni).
- slēgts Tāds, ko no visām pusēm ierobežo žogs, arī celtnes.
- slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- tukšs Tāds, kur neatrodas dzīvnieki (par celtni, telpu, platību, vidi).
- četrtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir četras tonnas.
- divtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir divas tonnas.
- piectonnīgs Tāds, kura celtspēja ir piecas tonnas.
- pusotrtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir pusotras tonnas.
- septiņtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir septiņas tonnas.
- seštonnīgs Tāds, kura celtspēja ir sešas tonnas.
- trīstonnīgs Tāds, kura celtspēja ir trīs tonnas.
- vientonnīgs Tāds, kura celtspēja ir viena tonna.
- nekritisks Tāds, kurā ir izcelts pozitīvais, bet nav analizēti trūkumi.
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piemēram, par celtni, telpu, platību). Neaizņemts. Neapdzīvots.
- neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (par celtni, telpu).
- ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ugunsbīstams Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ugunsdrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir maza (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
- labirints Tas (piemēram, celtne, ala, parks), kur ir daudz sarežģītu eju, ceļu.
- miteklis Tas (piemēram, celtne, telpa, tas daļa), ko (cilvēki) izmanto dzīvošanai, par dzīvesvietu. Mājoklis.
- pabūve Tas (piemēram, celtnes daļa), kas ir pabūvēts zem (kā), arī (kam) apakšā.
- monolīts Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens. Tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
- milzis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels. Gigants (2), milzenis (1).
- milzenis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels. Gigants (2), milzis (3).
- gigants Tas (piemēram, rūpnīca, celtne, pilsēta), kas ir neparasti liels. Milzenis.
- opera Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
- operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus. Šāda teātra celtne.
- varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus. Šāda teātra celtne.
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- mansards Telpa (parasti dzīvošanai) celtnes bēniņos zem jumta slīpēs.
- puspagrabs Telpa (zem celtnes pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
- iekštelpa Telpa celtnes iekšienē.
- pagrīde Telpa starp grīdu un zemes līmeni (celtnēm, zem kurām nav pagraba).
- kalte Telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai.
- piedarbs Telpa, arī celtne labības kulšanai, vētīšanai un citiem labības apstrādes darbiem.
- veikals Telpa, arī celtne tirdzniecībai. Tirdzniecības uzņēmums.
- tirgotava Telpa, arī celtne, kur (ko) pārdod. Veikals.
- tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
- garāža Telpa, celtne transportlīdzekļu, pārvietojamu darba mašīnu novietošanai, remontam.
- spolētava Telpa, celtne, arī cehs, kur spolē tekstilmateriālus.
- vārītava Telpa, celtne, arī uzņēmums, tā daļa, kur vārīšanas procesā gatavo, iegūst (ko).
- skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
- smalcinātava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) smalcināšanai.
- mantnīca Telpa, celtne, kur glabājas (rotas, baterijas u. tml.) mantas.
- kurinātava Telpa, celtne, kurā atrodas apkures ierīces.
- šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
- mītne Telpa, celtne, vieta, kur (kas, piemēram, uzņēmums, iestāde) atrodas, darbojas.
- vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
- gaitenis Telpa, parasti gara, kustībai, piemēram, celtnes, kuģa, vagona iekšienē, vai kustībai starp celtnēm.
- pajumte Telpa, vieta celtnē zem jumta.
- būvķermenis Telpiskais (celtnes) apveids.
- Koridoru sistēma Telpu izvietojuma sistēma (celtnē), kur visu telpu durvis iziet uz kopēju koridoru.
- psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi.
- apbūve Teritorijas aizņemšana ar celtni vai celtnēm. Celtņu sistēma kādā teritorijā.
- tikt Tiekot ieceltam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- Pacelties no drupām (arī gruvešiem) Tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
- pacelties Tikt celtam, veidotam augstāk (par apkārtējo).
- nākt Tikt ieceltam (piemēram, amatā), iegūt (piemēram, slavu, varu).
- kļūt Tikt ieceltam vai ievēlētam. Uzņemties (kā) pienākumus.
- izcelties Tikt izceltam (no kurienes, kur u. tml.).
- parādīties Tikt novietotam (kur), arī tikt izveidotam, uzceltam (kur).
- pāriet Tikt pārceltam uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu.
- sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.).
- krist Tikt strauji virzītam lejup (parasti par paceltu roku, plecu). Strauji, arī nespēkā liekties lejup (par galvu).
- nokrist Tikt strauji, arī ar vēzienu nolaistam (par paceltu priekšmetu).
- izvietoties Tikt uzbūvētam, uzceltam noteiktās attiecībās (pret ko, piemēram, par celtnēm, par telpām celtnē).
- novietoties Tikt uzceltam, būvējot izvietotam (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
- uzslieties Tikt uzvirzītam, izveidotam virzienā uz augšu (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, to daļām).
- Torņa celtnis Torņceltnis.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijas novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- torņceltne Torņveida celtne.
- traktorceltnis Traktoram pievienots celtnis.
- satiksme Transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml. Regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.). Arī pamats.
- terārijs Tvertne (parasti stiklota), telpa, celtne abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
- uzurrāt Urrājot uzcelt (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
- mugursiena Uz (kā, piemēram, celtnes) aizmuguri vērsta siena.
- pontonceltnis Uz pontona uzmontēts celtnis.
- arhitektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
- tektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienotība, saskaņa (celtnē).
- sasliet Uzcelt (kādu, parasti koka, celtni), parasti primitīvi, arī pavirši.
- uzdot Uzcelt (parasti ar dakšām, sienu, salmus u. tml.) augšā (kam, arī kur).
- pārmest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko).
- apbūvēties Uzcelt sev ēkas.
- iebūvēties Uzcelt sev ēku (kādā teritorijā, arī citu celtņu vidū).
- novietot Uzcelt, būvējot izvietot (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
- pārtaisīt Uzcelt, izveidot u. tml. pāri (kam), pār (ko).
- uzsliet Uzcelt, novietot stāvus (piemēram, stabu).
- uztaisīt Uzcelt, uzbūvēt (celtni, būvi).
- izvietot Uzcelt, uzbūvēt noteiktās attiecībās (pret ko, piemēram, celtnes, telpas celtnē).
- spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) iegūst spiežot, presējot.
- sadumpoties Uzsākt dumpi, sacelties.
- Salikt uzsvarus (arī akcentus) Uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
- Salikt uzsvarus (arī akcentus) Uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
- uzsliet Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), arī uzcelt stāvus (piemēram, asti).
- nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni).
- uzvākt Vācot pacelt (no zemes, grīdas).
- slaistīt Vairākkārt celt, arī kustināt (ķermeņa daļu).
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt. Pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
- izcilāt Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
- Jumta stāvs Vairākstāvu celtnes stāvs, virs kura atrodas jumts.
- debesskrāpis Vairāku desmitu stāvu augstceltne.
- kopbūve Vairāku vai daudzu celtņu komplekss.
- spietot Vairošanās gaitā saimei daloties, grupēties ap māti un pārcelties uz citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
- reģistrs Valsts iestāde, arī privāts kapitālistisks uzņēmums, kas veic kuģu tehnisko pārbaudi, lai garantētu kuģniecības drošību, arī apdrošina kuģus; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
- grausts Veca, izmantošanai nederīga celtne.
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
- tilpne Veidojums, konstrukcija (piemēram, celtnē, iekārtā, lencē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, parasti, lai (to) uzglabātu, transportētu. Arī tvertne.
- rustikalizēt Veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā.
- būvēt Veidot (celtni, būvi, tās daļas) celtniecības procesā. Celt (5).
- celt Veidot (celtni, būvi).
- plānot Veidot (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu.
- konstruēt Veidot (piemēram, mašīnu, mehānismu, celtņu) konstrukciju, uzbūvi (projektā, aprēķinos u. tml.).
- montēt Veidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.). Saistīt kopā (gatavas detaļas).
- klāt Veidot segumu (celtnei, tās daļai).
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
- komiteja Vēlēts vai valsts varas iecelts orgāns, kas vada kādu valsts vai sabiedriskās darbības sfēru. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds orgāns.
- sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
- stāvs Vertikāla konstruktīvā pamatdaļa, galvenā daļa (parasti celtnei).
- stāvs Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā dūja (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu.
- statnis Vertikāls baļķis, dēlis, stienis, kam ir balsta funkcijas (celtnē, ierīcē u. tml.).
- Smilšu vētra Vētra, kas nes līdzi no zemes paceltas smiltis.
- bungalo Viegla ārpilsētas celtne ar verandām (parasti tropu zemēs).
- nojume Vieglas konstrukcijas celtne ar jumtu vai jumtveida pārsegumu uz balstiem, ar sienām vai bez tām.
- baraka Vieglas konstrukcijas vienstāva pagaidu celtne.
- gāzbetons Viegls celtniecības materiāls - šūnains betons, ko iegūst, betona masā ievadot gaisu vai arī šai masai piejaucot vielas, kas rada gāzes.
- konsole Vienā galā iespīlēts un liecē slogots (celtņu vai mašīnu) elements.
- korpuss Viena no vairākām celtnēm, kas atrodas uz kopēja apbūves gabala.
- Vienās sienās Vienā un tai pašā telpā, celtnē.
- Vienās sienās Vienā un tai pašā telpā, celtnē.
- mezgls Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums.
- Ģimenes māja Vienas ģimenes vajadzībām celta dzīvojamā ēka.
- Ģimenes māja Vienas ģimenes vajadzībām celta dzīvojamā māja.
- cēliens Vienreizēja paveikta darbība --> celt (1).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (1).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (2).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (3).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (4).
- Goda nozīme Viens no apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir personām, kas ar savu darbību veicinājušas komunisma celtniecību, kultūras attīstību.
- Goda grāmata Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - grāmata, kurā ieraksta atsevišķas personas, kolektīvus par izcilu ieguldījumu komunisma celtniecībā un ilggadēju teicamu darbu.
- Goda grāmata Viens no atzinības un godinājuma veidiem Padomju Savienībā - grāmata, kurā ieraksta atsevišķas personas, kolektīvus par izcilu ieguldījumu komunisma celtniecībā un ilggadēju teicamu darbu.
- Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
- Goda raksts Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir attiecīgās republikas Augstākās Padomes Prezidijs par izciliem sasniegumiem saimnieciskā, sociālā vai kultūras celtniecībā, kā arī par sabiedriski politisku darbību.
- Goda nosaukums Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.
- Goda nosaukums Viens no augstākajiem apbalvojuma veidiem Padomju Savienībā, ko piešķir par izciliem nopelniem sociālistiskās Dzimtenes stiprināšanā un aizstāvēšanā, komunisma celtniecībā, kultūras attīstībā.
- pustrepes Viens no diviem celtnes stāva kāpņu posmiem, kurus vienu no otra atdala kāpņu laukums. Šāds kāpņu laukums stāva vidū.
- transepts Viens vai vairāki šķērsjomi, kas taisnā leņķī šķērso garenisko jomu (parasti sakrālajās celtnēs).
- mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā), kas ir attālināta no (tās) centra. Arī puse.
- mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā).
- sēdeklis Vieta (parasti pilsēta), arī celtne, telpa, kur pastāvīgi darbojas (piemēram, organizācija, amatpersona).
- paklēte Vieta zem klēts. Pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās. Tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
- skatuve Vieta, kur notiek izrāde. Izrādēm īpaši iekārtota telpa, arī telpas vai celtnes daļa.
- kakts Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi. (Telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- starpstāvs Vieta, telpa starp celtnes stāviem.
- savāktuve Vieta, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piemēram, preču, priekšmetu) savākšanai.
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātu trošu vai viensliedes ceļš.
- virsbūve Virsējā, augšējā daļa (celtnei).
- nolaist Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu).
- tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības. Kļūt tādam, kam ir iespēja strādāt, mācīties (kur).
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu (par ķermeņa daļām, parasti par matiem, ūsām).
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem).
- Politiskā nodaļa Vissavienības Komunistiskas (boļševiku) partijas, vēlāk - Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas politisks orgāns (līdz 1956. gadam), ko nodibināja atsevišķos sociālisma celtniecības iecirkņos, Bruņotajos Spēkos partijas vadības un politiskā darba pastiprināšanai.
- amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, parasti puslokā celtām skatītāju vai klausītāju vietām.
- Nekustamais īpašums Zeme, tās bagātības un celtnes (kā kāda kapitālistisks piederums).
- grunts Zemei virskārtas ieži, kas ir cilvēku inženierceltnieciskās darbības objekts.
- paviļa Zemes uzbērums, māliem apmūrēts akmeņu vai koku krāvums ap celtnes pamatiem.
- pueblo Ziemeļamerikas indiāņu liela daudzstāvu celtne (vairākiem tūkstošiem cilvēku).
- hidrotehnika Zinātne par būvju projektēšanu, celtniecību un ekspluatāciju, kuras paredzētas ūdeņu resursu izmantošanai vai cīņai pret ūdeņu kaitīgo iedarbību.
- fortifikācija Zinātne par karaspēka pozīciju nocietināšanu un aizsargbūvju celtniecību.
- inženierzinātnes Zinātņu nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisko problēmu risināšanai.
- būvžogs Žogs ap būvobjektu celtniecības darbu laikā.
celt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV