Paplašinātā meklēšana

Meklējam irt.

Atrasts vārdos (175):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (838):

(No)mirt zem (ķirurga) naža (No)mirt operācijas laikā.
(Aiz)iet pie senčiem (arī tēviem) (no)mirt.
(Aiz)iet pie tēviem (arī senčiem) (no)mirt.
Aizdarīt (arī (aiz)slēgt, aizvērt) acis uz mūžu (No)mirt.
(Aiz)iet postā (No)mirt.
(Uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
Krāsu redze Acu spēja izšķirt objekta krāsas.
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
Atrast kapu Aiziet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
aizvērtņi Aizvirtņi.
Spirta dzēriens Alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
brūzis Alus darītava. Spirta dedzinātava.
komisārs Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu. Piešķirt godalgu (kādam darbam).
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
Asins pirts Asinspirts.
atšķirt Atdalīt, atšķirot. Nošķirt.
atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem). Atšķirt.
atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba. Piešķirt atvaļinājumu.
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Pazemināt dienesta pakāpi Atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
Vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
atsevišķi Atšķirti (no citiem), savrup.
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu. Brūnēt.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
atnākt Attaisīties, atvērties Arī atirt, atraisīties.
šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
dzist Beigties (par dzīvību). Mirt (par cilvēku).
etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs, reibinošs šķidrums. Etilalkohols, etilspirts, vīna spirts.
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
atbirt Birstot atdalīties nost. _imperf._ Birt nost. Nobirt.
nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
bērties Birt, kaisīties.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
Noslēgt rēķinus ar dzīvi Būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
Noslēgt rēķinus ar dzīvi Būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
celmājs Celmaina vieta, izcirtums.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
ciršus Cērtot, ar cirtieniem.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
Muzikālā dzirde Cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās. Izvirtulis.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte.
krūzains Cirtains, sprogains.
kruzuļains Cirtains, sprogains.
skrullains Cirtains.
kruzuļi Cirtas, sprogas.
starpcirte Cirte, kurā daļu koku izcērt pirms galvenās (beigu) cirtes.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
Spirta laka Dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā.
diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni). Trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
niršana Darbība --> nirt (1).
izšķīrējs Darītājs --> izķirt.
nirējs Darītājs --> nirt.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
doktors Dažās valstīs - viens no zinātniskajiem grādiem. Persona, kam piešķirts šis grāds.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
spirtot Dezinficēt (ko) ar spirtu.
iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
mirstams Divd. --> mirt.
spirtots Divd. --> spirtot.
verdošs Divd. --> virt.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot.
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot. Dalīties (4).
nodrāzt Drāžot padarīt smailu. Drāžot piešķirt vēlamo formu.
apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
grūt Drupt, irt.
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
Vīna spirts Etilspirts.
Vīna spirts Etilspirts.
spirts Etilspirts.
etilalkohols Etilspirts. Vīna spirts.
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
Ūdens joma Garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidigi, spirālveidīgi. Arī cirtot.
nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus. Piemest (5).
piemest Iedot, piešķirt papildus. Piesviest (5).
dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
Vagonu apgāzējs Iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
ienirties Ienirt (1).
noiet Ienirt (parasti dziļi).
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
ieirt Iesākt irt.
Ņemt atvaļinājumu Iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
Dabūt (arī atrast) galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Rast galu (retāk nāvi, kapu) Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
Atrast (arī dabūt) nāvi (arī galu, retāk kapu) Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
Atrast (arī dabūt) galu (retāk nāvi, kapu) Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
Dabūt (arī atrast) galu Iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
noirties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam). Noairēties (1).
sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt. Ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim). Saairēt (2).
metilspirts Indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu.
Darba sabiedriskošana Individuāli nošķirto ražotāju darba pārvēršana sabiedrības darbā.
sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt. Intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī). Saairēties.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizirties.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
iztecēt Izbirt (1).
slēģi Izcirtumi (mežā).
malkcirsnis Izcirtums.
kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu.
dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
rūdot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu. Būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtot (2).
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudrabot (2).
sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudraboties.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltoties.
zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Zilot.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu. Tumst (2).
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
izplūst Izirt un izplesties (par matiem).
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī).
izslīdēt Izplūst, izbirt (piemēram, par smiltīm).
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
balsot Izšķirt kādu jautājumu ar to cilvēku balsu skaitu, kuri aizstāv vienādu viedokli.
atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
Spert lielo soli Izšķirties (par ko svarīgu).
palikt Izšķirties (piemēram, par kādu rīcību).
pašķirties Izšķirties, attālinoties citam no cita.
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā). Arī savīt (parasti matus, ūsas).
nolīst Izveidot šādu izcirtumu, (kādā vietā, platībā).
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
nešķīstība Izvirtība.
izvirtulis Izvirtis cilvēks.
pazust Izzust, izmirt (par dzīvnieku sugu, dzimtu u. tml.).
paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
šķirties Juridiski šķirt savu laulību.
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
kampars Kampareļļa, kamparspirts.
Kapu mirte Kapmirte.
gvards Karavīrs PSRS Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
skrīne Kaudze. Arī virtene.
atdalīt Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita), lai konstatētu atšķirības.
norobežot Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita).
atklīst Klīstot atšķirties (no kā). Noklīst.
plankumot Kļūt plankumainam. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā). Izcelties (3).
aizkratīt Kratot ļaut aizklīst, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
kambīze Kuģa virtuve.
plīts Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai.
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
koncerts Liela apjoma virtuozs, parasti sonātes formas, skaņdarbs dažādam izpildītāju sastāvam (piemēram, vienam vai vairākiem solo instrumentiem ar orķestri vai bez tā, balsij ar orķestri, orķestrim).
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
Mest garu Liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
atļauties Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
kā Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
gan Lieto, lai pastiprinātu - vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu. Kaut [3] (2).
kā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
Diezin vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Diezin (arī diez) vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
Gan nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
Vai nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
pavisam Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu. Likties [2] (4).
kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi. Kaut [3] (1).
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu. Diezin (2).
nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
maz Lieto, lai piešķirtu vārdam šaubu nokrāsu.
vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Aizvirtņi.
mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja pirtij ejot, peroties uz inākot no pirts.
Pirts vārdi Maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
malcinieks Malkas cirtējs.
matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota). Cirta.
sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē.
vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
celiņš Matu šķirtne.
Panākt vaļā Mazliet atdarīties atvērties. Arī atirt, atraisītiess.
aizirt Mazliet atirt, atrist. Pairt.
pabirt Mazliet, daļēji izbirt.
pairt Mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli).
tarakāns Melnais prusaks, virtuves prusaks.
prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
metanols Metilspirts.
Koka spirts Metilspirts.
Koka spirts Metilspirts.
skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai.
sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
Galvenā audze Mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
Meža cirtējs Mežcirtējs.
Meža cirtējs Mežcirtējs.
Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
sprāgt Mirt (par cilvēkiem).
krist Mirt (parasti epidēmijā) - par cilvēkiem.
Mirt zem (ķirurga) naža Mirt operācijas laikā.
Nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Mirt traģiskā nāvē.
Labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt Mirt traģiskā nāvē.
Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Mirt traģiskā nāvē.
Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Mirt traģiskā nāvē.
Ziedot dzīvību Mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u.tml.).
Iet bojā Mirt.
Laist dzīvību (arī garu) ārā Mirt.
Slēgt acis uz mūžu (arī uz mūžību) Mirt.
Šķirties no dzīves (arī no pasaules) Mirt.
Beigt ciest Mirt.
šķirties Mirt.
paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
Spirta lampiņa Neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
Spirta lampiņa Neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
joma Neliels, parasti nošķirts, līcis.
liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
Turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
Turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona). Mest ēnu (uz gaiša fona).
nirties Nirt (1).
kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
pārcirtums No cirtiena iegūts ievainojums.
potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
nogriezt Nodalīt, nošķirt (no kā).
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu). Lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
noskriet Noirt (par adījuma valdziņiem).
norist Noirt (par valdziņu).
aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai).
neizšķirts Nol. divd. --> izšķirt.
nešķirams Nol. divd. --> šķirt.
iemērīt Nomērīt un piešķirt. Arī iedalīt (3).
izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās Nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
Palikt uz galda Nomirt operācijas laikā (par operējamo).
Palikt uz galda Nomirt operācijas laikā (par operējamo).
Nomirt zem (ķirurga) naža Nomirt operācijas laikā.
Iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) Nomirt un tikt apglabātam.
nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
palikt Nomirt, arī krist kaujā.
Aiznest (arī paņemt) sev līdzi kapā Nomirt, neizpaužot ko.
Aiznest (arī paņemt) līdzi kapā Nomirt, neizpaužot ko.
Paņemt (arī aiznest) līdzi kapā Nomirt, neizpaužot ko.
aiziet Nomirt.
atstiepties Nomirt.
izdzist Nomirt.
izputēt Nomirt.
Aiziet pie dieva, arī aiziet dieva mierā, arī stāties dieva priekšā Nomirt.
Atdot dievam dvēseli Nomirt.
Aiziet aizsaulē Nomirt.
Atdot dievam dvēseli Nomirt.
Aizslēgt (arī aizdarīt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Nodziedāt (savu) dziesmu Nomirt.
Aiziet no dzīves (arī atvadīties no dzīves poēt.) Nomirt.
Aizvērt (arī slēgt, aizdarīt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Izlaist garu Nomirt.
Slēgt (arī aizdarīt, aizvērt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Iet pie tēviem (arī senčiem) Nomirt.
Iet projām no dzīves Nomirt.
Izlaist garu Nomirt.
Aiziet (arī ieiet) kapā Nomirt.
(Ie)līst kapā (arī zārkā) Nomirt.
Nolikt karoti Nomirt.
Krist pār ilksi Nomirt.
Līst kapā (arī zārkā) Nomirt.
Aizmigt mūža (arī mūžīgā) miegā Nomirt.
Aiziet dieva mierā Nomirt.
Aiziet mūžībā Nomirt.
Aizmigt mūžīgā (arī mūža) miegā Nomirt.
Aizmigt mūža (arī mūžīgā) miegā Nomirt.
Aiziet nebūtībā Nomirt.
Nodziedāt (savu) dziesmu Nomirt.
Noiet kapā Nomirt.
Nolikt karoti Nomirt.
Pārkrist pār ilksi Nomirt.
Atstiept kājas (arī pēdas) Nomirt.
Aizdarīt (arī slēgt, aizvērt) acis (uz mūžu) Nomirt.
Atvadīties no dzīves Nomirt.
Stāties dieva priekšā Nomirt.
Aiziet no dzīves Nomirt.
Aiziet aizsaulē Nomirt.
Aiziet pie tēviem (arī senčiem) Nomirt.
Aiziet bojā Nomirt.
(Aiz)iet bojā Nomirt.
Aiziet veļos Nomirt.
Aiziet uz viņpasauli Nomirt.
Līst zārkā (arī kapā) Nomirt.
nosprāgt Nomirt.
pamirt Nomirt.
Atstiept (arī notirināt) kājas, arī atstiept pēdas Nomirt. Nobeigties.
Notirināt (arī atstiept) kājas Nomirt. Nobeigties.
Atstiept pēdas (arī kājas) Nomirt. Nobeigties.
Izbeigt mūžu Nonāvēt. Arī nomirt.
nolaisties Nonirt.
apkapāt Nopļaut, appļaut ar īsiem izkapts cirtieniem.
bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
ar Norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
dot Nosacīt, piešķirt (piemēram, īpašību).
Dot vārdu (arī nosaukumu) Nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
Iedot vārdu (arī nosaukumu) Nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
(Ie)dot vārdu Nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu.
brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas augstskolu beigušajiem. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Tautas daiļamata meistars Nosaukums, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
atgriezt Nošķirt (no kā), izolēt (cilvēku).
izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
nodalīt Nošķirt, atdalīt (ko no kāda kopuma). Iedalīt (ko no kāda kopuma).
sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas attiecīgā veseluma daļas).
grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā. Nogrupējums.
atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost. _imperf._ Dalīties nost.
atdalīties Nošķirties no citiem (par dzīvniekiem).
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus. Palikt savrup.
atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
pateikt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pasacīt (2).
pasacīt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pateikt (2).
glicerīns Organiska viela (spirts) - biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums.
esteris Organiska viela, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
alkohols Organisku savienojumu grupa, kuru sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis. Spirti.
maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
cirtot Padarīt (matus) cirtainus.
Padomju gvarde Padomju Armijas daļas, kurām Lielā Tēvijas kara laikā piešķirts goda nosaukums «gvarde».
Padomju gvarde Padomju armijas daļas, kurām piešķirts šis nosaukums.
doktors Padomju Savienībā - augstākais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
kandidāts Padomju Savienībā - pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
padibenes Pagrimuši, demoralizējušies, izvirtuši cilvēki.
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
izsolīt Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (1) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (2) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (3) vai tvirtāks.
tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (4) vai tvirtāks.
Izlīdzināt rezultātu Panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
Izlīdzināt rezultātu Panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
atņemt Panākt, ka zaudē (to, kas piešķirts vai iegūts).
Komandējuma nauda Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
Komandējuma nauda Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
līst Parasti savienojumā «līst līdumu»: veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
nolīst Parasti savienojumā «nolīst līdumu»: izveidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
pairt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) irt. Paairēt (4).
pāršķirt Pārdalīt (matus, matu kārtojumu) - par šķirtni, celiņu (matos).
brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā.
rūgstole Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā. Brāga.
pašķirties Pārtraukt laulību. Pārtraukt draudzību. Izšķirties.
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu). Nošķirties (no kā).
pašvaldība Pārvaldes sistēma (buržuāziskajās valstis), kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra. Šādas sistēmas orgāns.
izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt [2] (1).
izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt [2] (2).
izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt [2] (3).
nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (1).
nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (2).
piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt [2] (2). Papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
piešķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> piešķirt (1).
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt [2] (1).
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt [2] (2).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (1).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (2).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (5).
šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (6).
uzbirums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbirt.
mūdīties Peldēt. Nirt.
izpērt Pērc un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt.
appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās).
koncesionārs Persona, kam ir piešķirta koncesija (2).
Personālais pensionārs Persona, kam ir piešķirta personālā pensija.
Personālais pensionārs Persona, kam ir piešķirta personālā pensija.
Personālais stipendiāts Persona, kam ir piešķirta personālā stipendija.
pensionārs Persona, kam piešķirta pensija.
Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
nopērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt (pirtī).
nopērties Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī).
sabirt Piepildīties ar ko birstošu. Piebirt.
iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju. Radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
(Ie)dot nosaukumu Piešķirt (kam) nosaukumu.
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko). Padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
iemiesot Piešķirt (kam) reālu izpausmi, izveidot, realizēt (ko) materiālā formā.
subsidēt Piešķirt (kam) subsīdiju.
saukt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Dēvēt.
dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Saukt.
Palaist (vaļīgāk) grožus Piešķirt (lielāku) brīvību.
perfektivēt Piešķirt (parasti darbības vārdam, tā veidam) perfektivitāti.
asignēt Piešķirt (parasti lielu naudas summu kādam mērķim).
aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai). Novirzīt.
apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (par domām, jūtām).
apbalvot Piešķirt apbalvojumu. Izsniegt apbalvojumu.
piespriest Piešķirt ar tiesas spriedumu.
paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
apgarot Piešķirt cildenumu (piemēram, darbam, mūžam).
pārdēvēt Piešķirt citu vārdu, nosaukumu, apzīmējumu.
atļaut Piešķirt juridiskas tiesības (ko darīt).
apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi u. tml.
sadalīt Piešķirt katram noteiktu daļu (no kopuma), arī iedot, izsniegt katram noteiktu daļu (no kopuma).
Palaist vaļīgāk grožus Piešķirt lielāku brīvību.
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
atmaidzināt Piešķirt maigāku izteiksmi (balsij, sejai u. tml.).
novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam). Piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur).
pensionēt Piešķirt pensiju.
naturalizēt Piešķirt pilsonību (ārvalstniekam, bezvalstniekam).
prēmēt Piešķirt prēmiju (1). Apbalvot ar prēmiju (1).
prēmēt Piešķirt prēmiju (2).
Savilkt seju Piešķirt sejai kādu izteiksmi.
(Sa)vilkt seju Piešķirt sejai kādu izteiksmi.
Vilkt seju Piešķirt sejai kādu izteiksmi.
apēnot Piešķirt sejai, acīm skumju, nopietna izteiksmi (par pārdzīvojumu, izjūtām u. tml.).
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu. Padarīt arhaisku.
dot Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
izsniegt Piešķirt un nodot tiesīgajai personai (piemēram, pabalstu).
izsniegt Piešķirt un pasniegt (apbalvojumu, medaļu u. tml.). Pasniegt (piešķirto apbalvojumu, medaļu u. tml.).
Likt vārdu, arī likt (ko) vārdā Piešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā.
Likt vārdu, arī likt (ko) vārdā Piešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā.
nosaukt Piešķirt vārdu, nosaukumu.
vēlēt Piešķirt, atļaut.
salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem).
ielikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu).
atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas).
dalīt Piešķirt, noteikt katram daļu (no kopuma).
iedot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (kādus apstākļus, stāvokli u. tml.).
dot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
atvēlēt Piešķirt. Atļaut izmantot.
tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums. Arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
izcelties Pievērst sev uzmanību, iegūt ievērību (ar savām īpatnībām, rīcību). Atšķirties no citiem.
spirtot Pievienot (kam) spirtu.
vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
Romiešu pirts Pirts ar divdaļīgu lāvas telpu un ļoti sausu gaisu.
Somu pirts Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaissl sauna.
Somu pirts Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss. Sauna.
sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss. Somu pirts.
Krievu pirts Pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
Pirts krāsns Pirtskrāsns.
Peramā slota Pirtsslota.
Pirts slota Pirtsslota.
Pirts (arī peramā) slota Pirtsslota.
piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
Caurlaides tipa pirts Pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija).
priekšiņa Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes.
nobire Process --> nobirt (2).
viršana Process --> virt.
nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
nodot Radīt tādus apstākļus, ka ir iespējams pārņemt (parasti varu). Piešķirt (pilnvaras).
atraisīt Raisot atbrīvot, atšķirt vienu no otra (ko kopā sasietu).
izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Krāsu aklums.
aizšķirties Refl. --> aizšķirt.
atirties Refl. --> atirt [1] (1). Atairēties.
atirties Refl. --> atirt [1] (2). Atairēties.
atšķirties Refl. --> atšķirt (4).
bārstīties Refl. --> bārstīt Izklaidus birt.
izolēties Refl. --> izolēt (2). Nošķirties, norobežoties, atdalīties.
izšķirties Refl. --> izšķirt (4). Tikt izšķirtam.
pāršķirties Refl. --> pāršķirt (1). Tikt pāršķirtam.
pāršķirties Refl. --> pāršķirt (2), tikt pāršķirtam.
pērties Refl. --> pērt (2). Sviedrēties, mazgāties (parasti pirtī).
sacirtoties Refl. --> sacirtot. Tikt sacirtotam.
skrullēties Refl. --> skrullēt. Tikt skrullētam. Arī cirtoties.
uzšķirties Refl. --> uzšķirt. Tikt uzšķirtam.
atbirums Rezultāts --> atbirt.
izvirums Rezultāts --> izvirt.
pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (1).
pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (2).
pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (3).
kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā. Iesalcukurs.
Iesala cukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Iesalcukurs, maltoze.
iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Maltoze.
kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
partikulārs Saistīts ar (kā) daļu, sastāvdaļu. Arī atsevišķs, nošķirts.
Acis noreibst (arī apreibst) Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
uzlējums Salds alkoholiskais dzēriens, kura gatavošanai izmanto tikai augļu un ogu sulas izvilkumu spirtā.
retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
izcirtējs Savienojumā «gaļas izcirtējs»: cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
panākt Savienojumā «panākt vaļā»: mazliet atdarīties, atvērties. Arī atirt, atraisīties.
piešķirt Savienojumā «piešķirt nozīmi»: uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
ne Savienojumā «vai ne»: lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
aizmigt Savienojumā ar "uz mūžu", "mūžīgā miegā", "uz visiem laikiem" u. tml.: nomirt.
izbeigt Savienojumā ar «dzīve», «mūžs» u. tml.: nonāvēt, arī nomirt.
beigt Savienojumā ar «elpot», «ciest» u. tml.: mirt.
nobeigt Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
pabeigt Savienojumā ar «mūžs», «dzīve» u. tml.: nomirt. Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
beigt Savienojumā ar «mūžs», «gaitas» u. tml.: mirt. Pavadīt pēdējo mūža posmu.
ierādīt Savienojumā ar «vieta», «loma»: piešķirt (ievērojamu) nozīmi.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
glicerāti Savienojumi, kas rodas, glicerīna spirta grupās ūdeņradi aizstājot ar metālu.
sagriezties Savīties (sprogās, cirtās) - par matiem.
sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
Veļu kults Seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
knābiens Sitiens, cirtiens ar knābi.
hidroksilgrupa Skābekļa un ūdeņraža atomu vienvērtīga grupa, kas ietilpst, piemēram, spirtu sastāvā.
indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
šūna Skaitļošanas tehnikā - atmiņas elementu grupa vai datu nesēja zona, kam piešķirts noteikts kārtas numurs.
transkripcija Skaņdarba pārveidojums citādam atskaņojumam nekā paredzēts oriģinālā. Arī brīva, virtuoza (skaņdarba) apdare.
spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
saskatīt Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko). Skatoties atklāt, konstatēt (ko).
Skudru spirts Skudrskābes šķīdums etilspirtā.
Skudru spirts Skudrskābes šķīdums etilspirtā.
pirtsslota Slota (parasti no bērza zariem), ar kuru peras pirtī.
smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu.
odekolons Smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
ražotne Specializēta (ražošanas apvienības, uzņēmuma vai nerūpnieciskas organizācijas) juridiski un saimnieciski nepatstāvīga vienība, kas ir teritoriāli nošķirta vai tehnoloģiski atšķirīga un kur noris tiešais ražošanas process.
alkohols Spirta dzēriens.
fūzeļeļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu.
sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu. Fūzeļeļļa.
spirtrūpniecība Spirta rūpniecība.
spirtmērs Spirtometrs.
spirtains Spirtots (2).
spirtīgs Spirtots (2).
papildlaiks Sporta spēlēs - laiks, ko piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
atšķirtība Stāvoklis --> atšķirt (2).
vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjuta.
divvientulība Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceles (2).
krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceļš (2).
degvīns Stiprais alkoholiskais dzēriens - ar ūdeni atšķaidīts etilspirts.
liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
atsisties Strauji atšķirties (no citiem).
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
slota Šāds, parasti bērza zaru, saišķis, ar kuru peras pirtī. Pirtsslota.
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
problēma Šaha spēlē - uzdevums, kurā ar noteiktu gājienu skaitu jāpanāk mata stāvoklis vai neizšķirts rezultāts.
etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
krustcirtnis Šaurs cirtnis atslēdznieku darbiem.
šķērscirtnis Šaurs cirtnis.
jods Šī elementa šķīdums spirtā (antiseptisks līdzeklis).
izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma). Atlasīt.
pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu). Izveidot (celiņu) matos. Izšķirt (2).
pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.). Arī atšķirt (4).
pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām).
lapot Šķirstīt, šķirt (grāmatu, žurnālu u. tml.). Šķirstīt (ko), ātri, pavirši lasot.
aizšķirt Šķirt (grāmatu līdz kādai lappusei).
dalīt Šķirt (kādu daļu no citas daļas), būt par robežu.
atvadīties Šķirties.
šķirtvainaglapu Šķirtlapains.
ceļojošs Tāds (karogs, vimpelis, balva), kas tiek piešķirts jaunajam uzvarētājam kādā sacensībā.
pielaulāt Tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā, tāds, no kā nevar šķirties.
piespiedu Tāds, kam ar tehniskiem līdzekļiem tiek piešķirts noteikts virziens, arī noteikta intensitāte.
cirtains Tāds, kam ir cirtas (piemēram, par cilvēku, galvu).
melncirtains Tāds, kam ir melnas vai ļoti tumšas cirtas.
spirtots Tāds, kam ir pievienots etilspirts (par alkoholiskiem dzērieniem).
pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
tumšcirtains Tāds, kam ir tumšas cirtas.
zeltcirtains Tāds, kam ir zeltainas cirtas.
taisns Tāds, kam nav cirtu, viļņu (par matiem, kādu to kopumu).
vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem).
vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī vientuļš (1).
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml. Tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
ekskluzīvs Tāds, kas ir nošķirts, norobežots, tāds, kas izslēdz ko citu.
jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā. Tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
nešķirams Tāds, kas ir tik cieši saistīts (ar kādu), ka to grūti vai neiespējami šķirt (no tā). Tāds, kas parasti ir sastopams kopā (ar kādu).
neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
neizlēmīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izlemt (ko), nespēj izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
neizšķirīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
cirtains Tāds, kas pēc formas atgādina cirtas. Robains, viļņains.
cirtains Tāds, kas vijas cirtās, cirtojas (par matiem).
nedalāms Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt (no kā). Tāds, kas pastāv ciešā saistībā (ar ko).
vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu.
vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu. Vientulīgs (2).
neizšķirīgs Tāds, kurā (piemēram, tumsas dēļ) nav iespējams izšķirt, saskatīt atsevišķus priekšmetus.
rezultatīvs Tāds, kura rezultāts nav neizšķirts (par sporta sacensību).
izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirīgs.
izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirošs.
izšķīrējs Tas (tāds), kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tas (tāds), kas izšķir, nosaka (ko).
koncesionārs Tas, kam ir piešķirta koncesija (1).
vientulis Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo. Arī vientuļnieks.
reprogrāfija Teksta, attēla pavairošana, kurā iegūst kopijas, kas grafiski pilnīgi atbilst oriģinālam, bet var atšķirties no tā pēc materiāla, krāsas, izmēriem.
sviedrētava Telpa (pirti), kur sviedrētas.
pirtsaugša Telpa starp pirts griestiem un jumta segumu.
noirties Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
Subjektīvās tiesības Tiesības, kas ir piešķirtas noteiktai juridiskai vai fiziskai personai ar likumu.
krist Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
izsijāties Tikt izvērtētam, nošķirtam (piemēram, par atziņu, domu).
nākt Tikt piešķirtam, dotam (kam).
palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt. Trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
gars Tvaiks (parasti pirtī).
Uzmest garu Uzliet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
uzpolsterēt Uzstiprināt attiecīgu veidojumu (ķermeņa daļai), lai (tai) piešķirtu vēlamo formu.
atšķirt Uzšķirt (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
pazīt Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
atšķirt Uztvert, sajust (ko no kāda kopuma). Izšķirt.
pērt Vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot.
šķirstīt Vairākkārt šķirt (5).
koncertvalsis Valsis, kuru mēdz atskaņot koncertos un kuram ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma.
līst Veidot šādu izcirtumu (kādā vietā, platībā).
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi). Atšķirt.
atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.).
divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs. Arī šāda rakstura svīta.
denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai.
tinktūra Vielas izvilkums spirtā.
niriens Vienreizēja paveikta darbība --> nirt (1).
šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (5).
šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (6).
Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
dedzinātava Vieta, arī neliels uzņēmums, kur ar pārtvaici iegūst (piemēram, spirtu, darvu).
palāve Vieta, telpa zem pirts lāvas.
Sausais vīns Vīns, kas ir gatavots tikai no augļu sulas bez spirta, cukura piedevām.
Sausais vīns Vīns, kas ir gatavots tikai no ogu, augļu sulas bez spirta, cukura piedevām.
ķēkša Virēja, virtuvene.
Sīpolu virtene Virtene, kurā ir sasieti sīpoli (uzglabāšanai ziemā).
virtne Virtene.
koncertetīde Virtuoza etīde, kas paredzēta atskaņošanai koncertā.
rulāde Virtuoza pasāža dziedāšanā (parasti koloratūrsoprāna partijās).
kapričo Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kurā ir daudz oriģinālu, negaidītu muzikālu frāžu un efektu.
tokāta Virtuozs skaņdarbs taustiņinstrumentiem.
etīde Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos.
rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām.
rovis Virtuve bez dūmeņa. Telpa ar atklātu pavardu.
ķēķis Virtuve.
kukņa Virtuve.
caurduris Virtuves piederums - trauks ar sīki caurumotu dibenu.
vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples). Šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
cirtainums Vispārināta īpašība --> cirtains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
iecirtība Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
netiklība Vispārināta īpašība --> netikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Izvirtība.
tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
virtuozitāte Vispārināta īpašība --> virtuozs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
virtuozums Vispārināta īpašība --> virtuozs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme. Virtuozitāte.
cirtoties Vīties cirtās (par matiem).
Nokrist no kājām Zaudējot spēkus pārmērīgā darbā, smagi saslimt, arī nomirt.
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem). Atmirt.
maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
maģistrs Zinātniskais grāds (buržuāziskajā Latvijā), ko piešķīra personām, kas pēc Latvijas Universitātes beigšanas bija iesniegušas attiecīgu zinātnisku darbu. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās buržuāziskās valstīs, buržuāziskajā Latvija, pirmsrevolūcijas Krievijā). Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
docents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu kandidāta grāds. Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
pasniedzējs Zinātniskais nosaukums, ko piešķir speciālistam, kas māca (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
nirpīles Zosveidīgo kārtas apakšdzimta, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens. Šīs apakšdzimtas putni.

irt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV