Paplašinātā meklēšana
Meklējam daudzum.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (1288):
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā. Adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
- aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
- Sabāzt vēderā Apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
- Sabāzt vēderā Apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
- salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
- ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu).
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
- deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
- mērs Apjoms, daudzums. Pakāpe, robeža.
- Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
- Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
- Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
- Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
- bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu. Ļoti daudz.
- pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
- izvēlēties Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu). Ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
- cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa. Šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā). Nobrukt (1).
- iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā. Atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā. Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu. no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā. Atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
- jonis Aumaļām. Vienlaikus lielā daudzumā.
- dozators Automātiska ierīce, ar ko mērī noteiktu vielas daudzumu.
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā. Aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- blāķis Blīva (liela) kopa. (Liels) daudzums.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- Mētāties pa zemi (arī zemē) Būt lielā daudzumā. Būt viegli iegūstamam.
- Mētāties pa zemi (arī zemē) Būt lielā daudzumā. Būt viegli iegūstamam.
- Mētāties zemē (arī pa zemi) Būt lielā daudzumā. Būt viegli iegūstamam.
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
- pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
- pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
- uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
- iztaisīt Būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu).
- blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
- pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu). Sacelt (2).
- pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai.
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā. Ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
- sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā. Cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko). Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļa (ar ko lielākā daudzumā).
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
- Pēc (sirds) patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- Pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- Cik (vien) sirds vēlas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- Cik (vien) sirds vēlas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai.
- patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā).
- džouls Darba, enerģijas, siltuma daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
- pārsvars Daudzums, kas pārsniedz kā cita daudzumu.
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- Atslodzes diena Diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
- piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
- sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe.
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
- nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
- strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
- tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
- nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
- noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- ampērstunda Elektrības daudzuma mērvienība.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis. Elektromagnētiskā lauka avots.
- ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu svara daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
- Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
- anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Mazasinība.
- mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs. Anēmija.
- ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
- Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- Kunga tiesa Feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā. Filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu).
- doza Fizikāls lielums, ar ko mērī starojuma daudzumu.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu.
- saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā. Fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā. Fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu).
- safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā. Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu).
- gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls.
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
- verdze Gara rinda. Liels bars, daudzums.
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
- sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā. Gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
- sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu).
- piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Sīkmaluma (arī sīka maluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- Sīka maluma (arī sīkmaluma) milti Graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
- piegriezt Griežot papildināt (kā daudzumu).
- sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Gropējot izgatavot, arī sagatavot (M lielāku daudzumu).
- ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdens krāns.
- Ūdens krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai. Ūdenskrāns.
- krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai.
- sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
- atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
- sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā. Iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā. Iedot (kā lielāku daudzumu). Iedot (ko vairākiem, daudziem).
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
- ieņemt Iedzert (kādu šķidruma daudzumu).
- sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
- iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu).
- sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā. Iegremdēt (kā lielāku daudzumu).
- sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā. Iejaut (kā lielāku daudzumu).
- ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
- ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā. Ieskaitīt.
- pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
- saiet Iekļūt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
- sakonservēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā. Iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
- salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī). Iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī).
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām). Pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
- samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā. Iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
- piemērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā.
- samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā. Iemērkt (kā lielāku daudzumu).
- piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu). Uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
- sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos). Iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos).
- sariesties Ieplūst (acis) lielākā daudzumā (par asarām).
- sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
- fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
- lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
- ūdensmērītājs Ierīce caurplūduma ūdens daudzuma mērīšanai.
- sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā. Ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
- sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā. Iesālīt (kā lielāku daudzumu).
- sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā. Iesēt (kā lielāku daudzumu).
- piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
- sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā. Ieskābēt (kā lielāku daudzumu).
- pasmelt Iesmelt (kā nelielu daudzumu).
- sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā.
- piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu.
- sasprūst Iesprūst (kur) - par kā lielāku daudzumu.
- sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā. Iestādīt (kā lielāku daudzumu).
- piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā. Iestiklot (kā lielāku daudzumu).
- sastrēgt Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā.
- sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā. Iesūkt (kā lielāku daudzumu).
- sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu). Iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu).
- satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā. Ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
- satilpt Ietilpt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
- aptvert Ietvert sevī (parasti liela daudzumu, arī ko plašu).
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu. Ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
- pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
- saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā. Ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
- sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā. Iezīst (kā lielāku daudzumu).
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
- saelpoties Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā. Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- bits Informācijas daudzuma mērvienība.
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
- pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
- saaugt Izaugt, izveidoties lielāka daudzumā (par augiem, to daļām).
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem). Tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
- sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā. Izdēt (olu lielāku daudzumu).
- piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
- iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā). Sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
- Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
- Plaušu (dzīvības) tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
- sadarināt Izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā. Izgludināt (ar gludekli kā lielāku daudzumu).
- sakāst Izkāst (ko) lielākā daudzumā. Izkāst (kā lielāku daudzumu).
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko). Izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu). Arī izbarot.
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- salobīt Izlobīt (ko) lielākā daudzumā. Izlobīt (kā lielāku daudzumu).
- pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī pieblīvēt.
- samazgāt Izmazgāt (ko) lielākā daudzumā. Izmazgāt (kā lielāku daudzumu).
- saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā. Izperēt (mazuļu lielāku daudzumu).
- savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
- saprojektēt Izprojektēt (ko) lielākā daudzumā. Izprojektēt (kā lielāku daudzumu).
- saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļās) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
- saretināt Izretināt (augus) lielākā daudzumā. Izretināt (augu lielāku daudzumu).
- sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā. Izsijāt (kā lielāku daudzumu).
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
- piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- fabricēt Izstrādāt (ko sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
- satecināt Iztecināt (taukus) lielākā daudzumā. Iztecināt (tauku lielāku daudzumu).
- savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
- sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
- pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
- sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā. Izžaut (kā lielaku daudzumu).
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) lielākā daudzumā.
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
- tiesa Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
- skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai.
- daļa Kāds daudzums no kopuma, no veseluma. Ne viss, ne visi.
- piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- sakalt Kājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sakapināt Kāpinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā. Kāpinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
- pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt (1).
- sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā. Kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
- piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
- piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
- sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
- daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
- paaugties Kļūt lielākam (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
- padilt Kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā).
- nokristies Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- nokrist Kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu. daudzumu, apjomu).
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
- pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
- sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
- Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- krāja Koksnes daudzums augošos kokos.
- snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- Darba ražīgums Konkrētā darba spēja radīt laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
- Darba ražīgums Konkrētā darba spēja ražot laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
- skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
- summa Kopējais (kā) daudzums.
- kopraža Kopējais ražas daudzums.
- pavisam Kopskaitā, kopējā daudzumā.
- piekrāt Krājot papildināt (kā daudzumu).
- vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu).
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu).
- salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielauzt Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
- pielauzt Laužot papildināt (kā daudzumu).
- pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās daļās. Sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
- pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu).
- piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu).
- palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
- riekšava Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt).
- Cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā. Ļoti daudz.
- Kā no gaisa Lielā daudzumā.
- gals Lielā daudzumā. Ļoti daudz.
- kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
- Kā melna nakts Lielā skaitā, daudzumā.
- Kā melna nakts Lielā skaitā, daudzumā.
- pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
- vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
- infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā).
- autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
- bagātība Lielas materiālas vērtības. Liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā).
- pulks Liels (dzīvnieku) daudzums, kopums.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- pulks Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- lēvenis Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
- lērums Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots). Liels (kā) kopums.
- nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
- kaudze Liels (kā) daudzums, skaits.
- kalns Liels (kā) daudzums.
- lūzums Liels (kā) daudzums.
- Vesela nasta Liels (kā) daudzums.
- Vesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza) Liels (kā) daudzums.
- pilnība Liels (kā) daudzums.
- simt Liels (kā) daudzums.
- simts Liels (kā) daudzums.
- Vesela lauza Liels (kā) kopums, daudzums.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- pulka Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus. Drūzma.
- krusa Liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.).
- dažādība Liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda). (Formu, veidu) bagātība. Daudzveidība (2).
- lietus Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.
- Velna pūtiens Liels daudzums (kā).
- gūzma Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
- gūzma Liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu).
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
- Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
- Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
- guba Liels daudzums, liels skaits.
- vairums Liels daudzums, liels skaits.
- Nezināms gals Liels daudzums.
- Nezināms gals Liels daudzums.
- Nezināms gals Liels daudzums.
- naujums Liels daudzums.
- ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- ta Lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- kaut Lieto, lai norādītu uz (kā biežuma, daudzuma) ierobežojumu.
- tad Lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu. Lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi.
- tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
- Smadzeņu šķidrums Limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- pielobīt Lobot papildināt (kā daudzumu).
- sausmaņām Ļoti lielā skaitā, ļoti lielā daudzumā.
- milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
- jūra Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.
- miljons Ļoti liels (kā) daudzums.
- leģions Ļoti liels (kā) skaits, daudzums.
- miljons Ļoti liels daudzums cilvēku.
- miljons Ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība.
- upe Ļoti liels daudzums, parasti plūstoša, šķidruma.
- Melna masa Ļoti liels daudzums, skaits.
- Melna masa Ļoti liels daudzums, skaits.
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu. Ļoti liels daudzums.
- Balts (arī dzīvs) ūdens Ļoti liels ūdens daudzums, kopums.
- (Kā) piliens jūrā Ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
- (Kā) piliens jūrā Ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā.
- Kā zilumzāles Ļoti maz, niecīgā daudzumā.
- mikroanalīze Ļoti maza vielas daudzuma analīze.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība. Ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums. Druska.
- lāse Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums.
- piliens Ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums. Lāse (2).
- kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
- kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums.
- straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā. Aumaļām.
- aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā. Straumēm.
- stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
- samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā. Makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu).
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- Siltuma mašīna Mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
- manta Materiālu vērtību kopums. Liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder. Bagātība (1).
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
- tērēt Mazināt (kādu materiāla, vielas kopumu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai.
- raukties Mazināties (apjomā, daudzumā).
- dilt Mazināties (apmēros, daudzumā).
- sīkt Mazināties (apmēros, daudzumā).
- zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu).
- rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu). Mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
- pakristies Mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu).
- vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
- mazums Mazs skaits, mazs apjoms, maza masa. Neliels daudzums.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
- samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
- uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu. Papildus dotais mērs, daudzums.
- piemest Metot papildināt (kā daudzumu). Piesviest (3).
- miriādes Milzīgs, nesaskaitāms (kā) daudzums.
- piemizot Mizojot papildināt (kā daudzumu).
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
- trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu). Nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā. Nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
- izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
- malks Neliels (kā dzerama) daudzums.
- šņauciens Neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums.
- skapsna Neliels (kā) daudzums. Šķipsna.
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- klunkšķis Neliels (šķidras vielas) daudzums.
- kriukšķis Neliels alkoholiska dzēriena daudzums.
- Simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- Simts grami (arī gramu), arī simt gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- kraukšķis Neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna).
- miklums Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
- mēriņš Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai. Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
- daudz Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā.
- maz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā.
- nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā.
- pasakains Neparasti, ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu).
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
- deficīts Nepietiekams daudzums. Trūkums.
- plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu. Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
- nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
- nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
- pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
- savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
- Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
- miltums Niecīgs (parasti ēdiena) daudzums.
- imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
- nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
- apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
- sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā). Nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā).
- sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
- sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā. Nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
- piekrist Nokrist (kam) lielākā daudzumā.
- pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
- pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā. Nomizot (kā lielāku daudzumu).
- piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka).
- piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
- piepirkt Nopirkt papildus. Pērkot papildināt (kā daudzumu).
- kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
- savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens. Kāds (6).
- Tik vien Norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu.
- Tik vien Norāda uz (kā) daudzuma, arī īpašības ierobežojumu, samazinājumu.
- tikpat Norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu.
- par Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru.
- šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi. Tas. Tāds.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu.
- necik Norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu.
- cik Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
- cikiem Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību. Apmēram, aptuveni.
- ap Norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu.
- līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
- kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
- tik Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu.
- tikiem Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu. Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
- ar Norāda uz kādu papildu daudzumu.
- līdz Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
- no Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
- pie Norāda uz nepilnu (kā) skaitu, daudzumu.
- pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu.
- līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
- bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā. Izņemot, neieskaitot.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam. Norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- nodzerties Norāda, ka (kas dzerams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
- noēsties Norāda, ka (kas ēdams) ir ļoti garšīgs, lielā daudzumā.
- nolasīties Norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā.
- zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
- virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu). Arī papildus.
- par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
- sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
- sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā. Ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piemētāt (1).
- kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva.
- deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
- kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē). Kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
- kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
- summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai. Ierīce sprādziena radīšanai.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
- ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
- nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
- pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
- piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
- piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā. Radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- piezagt Nozagt (ko) lielākā daudzumā.
- noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī notraipīt.
- noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
- ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā. Ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
- ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
- saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā. Ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu).
- pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Pielasīt (1).
- pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu). Pielasīt (2).
- racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums.
- pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas). Palielināt (kā daudzumu, apjomu).
- sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā. Pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
- sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā. Pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
- vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
- slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
- pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
- sakrāt Pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu).
- pavairot Palielināt (kā skaitu, daudzumu).
- paplašināt Palielināt (kā) daudzumu, kopumu.
- papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu.
- mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā. Pārvērst par minerālvielu.
- koncentrēt Palielināt vielas daudzumu (maisījumā).
- savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu.
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību. Palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
- sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā).
- vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
- pieņemties Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.).
- augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.). Pieaugt. Arī izveidoties.
- pavairoties Palielināties (par kā skaitu, daudzumu).
- kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu). Arī uzlaboties.
- vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti.
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību). Palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
- meteorisms Palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka. Panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums, apjoms kļūst lielāks.
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- sazāļot Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā. Piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
- mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
- pamazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā.
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
- pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā. Paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu).
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī tūta.
- sapirkt Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā. Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pārdaudzums Pārāk liels (kā) daudzums.
- mitrs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
- Dot uz kartītēm Pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā).
- Pārdot preces vairumā Pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā.
- pierasot Pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem).
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
- piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā.
- piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu).
- plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
- pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma un daudzuma reģistrēšanai.
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- izstrāde Paveikta darba daudzums. Izstrādātās produkcijas daudzums.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2). Piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- pavairojums Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot (1). Pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
- slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt. Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1). Tralējot iegūtais (kā) daudzums.
- tiražēt Pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4).
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- piepelnīt Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
- piecirsties Piecirst sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā.
- piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekārstīt Piekārt (ko) lielākā daudzumā.
- piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka. (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
- piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā.
- salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
- piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem). Ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
- pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu). Pieskaitīt (1).
- sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā. Pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu).
- pienākt Pievienoties, palielinot (kā) daudzumu, apjomu.
- piezagties Piezagt (ko) lielākā daudzumā.
- piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
- izrēķināt Pilnīgi aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot).
- piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- piepīt Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- sapīt Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu.
- saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- pieplēst Plēšot, raujot papildināt (kā daudzumu).
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- saplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā daudzuma. Plūcot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- pieplūkt Plūcot papildināt (kā daudzumu).
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli).
- sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piepļaut Pļaujot papildināt (kā daudzumu).
- sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību. Pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
- Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
- Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
- Reālā darba alga Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā. Presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
- grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā.
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim). Siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest. Siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (2). Ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums.
- Izstrādes norma Produkcijas daudzums, kas jāsaražo noteiktā laikā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā. Ražotspēja.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā. Ražošanas jauda.
- Tauku pelde Produkta vārīšana lielā taukvielu daudzumā.
- Tauku pelde Produkta vārīšana lielā taukvielu daudzumā.
- Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
- Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
- Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
- safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai. Darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā. Darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu. Materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
- metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu.
- rīse Rakstāmpapīra daudzuma mērvienība - 3000 lapu.
- norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
- sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.).
- sarietēt Rasties tesmeni lielākā daudzumā (par pienu). Piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni).
- saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā. Ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu).
- pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu).
- sareģistrēt Reģistrēt (ko) lielākā daudzumā. Reģistrēt (kā lielāku daudzumu).
- sariekstot Riekstojot iegūt (riekstus) lielākā daudzumā. Riekstojot iegūt (riekstu lielāku daudzumu).
- pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīt.
- pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā. Pierīties (1).
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielākā, pietiekamā daudzumā.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sarakt Rokot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Rokot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pierakt Rokot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sarakt Rokot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- safabricēt Rūpnieciski izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Rūpnieciski izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- apmīdīt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
- apmīņāt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
- apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu). Būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
- nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko).
- pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- ietaisīt Sagatavot (parasti kādu daudzumu, krājumu).
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sasaimniekot Saimniekojot sagādāt, iegūt (ko) lielākā daudzumā. Saimniekojot sagādāt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
- mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
- sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
- dziļš Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- garš Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
- Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- Ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- Ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- Birst kā no maisa (arī (pār)pilnības raga) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga (arī maisa) Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Birst kā no pilnības (arī pārpilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Birst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga, arī birst kā no maisa Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Birst kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- Uzpūsts (arī uzpūties) vēders Saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- Uzpūties (arī uzpūsts) vēders Saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- Uzpūsts (arī uzpūties) vēders Saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
- Uz katra pirksta (kādam) Saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā.
- Kā (sētin) apsēts Saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
- Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- Aug kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- (Aug) kā sēnes pēc lietus Saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- Nāk kā pa reni Saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
- Nāk kā pa reni Saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
- Ne vairāk (par) Saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko).
- piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- piekrāt Sakrāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekrāt Sakrāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- sapūžņot Sākt pūžņot, arī strutot. Kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī stiutas lielākā daudzumā.
- aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu, slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties.
- sastrutot Sākt strutot. Kļūt tādam, no kā izdalos strutas lielākā daudzumā.
- piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemēram, par bārdu, ūsām.
- salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
- atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē).
- noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
- krist Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
- ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.).
- pārgāze Samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko).
- virkne Samērā liels (kā) daudzums, skaits.
- rinda Samērā liels (kā) daudzums.
- nopietns Samērā liels (par kādu daudzumu).
- Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- Daudz kas Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u.tml.).
- pieklājīgs Samērā liels, arī pietiekams (par kā daudzumu, skaitu).
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- Liels ūdens Samērā liels, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
- Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- Maz kas Samērā mazs daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).
- Mazs ūdens Samērā mazs, parasti (kā) vārīšanai paredzēts, izmantots ūdens daudzums.
- nieks Samērā neliela naudas summa. Samērā neliels (kā) daudzums.
- pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- paskops Samērā niecīgs, mazs (skaitā, daudzumā).
- sastiept Sanest, parasti ar pūlēm (ko) lielākā daudzumā; sanest, parasti ar pūlēm (kā lielāku daudzumu).
- pieplaukt Saplaukt lielākā, daudzumā.
- pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
- pieražot Saražot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā.
- iesniegties Sasniegt (kādu daudzumu, skaitu).
- sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
- pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- saglaust Saudzīgi saņemt kopā, satvert (ko) lielākā daudzumā.
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- pievairoties Savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
- pievaisloties Savaisloties lielākā daudzumā.
- pamatmaiņa Savienojumā «vielmaiņas pamaimaiņa»: minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai.
- urbties Savienojumā ar «cauri»: censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
- daudzum Savienojumā ar «daudz», «daudzi»: norāda uz lielu daudzumu.
- bez Savienojumā ar daudzuma apzīmējumu norāda uz kā iztrūkumu līdz kādam daudzumam.
- tik Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz daudzuma pakāpi.
- ļoti Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi.
- visai Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi. Arī ļoti.
- ne- Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz samērā mazu skaitu, daudzumu.
- pārāk Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz tik palielinātu daudzuma pakāpi, ka tā ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda, ka darbības subjekts izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz kā daudzuma papildināšanu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos.
- piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā.
- piešvīkāt Savilkt švīkas (kur) lielākā daudzumā.
- piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
- Izsējas norma Sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platības vienībā.
- sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (sēņu lielāku daudzumu).
- piesēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesēņot Sēņojot papildināt (sēņu daudzumu).
- piesijāt Sijājot papildināt (kā daudzumu).
- kalorimetrija Siltuma daudzuma mērīšana.
- Starptautiskā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - 4,1868 džouli.
- Starptautiskā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - 4,1868 džouli.
- Mazā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- Mazā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
- Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
- kalorija Siltuma daudzuma mērvienība.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
- siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu. Siltumietilpība.
- Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
- Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
- kalorāža Siltuma daudzums, ko rada, piemēram, uzņemtie uzturlīdzekļi, barība.
- kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
- simts Simt (2). Arī liels (kā) daudzums.
- sasirot Sirojot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Sirojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- hipoksija Skābekļa daudzuma samazināšanās organisma audos. Skābekļa bads.
- noskaitīt Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu). Skaitot iedalīt.
- ieskaitīt Skaitot, rēķinot iekļaut (kādā kopumā, daudzumā).
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem.
- saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā. Skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu).
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
- pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- izslaukt Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu).
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- Bezcukura diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
- Bezcukura diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
- Nieru diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
- Nieru diabēts Slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību. Patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
- nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- piesnigt Sniegot papildināties sniega daudzumam.
- piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā. Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- sasnigt Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu).
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
- kapacitāte Spēja ietvert (piemēram, informācijas, estētiskā pārdzīvojuma) noteiktu daudzumu.
- ietilpība Spēja uzņemt, ietvert (kā) noteiktu daudzumu.
- saspekulēt Spekulējot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Spekulējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu). Spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
- atspolēt Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu).
- piespraudīt Spraudāt (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- piestādīt Stādot papildināt (kā daudzumu).
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
- Dozas jauda Starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
- Dozas jauda Starojuma daudzums, kuru objekts saņem vienā laika vienībā.
- iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā).
- pārpilnība Stāvoklis, kad (kas, parasti parādības dabā) ir koncentrējies, atrodas kur pārāk lielā daudzumā.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā. Stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- pārpilnība Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
- pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā.
- pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā.
- trūcība Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nabadzība (1).
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Trūcība (1).
- pārsvars Stāvoklis, kad pretinieks cīņā, sacensībā tiek pārspēts. Stāvoklis, kad ir pārsniegts kā cita daudzums, pakāpe.
- redundance Stāvoklis, parādība, kad kādā, parasti informatīvā, sistēmā, vienībā ir elementu virsdaudzums.
- piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
- sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā. Strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu). Strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu).
- noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā. Strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
- saskriet Strauji ieplūst (kur) - par lielāku kā (parasti šķidruma, gāzes) daudzumu.
- iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
- nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nogāzt Strauji noliet (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
- nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
- nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- sagāzties Strauji, ar lielu sparu saplūst (piemēram, par lielu ūdens daudzumu).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- putināt Strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju).
- nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- sasūkties Sūcot uzņemt (ko) lielākā daudzumā. Sūcot uzņemt (kā lielāku daudzumu).
- piezīsties Sūcot uzņemt (šķidrumu) pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Sūcot piepildīt sevi ar šķidrumu (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem).
- piesūkties Sūcot uzņemt barību lielākā daudzumā (parasti par kukaiņiem).
- atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu).
- kopā Summārā skaitā, daudzumā.
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzuma. Sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā.
- piesvērt Sverot papildināt (kā daudzumu).
- piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu. Piesvaidīt (1).
- piesviest Sviežot papildināt (kā daudzumu). Piemest (3).
- kauss Šāda karote kopā ar tās saturu. Šādas karotes saturs. Šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- pavārnīca Šāda karote kopā ar tās saturu. Šādas karotes saturs. Šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- vezums Šāda krava kā aptuvens daudzuma mērs.
- glāze Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums. Attiecīgais tilpuma mērs.
- muca Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- kauss Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (šķidruma) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- savākt Šāda veidā iegūt (kā) ražu lielākā daudzumā: šādā veidā iegūt (kā ražas lielāku daudzumu).
- sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sašaut Šaujot iegūt (ko, parasti medījumu) lielākā daudzumā. Šaujot iegūt (kā, parasti medījuma, lielāku daudzumu).
- piešaut Šaujot papildināt (medījuma daudzumu).
- kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
- piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko). Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- mērce Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu.
- malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
- caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri. Spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā).
- mitrums Šķidrums (parasti nelielā daudzumā).
- slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
- Koncentrēts šķīdums Šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- Koncentrēts šķīdums Šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- sašķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā daudzumā; šķinot iegūt (kā lielāku daudzuma).
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piešķīt Šķinot papildināt (kā daudzumu).
- piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to). Šķīstot (parasti kā sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
- piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, laivu).
- piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Piešūt (2).
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus). Šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu). Arī pašūt (1).
- sašūties Šujot izgatavot sev (parasti vairākus, daudzus tērpus). Šujot izgatavot sev (parasti tērpu, lielāku daudzumu).
- piešūt Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- Uz (kā) rēķina Tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
- papilnam Tā, ka pilnīgi pietiek. Lielā daudzumā, skaitā, apjomā. Bagātīgi.
- bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
- sauss Tāds, kā augsnei ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par augiem).
- nepietiekams Tāds, kā ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā.
- krietns Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
- labs Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
- pamatīgs Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.).
- lieks Tāds, kā ir vairāk par kādu (parasti normālu) daudzumu, lielumu, skaitu.
- pārbagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai ir kas izlietots pārāk lielā daudzumā. Pārāk dārgs, grezns.
- trūcīgs Tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu).
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā. Tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu).
- pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā. Tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
- pārticis Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par cilvēku).
- pašaurs Tāds, kam ir raksturīga vērstība uz samērā niecīgu, nepietiekami plašu objektu daudzumu (par interesēm, garīgo darbību u. tml.).
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu). Arī mitrs (2).
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs, parasti mazliet, paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- sauss Tāds, kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums (piemēram, par acīm, muti).
- bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā. Tāds, kurā ietilpst daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- nabadzīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu.
- nabags Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nabadzīgs (2).
- trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem). Arī nabadzīgs (2).
- trūcīgs Tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nemantīgs, nabadzīgs (1).
- nabags Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā. Nemantīgs, trūcīgs. Nabadzīgs (1).
- nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma. Nemantīgs, trūcīgs.
- sātīgs Tāds, kas (parasti nelielā daudzumā) pilnīgi apmierina izsalkuma sajūtu (par ēdienu).
- viduvējs Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- lāga Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām. Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā.
- lādzīgs Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām. Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā. Lāga (3).
- mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
- masa Tāds, kas ir lielā daudzumā, skaitā. Tāds, kas ir lielā (daudzumā, apjomā).
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu). Tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
- pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.). Tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
- neliels Tāds, kas ir samērā mazs pēc daudzuma.
- neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi. Milzīgs (3).
- pārticīgs Tāds, kas materiāli ir labi nodrošināts, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par dzīvi, dzīves apstākļiem).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā (kā) daudzuma, lieluma (par daudzumu, lielumu).
- mazs Tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
- virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitā paredzēto (daudzumu, skaitu).
- lieks Tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu.
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- pamatīgs Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- virsplāns Tāds, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
- rets Tāds, kas pastāv, atrodas (kur) mazā skaitā, daudzumā. Tāds, kas parasti nav sastopams, novērojams.
- neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
- nesātīgs Tāds, kas patērē par daudz barības, tāds, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vesels Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
- pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
- vidusmērs Tāds, kas pēc kvalitātes, daudzuma u. tml. atbilst šādai pakāpei.
- milzīgs Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- mazs Tāds, kas sastāv no nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- liels Tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- prāvs Tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
- skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
- lielisks Tāds, kas sevišķi atbilst noteiktām prasībām (pēc daudzuma). Sevišķi liels.
- pārpilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi).
- pilns Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
- pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrē lies, atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
- piekaisīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu).
- piebārstīt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piebērt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piebirt Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- piesēt Tāds, Kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
- slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- sauss Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni). Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
- pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
- nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
- liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu. Tāds, kuram ir raksturīga lieku vārdu pārdaudzums.
- piedzīt Tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā.
- nepilns Tāds, kurā ir tikai daļa no vajadzīgā, arī kādām normām atbilstošā daudzuma, skaita.
- pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā. Tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
- deficīts Tāds, kura nav pietiekamā daudzumā.
- trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu). Tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
- trekns Tāds, kura sastāvā ir liels pamatvielas, galvenās vielas daudzums (par vielu maisījumu, parasti par saistvielām, degvielu).
- trūcīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- ietilpīgs Tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums. Darbietilpīgs.
- pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
- Kā (bērtin) nobērts Tāds, uz kā (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
- pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par matiem, ādu).
- pārpilns Tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- nosēt Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
- satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
- virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
- virsplāns Tas skaits, daudzums, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
- gāzma Tas, kas gāžas, ir sagāzts lielā daudzumā.
- riekšava Tas, kas ir novietots, iesmelts u. tml. šādi saliktās plaukstās. Šādi saliktās plaukstās ietilpstošais (kā) daudzums.
- virskomplekts Tas, kas pārsniedz (kā) komplektā paredzēto (daudzumu, skaitu).
- uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
- paliekas Tas, kas vēl eksistē, pastāv, ir saglabājies nelielā daudzumā.
- pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Taukšķējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- lipēmija Tauku daudzuma palielināšanās asinīs.
- līt Tecēt, plūst (par samērā nelielu šķidruma daudzumu).
- satecināt Tecinot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Tecinot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- pietēst Tēšot izgatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieaugt Tiekot krātam, palielināties daudzumā.
- pieveikt Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
- sanākt Tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā).
- nodegt Tikt izlietotam dedzināšanai (par visu dedzināmo, kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- sarasties Tikt izveidotam, izstrādātam lielākā daudzumā. Tikt izveidotam, izstrādātam (par kā lielāku daudzumu).
- čarka Tilpuma mērvienība (šķidruma mērīšanai) - aptuveni 0,12 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā). Attiecīgais šķidruma daudzums.
- satirgot Tirgojoties, pārdodot iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā. Tirgojoties, pārdodot iegūt (kā, parasti naudas, lielāku daudzumu).
- Pasažieru ietilpība Transportlīdzekļa spēja uzņemt noteiktu pasažieru daudzumu.
- menzūra Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
- mērglāze Trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai.
- trombocitoze Trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- trombocitopēnija Trombocītu daudzuma samazināšanās asinīs.
- korpulence Tuklība. Pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī.
- Absolūtais mitrums Tvaiku daudzums gramos, kuru satur viens kubikmetrs gaisa.
- Ūdens caurplūdums Ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā.
- notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes.
- pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu.
- pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu. Pieplūde (1).
- Ūdens caurtece Ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
- ūdenīgums Ūdens esamība, ūdens daudzuma pakāpe (kādā vietā, vidē u. tml.).
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā. Ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
- Ugunsdzēsības dīķis Ūdenskrātuve, kas nodrošina vajadzīgo ūdens daudzumu ugunsgrēka dzēšanai.
- pieurbt Urbjot izveidot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- eksports Uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes. Šādā veidā gatavots ēdiens.
- sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā. Uzdāvināt (kā lielāku daudzumu).
- sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā. Uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu).
- sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā. Uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu).
- pieriest Uzkrāt sevī šķidrumu lielākā daudzumā (par augiem). Uzkrāt, koncentrēt sevī (šķidrumu) lielākā daudzumā un palielināties apjomā (par augļiem, ogām).
- pierietēt Uzkrāt, koncentrēt sevī šķidrumu lielākā daudzumā un palielināties apjomā. Piepildīties (ar šķidrumu).
- uzkrāt Uzņemot organismā kādas vielas, palielināt (to) daudzumu - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
- sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā. Uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
- izdzert Uzsūkt (visu ūdeni vai noteiktu tā daudzumu) - par traukā novietotiem augiem, to daļām.
- saspolēt Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles. Spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
- Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
- Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
- uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
- sazīmēt Uzzīmēt (ko) lielākā daudzumā. Uzzīmēt (kā lielāku daudzumu).
- smalstīt Vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt.
- krāt Vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas), lai veidotu kopumu, veselumu, daudzumu.
- sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
- savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Vārot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pievārīt Vārot papildināt (kā daudzumu).
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri.
- pievest Vedot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievest Vedot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņai noteiktā laika vienībā.
- patērēt Veicot ko, iesaistīt darbībā (kādu darba, enerģijas daudzumu).
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību).
- tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī turza.
- krāt Veidot (kopumu, veselumu, daudzumu), vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- pievilkt Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
- savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā. Vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
- pievērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievērpt Vērpjot papildināt (kā daudzumu.).
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam). Uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- dzīt Vest, nest, arī gādāt (ko) (parasti lielos daudzumos).
- pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- savēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā daudzumā. Vēžojot iegūt (vēžu lielāku daudzumu).
- pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- Pa vidam Vidēji (pēc daudzuma, kvalitātes).
- kodolsprāgstviela Viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu.
- modifikators Viela, kas, pievienota nelielā daudzumā, ievērojami maina citas vielas īpašības.
- kodoldegviela Viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- debits Vielas (parasti ūdens, naftas, gāzes) daudzums, ko dod tās avots kādā laika vienībā.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam). Arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti).
- grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu.
- Visuma blīvums Vielas daudzums Visuma novērojamajā daļā jeb Metagalaktikā, kas attiecināts uz šās daļas tilpumu.
- Naža gals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu.
- nažagals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu. Naža gals.
- Naža gals Vielas daudzums, ko var paņemt ar naža galu. Nažagals.
- Kvantitatīvā analīze Vielas sastāvdaļu daudzuma noteikšana.
- karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
- tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
- Skaldāmie materiāli Vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
- lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
- malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums. Elpas vilciens.
- birete Vienā galā noslēdzama kalibrēta stikla caurule ar iedaļām (nelielu šķidruma daudzumu mērīšanai).
- puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām.
- pus Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām. Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam cilvēkam (retāk cilvēku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- porcija Vienai ēdienreizei vienam dzīvniekam (retāk dzīvnieku grupai) paredzēts (ēdiena, dzēriena) daudzums.
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1). Barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2). Arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- hloroze Viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās.
- krātuve Vieta, kur (kas) ir koncentrēts, atrodas, parasti lielākā daudzumā.
- rezervuārs Vieta, kur (kas) sakrājas, koncentrējas lielā daudzumā.
- perēklis Vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pievīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nocirpums Vilnas daudzums, ko iegūst no cērpamā dzīvnieka noteiktā laikposmā.
- savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pievilkt Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) - par vēju.
- Ja daudz Vislielākais (iespējamais, paredzamais) daudzums. Ne vairāk (par).
- rekordskaits Vislielākais skaits, daudzums.
- visvairāk Vislielākajā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinot ar ko citu).
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
- sausums Vispārināta īpašība --> sauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
- piezāģēt Zāģējot papildināt (kā daudzumu).
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Zāģējot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
- pelēkzeme Zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu.
- Pelēkā zeme (arī augsne) Zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu. Pelēkzeme.
- Pelēkā zeme (arī augsne) Zeme, arī augsne, ar nelielu trūdvielu daudzumu. Pelēkzeme.
- Pildītie ziedi Ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
- saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem). Ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
- Pildīts zieds Zieds ar palielinātu vainaglapu daudzumu.
- ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā). Arī tašķīt, traipīt.
- saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā. Ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
- zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju). Arī zilums (3).
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
- piezīsties Zīžot uzņemt barību pietiekamā, arī lielākā daudzumā. Zīžot pilnīgi paēst.
- sazagt Zogot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Zogot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- Fiziskās maiņzvaigznes Zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums.
- loms Zvejā iegūtās zivis. Zvejā iegūto zivju kopums, daudzums.
- sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā. Zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu).
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- piežņaugt Žņaudzot nonāvēt (ko) lielākā daudzumā.
- nožūpot Žūpojot notērēt (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
daudzum citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV