Paplašinātā meklēšana

Meklējam kāds.

Atrasts vārdos (4):

Atrasts vārdu savienojumos (35):

Atrasts skaidrojumos (1139):

(No)laist dibenā (No)gremdēt. Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
Iedzīt prātu Ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara.
paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml. Arī pamudināt.
pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara. Pamudināt.
Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Krāpt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
Diastoliskais asinsspiediens Asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
Sistoliskais asinsspiediens Asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
izrādīties Atklāties, noskaidroties, ka pastāv (kāds fakts).
atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums). Atbalss (2).
pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts.
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
Iedzīt prātu Bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd. Barība (dzīvniekiem).
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās. Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
midzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg.
iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
atsviest Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā). Atvest.
iemidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg. Izraisīt miegu.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
(Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
nomierināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
pasteidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nobeigt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomokās, nogurst.
novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1). Reibināt (1).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2). Reibināt (2).
paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
apstulbināt Būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts.
atdzīt Būt par cēloni, ka (kāds) atnāk, ierodas (kur).
atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process. Aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
veidot Būt tādam, no kā sastāv (kāds kopums, veselums).
Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
dot Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
Ņemt nost Censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
sabiedrība Cilvēks, ar ko kāds atrodas kopā. Atrašanās (ar kādu) kopā.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klases biedrs.
Klases biedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klasesbiedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis.
iemīļots Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīļas jūtas.
sabiedrība Cilvēku grupa, ar ko ir saistīts kāds indivīds. Vide, ko veido šāda grupa.
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo). Ne pats (minētais).
vienotrs Dažs, kāds.
atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds.
cits Dažs, viens, kāds (no pārējiem).
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
Dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
Diez kāds Diezin (2) kāds.
Diez kāds Diezin (3) kāds.
pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd.
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots.
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
protokols Dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
Likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt. Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
Dziesmu (retāk pasaku) kamols Dziesmu (retāk pasaku) kopums, ko kāds zina.
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis. Elektromagnētiskā lauka avots.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst strāva.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
Miršanas gads Gads, kurā (kāds) ir nomiris.
Dzimšanas gads Gads, kurā (kāds) ir piedzimis.
uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kuru izraisa kāds enerģijas avots (piemēram, ārējs starojums, elektrisks lādiņš, ķīmiski procesi), kas iedarbojas uz priekšmetu vai vielu.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
Laist dibenā Gremdēt. Panākt, ka nīkst, iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
dvēsele Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā - kāds no apziņas elementiem.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
agrākais Iepriekšējais. Tāds (tas), kāds (kas) bijis agrāk (2).
pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām. Arī pašiniciatīva.
atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
pašiniciatīva Iniciatīva, ko kāds izraisa pats savām darbībām. Arī pašierosme.
etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml. Teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
spiest Izmantojot, piemēram, savu spēku, varu, panākt, ka (kāds), parasti pret (tā) gribu, veic ko. Panākt, ka (kāds) ko dara saskaņā ar rīkotāja gribu.
izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju). Būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa.
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
Lika (drusku) pagaidīt! Izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
Lika (drusku) pagaidīt! Izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
atbilde Izteikums (runā), ko izraisa jautājums, kāds cits izteikums, arī darbība.
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
Nelikties traucēties Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
Izsprukt no slazda Izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks.
paņemt Izveidot (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) izveidojas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
Ko tas dod? Jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
Ko (tev, jums, viņam) vajag Jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
jelkāds Jebkāds.
kāds Jebkāds.
viens Kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.
Zāģēt nervus (kādam) Kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
Kāds tur Kaut kāds.
Kauč kāds Kaut kāds.
Kāds tur Kaut kāds.
cits Kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā.
kinokadrs Kinolentes daļa, kurā attēlots kāds darbības moments. Montāžas kadrs.
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
uzbungot Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
piedzīvot Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts.
piekukuļot Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs.
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
Kovalentā saite Ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis. Vēlāk.
pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
masīvs Liela platība, kurai raksturīga kāda vienveidīga teritoriāla pazīme, kāds vienveidīgu objektu kopums.
ielielīt Lielot panākt, ka kāds (ko) sāk uzskatīt par labu.
kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
tā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
hei Lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību.
piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu. Panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
izlūgt Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
nolūgties Lūdzoties panākt, ka (kāds) ko piedod.
pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, lai (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
Ābeces gudrība Ļoti vienkārša, elementāra atziņa (ko kāds pauž).
Ābeces gudrība Ļoti vienkārša, elementāra gudrība (ko kāds pauž).
šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
celtspēja Maksimālais smagums, ko spēj pārvietot kāds mehānisms.
pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev. Īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība. Arī pašapmānīšanās.
ienākums Materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
ieņēmums Materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā). Ienākums.
vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi.
pabaidīt Mazliet baidot, panākt, ka (kāds) pavirzās.
Kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs. Kaut kāds.
Kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs. Kaut kāds.
sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl. Pretmīlestība
pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas).
dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
Diezin kāds Nav zināms, kāds.
Diezin (arī diez) kāds, arī nezin (arī nez) kāds Nav zināms, kāds.
Nezin kāds Nav zināms, kāds.
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
Noņemt zāles Nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
jebkāds Nenoteikts (kādā grupā). Vienalga, kāds.
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
Skaitīt kumosus Nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
Skaitīt kumosus Nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
Nez kāds Nezin kāds.
Nez kāds Nezin kāds.
nodarbība Nodarbošanās, lietderīga darbība, ko kāds veic. Arī darbs (2).
Iekļūt (arī iekrist) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
uz Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
starp Norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
starp Norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās.
starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
par Norāda uz amatu, stāvokli, ko (kāds) ieņem, vēlas ieņemt.
pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
zem Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība. Pret (7). Arī pie (11).
tur Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
te Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
tepat Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi. Norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
par Norāda uz darbības veicēju, kura vietā stājas kāds cits.
pie Norāda uz darbību, norisi, kuras veikšanā (kāds) iesaistās, piedalās, (kādu) iesaista.
starp Norāda uz divām darbībām, norisēm, stāvokļiem, parādībām, kuru starplaikā kas notiek, noris, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
pret Norāda uz laika momentu, kam tuvojas kāds laikposms.
ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme. Pagaidām, arī līdz šim.
pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
Pirms tam Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Pirms 2 (1).
pāri Norāda uz laikposmu, laika momentu, kuram beidzoties, vēl turpinās kāda darbība, norise, kāds stāvoklis.
Līdz tam Norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis. Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
kamēr Norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis.
kopš Norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kāda (kas) atrodas, izveidojas.
līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
starp Norāda uz parādībām, priekšmetiem u. tml., attiecībā pret kuriem eksistē kāds stāvoklis, norisinās kāda darbība, process.
pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās.
pie Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
pie Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu). Norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās. Norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ko ir veicis agrāk, ātrāk par citiem un izvirzījies pirmajā vietā.
klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms).
klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
pie Norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts.
pie Norāda uz to, ar ko ir saistīts kāds stāvoklis.
pie Norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas.
pie Norāda uz to, ko (kāds) iepazīst, kam (kāds) pielāgojas.
no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
starp Norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
pāri Norāda, ka (kāds laikposms, laika moments) ir pagājis.
līdzi Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu). Norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
līdzi Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
līdzi Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts no miega, piecelts.
līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību.
vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija. Arī tagad.
sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
pie Norāda, ka personas atrašanās vietā norisinās kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga. Arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
pamācīt Norādīt (piemēram, kā veicams kāds darbs, darbība).
kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
statuss Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas.
nosargāt Novēršot ko nevēlamu, kaitīgu, panākt, ka saglabājas (kāds stāvoklis).
nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis).
paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku, piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu).
darbalauks Nozare (arī vide, apstākļi), kurā (kāds) darbojas. Darba veids.
saimnieks Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts. Saimniekorganisms (1).
saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts. Saimnieks (5).
viņgads Pagājušais gads, kāds no tuvākajiem pagājušajiem gadiem.
nolidināt Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
nolingot Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
Nospiest pie zemes Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (parasti ievainojuma gadījumā).
gultne Pamats, uz ko balstās (kāds pasākums vai parādība).
pārsēdināt Panākt (aicinot vai liekot), ka (kāds) pār sēžas citā vietā.
piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās. Dzīt prom, raidīt prom.
gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās. Dzīt prom, raidīt prom.
sūtīt Panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi).
aizdabūt Panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara.
dabūt Panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara.
Mest laukā (arī ārā) kādu Panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
vilt Panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1).
šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
Likt saprast Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
Iedzīt strupceļā (arī sprukās sar.) Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
(Ie)dzīt strupceļā (arī sprukās sar.) Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
uzrīdīt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk naidīgās attiecībās (ar kādu).
uzlaist Panākt, arī ļaut, ka (kāds) savā darbībā nonāk (kur), darbojas (kādā nozarē u. tml.).
Dabūt (kādam ko) iekšā Panākt, arī piespiest, lai (kāds) apēd, izdzer (ko).
mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā. Mocīt (2).
paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
retināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks.
ņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē.
sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) šūpojas (3).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas. Padarīt (kādu) par ko citu. Arī pārveidot (3).
stādināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
traukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ātri virzās, arī ko dara.
paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dara ko ātri vai ātrāk.
Novest no ceļa Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
piemānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
raut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās, iekļaujas (kādā darbībā, norisē).
izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa).
izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no, parasti pasīva, psihiska stāvokļa).
izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkustas (2).
pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī.
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
sadrūmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drūms.
uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
līksmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst līksms (1). Izraisīt līksmi (kādam).
mundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
uzmundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
nabadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nabadzīgs (1).
nolemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē.
proletarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par proletārieti (1).
priecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs. Izraisīt prieku (kādam).
sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs.
Vest pie prāta Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
Vest pie prāta Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
noskumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš.
skumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš. Izraisīt skumjas (kādam).
saspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst spēcīgs.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā).
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti psihiski, aktīvs, koncentrēts.
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina uzskatus, viedokli.
mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst. Izraisīt mulsumu.
pienaglot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties.
noguldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) noguļas, nonāk guļus stāvokli.
izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
nomaldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nomaldās (1).
iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk galēji nevēlamā, nelabvēlīgā stāvoklī.
Iedzīt spīlēs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
Iedzīt (kā) spīlēs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī.
Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
Novest (kādu) tik tālu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
Izspiest nopūtu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas.
Izspiest nopūtu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas.
saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
pārkrievot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārkrievojas.
pārlatvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatvinās.
pārtautot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārtautojas.
pārvācot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvācojas.
nolaupīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
Izraut no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
Izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
Izraut no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
Izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas. Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku.
saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
raudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) raud.
sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sadumpojas.
saīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saīgst.
iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
iesnaudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk snaust.
mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
saminstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saminstinās.
samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) samulst.
sapriecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sapriecājas.
saradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sarod (2).
sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasilst (2).
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) savā darbībā pievēršas kam citam.
smīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smeļas, arī smaida.
socializēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) socializējas (1).
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
uzraust Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
zagt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē (ko nozīmīgu). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj (ko) izmantot.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru. Dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību. Panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
samundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs.
sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns.
sasirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs.
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedēt.
izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas). Izdziedināt.
laupīt Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
paklusināt Panākt, ka (kāds, kas) kļūst klusāks.
rādīt Panākt, ka (kāds) analizē, izmeklē, noskaidro (ko).
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust. Pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
Mainīt prātus Panākt, ka (kāds) domā citādi. Domāt citādi.
Mainīt prātus Panākt, ka (kāds) domā citādi. Domāt citādi.
Izspiest kukuli Panākt, ka (kāds) iedod kukuli.
Izspiest kukuli Panākt, ka (kāds) iedod kukuli.
sazāļot Panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
ieradināt Panākt, ka (kāds) iegūst par ierašu, ieradumu. Pieradināt.
specializēt Panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē).
iemidzināt Panākt, ka (kāds) iemieg.
Izspiest smieklu Panākt, ka (kāds) iesmejas.
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās). Arī sakaut (bruņotā cīņā).
mocīt Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas. Arī spīdzināt.
apkaunināt Panākt, ka (kāds) izjūt kaunu. Nokaunināt.
pamācīt Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu). Arī pārmācīt.
kāpināt Panākt, ka (kāds) kāpj.
piesaistīt Panākt, ka (kāds) kļūst atkarīgs no cita. Pakļaut (kādu) pienākumam, saistībai būt kopā.
nomierināt Panākt, ka (kāds) kļūst mierīgs.
iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā). Panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
Noturēt uz ceļa Panākt, ka (kāds) morāli nepagrimst.
Glābt dzīvību Panākt, ka (kāds) neaiziet bojā.
noklusināt Panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas).
atsvabināt Panākt, ka (kāds) netraucē.
nokaunināt Panākt, ka (kāds) nokaunas.
noklusināt Panākt, ka (kāds) nomierinās.
hipnotizēt Panākt, ka (kāds) nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu), izraisot hipnozi.
nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
paklupināt Panākt, ka (kāds) paklūp.
pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (cita darba vietā, kolektīvā u. tml.).
Izspiest smaidu Panākt, ka (kāds) pasmaida.
uzcelt Panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos.
izgāzt Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
ieradināt Panākt, ka (kāds) pierod (pie kā).
pieradināt Panākt, ka (kāds) pierod (pie kā).
iepriecināt Panākt, ka (kāds) priecājas. Izraisīt, sagādāt prieku (kādam).
iesmīdināt Panākt, ka (kāds) sāk smieties.
salabināt Panākt, ka (kāds) salabst.
saradināt Panākt, ka (kāds) sarod (1).
piesēdināt Panākt, ka (kāds) strādā (parasti darbu, kas veicams sēžot).
pārsūtīt Panākt, ka (kāds) tiek nogādāts citā vietā (parasti ar transportlīdzekli).
likvidēt Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību. Nogalināt, nonāvēt.
Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo (maizes) kumosu Panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
Atņemt, (arī atraut) pēdējo (maizes) kumosu Panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
Atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu Panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
Izmest (arī izsviest) no segliem Panākt, ka (kāds) zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
Izcelt no sedliem Panākt, ka (kāds) zaudē savu līdzšinējo (izdevīgo, ierasto) stāvokli.
izdzēst Panākt, ka aizmirst (ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmirst (ko).
apstādināt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
apturēt Panākt, ka izbeidzas (kāds fizioloģisks, arī psihisks process).
pamodināt Panākt, ka izbeidzas (kāds psihisks stāvoklis), panākt, ka (kāds) atbrīvojas (no kāda psihiska stāvokļa).
spiest Panākt, ka kāds (ko) ņem, lieto, parasti pret tā gribu.
potēt Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
Uzvelt (uz) (kāda) pleciem Panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
Uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos Panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu).
Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo maizes kumosu Panākt, ka kāds zaudē eksistences līdzekļus.
Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo maizes kumosu Panākt, ka kāds zaudē iztikas līdzekļus.
atbrīvot Panākt, ka netraucē (kāds).
Nolaist dibenā Panākt, ka panīkst, aiziet bojā (piemēram, kāds pasākums).
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
Pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Pārvilkt (arī pārdabūt) savā pusē Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
pārdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu.
nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzmostas.
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) ierodas, arī uzņemas ko veikt, kar piedalīties.
pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
kovalents Parasti savienojumā «kovalentā saite»: ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino. Rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
izlauzt Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
Lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
Pasaku kamols Pasaku kopums, ko kāds zina.
padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu. Novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu.
padot Pasniegt, arī pacelt (ko ar darbarīku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu.
zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi. Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ. Tas, no kā (kāds) pašaizliedzīgi atsakās, ko pašaizliedzīgi dara, atdod kāda labā, kāda mērķa dēļ.
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Izņemt vārdus no mutes Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Izņemt vārdus no mutes Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Izņemt vārdus no mutes Pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
gaidīt Pavadīt laika posmu, domājot, uzskatot, ka (kāds) ieradīsies.
panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk. Arī atgūt (nokavēto).
apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot. Sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt. Zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets). Zeltījums.
piedēvējams Paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt. Īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam).
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3). Tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas. Pirmā (spēju, talanta) izpausme.
stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt. Teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot.
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
Dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
fluīds Pēc spiritistu priekšstatiem - strāvojums, ko izstaro cilvēks, arī kāds cits ķermenis, priekšmets.
pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
profīts Peļņa, ienākums, arī kāds labums.
protežē Persona, par kuru kāds ļoti rūpējas, gādā. Aizstāvamais, atbalstāmais.
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur). Aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
pakļaut Pieļaut, arī panākt, ka (kāds, kas) nonāk (piemēram, kādu apstākļu) iedarbībā.
Laist sveikā cauri Pieļaut, ka (kāds par ko) nesaņem sodu, nopēlumu.
paturēt Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos). Atstāt.
ievilkt Pierunājot panākt, ka (kāds) piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā, sarunā).
saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
Izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt. Negribīgi, liekuļoti pasmaidīt. Panākt, ka (kāds) pasmaida.
Izspiest smieklu Piespiest sevi smieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties. Panākt, ka (kāds) iesmejas.
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
pamodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
vieta Platība, telpa, kas kādam ir paredzēta, arī kurā kāds parasti atrodas.
ņemt Plosīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk rīkoties, runāt.
izprovocēt Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
uzpurināt Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega). Purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus).
ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
Tuva radniecība Radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
Tāla radniecība Radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis.
Attāla radniecība Radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs sencis.
Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks ir uzrakstījis dieva atklāsmes iedvesmots un ko baznīca ir atzinusi par autoritatīviem (piemēram, Bībele, Korāns).
spalva Rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība. Tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml.
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aktīvs Reakcijas spējīgs. Tāds, kas iedarbojas uz ko. Tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaiga (arī acīs) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
pašremonts Remonts, ko kāds veic pats ar saviem spēkiem, līdzekļiem.
apgaismojums Rezultāts --> apgaismot (1). Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
gaismojums Rezultāts --> gaismot (2). Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (1). Rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs.
ziedojums Rezultāts → ziedot (2). Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
likt Rīkoties ar varu, lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu). Dot rīkojumu atstāt, atbrīvot (telpu).
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt. Piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
likt Rīkoties, lai (kāds) nonāk (cietumā).
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
Galda runa Runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
Galda runa Runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
pārrunāt Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
Izrunāt no galvas (arī no prāta) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Izrunāt no galvas (arī no prāta) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Izrunāt no prāta (arī no galvas) Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
izgādāt Rūpēties un panākt, ka (kāds) dabū (ko).
pagādāt Rūpēties un panākt, nokārtot, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu, vajadzīgu).
piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim). Būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis).
izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties.
ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
Ko nu vairs Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
Radu būšana Saka par radnieciskām attiecībām, no kurām (parasti) iegūstams kāds labums.
Kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
No kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
Kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
No kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis, (arī atdzinis) Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
Kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
Karstas asinis Saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš.
Mēle lokās Saka, ja (kāds) daudz, veikli runā.
Lūpa metas līka Saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
Lūpa metas līka Saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
Lūpa metas līka Saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
Ieslīd (kāda) kabatā Saka, ja (kāds) ienākumus, peļņu daļēji vai pilnīgi iegūst sev.
Ieslīd (kāda) kabatā Saka, ja (kāds) ienākumus, peļņu daļēji vai pilnīgi iegūst sev.
Rokas nav tīras Saka, ja (kāds) ir izdarījis (ko) negodīgu, sliktu.
Rokas nav tīras Saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
Bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka (cilvēks) nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
Cik tālu var novest (kādu) Saka, ja (kāds) ir panācis vai (kas) ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
Kāds velns (arī nelabais) kūda Saka, ja (kāds) ir sašutis par (cita vai savu) rīcību, nožēlo to.
Rokā nedreb (arī nenodreb) Saka, ja (kāds) jūtas ne drošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību. Saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
Ber kā ložmetējs (arī kā no ložmetēja) Saka, ja (kāds) ļoti ātri runā.
Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja (kāds) ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajam prasībām.
Smejas kā kutināts Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Smejas (vai) līks palikdams Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Smejas, vēderu (rokām) turēdams, arī smejas kā kutināts Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Smejas, vēderu (rokām) turēdams Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Smejas, vēderu (rokām) turēdams Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
Locīties smieklos, arī smejas locīdamies Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
Locīties smieklos Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
Smejas locīdamies Saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
Tīras rokas Saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu.
Neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neievēro (kādu, ko), neinteresējas (par kādu, par ko).
Neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neinteresējas un nerūpējas (par kādu, par ko).
Kā piekalts Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
Kā pienaglots Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
Nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt Saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko).
Nāve pārsteidz (kādu) Saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
Runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis Saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
Locīties sāpēs Saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs.
Spalvas vien pajūk Saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā).
Spalvas vien pajūk Saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā).
Sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla Saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
Amats rokā Saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
Ēna krīt (uz kādu) Saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
Kā saistītām (arī sasietām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
Kā sasietām (arī saistītām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
Kā saistītām (arī sasietām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība. Ja (kāds) ir ierobežots.
Skola rokā Saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
Sirds (retāk iekšā) kut Saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds (retāk iekšā) kut Saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Kur (nu) paliks Saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
Nekur nepaliks Saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks. Saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Veļa (biežāk vilka) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
(Ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs Saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
(Ne)var tikt (arī (ne)tiek) gudrs Saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
Ausis kust Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Melo, ka ausis kust (arī kustas) Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Ausis kust Saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
Aizgājis (arī aizskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) Saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
Aizmieg kā nosists Saka, ja kāds aizmieg uzreiz.
Kuļas kā (pliks) pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Kuļas (arī peras, sitas) kā (pliks) pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Peras (arī kuļas, sitas) kā (pliks) pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Sitas (arī kuļas, peras) kā pliks pa nātrēm Saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
Maskas krīt Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst vai neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Acis (arī skatiens) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
Skatiens (arī acis) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
Nauda kabatā neturas Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
Būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem Saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
Malties (arī būt, atrasties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem Saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
Kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
(Kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
(Kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
(Kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis Saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs. Saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
Acis (arī skatiens) meklē Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
Skatiens (arī acis) meklē Saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
Nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! Saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! Saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! Saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
Ar pilnu (arī platu) muti; mute līdz ausīm; mute vārās Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Ar platu (arī pilnu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Mute vārās Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Mēle lokās (arī šaudās kā atspole) Saka, ja kāds daudz, veikli runā.
Mēle šaudās kā atspole Saka, ja kāds daudz, veikli runā.
Pirksti deg Saka, ja kāds dedzīgi vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
Melo acīs skatīdamies Saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
Melo, acīs skatīdamies Saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
Dzīvo, cepuri kuldams Saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
Dzīvo, cepuri kuldams Saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
(Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) sava alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
(Dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
(Dzīvo) kā āpsis (arī kurmis) savā alā Saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
Cālis grib vistu mācīt Saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
Nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
Nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
Atbildība gulstas (uz kādu) Saka, ja kāds ir atbildīgs (par ko).
Guļ kā nosists (arī beigts) Saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un «grūti pamodināms.»
Guļ kā nosists (arī beigts) Saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
Mīlīga sirds Saka, ja kāds ir draudzīgs, sirsnīgs.
(Pats) nelabais atnesis Saka, ja kāds ir ieradies kur nelaikā.
Netīra sirdsapziņa Saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
Netīra sirdsapziņa Saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
Maiga sirds Saka, ja kāds ir labsirdīgs, mīļš.
Kā zibens (spēriena) ķerts Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
Kā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
Sirds kvēlo Saka, ja kāds ir spēcīga pārdzīvojuma pārņemts.
Būt pa plecam Saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
Sakas galvā (arī kaklā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Sakas kaklā (arī galvā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Sakas kaklā (arī galvā) Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
Balss paceļas Saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
Mētājas (apkārt) kā veca nauda Saka, ja kāds klaiņo.
Mētājas (apkārt) kā veca nauda Saka, ja kāds klaiņo.
Mētājas (apkārt) kā veca nauda Saka, ja kāds klaiņo.
Sirds sastingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
Sirds (sa)stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
Sirds stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
Mēle ielokās Saka, ja kāds kļūst runīgs.
Ka prieks Saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
Sēdēt uz savas mantas Saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
..Sēdēt uz savas mantas Saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
Sveiks un vesels Saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem. Saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
Mute vārstās (arī virinās) Saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
Mute virinās (arī vārstās) Saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
Iet (arī skrien) palēkdamies Saka, ja kāds ļoti ātri iet (skrien).
Skrien kā vējš Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Skrien palēkdamies [pa'lēkdamies] Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Skrien kā vējš Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
Būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos Saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
Kā driģenes saēdies Saka, ja kāds ļoti nemierīgi, satraukti kustas, darbojas.
Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
Kā uz iesma uzdurts, arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
Asaras birst kā pupas Saka, ja kāds ļoti stipri raud.
Tīra sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
Tīra sirdsapziņa Saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
Ne lūdzams, arī ne lūgts Saka, ja kāds nav pierunājams (ko darīt). Saka, ja nav iespējams panākt (ko).
Īss padoms (arī prāts) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
Īss padoms (arī prāts) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
Īss prāts (arī padoms) Saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs. Saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
Aiz pārpratuma Saka, ja kāds neatbilst savai profesijai, amatam u. tml.
Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
Kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
Ne domāt nedomā Saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
Rūc kā dundurs Saka, ja kāds nemuzikāli dzied (zemā balsī).
Rūc kā dundurs Saka, ja kāds nemuzikāli dzied (zemā balsī).
Kā pīlei ūdens Saka, ja kāds neņem ko vērā, nereaģē uz teikto.
Kā pīlei ūdens Saka, ja kāds neņem ko vērā, nereaģē uz teikto.
Kāda blusa (arī muša) iekodusi Saka, ja kāds nesaprotamu iemeslu dēļ ir dusmīgs, saīdzis.
Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
Iekšā ir, bet ārā nenāk Saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
Par velti maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Par velti (arī velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Par velti (arī velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Velti (arī par velti) maizi ēd Saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
Atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) Saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
Atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) Saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
Vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas Saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
Kā bez nagiem, arī kā ar jēliem nagiem, arī jēli nagi Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
Kā bez rokām Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
Noiet (arī nonāk) tik tālu, arī cik tālu noiet (arī nonāk) Saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
Nonāk (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonāk (arī noiet) Saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
Nonākt (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonākt (arī noiet) Saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
Sirds pārplīst Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Sirds pārplīst Saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
Ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
Ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Naudas maks (kādam) rokās Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Mute atdarās (arī atveras) Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute atdarās Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Acis (arī plaksti) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Plakstiņi (arī plaksti, acis) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Plaksti (arī plakstiņi, acis) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Acis (arī plakstiņi, plaksti) aizkrīt Saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
Kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, (kur) nebijis, arī kur bijis, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, nebijis, arī kur bijis, kur nebijis, arī kur bijis, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Kur bijis, (kur) nebijis, arī kur bijis, kur ne, arī kur gadījies, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Kur bijis, (kur) nebijis, arī kur bijis, kur ne Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Liela mute Saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
Liela mute Saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
Mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.
Mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.
Ko (nu) (tu) dziedi! Saka, ja kāds runā ko nepareizu, nepatiesu.
Mēle pinas (arī metas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle metas (arī pinas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle mežģījas (arī pinas, metas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Mēle pinas (arī metas, mežģījas) Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
Rupja mute Saka, ja kāds runā rupjības, arī nesmalkjūtīgi, nepieklājīgi.
Mīlīga mēle Saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
Mīlīga mēle Saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
Balss paceļas Saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti.
Asaras izsprāgst no acīm Saka, ja kāds sāk raudāt.
Asaras izsprāgst no acīm Saka, ja kāds sāk raudāt.
Mute veras Saka, ja kāds sāk runāt.
Kā pārņemts Saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
Papēži zib Saka, ja kāds skrien ļoti ātri.
Lode pierē (arī ribās, krūtīs) Saka, ja kāds tiek nošauts. Saka, ja kāds nošaujas.
Lode ribās (arī krūtīs, pierē) Saka, ja kāds tiek nošauts. Saka, ja kāds nošaujas.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Pirksti deg Saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
Pirksti svilst (biežāk deg) Saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
(Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
Prātu maizē apēdis Saka, ja kāds zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
Gari (arī netīri) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
Netīri (arī gari) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
Gari pirksti, arī gari (arī netīri) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
Kā ierijis (ko) Saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
Kā sniegs uz galvas Saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Kā sniegs uz galvas Saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Uzkrīt kā sniegs uz galvas Saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Maskas krīt Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā). Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
Dievs pieņēma Saka, kad kāds ir nomiris.
Dievs (arī dieviņš, nāve) pieņem Saka, kad kāds mirst.
Tā man (tev, jums, viņam) vajag! Saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies.
Tas (nu) ir par daudz Saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).
Nav muļķis Saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
pamatslimība Sākotnējā slimība, kas izraisījusi citas slimības, galvenā no slimībām, ar kurām kāds vienlaicīgi slimo.
posms Samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu. Atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
piesaukt Saucot pieaicināt. Saucot panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
traucēties Savienojumā «nelikties traucēties». Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
otrais Savienojumā «viens otrs»: dažs, kāds.
viens Savienojumā «viens otrs»: dažs, kāds.
otrais Savienojumā «viens otrs»: tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms. Dažs (3), kāds (8).
pārstāt Savienojumā ar «būt»: nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija.
viens Savienojumā ar «no»: kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
aiz- Savienojumā ar verbu norāda, ka verba izteiktās darbības rezultātā tiek radīts kāds šķērslis.
Atpēdas dzīt Sekot pēdām tai virzienā, no kurienes kāds nācis.
Turēt pie (dotā) vārda Sekot, lai kāds izpilda solījumu.
Turēt pie (dotā) vārda Sekot, lai kāds izpilda solījumu.
vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko). Arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
Pasist gar zemi Sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
pavadība Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur).
robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml. Situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi. Marginālā situācija.
ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds) saprot. Skaidrojot pārliecināt.
uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
repertuārs Skaņdarbi, daiļdarbi, dejas u. tml., ko attiecīgajā laikposmā izpilda kāds kolektīvs (piemēram, koris, ansamblis).
popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama. Uzraudzīt.
ieskubināt Skubinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
aizskubināt Skubinot, mudinot panākt, lai kāds steidzīgāk aiziet vai nonāk (kur).
noslīcināt Slīcinot nonāvēt. Panākt, ka (kāds) noslīkst.
pasniegt Sniedzot panākt, ka (kāds) saņem (ko).
pasniegt Sniedzot pavirzīt (roku) tā, ka (kāds to) var satvert, lai sasveicinātos, atvadītos, apsveiktu u. tml.
dot Sniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.
Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
Pēdējais pāris Spēle, kurā vienam dalībniekam jānotver kāds no diviem bēgošiem dalībniekiem, pirms tie sadodas rokās.
Panest (kāda) skatienu Spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs.
Panest skatienu Spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs.
piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir nonācis (piemēram, kādu apstākļu iedarbībā).
vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, pagasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatība.
vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjuta.
vienatne Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
vienpatne Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienatne.
piederība Stāvoklis, kad (kāds) ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir, parasti pilnīgi, pieveikts, uzvarēts, piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
nepazīšana Stāvoklis, kad (kāds) nav iepazinis ko, nepazīst ko.
neierašanās Stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt).
Pilna vaļa Stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib.
nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt.
līdzautorība Stāvoklis, kad kāds ir atzīts par līdzautoru.
ieinteresētība Stāvoklis, kad kāds ir ieinteresēts (1).
ieinteresētība Stāvoklis, kad kāds ir ieinteresēts (2).
vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piemēram, skrējiena, brauciena, pirmajā vietā.
pirmmiedzis Stāvoklis, kad kāds tikko, nesen ir iemidzis.
atslodze Stāvoklis, kad samazināts kāds smagums, darbības apjoms u. tml. (parasti uz laiku).
vieta Stāvoklis, kuru kāds ieņem, piemēram, sabiedrībā, kādā darbības jomā.
pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
aizraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet. _imperf._ Raidīt prom. Sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizdzīt, aizsūtīt.
Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību). Svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
mācīt Šādā veidā sniedzot informāciju, panākt, ka (kāds) iegūst darba prasmi (parasti amatniecībā).
Gatavs (vai) no ādas izlīst Šalca, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
palikt Šķietami atpalikt (par to, no kā kāds virzās prom, arī kam virzās garām).
Nākt tuvāk Šķietami tuvoties (par ko nekustīgu, uz kuru kāds virzās).
midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
Pa spēkam Tā, ka (kas) atbilst, ir piemērots (kāda) fiziskām, garīgām spējām. Tā, ka (kāds) spēj, iespēj, var (ko darīt, veikt).
Uz (kā) rēķina Tā, ka kāds skaits, daudzums tiek iegūts, rodas kādā citā parādībā, sistēmā u. tml.
Pie gaismas Tad, kad ir dienas gaisma. Tad, kad ir kāds apgaismojums.
Kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs. Kaut kāds.
Kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību. Necienīgs. Kaut kāds.
savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.). Tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
rosīgs Tāds, kad intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi, tiek veikta kāda darbība, noris kāds process (par laikposmu).
redeļains Tāds, kam ir redeles. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir redeles.
regulārs Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā.
tuvs Tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par radniecību. Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par cilvēkiem.
tāls Tāds, kam pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par radniecību). Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par cilvēkiem).
nadzīgs Tāds, kam viegli izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
pasīvs Tāds, kas nespēj reaģēt; tāds, kas neiedarbojas uz ko. Tāds, kurā nenotiek kāds process, reakcija.
svešs Tāds, kas pieder kādam citam, tāds, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laika sprīža. Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kura darbība atkārtojas noteiktā veidā.
redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
vēlams Tāds, ko (kāds) grib, vēlas.
pazīstams Tāds, ko (kāds) ir izjutis un iegaumējis (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pienācīgs Tāds, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
paklausīgs Tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nejaušs Tāds, ko izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
pašiedvests Tāds, ko kāds ir iedvesis pats sev.
pašrocīgs Tāds, ko kāds veido, veic pats ar savām rokām.
parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
dzimts Tāds, kur (kāds) ir dzimis.
liktenīgs Tāds, kurā (kāds, kas) iet bojā (par laikposmu).
gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
lasāmviela Tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), kas paredzēts lasīšanai. Tas (grāmata, žurnāls u. tml. vai teksts tajā), ko (kāds) parasti lasa.
murgi Tas (piemēram, notikums), kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim. Mokošs, nomācošs psihisks stāvoklis, ko izraisa, piemēram, kāds notikums.
nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
greznība Tas, ar ko kāds greznojas.
svešs Tas, kas pieder kādam citam, tas, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
galavārds Tas, ko (kāds) saka (pārrunu, strīdu u. tml. nobeigumā).
gaume Tas, ko (kāds) uzskata par vēlamu, piemērotu.
teiciens Tas, ko kāds ir teicis. Izteiciens (2). Arī izteikums (1).
izteiciens Tas, ko kāds ir teicis. Teiktais.
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur). Taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.
gals Telpa vai telpas, kas kādam pieder, ko kāds apdzīvo.
valstība Telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs, saimniekotājs u. tml.
Gaismas loks Telpas, apkārtnes daļa, ko apgaismo kāds gaismas avots.
rets Tikai dažs, kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
rets Tikai dažs, kāds (par vietu).
rets Tikai kāds, parasti cilvēks (no visiem vai daudziem).
uztramdīt Tramdot iztraucēt. Tramdot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties. Turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
noturēt Uzturēt (piemēram, kārtību). Panākt, ka (kāds) paliek noteiktā stāvoklī, situācijā.
ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu). Panākt, ka (kāds) uzvelk, arī valkā (kādu apģērbu).
Ielīst sirdī Uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.
Ielīst sirdī Uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.
uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka (kāds) virzās (uz kurieni).
uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas. Arī uzvadīt (1).
pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Pārvietot (kādu uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
Pēc tam Vēlāk. Tad, kad ir izbeidzies kāds laikaposms. Tag, kad ir izbeigusies kāda darbība, process, stāvoklis
Pēc tam Vēlāk. Tad, kad ir izbeidzies kāds laikposms. Tad, kad ir izbeigusies kāda darbība, norise, stāvoklis.
vēlme Vēlēšanās. Tas, ko (kāds) vēlas.
novilkt Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.).
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
novilkt Velkot panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst. Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst (par ko smagu).
gaisma Viedoklis, no kāda, kas tiek aplūkots, vērtēts. Nosacījums, kāds ņemams vērā, ko aplūkojot, vērtējot.
Šāds vai tāds Vienalga kāds. Ne tāds, kāds ir vajadzīgs, vēlams.
Šāds vai tāds Vienalga, kāds. Ne tāds, kāds ir vajadzīgs, vēlams.
nejaušība Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
perēklis Vieta (sistēmā, vidē u. tml.), kurā sākas un no kurienes izplatās kāds fizikāls process.
tribīne Vieta, arī pasākums, kurā (kāds) uzstājas, pauž savus uzskatus.
dzīvesvieta Vieta, kur kāds dzīvo, ir apmeties uz dzīvi.
Apsolītā zeme Vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt. Laimes, pārticības, labklājības simbols.
Apsolītā zeme Vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt. Laimes, pārticības, labklājības simbols.
uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur).
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
pievilināt Vilinot, arī ar viltīgiem paņēmieniem panākt, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā). Šādā veidā izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
kvants Vismazākā vērtība, ko var pieņemt kāds fizikāls lielums.
platība Zeme, ko kāds apsaimnieko. Zeme, kas kādam pieder.

kāds citās vārdnīcās:

Tēzaurs

kāds

MLVV

kāds

MEV

kâds