Paplašinātā meklēšana
Meklējam starp.
Atrasts vārdos (212):
- starp:1
- starp-:1
- starpa:1
- starpā:1
- tostarp:1
- starpeja:1
- starpene:1
- starpība:1
- starpnis:1
- starpupe:1
- atstarpe:1
- pastarpa:1
- upstarpa:1
- starpaudi:1
- starpaudu:1
- starpaugs:1
- starpbāze:1
- starpcehu:1
- starpenis:1
- starpfāžu:1
- starpināt:1
- starpkoks:1
- starplapa:1
- starplika:1
- starposta:1
- starppote:1
- starprasu:1
- starpribu:1
- starpsalu:1
- starpsiju:1
- starpsuga:1
- starpsugu:1
- starpšūnu:1
- starptece:1
- starpteka:1
- starpzobs:1
- starpzobu:1
- starpzole:1
- starpzona:1
- starpzonu:1
- kājstarpa:1
- pastarpām:1
- ragstarpe:1
- ribstarpa:1
- sētstarpa:1
- zobstarpa:1
- starpatomu:1
- starpcirte:1
- starpdrēbe:1
- starpforma:1
- starpģinšu:1
- starpjosla:1
- starpkalnu:1
- starpkārta:1
- starpklājs:1
- starpklašu:1
- starplaiks:1
- starpledus:1
- starpnervs:1
- starpnieks:1
- starpodere:1
- starpposms:1
- starpreisu:1
- starprinda:1
- starprindu:1
- starpsiena:1
- starpskaņa:1
- starpskolu:1
- starpslāņu:1
- starpspāre:1
- starpspēle:1
- starpstāvs:1
- starpstāvu:1
- starpsumma:1
- starptelpa:1
- starptonis:1
- starpveids:1
- starpviļņi:1
- starpžanrs:1
- starpžanru:1
- rindstarpa:1
- slejstarpa:1
- šūnstarpas:1
- starpbalsts:1
- starpbrīdis:1
- starpcentru:1
- starpēdiens:1
- starpfinišs:1
- starpmērķis:1
- starpmorēnu:1
- starpnāciju:1
- starpnozare:1
- starpnozaru:1
- starpokeānu:1
- starporbīta:1
- starppakāpe:1
- starppaneļu:1
- starppasātu:1
- starppunkts:1
- starprajonu:1
- starprelejs:1
- starpresoru:1
- starpsējumu:1
- starpsesija:1
- starpsesiju:1
- starpsezona:1
- starpsezonu:1
- starpslānis:1
- starpstunda:1
- starpšķirne:1
- starpšķirņu:1
- starpvaloda:1
- starpvalstu:1
- starpzonāls:1
- iestarpināt:1
- pastarpināt:1
- savstarpējs:1
- savstarpība:1
- savstarpīgs:1
- starpepizode:1
- starpetnisks:1
- starpgriesti:1
- starpgultnis:1
- starpinājums:1
- starpkambaru:1
- starpkartīte:1
- starpkolhozu:1
- starpkultūra:1
- starpneirons:1
- starpniecība:1
- starpnometne:1
- starppauguru:1
- starppersonu:1
- starppilsētu:1
- starpplanētu:1
- starpprocess:1
- starpremontu:1
- starpsacīkšu:1
- starpsistēmu:1
- starpstacija:1
- starpstadija:1
- starpšķiedru:1
- starptermiņu:1
- starpvaldību:1
- starpvārpsta:1
- starpvērtība:1
- starpzinātne:1
- domstarpības:1
- pirkststarpa:1
- starpapgabalu:1
- starpceļojums:1
- starpcilindrs:1
- starpgadījums:1
- starpkrautuve:1
- starpkristālu:1
- starploceklis:1
- starpmolekulu:1
- starppotējums:1
- starppotēšana:1
- starpprodukts:1
- starpreakcija:1
- starpsasaluma:1
- starpsauciens:1
- starptautisks:1
- starpuzņēmumu:1
- starpzvaigžņu:1
- starpbrauciens:1
- starpepidēmiju:1
- starpfrekvence:1
- starpgalaktiku:1
- starpmaksājums:1
- starpmateriāls:1
- starpnacionāls:1
- starpolimpiāžu:1
- starpoperācija:1
- starpoperāciju:1
- starprepubliku:1
- starprezultāts:1
- starpsacensību:1
- starpsaimnieks:1
- starpsimpozijs:1
- starpskriemeļu:1
- starpsmadzenes:1
- starpstādījums:1
- starpstāvoklis:1
- starpstrofisks:1
- starptautnieks:1
- starpvēlēšanas:1
- iestarpinājums:1
- mierstarpnieks:1
- pastarpinājums:1
- pastarpinātība:1
- starpaugstskolu:1
- starpbibliotēku:1
- starpdisciplīna:1
- starpintegrālis:1
- starpkontinentu:1
- starpmakulatūra:1
- starpmolekulārs:1
- starpniekvaloda:1
- starppriekškars:1
- starppriekšmetu:1
- starprevolūciju:1
- starptautiskums:1
- sadurrindstarpa:1
- starpizmantošana:1
- starpsaimniecību:1
- starpsavienojums:1
- starpizdevniecību:1
- starpkontinentāls:1
- starpleduslaikmets:1
- starprepublikānisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (25):
- (Ie)mest sprunguli starp kājām (arī kājās, riteņos)
- Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi
- Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi
- Atrasties starp dzīvajiem
- Būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem
- Iemest sprunguli (riteņos, arī starp kājām)
- Lasīt starp rindām
- Lasīt starp rindām
- Likt vienlīdzības zīmi (starp ko)
- Likt vienlīdzības zīmi (starp ko)
- Likt vienlīdzības zīmi (starp ko)
- Malties (arī būt, atrasties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem
- Mest sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās)
- Palikt starp mums (arī pašu starpā)
- Pašu starpā, arī starp mums
- Starp citu
- Starp citu
- Starp debesīm un zemi
- Starp debesīm un zemi
- Starp mums, arī pašu starpā
- Starp rindām
- Sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās)
- Sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās)
- Vilkt paralēles (starp ko)
- Vilkt paralēles (starp ko)
Atrasts skaidrojumos (1935):
- jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- Īstā āda Ādas slānis starp virsādu un zemādu.
- arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- Polārais apgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu. Polārais apgabals.
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
- grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas orgānā.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem.
- sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām.
- tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām.
- cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
- līga Apvienība (valstīm, organizācijām, arī personām), kam ir kopīgi, piemēram, saimnieciski, politiski, zinātniski, iekšēji vai starptautiski uzdevumi.
- Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
- Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
- Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
- nozīme Apziņas saturs, īstenības atspoguļojums, kas valodā ir saistīts ar kādu noteiktu skaņu kompleksu, arī saikne starp īstenības atspoguļojumu un noteiktu valodas skaņu kompleksu.
- vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
- taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītās attiecības starp pretēja dzimuma indivīdiem.
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt (vairākus darba dzīvniekus).
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
- Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- Pastāvīga neitralitāte Ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
- piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
- sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- līnija Ārējā (kā) robeža, mala, arī robeža (starp ko).
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). _imperf._ Sūtīt Šurp.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
- kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā.
- negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
- nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- izrakt Atrast (parasti starp citiem priekšmetiem).
- Pārmest tiltu Atrast, izveidot saikni (starp ko).
- snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- sadrāzties Ātri virzoties, savstarpēji saskarties.
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
- gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
- starpbrīdis Atstarpe (2).
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- Balss sprauga Atstarpe starp balss saitēm.
- Balss, sprauga Atstarpe starp balss saitēm.
- rindstarpa Atstarpe starp iespiesta teksta rindām.
- šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
- intervāls Attālums (starp kādiem objektiem).
- šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
- grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
- biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
- Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
- solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem.
- augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
- rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
- sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
- relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kūms tā samaksājusi citām valstīm.
- Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kurus tā samaksājusi citām valstīm.
- Ūdens bilance Attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu.
- sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
- būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- struktūra Attieksmju kopums starp (kā) elementiem, sastāvdaļām.
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
- šķērssiena Audu veidojums starp organisma daļām. Starpsiena (2).
- starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām.
- starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem. Augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
- oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
- ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
- vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
- starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
- starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Ņemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 38. gadsimtā.
- traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- pildbetons Betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
- Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
- marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
- atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
- cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm). Arī kauja.
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
- Strīda bumba Bumbas izcīņa, piemēram, uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
- Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
- centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
- šķirt Būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu.
- iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
- berzties Būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā.
- metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
- korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
- saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
- sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
- kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
- sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas. Tuvoties (4).
- kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
- mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju.
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- sasaiste Cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- sasaiste Ciešs saistījums (starp priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
- mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
- nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
- kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts.
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- starpcilindrs Cilindrs, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
- tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
- pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
- Vēdera dobums Cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
- brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
- izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
- kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
- medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
- saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
- divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
- kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
- cīniņš Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
- konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
- divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
- karš Cīņa, sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu).
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- cikls Cita citai sekojošas, savstarpēji saistītas norises, kas veido noteiktu, no nākamā atšķirīgu periodu.
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
- Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
- liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
- dīgļstumbrs Daļa (auga dīglī) starp dīgļsakni un dīgļpumpuru.
- posms Daļa (auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
- posms Daļa (dzelzceļa līnijai) starp divām stacijām, pieturām.
- apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
- džouls Darba, enerģijas, siltuma daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- maijs Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
- Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
- Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
- internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
- darījums Darbība, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
- starpoperācija Darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
- starpmērķis Darbības, norises starpposma mērķis.
- Pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā. Pa starpām, pa starpu.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
- piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
- mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
- pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai.
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
- debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
- trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
- starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
- pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru. Vakara sākuma daļa. Pievakare.
- pārdienas Dienas, starp kurām ir vienu dienu ilgs laikposms.
- dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Vecākais matrozis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē starp matroža un 2. pakāpes staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
- dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Divkāršā zvaigzne.
- Divkāršā zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
- Divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
- dubultlogi Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
- Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
- Reciproki skaitļi Divi skaitļi, kuru reizinājums ir l (piemēram, 0,25 un 4). Savstarpēji apgriezti skaitļi.
- diptihs Divi tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas) uz vienotas pamatnes, divi, saturā savstarpēji saistīti, tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas).
- diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
- divspēle Divu aktieru savstarpēji vienota spēle.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
- Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- Domu starpības (arī starpība) Domstarpības.
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem).
- brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest. Ilgāku laiku, daudz spriest.
- incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem.
- skrūvdzirnavas Dzirnavas, kur materiālu sasmalcina starp divām mainīga profila skrūvēm.
- Vārdu karš Dzīva, spraiga, skaļa pārruna, saruna domstarpību gadījumā.
- Vārdu karš Dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā.
- launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām. Launags (2). Ēdienreize starp pusdienām un launagu.
- launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
- palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām. Launags (1). Neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
- kanāls Eja (piemēram, starp celtnēm, ledū, klintī).
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība.
- sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- Elektriskais spriegums Elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
- spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
- zīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Sīmenss.
- sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Zīmenss.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
- magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
- Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
- Termodinamiska sistēma Fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju.
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
- mehānika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
- kontražūrs Fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu.
- intermēdija Fūgas posms starp tēmu un tās atkārtojumu.
- Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
- konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
- revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- metrs Garuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- Starpzvaigžņu gāze Gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi. Gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
- ventilācija Gāzu apmaiņa starp ķermeni un vidi caur ādu.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
- lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
- kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
- starpgultnis Gultnis, kas atrodas, darbojas starp (kā) detaļām, elementiem.
- revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
- Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp litosfēru un Zemes kodolu.
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu. Šīs cilšu grupas piederīgie.
- ēters Hipotetiska vide, kas aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem.
- homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
- pederastija Homoseksuālisms starp vīriešiem.
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
- iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
- Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
- ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
- ievandīties Iejukt (cilvēku burzmā, starp cilvēkiem).
- saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
- līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
- iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
- iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
- joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
- diferenciālmanometrs Ierīce spiediena starpības mērīšanai dažādos aparātos.
- Slēgta ierinda (arī rinda) Ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- iekniebt Iespiest (ko starp ko).
- iekost Iespiest (ko) starp zobiem.
- iemiegt Iespiest (starp ko).
- Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
- Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
- iespraudums Iestarpinājums (2).
- parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
- iespraust Iestarpināt vai izveidot (valodas skaņu) starp vārda skaņām.
- iemetināt Iestarpinot papildināt.
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas). Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu).
- sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
- pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās).
- iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
- iemiegt Ievilkt starp kājām (asti).
- starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
- starpslānis Iežu slānis, kas atrodas starp diviem citu iežu slāņiem.
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā. Ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- Elektriskais loks Ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem.
- Elektriskais loks Ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem.
- mandāts Imperiālisma koloniālajā sistēmā - starptautiskas aizbildnības veids (kopš 1919. gada) - tiesība pārvaldīt kādu pakļautu teritoriju, tautu.
- henrijs Induktivitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
- Tīrais intervāls Intervāls starp (parasti) dabiskās skaņurindas pamatpakāpēm.
- tonis Intervāls starp divām skaņām skaņurindā - 2 pustoņi.
- romāns Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji. Arī žargons.
- stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām).
- intermēdija Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem.
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem. Intermēdija (1).
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem.
- intermeco Īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums.
- vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
- izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
- atšķirties Izcelties ar kādām sevišķām īpašībām, pazīmēm (starp citiem, līdzīgiem).
- bet Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu). Aplūkot izolēti.
- Starptautiskā pieklājība Izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība. Arī saskaņot (2).
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem).
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
- iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
- savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- izretināties Izvietoties, palielinot atstarpes (par cilvēku grupu).
- nokare Izvirzījums uz leju starp (kā) piestiprinājuma, atbalsta vietām.
- domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- Noteiktais integrālis Jebkura integrāļa funkcijas divu vērtību starpība.
- spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
- ragstarpe Josla starp dzīvnieka ragiem.
- Tropu josla Josla starp šiem riņķiem.
- subtropi Josla starp tropu un mēreno joslu.
- starprinda Josla, kas atrodas starp augu rindām.
- starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
- robežjosla Josla, kas pastāv starp divām parādībām, (kā) atšķirīgām daļām u. tml.
- Metinājuma šuve Josla, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes plaisas, atvērumi.
- starpspāre Jumta spāre, ko novieto starp citām (galvenajām) spārēm.
- kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
- līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem.
- Starptautiskās tiesības Juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- grafika Kādas valodas rakstības līdzekļu kopums. Attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu.
- peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem.
- stakle Kājstarpa. Bikšu staru savienojuma vieta.
- spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml., detaļām.
- krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
- starpstāvs Kāpņu telpas posms starp stāviem.
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
- Kara kontrabanda Kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- staršina Karavīru kategorija (PSRS Bruņotajos Spēkos) starp seržantu un praporščiku kategorijām.
- Pasaules karš Karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
- Pasaules karš Karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
- Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
- Brāļu karš Karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
- Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
- Katoļu baznīca Katolicisma starptautiska organizācija.
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
- izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem). Kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties (1).
- rīmēties Kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī).
- oboja Koka pūšamais instruments, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
- klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
- koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
- apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
- saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
- starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
- Konfliktu komisija Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība. Attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu. Veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- Ziemas olimpiskās spēles Kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
- dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
- Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam).
- Komunistiskā Internacionāle Komunistisko partiju un komunistisko organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam)
- vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- saldo Konta slēguma atlikums. Starpība starp kredīta un debeta summām.
- kontraktācija Kontraktu noslēgšana starp uzņēmumiem, kas ražo produkciju, un organizācijām, kas šo produkciju sagādā un pārdod.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- baterija Kopa, ko veido vairāki savā starpā savienoti vienveidīgi elementi, ierīces u. tml.
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma. Attiecīgā organizācija.
- sadarbība Kopīga darbība. Saskaņota savstarpēja darbība, arī palīdzība.
- sadarboties Kopīgi darboties. Savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
- sastrādāt Kopīgi strādāt. Savstarpēji saskaņoti strādāt.
- pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
- starptonis Krāsos tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
- kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
- rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
- starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
- pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un imagini), kuras laikā tie atrodas apvalkā. Kukainis šādā attīstības stadijā.
- rušināmkultivators Kultivators rušināmaugu rindstarpu rušināšanai.
- kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim). Leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
- skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
- kakls Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli.
- kājstarpa Ķermeņa josla starp kājām. Vieta starp kājām.
- Potenciālā enerģija Ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
- Mehāniskā kustība Ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās: sastrīdēties.
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
- starpsavienojums Ķīmisks savienojums, kas rodas kādā norises starpposmā.
- sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums. Šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- atstarpe Laika posms starp kādiem notikumiem.
- intervāls Laika sprīdis (starp kādiem notikumiem).
- Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
- Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
- Sinodiskais mēnesis Laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
- Sinodiskais mēnesis Laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
- starpa Laikposms (starp divām darbībām, norisēm, diviem stāvokļiem).
- Miera laiki Laikposms pirms kāda kara vai starp diviem kariem.
- Miera laiki Laikposms pirms vai pēc kāda kara vai starp diviem kariem.
- starpsezona Laikposms starp divām sezonām.
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
- launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu.
- palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu. Launaglaiks.
- priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
- mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
- Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
- Gravitācijas lauks Lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki.
- Nedalāmais fonds Lauksaimniecības arteļu sabiedriskā īpašuma daļa, kas nav sadalāma starp arteļa locekļiem.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana. Rušināmaugi.
- sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs.
- Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
- Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
- adadžo Lēnā tempā (starp andante un largo).
- grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
- grāds Leņķa mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - leņķa stara pilna apgrieziena 1/360 daļa.
- Iekšējais leņķis Leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
- Ārējais leņķis Leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- radiopeilējums Leņķis starp meridiānu un virzienu uz radiostaciju, kas raida signālus.
- Magnētiskais azimuts Leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
- paralēle Līdzība, atbilstība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- jotācija Līdzskaņa «j» rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem.
- izlīdzināt Līdzsvarot, savstarpēji saskaņot.
- līdzīgs Līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
- antrekots Liellopu gaļas starpribu gabals, arī cepetis no tā.
- Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- Kondensatora kapacitāte Lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- mērogs Lielumu savstarpējās attiecības. Detaļu savstarpējās attiecības.
- koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem.
- tā Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
- Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- Viena lieta - otra (arī cita) lieta Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- tāpat Lieto, lai norādītu uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp vārdiem, to savienojumiem.
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
- konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- frīze Līmeniska dekoratīva josla. Antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- grāds Loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - riņķa līnijas 1/360 daļa.
- siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums. Savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
- Luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Evaņģēliski luterāniskā (arī evaņģēliski luteriskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- Evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- bezdibenis Ļoti liela atšķirība, dažādība (starp ko).
- krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.). Nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
- blakus Ļoti tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita. Līdzās.
- grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Vēbers.
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības. Veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
- esperanto Mākslīga starptautiska valoda.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- Kosmiskā stacija Mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
- mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai.
- politbirojs Marksistiski ļeņiniskas partijas Centrālās Komitejas vēlēts orgāns kārtēja partijas darba vadīšanai Centrālās Komitejas plēnumu starplaikos.
- kilograms Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa. Masas kilograms.
- starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
- substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats. Elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
- pildmateriāls Materiāls (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
- paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
- starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm).
- taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06).
- pairt Mazliet, daļēji sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru. Ārējā berze.
- sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
- Ķēdes pārvads Mehānisma elements, kas paredzēts griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām un sastāv no diviem ķēžu ratiem un noslēgtas ķēdes (piemēram, automobiļos, velosipēdos).
- gliemežpārvads Mehānisms griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis šķērsojās.
- uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakņāt (2).
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību. Sarakt (3).
- rakties Meklēt ko starp citiem priekšmetiem, sajaucot tos, radot nekārtību.
- Hromatiskā gamma Melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros). Skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
- Triumfa arka Memoriāla celtne - brīvi stāvoši vārti ar vienu vai trim ieejas ailām. Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
- moderato Mērenā tempā (vidējā starp andante un alegreto).
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- nomērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu. Mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
- grāte Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
- Kosmiskie putekļi Meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
- saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- aktinomicētes Mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm.
- krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
- polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- diafragma Muskuļu starpsiena, kas šķir krūšu un vēdera dobumus.
- intermeco Muzikāla starpspēle drāmu, vēlāk arī operu starpbrīžos (17. gadsimtā Itālijā).
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (piemēram, starp atsevišķiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
- eža Neapstrādāta, ar zāli apaugusi šaura sleja (starp laukiem vai ceļmalas).
- snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu. Snauda.
- pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- Kāpņu platforma Neliela horizontāla konstrukcija starp kāpņu posmiem.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
- Mazās planētas Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
- intermeco Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs. Starpposms starp skaņdarba daļām.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs. Starpposms starp skaņdarbu daļām. Arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums. Intermeco (1).
- pastarpa Neliels laikposms (starp ko).
- līgums Neoficiāla noruna, vienošanās (parasti starp atsevišķām personām) uz noteiktu laikposmu.
- kontinuitāte Nepārtrauktība, savstarpēja saistība.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
- cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru.
- dilemma Nepieciešamība izvēlēties starp diviem lēmumiem, divām iespējām.
- Refleksa loks Nervu sistēmas daļa, kurā realizējas reflekss un kura savieno receptorus ar smadzenēm, savstarpēji smadzeņu centrus un tos savukārt - ar attiecīgo muskuli vai dziedzeri.
- slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- naids Niknums, agresivitāte (starp dzīvniekiem).
- ēsties Nīsties, naidoties (savā starpā). Būt dusmīgam (uz kādu), naidīgam (pret kādu).
- sētstarpa No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
- puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
- meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
- Difūzie miglāji No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidoti dažādas formas mākoņi, kurus apgaismo ļoti karstas zvaigzens, kas atrodas to tuvumā.
- Difūzais miglājs No starpzvaigžņu gāzēm un putekļiem veidots dažādas formas miglājs, ko apgaismo ļoti karstas zvaigznes, kuras atrodas tā tuvumā.
- kurtīne Nocietinājuma daļa starp diviem bastioniem vai diviem fortiem.
- nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
- iesūtīt Nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā).
- Nodot komisijā Nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
- aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
- komisija Nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina.
- starpnometne Nometne, ko ierīko tūrisma, ekspedīcijas maršrutā starp tā galapunktiem.
- līdzi Norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību. Kopā ar.
- līdz Norāda uz attālumu starp ko.
- no Norāda uz attālumu starp ko.
- starp Norāda uz divām darbībām, norisēm, stāvokļiem, parādībām, kuru starplaikā kas notiek, noris, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- starp Norāda uz diviem cilvēkiem, divām cilvēku grupām, kuras saista savstarpēja darbība, savstarpējas attieksmes.
- ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
- līdz Norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām.
- no Norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām.
- kurš Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
- cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
- starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
- no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
- uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām.
- mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
- statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām. Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
- iestāties Nostāties (kur, starp ko).
- retināties Nostāties, piemēram, ierindā, ar lielāku atstarpi citam no cita.
- pasveicināt Nosūtīt (kādam) sveicienu ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu (no kāda).
- izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
- nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību.
- Vienots vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- Viens vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- veselums Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa. Veselums (1).
- kopā Noteiktās, vienojošās attiecības (starp cilvēkiem).
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība. Arī struktūra.
- ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
- samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (starp uzskatiem, parādībām u. tml.).
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- starpodere Odere, ko iestrādā, novieto starp divām (kā) kārtām.
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
- pieņemt Oficiāli atzīt (ko) par kvalitatīvu, atbilstošu (kādām prasībām). Savstarpēji vienojoties, atzīt (ko) par vispiemērotāko (kādam nolūkam).
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- noslēgt Oficiāli vienoties (par ko). Savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- vienošanās Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
- komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
- notifikācija Oficiāls vienas valsts paziņojums citai valstij (par kādu starptautisku jautājumu).
- kontroktāva Oktāva, kas muzikālajā skalā atrodas starp lielo oktāvu un subkontroktāvu.
- meņševisms Oportūnistisks, marksismam-ļeņinismam naidīgs virziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Viens no starptautiskā oportūnisma paveidiem.
- esteris Organiska viela, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
- saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
- topogrāfija Organisma audu un orgānu savstarpējais izvietojums (kādā organisma apvidū).
- sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
- antagonists Organismi, orgāni un vielas ar savstarpēji vai vienpusīgi pretēju (nomācošu) iedarbību.
- starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
- pašpārvalde Organizācijas tiesības pašai lemt par šīs organizācijas iekšējo dzīvi. Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību.
- karš Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē).
- Pilsoņu karš Organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
- Pilsoņu karš Organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
- Ekonomiskais karš Organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku.
- pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- trimo Ornamentāla logu aiļu starpa.
- proterozojs Otrā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju.
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- internacionalizēt Padarīt starptautisku.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
- Kosmiskā raķete Padomju automātiskā starpplanētu stacija.
- gropīte Padziļinājums starp čemurziežu augļa ribām.
- Pamiera līnija Pagaidu robeža starp karojošām pusēm pamiera laikā.
- Pamiera līnija Pagaidu robeža starp karojošām pusēm pamiera laikā.
- kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem.
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos. Pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās.
- izpalīdzēties Palīdzēt (savstarpēji).
- pastarpināt Palielināt attālumu (starp ko) salikumā.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai). Kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
- sabalsoties Panākt savstarpēji saskanīgu skanējumu. Skanēt saskanīgi, arī vienlaicīgi (ar ko citu skanošu).
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama.
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
- sarīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības.
- sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
- sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, arī vienotība starp (tā) sastāvdaļām. Arī saskaņot (2).
- šķirt Panākt, ka (starp cilvēkiem) beidzas strīds, sadursme.
- pāraugt Par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
- indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu. Likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
- resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciesu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
- sprīdis Parasti savienojumā «laika sprīdis»: posms starp diviem laika momentiem.
- parakāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- No rokas pārdot (arī tirgoties) Pārdot (tirgoties) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
- mežastepe Pārejas josla starp stepi un mežu.
- priekšstepe Pārejas josla starp stepi un mežu. Mežastepe.
- mežatundra Pārejas josla starp tundru un mežu.
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krasu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu).
- ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
- šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem).
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
- jaukties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū). Atkārtoti iet, parādīties (kur).
- sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm). Padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
- attiecība Pastāvīgi, noteikti personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
- Nodot sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) Pasveicināt (kādu) ar cita starpniecību.
- Nodot sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) Pasveicināt (kādu) ar cita starpniecību. Pasveicināt (kādu) no cita.
- izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu). Izmest (7).
- pairt Pavājināties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (1).
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (2).
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (3).
- pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3). Atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
- pastarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt (1).
- pastarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt (2).
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1). Kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā.
- starpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> starpināt.
- iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
- viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp ošiem.
- leja Pazeminājums (pie kalna, starp kalniem).
- sedliene Pazeminājums starp kalnu grēdas virsotnēm.
- konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
- publikācija Paziņojums ar preses, radio vai televīzijas starpniecību.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- cerēties Pēc savstarpējas vienošanās cerēt uz apprecēšanos, kāzām.
- pieņemt Pēc savstarpējas vienošanās uzskatīt (ko, piemēram, par mērvienību, simbolisku apzīmējumu).
- iešauties Pēkšņi ieskanēties (par starpsaucieniem).
- atplaiksnījums Pēkšņs, parasti neilgs, spožs atspīdums, uzliesmojums. Gaiša sprauga (parasti starp mākoņiem).
- gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
- konsignants Persona, kas realizē savas preces ārzemēs ar konsignatora starpniecību.
- radi Personas, ko savstarpēji saista radniecība.
- Pienākuma apziņa Personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- iemest Piebilst, iestarpināt (kādu vārdu). Ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
- piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
- Trošu ceļš Piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u.tml.
- pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai), izveidojot (to) savstarpēju saistību.
- pieslēgt Pievienot (pie kādas ierīces), izveidojot savstarpēju saistību.
- polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi. Detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
- saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
- izārdīt Pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem).
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā).
- ģilde Pilsētas iedzīvotāju savstarpējās palīdzības, sociālās nodrošināšanas un sabiedriskās dzīves organizācija (feodālismā).
- Vidējais pirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu. Trešais pirksts.
- viduspirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu. Trešais pirksts.
- pirkststarpa Pirkstu starpa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma pēdējā starpledus laikmetā, kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku.
- Iekšējais leņķis Plakans leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
- Ārējais leņķis Plakans leņķis starp daudzstūra malu un blakusmalas pagarinājumu.
- segments Plaknes daļa starp līkni un hordu.
- Plaknes kvadrants Plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- Plaknes kvadrants Plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
- radiāns Plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras.
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- plēksne Plāna (svina, vara) sloksne, ko novieto starp rindām salikuma starpināšanai.
- lemesis Plāna kaula plāksne, kas veido deguna starpsienu.
- tvīds Plāns vilnas vai pusvilnas audums (piemēram, starpsezonu mēteļiem, kostīmiem).
- kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēties Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā. Kooperēties (1).
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti saskaņot (ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
- mesa Plašs, parasti starptautisks, gadatirgus.
- Kāpņu laukums Platforma starp kāpņu posmiem.
- Kāpņu laukums Platforma starp kāpņu posmiem.
- lielceļš Plats, grantēts ceļš (satiksmei starp samērā lielām apdzīvotām vietām).
- legato Plūstošs, ciešs saistījums starp toņiem.
- starpbalsts Poligrāfisks materiāls, ko novieto starp lappuses salikuma daļām.
- sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
- zirneklis Posmkāju tipa bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- Laika sprīdis Posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem.
- laiks Posms šajā matērijas eksistēšanas formā starp diviem momentiem. Laika sprīdis.
- starpposms Posms, daļa starp citiem (galvenajiem) posmiem, arī starp (darbības, norises) sākumu un beigām.
- robežposms Posms, kas pastāv starp divām parādībām, (kā) atšķirīgām daļām u. tml.
- starppotējums Potējums ar starppoti.
- starppotēšana Potēšana ar starppoti.
- starppote Potzars, potpumpurs, ko ievieto potcelma un pumpura vairodziņa starpā.
- manta Pozitīva īpašība (cilvēkam). Pozitīvas savstarpējās (cilvēku) attiecības. Pozitīvs stāvoklis.
- volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
- diktāts Prasību, noteikumu uzspiešana (valstu starptautiskajās attiecībās).
- ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās.
- savedējs Precību starpnieks. Arī starpnieks (parasti savtīgs) vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- antinomija Pretruna starp divām tēzēm, kas uzskatāmas par vienlīdz pierādāmām.
- stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu. Divžuburains miets.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij (ar tās centrālo vai vietējo orgānu starpniecību).
- pazīšanās Process --> pazīties (1). Attiecības, saskare starp cilvēkiem, kas pazīst viens otru, cits citu.
- starpprocess Process, kas veido kādas darbības, norises starpposmu.
- starpprodukts Produkts, kas rodas kādā norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts.
- Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. gada līdz 1852. gadam).
- Komunistu savienība Proletariāta pirmā komunistiskā starptautiskā revolucionārā organizācija, strādnieku šķiras revolucionārās partijas dīglis (no 1847. līdz 1852. gadam).
- internacionāle Proletariāta starptautiskā revolucionārā himna. PSKP himna un citu komunistisko partiju himna.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
- telepātija Psihisko, nervu sistēmas procesu satura tieša pārraide un uztvere (bez valodas, mīmikas, žestu u. tml. starpniecības).
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem, darbību un īstenību, darbības rezultātu.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- pelikānveidīgs Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni.
- zosveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kājām ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem. Šīs apakškārtas putni.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādai skaņai. Arī svilpot (1).
- Taisnlīnijas radniecība Radniecība starp bērniem un vecākiem.
- Taisnlīnijas radniecība Radniecība starp bērniem un vecākiem.
- Sānlīnijas radniecība Radniecība starp cilvēkiem, kam ir kopējs priekštecis (piemēram, starp brāļiem, māsām, brālēniem, māsīcām).
- asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
- svainība Radniecība starp svaiņiem, svainēm.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakars.
- kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakarība.
- shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
- Mest tiltu Rast saikni (starp ko).
- (Pār)mest (arī celt) tiltu Rast, (iz)veidot saikni (starp ko).
- šķīst Rasties ar maziem starplaikiem (par zibeņiem, to gaismu).
- nostāties Rasties, izraisīties (par attiecībām starp cilvēkiem, par šādu attiecību izpausmi).
- starpreakcija Reakcija, kas veido kādas norises starpposmu.
- zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
- Šautras zibens Redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
- sociālreformisms Reformisma teorija un prakse starptautiskajā sociālistiskajā kustībā.
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
- mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli starp lielajām un mazajām reljefa formām.
- boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
- distance Rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
- blīvējums Rezultāts --> blīvēt. Ieblīvētie priekšmeti, ieblīvētā starpkārta.
- starprezultāts Rezultāts, ko iegūst kādas darbības, norises starpposmā.
- Dzelzs priekškars Rīcība, apstākļu kopums, kas pilnīgi pārtrauc saiknes (starp ko).
- tālrindas Rindas (sējumiem, stādījumiem), starp kurām atstarpes ir no 25 līdz 70 centimetriem.
- tuvrindas Rindas (sējumiem, stādījumiem), starp kurām atstarpes ir no 6 līdz 9 centimetriem.
- sadura Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem).
- terminators Robeža starp (debess ķermeņa) apgaismoto un neapgaismoto daļu.
- Atmosfēras fronte Robeža starp silto un auksto gaisu.
- Atmosfēras fronte Robeža starp silto un auksto gaisu.
- Mūžības vārti Robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
- rādītājpirksts Rokas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu.
- triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu lomu.
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- iespraust Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus). Arī papildināt (tekstu). Iestarpināt (1).
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp šķirām, sociālām grupām, tautām, valstīm.
- feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
- konkurence Sacensība (starp dzīvniekiem, augiem, to daļām) dzīvības un uztura dēļ.
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- duelis Sacensības starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām.
- divcīņa Sacensības starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
- rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
- izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
- izirt Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi. Vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā. Arī kakts (1).
- cīņa Sadursme (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
- divkauja Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku.
- divkauja Sadursme, cīņa (starp diviem pretiniekiem).
- kaperēt Sagrābt (citas valsts kuģus) saskaņā ar valsts likumiem vai starptautisku paražu normām.
- maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā. Iesalcukurs.
- Iesala cukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Iesalcukurs, maltoze.
- iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu. Maltoze.
- pavediens Saikne (parasti starp cilvēkiem, parādībām, darbībām).
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība. Sakarība.
- peļņa Saimnieciskā aprēķina uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
- Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
- Preču ražošana Saimniekošanas forma, kurai pastāvot, produkti tiek izgatavoti nevis patēriņam, bet gan maiņai ar pirkšanas un pārdošanas starpniecību.
- kamēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
- taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (3).
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (2).
- bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
- tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
- tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
- tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tā»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tādēļ», «tāpēc»), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tāpēc», «tādēļ»), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik» kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu «tāds», un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo altieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas precizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Kamēr.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem. Līdz [3].
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem. Tikko.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības vai pirms tās).
- līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- tas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- līdzko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības).
- kolīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Līdzko.
- tiklīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Tikko (3), kolīdz.
- tikko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Tiklīdz, kolīdz.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz mēra attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem. Lai [1].
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem. Ja.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pamatojuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- nekā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tāpat Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem.
- tāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- tādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
- tālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu, kurā nosaukts laika moments, kad sākusies un turpinās palīgteikumā minētā darbība, ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponētu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem. Ja.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- nu Saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
- vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
- un Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- tāpat Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprinātu salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta, šķietama salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- nekā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot vārda vai izteikuma nozīmi.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tāpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab - kā. Kā - tā.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Kā - tā.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu. Arī tomēr (1).
- nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
- gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem. Lai gan, kaut gan.
- saiste Saistība (parasti starp cilvēkiem, parādībām).
- līgumsaistības Saistības starp līgumslēdzējiem.
- sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem.
- Induktīvā saite Saistījums, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
- legato Saistīti, plūstoši, bez pārtraukuma (starp toņiem).
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
- mehānisks Saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- psihofizisks Saistīts ar sakaru starp kairinājumiem un sajūtām, tam raksturīgs.
- psihofizioloģisks Saistīts ar sakaru starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem, tam raksturīgs.
- salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošana starp parādībām.
- ķīmisks Saistīts ar vielām un to savstarpējām pārvērtībām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izmanto vielas un to savstarpējās pārvērtības.
- bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- Induktīvā saite Saite, kas magnētisko lauku mijiedarbībā rodas starp maiņstrāvas elektriskajām ķēdēm.
- Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
- Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
- Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva Saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
- Uz priekšu vai atpakaļ Saka, ja (kā) starpība, atšķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
- Viena miesa un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Viena miesa un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.).
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- sagatave Sākotnējais kāda materiāla, priekšmeta veidojums, arī starpprodukts, no kā turpmākajā apstrādē iegūst vajadzīgo materiālu, priekšmetu u. Tml.
- retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- samīt Samainīt (savstarpēji, pret ko).
- sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem. Samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu.
- saīsināt Samazināt attālumu starp sākuma un beigu punktu (parasti kustībai).
- sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposma starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp izrādes, koncerta u. tml. daļām.
- starpbrīdis Samērā neilgs pārtraukums (darbībā, norisē u. tml.). Arī starplaiks.
- pastarpām Samērā nelielos attālumos, samērā nelielās (tukšās) vietās (starp ko).
- pastarpām Samērā nelielos laikposmos (starp ko).
- pastarpa Samērā neliels attālums, samērā neliela (tukša) vieta (starp ko).
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem). Arī sprauga.
- līdzās Samērā tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita. Blakus.
- simetrija Samērība, savstarpēja atbilstība, saskaņa (parādībām dabā, sabiedrībā).
- salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
- asambleja Sanāksme, kurā piedalās starptautiskas organizācijas locekļi. Starptautiska sanāksme.
- iemiegt Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
- kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu).
- korespondence Sarakste (starp personām vai iestādēm).
- konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (politiskajās, starptautiskajās attiecībās).
- režģis Sarežģīts (savstarpēji saistītu parādību, norišu u. tml.) kopums. Jūklis.
- dialogs Saruna starp divām personām daiļdarbā.
- dialogs Saruna starp divām personām.
- trialogs Saruna starp trim personām daiļdarbā.
- trialogs Saruna starp trim personām.
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām. Organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- labi Saskaņā, saticībā (dzīvot), tā, ka ir labas savstarpējas attiecības (par cilvēku grupu).
- nesaskaņa Saskaņas, savstarpējas atbilstības trūkums.
- koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
- sadarbība Saskaņota (piemēram, iekārtas, ierīces, to daļu) savstarpēja darbība.
- punktsazobe Saskare starp pārvadu elementiem vienā punktā.
- Frontes līnija Saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā.
- krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi. Krasts (2).
- satiksme Saskarsme, savstarpēji kontakti (starp cilvēkiem).
- kontakts Saskaršanās (starp elektriskās ķēdes vadiem). Savienojums šādas saskares vietā.
- sakost Saspiest (ko) starp zobiem.
- sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
- tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
- tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā mazā attālumā.
- līnija Satiksmes maršruts starp divām vai vairākām vietām.
- krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- Savā starpā Savā starpā.
- bloks Savienība (starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- asinsbrālība Savienība starp cilvēkiem, kas apliecināta ar asinīm īpašā rituālā.
- koalīcija Savienība, vienošanās un sadarbība (starp politiskām partijām kapitālistisko valstu parlamentos).
- platsliežu Savienojamā ar «dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu, galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem.
- sēža Savienojamo elementu, detaļu virsmu savstarpējās piekļaušanās atbilstība.
- starploceklis Savienojoša detaļa, elements, kas atrodas starp citām detaļām, elementiem.
- kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas.
- bet Savienojumā «bet gan» izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- gan Savienojumā «bet gan» izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- ja Savienojumā «ja arī»: saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- krustvārdu Savienojumā «krustvārdu mīkla». Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- morganātisks Savienojumā «morganātiska laulība»: laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kartes privilēģijas (feodālismā).
- olimpisks Savienojumā «olimpiskās spēles»: visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
- starpledus Savienojumā «starpledus laikmets»: starpleduslaikmets.
- starpsasaluma Savienojumā «starpsasaluma ūdeņi»: pazemes ūdeņi starp sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma zonā.
- šaursliežu Savienojumā «šaursliežu dzelzceļš»: tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem.
- savest Savienojumā ar «kopā»: panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
- salīgt Savienojumā ar «miers»: panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- līgt Savienojumā ar «miers»: savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- dziļums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu starp vietu (kur iekšā) un (kā) virsmu.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.).
- arī Savienojumos „kaut arī", „lai arī": saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām. Kaut gan. Lai gan.
- ar Savienojumos «kopā ar», «līdz ar»: norāda uz darītāju savstarpējo saistību.
- gan Savienojumos «lai gan», «kaut gan» saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- viens Savienojumos «viens otru», «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- otrais Savienojumos «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml. Lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- kardānsavienojums Savienojums kustības pārnešanai starp divām vārpstām, kuru asis krustojas.
- kombinācija Savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā (savstarpēji nosacītiem, parasti viendabīgiem, priekšmetiem, parādībām, to sastāvdaļām).
- pašpalīdzība Savstarpēja (parasti kādas cilvēku grupas) palīdzība.
- sazināšanās Savstarpēja (piemēram, cilvēku, dzīvnieku, ierīču) mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa. Savstarpēja attieksme, sakars.
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- draudzība Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība.
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- pārrunas Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties.
- mijiedarbība Savstarpēja iedarbība (citam uz citu).
- radiosasaukšanās Savstarpēja informācijas apmaiņa, izmantojot radiotehniskos līdzekļus.
- rēķins Savstarpēja neapmierinātība, savstarpējas pretenzijas, pārestības.
- konsistence Savstarpējā saistība (vielas daļiņām).
- kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- kontakts Savstarpēja saistība, savstarpēji sakari (parasti starp parādībām sabiedrībā).
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- Kontu korespondence Savstarpējā sakarība, kādā kontos tiek atspoguļotas finansiālās operācijas.
- sauksme Savstarpēja sazināšanās ar saucieniem, signāliem u. tml.
- sarakste Savstarpēja sazināšanās ar vēstulēm, savstarpēja vēstuļu apmaiņa; attiecīgais vēstuļu kopums.
- sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
- saruna Savstarpēja sazināšanās mutvārdu formā (starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- līkopi Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu vai kādu saistību uzņemšanos un cienasts, mielasts par godu šādam darījumam, saistībām.
- konfigurācija Savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums. Savstarpējo (kā) attiecību kopums.
- attiecība Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
- shēma Savstarpējās (kā) attiecības, struktūra.
- Pārveduma rublis Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes valstu kolektīvā valūtas vienība.
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
- apmainīties Savstarpēji apmainīt.
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- apspriesties Savstarpēji apspriest (ko). Apmainīties domām (par ko).
- apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
- pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību. Apmainīties (2).
- mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
- korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt. Būt savstarpējā attieksmē, sakarā.
- skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panāk. Savstarpēju vienošanos.
- saderināties Savstarpēji iepriekšēji solīties, vienoties noslēgt laulību. Iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
- krustoties Savstarpēji krustot [1] (2) (vienam otru, citam citu).
- mainīties Savstarpēji mainīt (1).
- aprēķināties Savstarpēji norēķināties.
- skaņkārta Savstarpēji pakārtotu skaņu sistēma, kuras apvieno tonika.
- izlīdzēties Savstarpēji palīdzēt.
- pārkrustoties Savstarpēji pārkrustot (2) vienam otru, citam citu.
- saķerties Savstarpēji pasniegt un satvert (vienam otra, citam cita roku).
- saskandināt Savstarpēji pieskandināt (glāzes, kausus u. tml.) pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- saskandināt Savstarpēji pieskandināt glāzes, kausus u. tml. Pieskandināt savu glāzi, kausu u. tml. (pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.).
- Ģeoloģiskā formācija Savstarpēji saistīts iežu komplekss, kas veidojies līdzīgos apstākļos.
- Ģeoloģiskā formācijā Savstarpēji saistīts iežu komplekss, kas veidojies līdzīgos apstākļos.
- Ģeogrāfiska ainava Savstarpēji saistītu dabas parādību komplekss noteiktā Zemes virsas daļā.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu, faktu kopums, kuri attēloti mākslas darbā.
- cikls Savstarpēji saistītu parādību komplekss.
- vija Savstarpēji saistītu parādību, norišu, faktu u. tml. virkne. Arī secīgu, parasti savstarpēji saistītu, laikposmu virknējums.
- gamma Savstarpēji saistītu pārdzīvojumu, to izpausmju kopums.
- gamma Savstarpēji saistītu priekšmetu, parādību virkne, kopums.
- vija Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne.
- gamma Savstarpēji saistītu, harmonisku krāsu toņu kopums.
- Temperatūras (mērīšanas) skala Savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
- samainīties Savstarpēji samainīt (1). Apmainīties (1).
- saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
- saskaņoties Savstarpēji saskaņot (1).
- saspēlēties Savstarpēji saskaņot (parasti mēģinājumos) savas darbības (skaņdarba izpildījumā, izrādē).
- saspēlēties Savstarpēji saskaņot savas darbības (sporta spēlē, galda spēlē).
- organisms Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu, sastāvdaļu sistēmiska vienība. Arī sistēma.
- sametināt Savstarpēji savienot (būvkoku) galus, parasti pilnīgi.
- sarakstīties Savstarpēji sazināties, apmainoties ar vēstulēm.
- uzrunāties Savstarpēji uzrunāt (1) citam citu.
- apdāvināties Savstarpēji vienam otru apdāvināt.
- Līgt (arī derēt) mieru Savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- attiecība Savstarpējie sabiedriskie sakari, saistība, mijiedarbība (starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm u. tml.).
- telekss Savstarpējie sakari, ko realizē ar telegrāfa tīkla palīdzību.
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
- valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, savstarpēja iepriekšēja vienošanās noslēgt laulību. Laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana. Ar šādu solījumu, vienošanos saistītās svinības.
- proporcija Savstarpējs, kādām normām atbilstošs (kā sastāvdaļu, elementu) samērs, savstarpēja, kādu normu noteikta (kā sastāvdaļu, elementu) atbilstība.
- savstarpīgs Savstarpējs.
- saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums. Saistība (2), saikne.
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburains zars, stumbrs.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem). Divžuburu zars, stumbrs. Arī šādi izveidots koka priekšmets. Stakle (1).
- komunicēties Sazināties. Būt savstarpējos sakaros.
- pasāža Segta savienojuma eja starp celtnēm. Plaša segta galerija ar tirgotavu rindu.
- virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu. Šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
- piere Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam). Galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- šelfs Seklūdens josla ap kontinentu starp jūras krastu un vietu, kur sākas krasta dziļuma nogāze.
- sintaktika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju savstarpējās attieksmes.
- pragmatika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju un to izmantotāju savstarpējās attiecības.
- sprīdis Sena garuma mērvienība - aptuveni 18 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu). Arī samērā neliels attālums.
- starpsesija Sesija, kas notiek laikposmā starp kārtējām sesijām.
- skrejsēža Sēža ar spraugu starp urbumu un vārpstu.
- vidussiena Siena starp divām telpām, diviem telpiskiem veidojumiem.
- sasieties Sienot ko, izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
- iesiet Sienot novietot un nostiprināt (starp ko).
- jauniete Sieviete vecumā starp pusaudzes un brieduma gadiem.
- Kosmiskie putekļi Sīkas meteoru ķermeņu daļiņas, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa - rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp kā virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
- starpsimpozijs Simpozijs, kas notiek laikposmā starp diviem kārtējiem simpozijiem.
- vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ienesas starp sīpola zvīņām.
- paradigmatika Sistēmisko attieksmju kopums starp valodas vienībām.
- kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti koka vāciņi.
- neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības. Skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
- intervāls Skaitļu (punktu) kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem (punktiem).
- Ģeometriskā progresija Skaitļu virkne, kurā attiecība starp diviem locekļiem, kas seko viens otram, ir nemainīga.
- Ģeometriskā progresija Skaitļu virkne, kurā attiecība starp diviem locekļiem, kas seko viens otram, ir nemainīga.
- starpskaņa Skaņa (piemēram, skaņurindā), kas atrodas starp veselajiem toņiem un kam ir raksturīga nenoturība.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums. Skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru (portālu) un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- substratosfēra Slānis starp stratosfēru un troposfēru.
- iesliet Slienot ievietot (starp ko).
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- mikroklimats Sociālās vides apstākļu, savstarpējo attiecību kopums (piemēram, kolektīvā).
- Tautas saimniecības bilance Sociālistiskajās valstīs - ekonomisko rādītāju sistēma, kas raksturo paplašinātās sociālistiskās atražošanas tempu un apjomu, galvenās proporcijas un savstarpējās attiecības tautas saimniecībā.
- sociometrija Sociālpsiholoģijas nozare, kas pētī attiecības starp indivīdiem sociālās grupās, kolektīvos.
- radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- knaibīt Spaidīt, saspiežot starp pirkstu galiem (parasti, ko meklējot).
- represālijas Spaidu līdzekļi, varmācīga pretdarbība (parasti starptautiskajās attiecībās).
- blīve Speciāls ielikums, starplika, kas veido ciešu divu detaļu savienojumu.
- runa Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
- tvertne Specifiska šūna, šādu šūnu grupa, starpšūnu telpa (auga) audos, kur uzkrājas vielmaiņas gala produkti.
- suverenitāte Specifiska valsts kvalitāte - valsts augstākā vara savās iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties. Arī prāts.
- ņūtonsekunde Spēka impulsa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- ņūtonmetrs Spēka momenta mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- kodolspēki Spēki atoma kodolā, kuri darbojas starp nukloniem.
- saspēle Spēle (parasti skatuves mākslā, mūzikā), kuras dalībnieki savstarpēji saskaņo savas darbības.
- kurpnieks Spēle, kurā starp dalībniekiem un centrālo personu noris dialogs, pēc kura tā nomet nūju un visi mainās vietām.
- paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- iespiesties Spiežoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
- sekundants Sporta (piemēram, boksa, paukošanas, šaha) sacensību dalībnieka starpnieks un palīgs.
- turnīrs Sporta cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
- komandspēle Sporta sacensība starp komandām individuālā sporta veidā (spēlē).
- komandcīņa Sporta sacensība starp komandām individuālā sporta veidā.
- komandčempionāts Sporta sacensība starp komandām par čempiona titula iegūšanu individuālā sporta veidā.
- starpfinišs Sporta sacensības starpposma finišs.
- mačs Sporta spēle starp diviem sportistiem vai divām komandām. Vienreizēja sacensība starp, parasti divām, komandām.
- pussargs Sporta spēļu (parasti futbola) komandas dalībnieks, kas palīdz gan aizsargiem, gan uzbrucējiem un spēles laikā uztur sakarus starp tiem.
- iespraukties Spraucoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
- pažobele Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu.
- aizkrāsne Sprauga starp krāsni un sienu.
- kuļsprauga Sprauga starp kuļtrumuli un kuļkurvi, kurā graudi, sēklas atdalās no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- spēle Sprauga starp salāgojumam detaļām (piemēram, starp urbumu un vārpstu).
- Strāvas kritums Sprieguma starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
- Strāvas kritums Sprieguma starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
- arka Spriešļu loks, divu balstu starpas lokveida pārsegums.
- starpstadija Stadija starp kādas darbības, norises sākumu un beigām.
- starpstādījums Stādījums, kas ir izveidots starp citiem (parasti galvenajiem) stādījumiem.
- mehānisms Starp stāvokļu, starpprocesu kopums, kas veido kādu (piemēram, ķīmisku, bioloģisku) norisi.
- slejstarpa Starpa starp slejām (3).
- kritums Starpība (parasti starp līmeņiem).
- kļūda Starpība starp (kā) patieso lielumu un lielumu, kas konstatēts mērījumos, aprēķinos.
- atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
- iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā).
- pielaide Starpība starp lielāko un mazāko robežizmēru.
- amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
- marža Starpība starp preces biržas cenu un maksimālo aizdevumu (ko ir atļauts pret šo preci izsniegt).
- pauze Starplaiks (piemēram, starp divām darbībām, norisēm, arī darbības, norises atsevišķiem posmiem).
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām. Kosmoss.
- interlūdija Starpspēle, epizode (parasti starp divām skaņdarba daļām).
- sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus.
- Savienības līgums Starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- protokols Starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
- klīrings Starptautiski norēķini bez skaidras naudas (ar preču apmaiņu, savstarpēju saistību dzēšanu).
- konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā).
- korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
- pusmiegs Stāvoklis starp miegu un nomodu.
- pusnomods Stāvoklis starp nomodu un miegu.
- pussapnis Stāvoklis starp sapni un īstenību, arī starp miegu un nomodu. Arī pusmiegs.
- saskaņa Stāvoklis, kad (cilvēkiem) būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- pārtrauktība Stāvoklis, kad (kā) uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir pārtraukumi, atstarpes.
- samērs Stāvoklis, kad (kas) ir samērīgs. Savstarpēja (kā) atbilstība.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piemēram, cilvēku grupā, kolektīvā) savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu.
- nemiers Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, strīdi, arī naids.
- nesaiste Stāvoklis, kad (starp ko) nav saistījuma, saiknes.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- miers Stāvoklis, kad (valstī, zemē) nav naidīgu šķiru, sociālu grupu savstarpējas cīņas.
- izkliedētība Stāvoklis, kad kas nav pietiekami koncentrēts, kad nav saistījuma starp ko.
- atrautība Stāvoklis, kad nav saskaņotības, vienotības (starp ko).
- nesaprašanās Stāvoklis, kad nav vienprātības, savstarpējas izpratnes.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceles (2).
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceļš (2).
- starpstāvoklis Stāvoklis, kas pastāv starp citiem (galvenajiem) stāvokļiem.
- čells Stīgu lociņinstruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp altu un kontrabasu.
- iesviest Strauji izteikt, izkliegt. Pēkšņi iestarpināt.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
- mahisms Subjektīvā ideālisma novirziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu un objektu un nonāk solipsismā.
- sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu no cita.
- Likt sveicināt Sūtīt sveicienus ar kāda starpniecību.
- Likt sveicināt Sūtīt sveicienus ar kādu starpnieku.
- konfederācija Suverēnu valstu savienība, kas parasti izveidota uz starptautiska līguma pamata.
- hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- Sūtīt sveicienus (arī sveicienu, retāk labdienas) Sveicināt (kādu) ar cita starpniecību.
- sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām.
- slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- Noteiktais integrālis Šādas saimes jebkuras funkcijas divu vērtību starpība.
- kvalitāte Šaha spēlē - starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību.
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
- sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
- liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- stepēt Šujot savienot audumu un starpkārtu (piemēram, apģērbam).
- kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
- gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni.
- mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
- priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem). Pirmajā, galvenajā vieta.
- vidū Tā, ka kas atrodas, pastāv, noris aptuveni vienādā attālumā no (kā) malām, pusēm, galiem. Arī tā, ka atrodas (kā) starpā.
- vienlaidus Tā, ka nav pārtraukuma, atstarpju; tā, ka noris bez pārtraukuma.
- tostarp Tā, ka notiek, noris, pastāv starp kādiem notikumiem, norisēm, parādībām.
- tālu Tā, ka rodas samērā liels attālums, parasti starp ķermeņa daļām, līdz tām (virzīt, virzīties).
- svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem). Tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas. Tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu). Pretstats: melnbalts.
- vidējs Tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi. Arī tāds (vecums, gadi), kas raksturo pusmūžu.
- puskreisais Tāds (parasti futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra spēlētāju un kreisās puses spēlētāju.
- puslabais Tāds (parasti futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra spēlētāju un labās puses spēlētāju.
- piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- nepiesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- parentētisks Tāds (piemēram, vārds, teikums), kas tekstā ir iestarpināts, arī iekļauts iekavās.
- Gandarījuma brauciens fizk Tāds brauciens, kas tiek organizēts starp tiem dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši sacensību finālā.
- nesamierināms Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi. Arī dažāds.
- pārlaidu Tāds, kā izveidei ir izmantots (kādu materiālu, detaļu) pārlaidums. Tāds, kas ir saistīts ar (kādu materiālu, detaļu) savstarpēja pārlaiduma izveidi.
- termoelektrisks Tāds, kā pamala ir saistība starp elektriskajiem un siltuma procesiem.
- tuvs Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju.
- tāls Tāds, kā starpā ir maz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju.
- tālrindas Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem, stādījumiem).
- platrindu Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem, stādījumiem). Tālrindu
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
- hidrofils Tāds, kam ir intensīva savstarpēja iedarbība ar ūdeni, tāds, ko ūdens slapina (par vielām).
- sīks Tāds, kam ir ļoti mazs attālums starp sākuma un beigu punktu.
- šķidrs Tāds, kam ir maz lapu, ziedu, zaru (par augiem). Tāds, kurā starp augiem it samērā liels attālums (par augu kopumu).
- platzaru Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli).
- platzarains Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli). Platzaru (2).
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- pabiezs Tāds, kam ir samērā mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu).
- neliels Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- pasīks Tāds, kam ir samērā mazs attālums starp sākuma un beigu punktu (parasti par kustību).
- komunikabls Tāds, kam ir savstarpēji sakari, savstarpējas attieksmes (parasti par cilvēkiem).
- regulārs Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā.
- stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- kaimiņš Tāds, kam raksturīga saprašanās, sadarbība (parasti par attiecībām starp cilvēku grupām).
- intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība, simpātijas. Ļoti biedrisks, draudzīgs.
- plašs Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām, žestiem).
- plats Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām).
- sarkanbaltsarkans Tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, sarkanām joslām ir balts laukums, balta josla.
- ornitofils Tāds, kas apputeksnējas ar putnu starpniecību (par augiem).
- parets Tāds, kas atkārtojas pēc samērā ilgiem starplaikiem.
- rets Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar ilgiem starplaikiem.
- biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
- nošķelt Tāds, kas atrodas starp pamatu un šķēlumu (par ģeometriska ķermeņa daļu).
- vidējs Tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem punktiem, līnijām, priekšmetiem u. tml.).
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
- subalpīns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris kalnos starp alpīno un mežu (stepju) joslu.
- starpcentru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp (piemēram, detaļu, elementu) centriem.
- starpapgabalu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp apgabaliem.
- starpatomu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp atomiem.
- starprindu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp augu rindām.
- starpstāvu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp celtnes stāviem.
- subekvatoriāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp ekvatoriālo un tropu joslu.
- starpgalaktiku Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp galaktikām.
- starpkalnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kalniem.
- starpkontinentu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem.
- starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem. Starpkontinentu.
- starpmolekulārs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām.
- starpmolekulu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām. Starpmolekulārs.
- starpmorēnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp morēnām.
- starpokeānu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp okeāniem.
- starpaudu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma audiem.
- starpšķiedru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma šķiedrām.
- starpšūnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma šūnām.
- starppaneļu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp paneļiem.
- starppauguru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp pauguriem.
- starppilsētu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp pilsētām.
- starpplanētu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp planētām.
- starprajonu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp rajoniem.
- starpribu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp ribām. Ribstarpu.
- starpsaimniecību Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp saimniecībām.
- starpsalu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp salām.
- starpsējumu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sējumiem.
- starpsiju Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sijām.
- starpkambaru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sirds kambariem.
- starpskriemeļu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp skriemeļiem.
- starpslāņu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp slāņiem.
- subpolārs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes polāro un mēreno joslu.
- tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropiem [1] (1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
- subtropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropu un mēreno joslu.
- starpzobu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zobiem.
- starpzonu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zonām. Starpzonāls.
- starpzonāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zonām. Starpzonu.
- starpzvaigžņu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zvaigznēm.
- subantarktisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
- subarktisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris Zemes ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu.
- spilgts Tāds, kas atšķiras (starp līdzīgiem) ar ko neparastu, vienreizēju (par cilvēku, tā personību). Arī izcils.
- salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- neiznests Tāds, kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu (par bērnu).
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
- reciproks Tāds, kas ir savstarpēji saistīts, arī atbilstošs. Tāds, kas ko savstarpēji saista.
- saderīgs Tāds, kas ir savstarpēji saskanīgs, tāds, kas ir izmantojams kopā (ar ko).
- pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
- neikdienišķs Tāds, kas izceļas starp līdzīgiem ar ko neparastu, savdabīgu.
- milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā. Ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām). Milzīgs (5).
- nopietns Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli, norisi). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām).
- netiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams ar kā cita starpniecību. Tāds, kura attieksmēs, saiknēs pastāv kāda priekšmeta vai parādības starpniecība.
- tiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības. Tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība.
- šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- daiļš Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu. Tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju. Ļoti skaists.
- konfliktējošs Tāds, kas izraisa konfliktu. Tāds, kurā ir konflikts. Tāds, starp ko ir konflikts.
- abpusējs Tāds, kas kopējs kā vienai, tā otrai pusei. Savstarpējs. Tāds, kas atrodas abās pusēs.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- izlīdzniecisks Tāds, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē).
- neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās (par tautu, valsti).
- neliels Tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas neizpaužas sevišķi raksturīgi, tipiski (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- mazs Tāds, kas nesasniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu. Arī īss (1).
- liels Tāds, kas pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- plašs Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
- starpsezonu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp divām sezonām.
- starpepidēmiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp epidēmijām.
- starpsesiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām.
- starpolimpiāžu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp olimpiādēm.
- starppasātu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp pasātiem.
- starpreisu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp reisiem.
- starpremontu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp remontiem.
- starprevolūciju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp revolūcijām.
- starpsacensību Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp sacensībām.
- starpsacīkšu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp sacīkstēm.
- starptermiņu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp termiņiem.
- starpaugstskolu Tāds, kas pastāv, noris starp augstskolām.
- starpbibliotēku Tāds, kas pastāv, noris starp bibliotēkām.
- starpcehu Tāds, kas pastāv, noris starp cehiem.
- starpoperāciju Tāds, kas pastāv, noris starp darbībām, darbību kopumiem.
- starpetnisks Tāds, kas pastāv, noris starp etniskām grupām, tautām u. tml.
- starpfāžu Tāds, kas pastāv, noris starp fāzēm.
- starpizdevniecību Tāds, kas pastāv, noris starp izdevniecībām.
- starpkolhozu Tāds, kas pastāv, noris starp kolhoziem.
- starpklašu Tāds, kas pastāv, noris starp mācību iestādes klasēm.
- starppriekšmetu Tāds, kas pastāv, noris starp mācību priekšmetiem.
- starpnacionāls Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
- starpnāciju Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām. Starpnacionāls.
- starpģinšu Tāds, kas pastāv, noris starp organismu ģintīm.
- starppersonu Tāds, kas pastāv, noris starp personām.
- starprasu Tāds, kas pastāv, noris starp rasēm.
- starprepublikānisks Tāds, kas pastāv, noris starp republikām. Starp republiku.
- starprepubliku Tāds, kas pastāv, noris starp republikām. Starprepublikānisks.
- starpresoru Tāds, kas pastāv, noris starp resoriem.
- starpsistēmu Tāds, kas pastāv, noris starp sistēmām.
- starpskolu Tāds, kas pastāv, noris starp skolām.
- starpstrofisks Tāds, kas pastāv, noris starp strofām.
- starpsugu Tāds, kas pastāv, noris starp sugām.
- starpšķirņu Tāds, kas pastāv, noris starp šķirnēm.
- starpuzņēmumu Tāds, kas pastāv, noris starp uzņēmumiem.
- starpvaldību Tāds, kas pastāv, noris starp valdībām.
- starpvalstu Tāds, kas pastāv, noris starp valstīm.
- starpkristālu Tāds, kas pastāv, noris starp vielas kristāliem.
- starpnozaru Tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozarēm.
- starpžanru Tāds, kas pastāv, noris starp žanriem.
- vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
- sarežģīts Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādam, savstarpēji saistītām sastāvdaļām.
- mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu). Tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
- pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja. Tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- svēts Tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
- relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu. Pretstats: absolūts.
- saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- vienots Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- saskanīgs Tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- stings Tāds, kura elementi, detaļas u. tml. ir savienoti tā, ka nav iespējama savstarpēja pārvietošanas.
- sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
- kopsakarīgs Tāds, kurā ir raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes.
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu). Tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
- silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi tieši vai ar citu atomu starpniecību ir saistīti ar oglekli (par organiskajiem savienojumiem).
- piesātināts Tāds, kura molekulās starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites.
- vienlaidu Tāds, kurā nav pārtraukumu, atstarpju. Tāds, kas noris bez pārtraukuma.
- rušināms Tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm).
- neitrāls Tāds, kurā saskaņā ar starptautisku vienošanos nav tiesības izvietot karaspēku un izvērst karadarbību.
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir vēlamas, kādām normām atbilstošas (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības; tāds, kura savstarpējās (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības ir vēlamas, atbilstošas kādām normām (par kā sastāvdaļām, elementiem).
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas. Tāds, kas spēj pārveidoties.
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas. Tāds, kas spēj pārveidoties. Variabls.
- nepārtraukts Tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā nav pārtraukumu, atstarpju.
- pārtraukumains Tāds, kura uzbūvē, veidojumā, struktūrā, arī norisē ir, parasti daudzi, pārtraukumi, atstarpes.
- pamīšs Tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem).
- biezs Tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu). Tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu). Ciešs, blīvs.
- tiešs Tāds, kuru attiecībās (ar kādu, ar ko) nepastāv kāda cita starpniecība (par cilvēkiem).
- savienots Tāds, starp ko attīstības gaitā ir izveidojies anatomisks saistījums (par organisma daļām).
- lielisks Tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesakarīgs Tāds, starp kura sastāvdaļām nav noteikta sakara, noteiktas secības.
- sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts. Tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
- tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, cilšu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
- naidīgs Tāds, starp kuriem ir naids (par cilvēkiem, cilvēku grupām). Tāds, kam ir naids pret kādu.
- slikts Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- labs Tāds, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu). Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- liels Tāds, starp kuriem, draudzīgas vai naidīgas attiecības izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā. Tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- hiperbola Tādu punktu ģeometriska vieta, kuru attālumu starpība līdz diviem dotiem punktiem ir konstants lielums.
- nogrieznis Taisnes gabals, kas atrodas starp diviem tās punktiem.
- duļļi Tapas (laivas malās), starp kurām airējot liek airus.
- partneris Tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības.
- starpnieks Tas, kas veic starpniecību (1).
- starpnieks Tas, kas veic starpniecību (2).
- starpnieks Tas, kas veic starpniecību (3).
- Tautu (arī valstu) sadraudzība Tautu (valstu) sadarbība kopīgu mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem par savstarpējas brīvprātības, līdztiesības un suverenitātes principu ievērošanu.
- Tautu draudzība Tautu sadarbība kopīgu mērķu, risināšanai, pamatojoties uz savstarpējas brīvprātības un līdztiesības principu ievērošanu.
- metināt Tehnoloģiskā procesā, piemēram, karsējot, savstarpēji savienot (ko).
- audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem.
- ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma vai dievkalpojuma starplaikos.
- foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur publika var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
- gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
- pagrīda Telpa starp grīdu un apakšējā stāva griestiem vai starp pirmā stāva grīdu un grīdas pamatu.
- pagrīde Telpa starp grīdu un zemes līmeni (celtnēm, zem kurām nav pagraba).
- istabaugša Telpa starp istabas griestiem un jumta segumu.
- bēniņi Telpa starp jumta segumu un ēkas augšējā stāva pārsegumu. Jumta telpa.
- starpklājs Telpa starp klājiem uz vairākklāju kuģa.
- klētsaugša Telpa starp klēts griestiem un jumta segumu.
- kūtsaugša Telpa starp kūts griestiem un jumta segumu.
- pagrabaugša Telpa starp pagraba jumtu un griestiem.
- pirtsaugša Telpa starp pirts griestiem un jumta segumu.
- apakša Telpa starp priekšmetu un pamatu, uz kura tas atrodas. Telpa, vieta zem ēkas, starp ēku un zemi.
- vāgūžaugša Telpa starp ratnīcas griestiem un jumta segumu.
- staļļaugša Telpa starp staļļa griestiem un jumta segumu.
- šķūņaugša Telpa starp šķūņa griestiem un jumta segumu.
- vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
- starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām.
- gaitenis Telpa, parasti gara, kustībai, piemēram, celtnes, kuģa, vagona iekšienē, vai kustībai starp celtnēm.
- šūnstarpas Telpa, sprauga starp šūnām.
- starptelpa Telpa, vieta starp priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- kuluāri Telpas (pie skatītāju zāles), kur publika var uzturēties pirms izrādēm un citiem pasākumiem vai to starpbrīžos.
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem. Telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām).
- anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
- upstarpa Teritorija starp divām blakus esošām upēm.
- Neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- Neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- Neitrālā josla Teritorija starp pretinieku frontes līnijām.
- Kritiskais stāvoklis Termodinamisks stāvoklis, kad zūd atšķirība starp vielas gāzveidīgo un šķidro fāzi.
- Kritiskais stāvoklis Termodinamisks stāvoklis, kad zūd atšķirība starp vielas gāzveidīgo un šķidro fāzi.
- līmenis Tiesību kopums (kādā, parasti starptautiskā, darbībā).
- privāttiesības Tiesību nozare, kas regulē civilās attiecības starp fiziskām un juridiskām personām.
- Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- iejukt Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
- Plosta tilts Tilts, kas sastāv no savstarpēji saistītiem peldošiem kokmateriālu veidojumiem.
- Plosta tilts Tilts, kas sastāv no savstarpēji saistītiem peldošiem kokmateriālu veidojumiem.
- starpmateriāls Tipogrāfisks materiāls, ar ko salikumā aizpilda atstarpes starp burtiem, vārdiem, rindām, salikuma grupām.
- No rokas tirgoties (arī pārdot) Tirgoties (pārdot) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
- termoss Trauks, kam ir dubultsienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (kā, parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
- trinoms Triju algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- trīsstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- robs Tukša vieta starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.). Arī pamats.
- kopība Tuvība (starp cilvēkiem).
- konverģēt Tuvināties, sakrist pēc pazīmēm (par ko atšķirīgu, savstarpēji neatkarīgu).
- ieleja Upes izgrauzts pazeminājums zemes virsā. Pazemināta vieta (starp kalniem vai pacēlumiem), pa kuru tek upe.
- Upes kritums Upes iztekas un ietekas ūdens virsas augstuma starpība.
- Kolektīvais līgums Uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un uzņēmējiem par darba noteikumiem un darba algu (kapitālistiskajās valstīs).
- Kolektīvais līgums Uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un uzņēmējiem par darba noteikumiem un darba algu (kapitālistiskajās valstīs).
- tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā.
- banka Uzņēmums, kas realizē starpniecību starp kreditoriem un aizņēmējiem, kā arī tirgojas ar naudas kapitālu.
- koncepcija Uzskatu sistēma, kurā tie ir savstarpēji saistīti un izriet cits no cita.
- Savienotie trauki Vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi). Atskanēt šādām skaņām.
- poliekrāns Vairāku ekrānu sistēma vai viens ekrāns savstarpēji saistītu filmas fragmentu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- slēgums Vairāku rezistoru savstarpējs savienojums, kas ir pieslēgts pie elektriskās enerģijas avota.
- matonis Vairākus desmitus centimetru garš velteņtārpu tipa dzīvnieks, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem.
- pārvakari Vakari, starp kuriem ir divu diennakšu ilgs laikposms.
- palīgvaloda Valoda (parasti mākslīga), kas var veikt zināmas funkcijas (parasti starptautiskā) saziņas procesā.
- starpniekvaloda Valoda, kas veic sazināšanās funkciju starp tautām ar atšķirīgām valodām.
- Starpnacionālās saziņas valoda Valoda, ko lieto saziņai starp dažādām nācijām, tautībām, etniskām grupām daudznacionālā valstī.
- žargons Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji. Arī slengs.
- iespraudums Valodas skaņas iestarpinājums vai izveidojums starp vārda skaņām.
- pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības. Valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
- sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes. Valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- virsmežsargs Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini - līdz 1959. gadam). Cilvēks, kurš veic šo amatu un kurā pārziņā ir aprēda.
- pārstāvniecība Valsts orgāns, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti. Valsts orgāns, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tas pilsoņu intereses cita valsti vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar šķiru, sociālo grupu un nāciju savstarpējām attieksmēm valstī.
- demarkācija Valsts teritorijas robežas novilkšana un iezīmēšana dabā saskaņā ar starptautiskā līgumā noteikto šīs robežas delimitāciju.
- delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiska līguma, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs.
- bufervalsts Valsts, kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- depozitāre Valsts, valdība, kas glabā starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus, pildot pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
- interpolācija Vārda vai frāzes iestarpināšana tekstā, autoram nezinot (parasti, rokrakstu pārrakstot vai tulkojot).
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu. Šīs vārdšķiras vārds.
- starpvārpsta Vārpsta, kas atrodas starp citām vārpstām un kam parasti ir palīgfunkcijas kādā norisē.
- Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- īsvasa Vasa ar īsiem starpposmiem.
- Vasas posmi Vasas daļas starp mezgliem.
- režģis Veidojums, kas radies (kam) savstarpēji savijoties, krustojoties.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem. Atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits.
- slēgt Veidot (organizāciju, attiecības starp cilvēkiem). Arī dibināt.
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem). Šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
- retināt Veidot lielākas atstarpes (piemēram, kāda kopuma sastāvdaļām).
- starpināt Veidot noteiktus (rindu, vārdu u. tml.) attālumus ar starpeņiem, plēksnēm.
- valcēt Veidot, apstrādāt (ko, piemēram, vēlamā formā), spiežot starp rotējošiem veltņiem. Gatavot ar šādu metodi.
- velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
- papildvēlēšanas Vēlēšanas, ko organizē starp kārtējām vēlēšanām vai arī pēc tām.
- sasaukums Vēlētu (parasti valsts varas orgāna, starptautiskas organizācijas) locekļu kopums, kuri īsteno (šī varas orgāna, organizācijas) kompetenci noteiktu laiku.
- kārta Verba gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu un objektu.
- ievērt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), iespiest (ko starpā).
- starpvērtība Vērtība, ko iegūst kādā skaitļošanas starpposmā.
- robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
- dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību).
- starpa Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
- baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu).
- mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu, laikapstākļiem).
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam). Šis vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
- pusvadītājs Viela, kura pēc elektrovadītspējas ierindojama starp vadītājiem un nevadītājiem.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību.
- alternatīva Viena no divām iespējamībām, kas savstarpēji viena otru izslēdz.
- vaigs Viena no divām sejas daļām, kas atrodas katrā pusē degunam starp aci un apakšžokli.
- velme Viena no divām vai vairākām (ierīces, iekārtas u. tml.) detaļām, starp kurām ir spraugas (kā) spiedapstrādei.
- līmenis Viena no savstarpēji (parasti hierarhiski) saistītām sistēmām (zinātniskajā pētniecībā).
- Pretstatu cīņa Viena no vispalīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- Vienlīdzīgi palīgteikumi Viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- Vienlīdzīgi teikuma locekļi Viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistījumā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- mezgls Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- šķiedra Viendabīga, gara, parasti tieva (piemēram, ieža, vielas) kārta, kas atrodas starp citām kārtām.
- slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
- kārta Viendabīgs (piemēram, zemes, iežu, vielas, organiska veidojuma) slānis, kas atrodas starp (arī virs) citiem slāņiem vai pārklāj kā virsmu.
- efemeri Viengadīgi augi, kam periods starp sadīgšanu un augļu nobriešanu ir ļoti īss. Augi, kas ļoti ātri attīstās.
- unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem.
- sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
- izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
- kompromiss Vienošanās par šķīrējtiesu (parasti starptautiskajās tiesībās).
- konsorcijs Vienošanās, apvienība (starp vairākām bankām vai vairākiem kapitālistiem) kopīgai aizņēmuma izveidošanai vai lielu komerciālu darījumu veikšanai.
- kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties.
- kartelis Vienošanās, līgums (starp valstīm) par apmainīšanos ar cietumniekiem vai karagūstekņiem.
- lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu, piepildot atstarpes starp virsmām.
- talāms Viens no diviem redzes pauguriem starpsmadzenēs.
- korelāts Viens no diviem vai vairākiem priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem, starp kuriem pastāv korelācija (1).
- starppakāpe Viens no vairākiem līmeņiem, kas raksturo (kā, piemēram, darbības, procesa, parādības) attīstības, kvalitātes, kvantitātes pārmaiņu starpposmu.
- starppunkts Vieta (ar noteiktu funkciju) starp (kā) galapunktiem.
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus, jostasvieta.
- josta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem. Jostas apvidus.
- starpa Vieta, atstarpe (starp divām ķermeņa daļām).
- ribstarpa Vieta, josla starp (cilvēka vai dzīvnieka) ribām.
- Pa vidu Vietā, kas atrodas (kā) starpā.
- starptece Vieta, kas atrodas starp divām tecēm.
- starpupe Vieta, kas atrodas starp divām upēm.
- pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem. Pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
- Metinājuma šuve Vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
- starpstāvs Vieta, telpa starp celtnes stāviem.
- starpviļņi Vilnis, kas rodas starp diviem periodiskiem viļņiem.
- koherence Viļņu vai svārstību spēja izraisīt savā starpā interferenci.
- jaunietis Vīrietis vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
- paraboloīds Virsma, ko kustoties veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulāram.
- rumbs Virziens no novērotāja uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debess pusēm. Leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
- dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- sociālšovinisms Virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kura pārstāvji aizstāv savas valsts buržuāzijas agresīvo politiku.
- spraukties Virzīties (pa ko šauru, starp ko), parasti ar pūlēm, grūtībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- diametrs Vislielākais attālums starp diviem (figūras, ķermeņa) punktiem.
- viduslaiki Vispārīgās vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem (Eiropā parasti no 4. gadsimta līdz 16. gadsimta sākumam).
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- starptautiskums Vispārināta īpašība --> starptautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Olimpiskās spēles Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
- olimpiāde Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem. Olimpiskās spēles.
- pirmķērpji Visprimitīvākie ķērpji, kas veido uz koku stumbriem miltveida masu, kura sastāv no aļģēm un sēņu micēlija pavedieniem ar vāji izteiktām savstarpējām attiecībām.
- kapilārs Vissīkākais asinsvads (starp artēriju un vēnu sazarojumiem).
- ritornele Vokālajā mūzikā - instrumentālā pavadījuma solo posms starp teksta strofām. Senajā deju mūzikā - priekšspēle, starpspēle vai pēcspēle.
- tropopauze Zemes atmosfēras pārejas slānis starp troposfēru un stratosfēru.
- Lauku ceļš Zemes ceļš starp nelielām apdzīvotām vietām.
- Zemes dienvidu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un dienvidpolu.
- Zemes ziemeļu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un ziemeļpolu.
- trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem.
- josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
- Lietuvēna krusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas.
- Lietuvēna krusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas.
- diagramma Zīmējums, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- kartogrāfija Zinātne par dabas un sabiedrības parādību izvietojuma, apvienojuma, savstarpējā sakara (un to izmaiņu laikā) attēlošanu ar speciālām metodēm.
- ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
- kristālķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko saiti starp atomiem un to telpisko izvietojumu kristālos.
- psiholingvistika Zinātnes nozare, kas pētī valodu tās konkrētajās realizācijās, izteikumos, attiecībās starp runātāju un klausītāju dažādās situācijās.
- starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm. Arī starpzinātne.
- televīzija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver kustīgu attēlu pārraidi ar elektrisko signālu starpniecību; šādas pārraides veids, arī process.
- vēzītis Zirga kājas posms starp kronīša locītavu un pēdvidu.
- kronītis Zirga naga daļa starp vēzīša kaulu un naga kaulu.
- ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem.
- starpzole Zole, ko novieto, iestrādā starp apava detaļām vai zem kājas pēdas.
- starpzona Zona, kas atrodas starp citām (galvenajām) zonām.
- noirt Zūdot saistījumam starp valdziņiem, kļūt cauram (piemēram, par ko adītu, tamborētu).
- piga Žests, kas pauž nievājošu atteikumu, noraidījumu - roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.
starp citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV